2. Fakti par Latviju
• Platība- 64 000 km²
• Iedzīvotāju skaits- 2.0 milj.
• IKP- 25.0 mljrd. EUR (2016)
• Transporta un uzglabāšanas nozare veido
10.08 % no IKP (2014)
• Transporta un uzglabāšanas nozare veido
9.1% no kopējās pievienotās vērtības
(2016)
• EU un NATO dalībvalsts kopš 2004. gada
un PTO dalībvalsts kopš1998. gada
• 3 lielas neaizsalstošas ostas un 7 mazās
ostas
• 4 speciālās ekonomiskās zonas
2
Latvija
3. Rīgas brīvosta 2016.gadā
• Pēc kravu apgrozījuma Rīga ir otra lielākā
Baltijas valstu osta (37.1 milj.t)
• Daudzfunkcionāla osta ar pārkraušanas jaudu
63 milj.t/gadā
• Apkalpoti 3521 kuģi ar tonnāžu 43.7 milj.GT
• Apkalpoti 582 tūkst. pasažieru, t.sk. 71 tūkst.
kruīza pasažieri
• Ostā nodarbināti ~5 000 strādājošo un
papildus radītas ap 15 000 netiešās darba
vietas (dzelzceļā, autopārvadājumos, loģistikā,
kuģu aģentēšanā, u.c.)
3
Fakti par ostu
4. Rīgas osta– 11% pilsētas teritorijas
4
Fakti par ostu
Ostas robeža –––
Dzelzceļi - - -
Autoceļi –––
Apzīmējumi
Ostas teritorija 6 348 ha
Kopējais piestātņu garums 21.0 km
Maksimālais dziļums 16.0 m
Maksimālā iegrime 15.0 m
Galvenie infrastruktūras rādītāji
5. Vairāk nekā 800 gadu ilga vēsture
• Daugavas upe tiek izmantota kā
tirdzniecības ceļš jau 5. – 9. gs.
• 12. gs. – pirmo apdzīvoto apmetņu
veidošanās Daugavas grīvā
• 1201. g. – Rīgas pilsētas dibināšana
• 13. – 15. gs. Rīgas osta izaug par vienu no
Hanzas savienības nozīmīgākajām ostām
• 18. – 20. gs. Rīga ir pirmā Cariskās Krievijas
osta Baltijas jūrā un impērijas lielākā
eksporta osta
• Padomju Savienības laikā Rīgas osta ir
svarīgs ārējās tirdzniecības mezgls ar strauji
augošu infrastruktūru
5
Vēsture
6. Ostu konkurence Baltijas jūras austrumu krastā
(apgrozījums sadalījumā pa valstīm 2016.g.)
6
15 ostas konkurē par tranzītkravām
no/uz Krieviju, citām NVS valstīm
2016.gadā kravu apgrozījums BJAR ostās
sasniedza 400 milj.t
Ostu sektors
Baltijas jūras austrumu reģionā (BJAR)
RUS- 236.6 milj.t
EST 26.4 milj.t
LIT 49.4 milj.t
FIN 25.0 milj.t
Kravu apgrozījums BJRA
krasta ostās 2016.g.
* Somijas ostas
(Hamina/Kotka, Helsinki)
Novietojums
LAT- 63.1 milj.t
7. Kravu apgrozījums BJAR ostās (milj.t 2012.-2016.g.)
7
0.00
10.00
20.00
30.00
40.00
50.00
60.00
70.00
80.00
90.00
100.00
2012.g. 2013.g. 2014.g. 2015.g. 2016.g.
2012.-2016.g. kravu apgrozījums BJAR ostās palielinājies par 9%
Darbības rādītāji - BJAR
Rīga ir piektā lielākā osta- īpatsvars 9.3%
8. BJAR valstu īpatsvars jūras kravu apgrozījumā (%)
8
Igaunija
7.4%
Somija
6.5%
Latvijas ostu īpatsvars samazinājies,
taču pieaug Krievijas ostu īpatsvars
Krievija
51%
Igaunija
11%
Latvija
18%
Lietuva
12%
Somija
8%
2012.gads
Krievija
59%
Igaunija
7%
Latvija
16%
Lietuva
12%
Somija
6%
2016.gads
Darbības rādītāji - BJAR
9. Beramkravu tirgus Baltijas jūras austrumu krasta
ostās 2016.gadā (ostu tirgus daļa % no segmenta)
9
Darbības rādītāji - BJAR
Igaunija
7.4%
Somija
6.5%
Ustjluga
26%
Rīga
21%
Klaipēda
15%
Sanktpēterburg
a
7%
Visocka
6%
Kaļiņingrada
5%
Ventspils
5%
Kotka/Hamina
5%
Liepāja
4%
Tallina
3%
Sillamē
1%
Viborga
1%
Helsinki
1%
Kopējais beramkravu
apgrozījums Baltijas
jūras austrumu
krasta ostās-
108 milj.t
Beramkravas
Rīga – otra lielākā
reģiona beramkravu
osta
10. Ģenerālkravu tirgus Baltijas jūras austrumu krasta
ostās 2016.gadā (ostu tirgus daļa % no segmenta)
10
Darbības rādītāji - BJAR
Igaunija
7.4%
Somija
6.5% Sanktpēterburga
40%
Klaipēda
14%
Helsinki
12%
Tallina
8%
Rīga
8%
Kotka/Hamina
6%
Kaļiņingrada
4%
Ustjuga
4%
Ventspils
3%
Liepāja
1%
Sillamē
0.2%
Viborga
0.1%
Kopējais
ģenerālkravu
apgrozījums Baltijas
jūras austrumu
krasta ostās-
86 milj.t
Ģenerālkravas
11. Lejamkravu tirgus Baltijas jūras austrumu krasta
ostās 2016.gadā (ostu tirgus daļa % no segmenta)
11
Darbības rādītāji - BJAR
Igaunija
7.4%
Somija
6.5%
Primorska
32%
Ustjluga
31%
Klaipēda
5%
Visocka
5%
Ventspils
5%
Tallina
5%
Būtiņģe
5%
Rīga
4%
Sanktpēterburga
3%
Sillamē
2%
Kotka/
Hamina
1.6%
Kaļiņingrada
1.2% Liepāja
0.2%
Helsinki
0.1%
Viborga
0.02%
Kopējais lejamkravu
apgrozījums Baltijas
jūras austrumu
krasta ostās-
204 milj.t
Lejamkravas
12. Kravu apgrozījums Baltijas valstu ostās
2012.-2016.gadā (milj.t)
12
Rīga
22%
Darbības rādītāji – Baltijas valstis
Klaipēda Rīga Tallina Ventspils Būtiņģe Sillamē Liepāja
2012 2013 2014 2015 2016
Rīga ir otrā lielākā osta- īpatsvars 27.0%
13. Ostu īpatsvars Baltijas valstu ostu apgrozījumā
2016.gadā
13
Darbības rādītāji - BJAR
Igaunija
7.4%
Somija
6.5%
Klaipēda
29%
Rīga
27%
Tallina
15%
Ventspils
14%
Būtiņģe
7%
Sillamē
4%
Liepāja
4%
14. Regulārās konteinerkuģu un prāmju līnijas
14
Savienojumi
Containerships
Rīga – Tīsporta – Temzporta –
Roterdama – Zēbrige – Lībeka –
Helsinki – Sanktpēterburga – Klaipēda
– Orhūsa
UniFeeder Container Service
Roterdama – Hamburga/
Brēmerhāfene – Rīga – Klaipēda –
Gdiņa/Gdaņska
X-Press Container Lines
Rīga – Ustjluga – Kotka – Helsinki –
Tallina – Hamburga
Mediterranean Shipping Company
(MSC)
Antverpene-Brēmenhāfene-Rīga-Tallina
Hapag-Lloyd AG
Gdiņa – Klaipēda – Rīga – Tallina –
Rauma – Hamburga – Brēmerhāfene
Maersk Line / Seago Line
Gdaņska – Brēmerhāfene – Hamburga –
Gdaņska – Kaļiņingrada – Rīga
Tallink (ro-pax)
Rīga-Stokholma
15. Regulārās konteinerkuģu un prāmju līnijas
15
Savienojumi
Containerships
Hapag Lloyd
MSC
Maersk Line/Seago Line
Unifeeder Container Service
X-Press Container Lines
Tallink (ro pax)
Regulārās
konteinerkuģu līnijas
Regulārās konteinerkuģu un prāmju līnijas
16. Iekšzemes savienojumi- regulārie konteineru
vilcieni no Rīgas
16
Savienojumi
Konteineru vilciens
“Zubr”
(Rīga-Minska-Iļjičevska)
Konteineru vilciens
“Baltika-Transit”
(Rīga-Kazahstāna/
Centrālāzija)
Konteineru blokvilciens
“Riga Express”
(Rīga-Maskava)
Konteineru vilciens
“EURASIA 1”
(Rīga-Polotska-
Aktobe –
Centrālāzija)
Iekšzemes savienojumi- regulārie konteineru
vilcieni no Rīgas
18. Kravu pārkraušanas iespējas
• Kravu pārkraušanas jauda- 63 milj.t/gadā
• Kravu apgrozījums 2016. gadā- 37,1 milj.t
• Izmantotā jauda ~ 59 %
18
Infrastruktūra
Atklātie kravu laukumi 1 872 842 m²
Slēgtās noliktavas 370 736 m²
Saldētavu ietilpība 46 600 m³
Saldētavas (platība) 15 623 m²
Saldētavas (kravu apjoms) 14 000 t
Beramkravu rezervuāru ietilpība 359 800 m³
Lejamkravu rezervuāru ietilpība 502 063 m³
Kuģu maksimālie
parametri
Garums 295 m
Platums 44 m
Iegrime 15 m
19. Ostas uzņēmumi
Kopumā ostā strādā 198 uzņēmumi no kuriem :
88 uzņēmumi nomā zemi
• 35 stividorkompānijas (kravu termināļi)
• 35 uzņēmumi, kas piedāvā noliktavu pakalpojumus
• 17 uzņēmumi, kas piedāvā muitas noliktavu
pakalpojumus
• 8 ražošanas uzņēmumi
• 3 uzņēmumi, kas nodrošina kuģu būves un remonta
pakalpojumus
73 uzņēmumi noslēguši līgumus ar RBP un
sniedz dažādus ostas pakalpojumus
29 kuģu aģentēšanas uzņēmumi
8 kuģu bunkurēšanas un velkoņu pakalpojumi
19
Infrastruktūra
20. Beramkravu pārkraušanas iespējas
• Kopējā jauda- 35 milj.t/gadā
• Galvenie kravu veidi:
ogles, minerālmēsli, koksnes granulas un šķelda,
labība, metālu beramkravas
• 21 terminālis
• Maksimālā iegrime pie beramkravu
piestātnēm – 14,5 m
20
Infrastruktūra
UBC Onsan (2012)
Garums (m) 260
DW 118 590
GT 65 976
Krava- 112 tūkst.t ogļu
Lielākais kuģis
21. Ģenerālkravu pārkraušanas iespējas
(izņemot konteinerus)
• Kopējā jauda- 6 milj.t/gadā
• Galvenie kravu veidi:
kokmateriāli, ro-ro kravas, metāla izstrādājumi,
saldētās kravas
• 20 termināļi
• Saldētavu ietilpība– 14 500 t
• Maksimālā iegrime pie ģenerālkravu
piestātnēm – 13,2 m
21
Infrastruktūra
POLA MED (2014)
Garums (m) 170
DW 29 324
GT 18 977
Krava- 22,4 tūkst.t kokmateriālu
Lielākais kuģis
22. Konteineru pārkraušanas iespējas
• Kopējā jauda- 660 tūkst. TEU/gadā
• 3 termināļi:
SIA Baltic Container Terminal, SIA Rīgas Universālais
termināls, SIA Riga Container terminal
• 1 terminālis ar papildus jaudu : SIA MAN-TESS Tranzīts (50
tūkst. TEU/gadā)
• Visiem termināļiem ir sliežu pievedceļi un
tiešs savienojums ar galvenajām dzelzceļa
līnijām;
• Visiem termināļiem iespējas pieslēgt
refkonteinerus;
• Konteineru vietas uz zemes– 9 350;
• Maksimālā iegrime pie
konteinerkuģu piestātnēm- 11,7 m
22
Infrastruktūra
MSC ALEXA (2016)
Garums(m) 244
DW 50 855
GT 42 307
Ietilpība (TEU) 3 300
Lielākais kuģis
23. Konteinerkravu apgrozījums Rīgas ostā
2000.-2016.g. (milj.t.)
23
Ar vidējo pieaugumu 10% gadā
kravu apgrozījums pārskata periodā ir pieckāršojies
Darbības rādītāji
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
4.5
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
4.14.1
24. Konteineru pārkraušanas termināļi (1/3)
SIA Baltic Container Terminal
(specializēts konteineru terminālis)
Pārkraušanas jauda 450 000 TEU/gadā
Apgrozījums 231 939 TEU (2015)
Uzglabāšanas platība 55 ha
Slēgtās noliktavas 22 092 m²
Konteineru vietas 5 000
Piestātņu garums 450 m
Celtņi pie piestātnēm 4 gab.
Celtņu jauda 45 t/celtnis
Celtņu produktivitāte 25 kont.kustības/stundā
www.bct.lv
24
Infrastruktūra
• BCT atrodas Rīgas ostas centrālajā daļā ar tiešu pieeju Daugavai
(kuģu kanāla dziļums -14.0 m) un tam ir tiešs savienojums ar
dzelzceļu
• Brīvās zonas uzņēmuma statuss (nav nepieciešama kravu
atmuitošana)
• BCT ir pionieris starp Baltijas valstu konteineru termināļiem
jaunāko informācijas tehnoloģiju ieviešanā
25. Konteineru pārkraušanas termināļi (2/3)
SIA Rīgas Universālais termināls
(daudzfunkcionāls terminālis )
Pārkraušanas jauda 100 000 TEU/gadā
Apgrozījums 92 614 TEU (2015)
Uzglabāšanas platība 41 ha
Slēgtās noliktavas 32 379 m²
Konteineru vietas uz zemes 2 000
Piestātņu garums 1 920 m
Celtņu produktivitāte 22 kont.kustības/h
www.ruterminal.lv
25
Infrastruktūra
• RUT ir viens no lielākajiem un straujāk augošajiem stividoru
uzņēmumiem Rīgas ostā, kas nodarbojas ar dažādu beramkravu
un ģenerālkravu pārkraušanu (kokmateriāli, būvmateriāli,
konteineri u.c.)
• Brīvās zonas uzņēmuma statuss (nav nepieciešama kravu
atmuitošana)
26. Konteineru pārkraušanas termināļi (3/3)
SIA Riga container terminal
(specializēts konteineru terminālis)
Pārkraušanas jauda 60 000 TEU/gadā
Apgrozījums 30 688 TEU (2015)
Atklātie kravu laukumi 68 000 m²
Slēgtās noliktavas 19 000 m²
Konteineru vietas uz zemes 2350
Piestātņu garums 430 m
Celtņi pie piestātnēm 1 mobilais, 4 portālceltņi
Celtņu jauda 42-104 t/celtnis
Celtņu produktivitāte 25 kont.kustības/h
www.rto.lv
26
Infrastruktūra
• RCoT 100% kapitāldaļu turētāja ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO)
• RCoT mērķis ir nodrošināt kompleksus kravu apkalpošanas risinājumus
starp Eiropas valstīm, Krieviju un Vidusāzijas reģionu
• RCoT specializējas konteineru Sea – Rail (jūra-dzelzceļš) pārkraušanas
operācijās
27. Lejamkravu pārkraušanas iespējas
• Kopējā jauda- 14 milj.t/gadā
• Galvenie kravu veidi:
naftas produkti t.sk. - benzīns, dīzeļdegviela,
aviācijas degviela, kerosīns u.c.
• 10 termināļi
• Lejamkravu rezervuāri– 502 tūkst. m³
• Maksimālā iegrime pie lejamkravu
piestātnēm 15.0 m
27
Infrastruktūra
STI OXFORD (2016)
Garums(m) 256
DW 109 999
GT 64 705
Krava– 104,9 tūkst.t. dīzeļdegvielas
Lielākais kuģis
28. 28
Kuģu satiksme Rīgas brīvostā
Darbības rādītāji
• 2016. gadā Rīgas ostu apmeklēja 3 521
tirdzniecības kuģis ar kopējo bruto tonnāžu
43,7 milj. GT;
• Lielākais ostā apkalpotais kravas kuģis - UBC
ONSAN (garums - 260 m, platums - 43 m,
iegrime - 14,5 m, GT - 65 976, krava - 111,7
tūkst.t. ogles)
• Lielākais ostu apmeklējušais
kruīza kuģis – COSTA PACIFICA
(garums - 290 m, iegrime -8,3 m,
GT – 114 147) Skaits GT milj.
Sauskravu kuģi 1 531 5.94
Tankeri 653 7.45
Konteinerkuģi 568 8.02
Balkeri 387 11.54
Pasažieru kuģi 260 9.80
Pārējie 115 0.96
Kuģu apmeklējumi 2016. gadā
(sadalījumā pa kuģu tipiem)
29. Kravu apgrozījums Rīgas ostā
2000.-2016.g. (milj.t)
29
Ar vidējo pieaugumu 5.9% gadā
kravu apgrozījums pārskata periodā ir trīskāršojies
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
45.0
2000.g.
2001.g.
2002.g.
2003.g.
2004.g.
2005.g.
2006.g.
2007.g.
2008.g.
2009.g.
2010.g.
2011.g.
2012.g.
2013.g.
2014.g.
2015.g.
2016.g.
Kopā
Lejamkravas
Ģenerālkravas
Beramkravas
Darbības rādītāji
41.1
37.1
30. Saņemtās un nosūtītās kravas 2016.gadā
30
Darbības rādītāji
78% no Rīgas brīvostā pārkrautajām kravām 2016.g. bija tranzītkravas
Saņemtās
10,2%
Nosūtītās
84,7%
Nosūtītās
89%Saņemtās
11%
Nosūtīts
32 891 tūkst.t.
Tranzīts
81%
Tranzīts
50%
Saņemts
4 179 tūkst.t.
31. Lielākie kravu veidi 2016.gadā
31
Darbības rādītāji
Ogles 35.9%
13 292 tūkst.t (-8.5%)
Naftas produkti 21.9%
8 166 tūkst.t (-23.1%)
Kravas konteineros 10.9%
385 937 TEU (+8.6%)
Ķīmiskās beramkravas 6.6 %
2 812 tūkst.t (+8.8%)
Kokmateriāli 6.4%
2 624 tūkst.t (-5%)
Labība un labības produkti 3.5%
1 300 tūkst.t (+23.6%)
Pārējās (beram-, ģen-) kravas 13.0%
58%
32. 32
Pasažieru skaits (tūkst. pasažieru)
• 2016. gadā Rīgas brīvostā apkalpoti 581,6 tūkst. pasažieri.
Tai skaitā - 71,4 tūkst. kruīzu pasažieri
Darbības rādītāji
311
403
553
647
713 732 771
677
457
510
66
50
69
59
64
83
67
61
69
71
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g. 2012.g. 2013.g. 2014.g. 2015.g. 2016.g.
Prāmju pasažieri Kruīzu pasažieri
33. Prāmju satiksme
33
• Tallink nodrošina ikdienas pasažieru
pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma;
• Tallink nodrošina 88% no pasažieru
apgrozījuma Rīgas ostā.
Darbības rādītāji
295
384
541
632
712 732
770
677
457
510
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Pasažieru skaits Tallink līnijā (tūkst. pasažieru)
34. 34
Darbības rādītāji
2016.g. sezonā Rīgā ar kruīza kuģiem ieradās
111 valstu tūristi
Kruīza kuģu satiksme
Vācija
38%
ASV
19%
Lielbritānija
6%
Ausrālija
4%
Itālija
3%
Izraēla
3%
Austrija
3%
Spānija
2%
Šveice
2%
Kanāda
2%
Krievija
2%
Francija
2%
Somija
2%
Meksika
2%
Pārējie
10%
36. Attīstības projekti(2010 - 2020) (1/2)
36
Attīstība
Rīgas brīvostas pārvaldes investīcijas Kopējās investīcijas Rīgas ostā 1.3 mljrd. EUR
(2010.g.-2020.g. periodā)
• Rīgas brīvostas pārvaldes investīcijas 350 mlj. EUR
• Privātās investīcijas 900 mlj. EUR
1
Kuģu ceļa rekonstrukcija
1
Infrastruktūras attīstīšana
multifunkcionālu beramkravu
terminālu attīstībai Krievu salā
Ostas dzelzceļa savienojumu modernizācija,
Kundziņsalas dzelzceļa tilta būvniecība
Ostas molu rekonstrukcija
2
2
3
3
3
44
Attīstības projekti (2010 - 2020)
37. Attīstības projekti (2010 - 2020) (2/2)
37
Attīstība
Privātās investīcijas
Bioetanola pārkraušanas termināļa
attīstīšana Voleros
Naftas produktu termināļa attīstīšana Bolderājā
Sašķidirnātās gāzes
termināls Mangaļsalā
Vairāku termināļu ‚(ķīmiskās beramkravu,
naftas, labības, konteineru un loģistikas
parku) attīstīšana Kundziņsalā
5
5
6
6
7
7
8
8
Attīstības projekti (2010 - 2020)
39. Kuģošanas kanāla padziļināšana (2/5)
39
Attīstība
• 1. posms:
2012-2017: kanāla padziļināšana līdz 15.5m
• 2. posms:
2014-2018: kanāla padziļināšana līdz 17.0m
Kanāla paplašināšana no 100m līdz 135-165m
Plānotās investīcijas ~ EUR 80 milj.
Darbu veikšana divos posmos:
40. Beramkravu komplekss Krievu salā
• Projekts: “Infrastruktūras attīstība Krievu salā
ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas
centra”
• Projekta realizācija (būvniecības periods):
2012.- 2018. g.
• Investīcijas (būvniecība) : EUR 152 milj.
• Teritorija: 56 ha
• Kravu pārkraušanas jauda: 17-22 milj. t/gadā
• 4 piestātnes ar kopējo garumu 1180 m
40
Attīstība
42. Dažāda profila kravu termināļi Kundziņsalā
• Kopējā platība: 181 ha;
• Projektu realizācija: 2010.-2020.g.;
• Investīcijas: EUR 460 milj.;
• 10 termināļi ar dažādu kravu apstrādes
profilu:
Beramkravu (tai skaitā minerālmēslu, labības
produktu) pārkraušana
Multimodāls konteinerkravu komplekss
Daudzfunkcionāls (tai skaitā saldētas pārtikas)
kravu komplekss
Ģenerālo kravu (tai skaitā Ro-Ro) pārkraušana
Loģistikas un industriālais parks
42
Attīstība
43. Dažāda profila kravu termināļi Daugavgrīvā,
Mangaļsalā un Voleros
• Kopējā platība: 80 ha
• Projektu realizācija: 2010.-2020.g.
• Investīcijas: EUR 385 milj.
• 3 termināļi ar dažādu kravu apstrādes
profilu:
Tumšo naftas produktu pārkraušana;
Biodegvielas ražošanas un pārkraušana;
Sašķidrinātās dabas gāzes (LNG)
pārkraušana;
43
Attīstība
44. 44
Minerālmēslu terminālis (jauda: 2 milj.t/gadā)
EUR 66 milj.
Investīcijas: Rīgas brīvostas uzņēmumi
TOP-3 pēdējos gados: “Riga Fertilizer Terminal”
45. 45
Baltijā lielākā daudzfunkcionāla ģenerālkravu noliktava
EUR 36 milj.
TOP-3 pēdējos gados : “TFS Trans”
Investīcijas: Rīgas brīvostas uzņēmumi
46. 46
TOP-3 pēdējos gados : “Riga Bulk Terminal”
Beramkravu terminālis (jauda: 1.5 milj.t/gadā)
EUR 21 milj.
Investīcijas: Rīgas brīvostas uzņēmumi
47. Investīciju iespējas Rīgas brīvostā
• Ilgtermiņa zemes nomas līgumi ar
izdevīgiem nosacījumiem (līdz 45 gadiem)
• 445 ha brīvas teritorijas projektu attīstībai
• Licencētas komercdarbības un Brīvās zonas
režīms ļauj uzņēmumiem saņemt nodokļu
atvieglojumus
• Brīvostas pārvaldes palīdzība privāto
termināļu infrastruktūras attīstībā
• Labvēlīgs investīciju klimats Latvijā
47
Investīcijas
48. Brīvās teritorijas attīstībai
48
Investīcijas
• Aptuveni 445 ha ostas
teritorijas šobrīd ir pieejamas
jaunu ostas termināļu un
uzņēmumu attīstībai (kravu
sadale, loģistika, noliktavas)
u.c.)
Brīvās teritorijas
49. Investīciju klimats Latvijā
• Bizness bez robežām: ES dalībvalsts
• Priekšrocības un pieredze darbā ar Krieviju un
NVS valstīm
• Augsti kvalificēts darbaspēks ar svešvalodu
prasmēm
• Vienkārša biznesa uzsākšana un turpmāka
vadīšana
• Vienādas tiesības un priekšrocības vietējiem un
ārvalstu investoriem
• Iespējas kvalificēties līdzekļu apguvei no ES
Struktūrfondiem
49
Investīcijas
50. Licencētas komercdarbības statuss un
Brīvās zonas režīms
Brīvostas statuss nodrošina būtiskus nodokļu
atvieglojumus
• Licencētas komercdarbības statuss atļauj saņemt tiešo
nodokļu atvieglojumus 35%-55% apmērā no veikto
ieguldījumu apjoma
• Licencēta uzņēmējsabiedrība, izpildot brīvās zonas režīmā
noteiktās prasības, var saņemt tiešo un netiešo
nodokļu atlaides
• Licences izsniedz Rīgas brīvostas pārvalde uz 5 gadiem
50
Investīcijas
Tiešie nodokļi
Ienākumu nodoklis 80 %
Nekustamā īpašuma nodoklis 80-100%
Netiešie nodokļi
PVN 100 %
Akcīzes nodoklis 100 %
Muitas nodeva 100 %
Nodokļu atvieglojumi
51. Rīgas brīvostas pārvalde
Funkcijas atbilstoši Likumam par ostām:
• Landlord funkcija (infrastruktūras
nodrošināšana)
• Kuģošanas drošības nodrošināšana
• Hidrotehnisko būvju uzturēšana
• Kuģošanas kanāla uzturēšana
• Ostas noteikumu ieviešana un kontrole
• Ostas maksu iekasēšana
• Brīvostas licenču izsniegšana
• ISPS Kodeksa izpilde
51
Brīvostas pārvalde
52. Valdes sastāvs
52
Valsts pilnvarotie
pārstāvji
Rīgas domes
pilnvarotie pārstāvji
Satiksmes ministrija
Ekonomikas ministrija
Finanšu ministrija
Vides aizsardzības un
Reģionālās attīstības
ministrija
Valdes priekšsēdētājs
Rīgas dome
Rīgas dome
Rīgas dome
Brīvostas pārvalde
53. Rīgas brīvostas pārvaldes struktūra
53
Valde
Pārvaldnieks
Finanšu departaments
Mārketinga departaments
Ostas policija
Brīvostas
Kapteiņdienests
Administratīvais departaments
Kopējais darbinieku skaits – 293
Brīvostas pārvalde
Attīstības
departaments
Pārvaldnieka vietnieks
kuģošanas un drošības
jautājumos
Pārvaldnieka vietnieks
juridiskajos un
administratīvajos
jautājumos
Juridiskā un
iepirkumu
nodaļa
Pārvaldnieka
birojs
Iekšējais audits
un Kvalitātes
vadība
54. Mūsu vīzija un misija
• klientu pirmo izvēli, jo Rīgas brīvosta ir vieta,
kur klienti var saņemt drošus un kvalificētus
pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām
• daudzfunkcionālu ostu, kas pilnībā izmanto
brīvostas statusa priekšrocības un nodrošina
ilgtspējīgu ekonomisko attīstību
• sociāli atbildīgu un videi draudzīgu ostu, kas
spējīga pielāgoties globālā tirgus tendencēm un
mainīgām klientu prasībām
54
Brīvostas pārvalde
Mēs turpināsim attīstīt Rīgas brīvostu par
vadošo ostu Baltijas valstīs un par nozīmīgu
Latvijas ekonomiskās attīstības avotu
Mūsu misija:
Mūsu mērķis ir attīstīt Rīgas brīvostu par:
55. Kvalitātes vadība
• 1999.g. Rīgas brīvostas pārvaldē tika
ieviesta Kvalitātes vadības sistēma (KVS)
• Kvalitātes sertifikāts iegūts saskaņā ar
starptautisko standartizācijas sistēmu ISO,
kuru izniedz Bureau Veritas Quality
International
• Kvalitātes vadības sertifikāts
ISO 9001:2008
• 2005.g. Rīgas brīvostas pārvaldei piešķirts
ISO 14001:2004 kvalitātes sertifikāts
55
Brīvostas pārvalde
56. Drošība un aizsardzība
• Drošības prasības pamatojas uz ISPS
Kodeksu un citām starptautiskajām regulām
• Vienota ostas aizsardzības vadības sistēma
ietver:
• Elektronisko apziņošanas sistēmu (ENS), vienīgo
Austrumeiropā
• Modernu akvatorijas video novērošanas sistēmu,
kas ieviesta 2010.g.
• Atbilstoši starptautiskajām regulām, ostā
pastāv vienota sistēma drošai kravu apstrādei
• Tiek veikti pasākumi drošas ziemas
navigācijas nodrošināšanai
• 2011. gadā izveidota Ostas policija
56
Brīvostas pārvalde
57. Rīgas brīvostas loma starptautiskajā ostu kopienā (1/2)
• Starptautiskā ostu asociācija (IAPH)
• Starptautiskā ostas pilsētu asociācija (IACP)
• Starptautiskā ostu kapteiņu asociācija (IHMA)
• Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija (IFHS)
• Eiropas jūras ostu asociācija (ESPO)
• Eiropas kruīza asociācija (CE)
• Eiropas ostu informācijas sistēmu asociācija (EPC SA)
• Starptautiskā ostu Informācijas sistēmas asociācija (IPCSA)
• Baltijas ostu asociācija (BPO)
• Latvijas – Ķīnas biznesa padome
• Latvijas – Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrība
• Transsibīrijas pārvadājumu koordinācijas padome
• Pasaules brīvo zonu organizācija (WFZO)
• Vācijas – Baltijas tirdzniecības kamera Latvijā
57
Brīvostas pārvalde
Dalība starptautiskajās profesionālajās
organizācijās:
58. Rīgas brīvostas loma starptautiskajā ostu kopienā (2/2)
• Santanderas osta (Spānija)
• Rijekas osta (Horvātija)
• Havras osta (Francija)
• Kasablankas osta (Maroka)
• Santosas osta (Brazīlija)
• Maiami osta (ASV)
• Puerto Fenix (Paragvaja)
• Batumi osta (Gruzija)
• Korjentesas osta (Argentīna)
58
Brīvostas pārvalde
Sadarbības ostas:
59. Sociālās atbildības projekti
• Atbalsts un aktīva iesaistīšanās projektā
“Lielā talka”
• Ostas un pilsētas sadarbība
• Osta piedalās pilsētas svētkos, organizējot
lielkoncertus, kanāla regati, basketbola turnīru u.c.
pasākumus
• Sociālās kampaņas ostas kaimiņu teritorijām –
svētki, pasākumi bērniem, izbraucieni pa ostu u.c.
• Aprīkots bērnu rotaļu laukums Vecmīlgrāvī
• Putnu novērošanas torņa celtniecība Mīlestības
saliņā
• Atbalsts jūras izglītībai Latvijā un jūrnieku
profesiju popularizēšana
59
Sociālā atbildība
60. Vides aizsardzības aktivitātes (1/2)
• Vides pārvaldības sistēmas sertifikāts ISO
14001:2004
• Vides kvalitātes uzraudzības sistēma -
regulāri gaisa, augsnes un pazemes ūdeņu
monitoringa pasākumi
• Green award iniciatīvas - ostu maksu
samazinājums jūras kuģiem, kurus
sertificējis Green Award fonds
• Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
saglabāšana un uzturēšana
60
Sociālā atbildība
61. Vides aizsardzības aktivitātes (2/2)
Lielākie vides aizsardzības projekti:
• Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija
Sarkandaugavā (pašreiz notiekoša ar
Šveices valdības atbalstu)
• Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu
rekonstrukcija (pabeigta 2008.g.)
• Dzelzceļa trokšņu aizsardzības paneļu
ierīkošana gar Daugavgrīvas dzīvojamo
rajonu (pabeigta 2005.g.)
61
Sociālā atbildība
62. Rīgas ostas salīdzinošās priekšrocības (1/2)
• Stratēģiski izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis
spēcīgu ekonomisko reģionu tuvumā
• Daudzfunkcionāla osta ar spēcīgu infrastruktūru
• Konkurētspējīgi ostas tarifi un nodevas
• Augstas kvalitātes pakalpojumi
• Profesionāla ostas pārvalde ar skaidru vīziju par
ostas attīstību
• Izdevīgi uzņēmējdarbības nosacījumi:
• Brīvās ekonomiskās zonas statuss
• Ilgtermiņa zemes nomas līgumi ar klientiem labvēlīgiem
nosacījumiem
• Brīvas teritorijas attīstībai
62
Kopsavilkums
63. Rīgas ostas salīdzinošās priekšrocības (2/2)
Priekšrocības un pieredze darbā ar Krieviju un
NVS
• Tuvākā ES osta Maskavai
• Eiropas Savienības robeža ar Krieviju
• Krievijas dzelzceļa standartam atbilstoša sliežu
infrastruktūra (platums: 1520 mm)
• Ērtas robežšķērsošanas procedūras un
izdevīgi dzelzceļa tarifi
• Biznesa kompetence, svešvalodu zināšanas
un darba pieredze Krievijas/NVS tirgū
63
Kopsavilkums
