Arvien biežāk darba aizsardzība vairs nav saistīta tikai un vienīgi ar klasiskiem darba vides riska faktoriem (traumatieskie, fizikālie, ķīmiskie u.c.), bet gan jaunām un modernām darba formām. Kopā ar izmaiņām darbaspēka modelī - nodarbinātie noveco, tas prasa jaunas zināšanas gan darba devējiem, gan darba aizsardzības speciālistiem. Par jaunajām darba aizsardzības tendencēm Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis stāstīja 2013.gada nacionālajā konferencē "Esi radošs - eso vesels un drošs".
Rīga, 2013.gada 25.oktobris.
2. Saturs
• Mikrouzņēmumi
• Attālinātais darbs (teledarbs)
• Gados vecāku darbinieku nodarbināšana
• Hroniskas slimības, to tolerance darbā
• Papildu aktuālie izaicinājumi (darbinieku
nosūtīšana, “autordarbi”, “uzņēmēji”)
4. Mikrouzņēmumi un darba aizsardzība
• DA normatīvi attiecas arī uz mikrouzņēmumiem!
• Realitāte:
– Sliktāka darba organizācija, atbildības un pienākumu
sadale DA
– Biežāk nav risku novērtējuma
– Sliktāka darbinieku apmācība
– Sliktāki darba apstākļi
• Solis pretīm mikrouzņēmumiem: OiRA
(www.osha.lv)
5. Attālinātais darbs (teledarbs)
Attālinātais darbs – teledarbs jeb tāldarbs –
darbs no mājām
Plusi: intelektuālam darbam
piemērotāka vide, darbinieku
apmierinātība, pielāgotība
bioritmam, mazākas telpu izmaksas
Mīnusi: lojalitāte, disciplīna,
komunikācijas kvalitāte, izolācijas
sajūta, atbalsta trūkums, ģimenes
dzīves ietekme
6. Attālinātais darbs (teledarbs)
• DA normatīvi attiecas arī uz teledarbu!
• Pamatnolīgums par teledarbu (20.09.2001.)
(www.lddk.lv)
• Realitāte:
– Neergonomiskas darba vietas
– IT problēmas (piekļuves IS, datu bāzēm, programmatūra utt.)
• Izaicinājumi:
– Darba vietas iekārtošana un atbilstība NA prasībām
– Darba vides risku novērtēšana (teledarba check-list, OiRA)
9. Darbaspēka novecošana
(gados vecāku darbinieku nodarbināšana)
Situācija: darbaspēks noveco (pieaug
vidējais nodarbināto vecums)
Plusi: lielāka lojalitāte, profesionālā
pieredze, attieksme pret darbu (briedums)
Aizspriedumi: zemāka produktivitāte,
biežāka darba nespēja
Mīnusi: zemāka pielāgošanās spēja jaunām
tehnoloģijām, fiziski smaga darba
veiktspējas mazināšanās
10. Darbaspēka novecošana
(gados vecāku darbinieku nodarbināšana)
Darbinieku vecuma respektēšana, veicot
risku novērtējumu (fiziskā slodze, redzes
pasliktināšanās)!
Darba vides pielāgošana darbiniekam?!
- individuālais/papildu apgaismojums
- darba vietas pielāgošana
- darbu rotāciju (pienākumu maiņa)
- palīgrīku izmantošana
- smagumu celšanas samazināšana
- īsi, bet biežāki pārtraukumi darbā
11. Hronisku slimību tolerance darbā
Situācija:
70% cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma ir
vismaz viena hroniska slimība:
–
–
–
–
–
–
sirds un asinsvadu slimības
balsta un kustību sistēmas slimības
psihiski traucējumi
ļaundabīgie audzēji
cukura diabēts
hroniskas elpceļu slimības
- liekais svars/aptaukošanās vismaz 50%
(nepareizs uzturs, mazkustīgs
dzīvesveids, stress u.c.)
12. Hronisku slimību tolerance darbā
• Risinājumi:
– Elastīgs darba laiks (vizītes pie ārsta)
– Nepilns darba laiks
– OVP (arī ārpuskārtas, piemēram, pēc insultiem)
– Veselības veicināšana darba vietā (uzturs,
kāpnes/lifts, riteņu novietnes, fizisko aktivitāšu
veicināšana, bonusi par nesmēķēšanu, u.c.)
13. Papildu izaicinājumi
- Darbinieku nosūtīšana (risku novērtēšana, instruēšana un
apmācība, darba devēju sadarbība, nodrošinājums ar IAL)
- Jaunās darba formas – “uzņēmēji”, “autori”, “īrnieki”…
Uzņēmumos, kas maksā algas aploksnē:
• būtiski biežāk netiek ievērotas darba aizsardzības
prasības - nodarbinātie strādā sliktākos apstākļos
• nodarbinātie strādā garākas stundas
• nodarbinātie strādā telpās, kur kāds cits smēķē
• nodarbinātie neatpūšas
• nodarbinātie slimi iet uz darbu
• nodarbinātie biežāk cieš nelaimes gadījumos
- “Dabīgās nāves” vai tomēr fiziskās un psihoemocionālās
pārslodzes sekas?
14. Esi RADOŠS, bet esi ARĪ DROŠS!
NAV NEVIENAS DARBA
VIETAS, KURĀ NEBŪTU
DARBA VIDES RISKA
FAKTORU!
NETRADICIONĀLĀS
DARBA
ORGANIZĀCIJAS
FORMAS PRASA
ATVĒRTĀKU un
RŪPĪGĀKU DOMĀŠANU
PAR
NEPIECIEŠAMAJIEM
DARBA AIZSARDZĪBAS
PASĀKUMIEM!
Mazāki nodokļi, bet mazākas arī sociālās garantijas. Raksts DA ziņās. Mikrouzņēmuma nodoklis – 9% (t.sk. soc. apdrošināšanas iemaksas – 65% no 9%).
Te var pateikt, ka Eiropā pēc Komisijas pasūtījuma tika veikts pētījums, lai noskaidrotu, ko darīt ar mikrouzņēmumiem. Ir izteikta ideja, ka ja mikouzņēmumā strādā 1 cilvēks, kas ir valdes loceklis un viņš vairāk nenodarbina nevienu citu cilvēku, tad tāda uzņēmumam varētu piemērot pašnodarbinātās personas prasības. Bet tas ir tikai pētījums.
ES ~ 25 miljonu darbinieku izmanto teledarba formu.
Spēkā esošais pamatnolīgums – juridisks dokuments, kas reglamentē teledarbu.
Spēkā esošais pamatnolīgums – juridisks dokuments, kas reglamentē teledarbu.
Spēkā esošais pamatnolīgums – juridisks dokuments, kas reglamentē teledarbu.
Lai gan sākotnēji liekas, ka tās ir 2 atsevišķas tēmas, tomēr lielā mērā tās ir skatāmas kopā. Un pat ja hroniska slimība ir gados jauniem cilvēkiem, tās vajadzības viņiem ir ļoti līdzīgas. Tā piemēram, epilepsijas gadījumā vai alerģisko slimību gadījumā, tāpēč
Jau 1994.gadā tika secināts, ka 70% cilvēku pēc 55 gadu vecuma ir vismaz viena, bet parasti 2 slimības. Un tas ir tas, ar ko darba devējam ir jārēķinās – gan no darba vides piemērotības dēļ (sāpes mugurā + locītavās un darbs piespiedu pozās, vienveidīgas kustības), gan darba organizācijas viedokļa – hroniski slimiem cilvēkiem ir jāiet pie ārsta darba laikā – laikā kad ārsti strādā (piemēram, lai regulāri saņemtu receptes).
Par EU-OSHA projektu vecīšiem var piemīt, ka būs, bet kas konkrēti būs jādara LV es nezinu.
Lai gan sākotnēji liekas, ka tās ir 2 atsevišķas tēmas, tomēr lielā mērā tās ir skatāmas kopā. Un pat ja hroniska slimība ir gados jauniem cilvēkiem, tās vajadzības viņiem ir ļoti līdzīgas. Tā piemēram, epilepsijas gadījumā vai alerģisko slimību gadījumā, tāpēč
Jau 1994.gadā tika secināts, ka 70% cilvēku pēc 55 gadu vecuma ir vismaz viena, bet parasti 2 slimības. Un tas ir tas, ar ko darba devējam ir jārēķinās – gan no darba vides piemērotības dēļ (sāpes mugurā + locītavās un darbs piespiedu pozās, vienveidīgas kustības), gan darba organizācijas viedokļa – hroniski slimiem cilvēkiem ir jāiet pie ārsta darba laikā – laikā kad ārsti strādā (piemēram, lai regulāri saņemtu receptes).
Par EU-OSHA projektu vecīšiem var piemīt, ka būs, bet kas konkrēti būs jādara LV es nezinu.
Lai gan sākotnēji liekas, ka tās ir 2 atsevišķas tēmas, tomēr lielā mērā tās ir skatāmas kopā. Un pat ja hroniska slimība ir gados jauniem cilvēkiem, tās vajadzības viņiem ir ļoti līdzīgas. Tā piemēram, epilepsijas gadījumā vai alerģisko slimību gadījumā, tāpēč
Jau 1994.gadā tika secināts, ka 70% cilvēku pēc 55 gadu vecuma ir vismaz viena, bet parasti 2 slimības. Un tas ir tas, ar ko darba devējam ir jārēķinās – gan no darba vides piemērotības dēļ (sāpes mugurā + locītavās un darbs piespiedu pozās, vienveidīgas kustības), gan darba organizācijas viedokļa – hroniski slimiem cilvēkiem ir jāiet pie ārsta darba laikā – laikā kad ārsti strādā (piemēram, lai regulāri saņemtu receptes).
Par EU-OSHA projektu vecīšiem var piemīt, ka būs, bet kas konkrēti būs jādara LV es nezinu.
Ieteicams, ļaut strādāt elastīgu darbu – piemēram, sāk un beidz kad grib nevis 8:30 vai 17.00.
Ļaut viņiem strādāt daļēju laiku, lai nodotu pieredzi un zināšanas.
Vingrošanas, braukšanas ar liftu, augļu grozi, cepumi prom no sapulcēm, atbalsts smēķēšanas atmešanai, atbalsts velobraukšanai – no velonovietnes līdz dušām utt. Piemērus var skatīt vairākās VDI prezentācijās – pieejamas mūsu slideshare kontā. Piemēram par stratēģisku pieeju velokustības veicināšanu.
Ēnu ekonomikas ietekme ir rezultāti no visiem 3 pētījumiem «Darba apstākļi un riski Latvijā».
Vēl viens jautājums – kam vajadzētu zināt par hroniskām slimībām – formāli darba devējam nav tiesību zināt, bet ir gadījumi, kad tiešajiem kolēģiem vajadzētu zināt kā rīkoties – piemēram, kas jādara, ja sākas epilepsijas lēkme (vēl joprojām bieži valda stereotipi, piemēram, ka lēkmes laikā kaut kas jāliek starp zobiem). Tāpat būtu labi zināt organizējot komandas saliedēšanas pasākumus – piemēram, kāds varbūt nebrauc uz sporta spēlēm, tāpēc ka ir alerģija pret ziedputekšņiem nevis tāpēc, ka negrib būt kopā ar kolēģiem. Bet visos šajos gadījumos tā darbinieka izvēle – teikt vai neteikt.
Mums ir jāspēj atpazīt riskus, pamanīt tos un novērst. Mums ir jāizvairās noteikt veicamie pasākumi, kas saka – darbā uzmanīties. Neviens cilvēks neiet uz darbu uzmanīties, bet gan strādāt. Un bieži sakārtot darba vidi ir grūti jau tad, kad ir tradicionāla darba vieta, darba laiks un parasts darba līgums. Viss, kas nav tradicionāls, apgrūtina un tas ir izaicinājums gan personāla vadītājiem, gan darba aizsardzības speciālistiem, gan pašiem darba devējiem.