2. DROŠAS PAROLES
• Parole ir visizplatītākais autentifikācijas veids interneta
vidē, tāpēc svarīgi gādāt, lai tās būtu drošas.
• "Paroļu izvēle ir nopietns un atbildīgs darbs! To nedrīkst
darīt pa roku galam, un tas ir jādara pašam, neaicinot
nevienu palīgā." /Baiba Kaškina, CERT.LV vadītāja/
Citāts: Kaškina, Baiba. Aiz cik drošas atslēgas ir tavi dati? http://cert.nic.lv/uploads/uploads/SM_paroles_drosiba.pdf
4. PIEMĒRS KĀ IZVEIDOT DROŠU PAROLI
UN TO NEAIZMIRST
Izvēlies rindiņu no dzejoļa vai dziesmas vārdiem, ko zini no
galvas, piemēram:
viens mazs mikimauss sēž uz poda kas aiz auss
Parolei izmanto tās pirmos burtus, sanāk šādi:
vmmsupkaa
Papildus drošībai, izmantojot arī lielos burtus, ciparus un
simbolus, sanāk šādi:
5. KRĀPNIECĪBA INTERNETĀ
Lai ar viltu iegūtu no interneta lietotāja slepenu informāciju, tādu kā
lietotājvārdu, paroli, kredītkartes numuru u.c., krāpnieki interneta vidē izliekas par
to, kas tie nav, citiem vārdiem runājot – nodarbojas ar pikšķerēšanu, kas ir viena no
izplatītākajiem krāpniecības veidiem internetā.
Pikšķerētāji visbiežāk izliekas, ka ir:
• bankas vai citas finanšu institūcijas;
• apdrošināšanas kompānijas;
• interneta veikali;
• tiešsaistes izsoļu vietnes;
• tūlītējās ziņojumapmaiņas vai tērzētavas vietnes;
• sociālo pabalstu sniedzēji un sociālās drošības organizācijas;
• loteriju rīkotāju organizācijas.
Visbiežāk pikšķerētāji nosūta e-pasta vēstules, izliekoties par banku vai citu
institūciju un ievietojot hipersaiti uz viltus interneta vietni, kurā tiek pieprasīts
ievadīt savus privātos datus, tāpēc jābūt modriem, saņemot šādas e-pasta
vēstules!
Avots: Buko, Aleksandrs. Krāpniecība internetā. http://www.netsafe.lv/page/67
6. DROŠI MAKSĀJUMI INTERNETĀ
Lai maksājuma karti nevarētu izmantot krāpnieciskos nolūkos, iepērkoties
interneta veikalos der ievērot šādus ieteikumus:
• Veic pirkumus tikai drošās interneta lapās!
(Skat. nākamo slaidu.)
• Iepazīsti interneta vietni, pirms tajā iepērcies!
(Labāk izmantot pazīstamu interneta veikalu, ja jaunu – pārbaudi, vai
vietnē ir norādīts uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs,
juridiskā adrese, tālrunis, e-pasta adrese.)
• Izmanto atsevišķu karti interneta maksājumiem!
(Tajā varēs ieskaitīt tikai tik daudz naudas, cik paredzēts tērēt
konkrētajiem pirkumiem.)
• Izpaud tikai tos faktus, kas nepieciešami pirkuma veikšanai!
(Piemēram, jautājot par interesēm, tas var tikt izmantots mēstuļu
sūtīšanai.)
Avots: Lāce, Līva. Kā droši iepirkties tiešsaistē? https://www.esidross.lv/2012/06/29/ka-drosi-iepirkties-tiessaiste/
7. DROŠI MAKSĀJUMI INTERNETĀ
Par to, ka interneta lapa ir droša maksājumiem var liecināt:
• Pie samaksas un datu ievades, adreses laukā redzams prefikss
Hiperteksta transporta protokols (http://…)
kas veicot maksājumu mainās uz
Hiperteksta transporta šifrēts protokols (https://…)
• Piekaramās atslēgas simbols adrese laukā (izvietojums var būt atšķirīgs atkarībā no
pārlūkprogrammas, kuru izmantojat).
Piemērs ar internetbanku:
Avots: Kā izvēlēties drošu i-veikalu? http://www.percgudri.lv/kaa-pirkt-gudri/ka-izveleties-drosu-i-veikalu/
8. ATBILDĪBA INTERNETĀ
Droši lietot internetu nozīmē arī ievērot morāles, ētikas un
pieklājības normas.
Aktuāls temats interneta vidē ir robeža starp vārda brīvību un
visatļautību, īpaši tas izpaužas komentāru rakstītāju vidē.
Rakstot komentārus, interneta lietotāji tiek aicināti:
• nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju;
• neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju;
• neslēpties aiz citas personas vārda.
Kā norādīts šī gada drošākas interneta lietošanas sauklī,
«CIENI SEVI UN CITUS INTERNETĀ!»
Avots: Cālīte, Aija, Bordāns, Jānis. Gods, cieņa, atbildība un pienākumi interneta portālu vidē. http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=231156
9. JAUTĀJUMI
1. Kā sauc rakstzīmju virkni, ar kuras palīdzību notiek visizplatītākais lietotāju
autentifikācijas veids interneta vidē?
2. Lai ar viltu iegūtu no interneta lietotāja slepenu informāciju, tādu kā
lietotājvārdu, paroli, kredītkartes numuru u.c., krāpnieki interneta vidē izliekas
par to, kas tie nav, piemēram, par banku, sociālo tīklu vai sociālo pabalstu
sniedzēju. Kā sauc šo krāpšanas veidu?
3. Interneta vietnēs, kuru rīcībā ir jūsu personiskā
informācija, piemēram, bankām, interneta veikaliem, nereti tiek izmantotas
papildus drošības sistēmas, ko apliecina noteikta simbola parādīšanās interneta
adreses laukā. Kas ir šis simbols?
4. Kāds ir šī gada kampaņas sauklis drošai interneta lietošanai?
ATBILDES RAKSTI UZ BIBLIOTEKĀRA IZSNIEGTĀS VEIDLAPAS!
PALDIES PAR DALĪBU!
Vairāk par drošību internetā lasi www.drossinternets.lv, kā arī citos interneta resursos, kas
norādīti bibliotēkas interneta vietnes sadaļā «Drošs internets»!
