Digitālie attēli: atlase, saglabāšana un indeksēšana
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Digitālie attēli: atlase, saglabāšana un indeksēšana

on

  • 1,361 views

Maira Dudareva,

Maira Dudareva,
Europeana Meeting, Ramava, Latvia
6 October 2010

Statistics

Views

Total Views
1,361
Views on SlideShare
1,344
Embed Views
17

Actions

Likes
0
Downloads
6
Comments
0

1 Embed 17

http://www.europeanalocal.eu 17

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment
  • 5.slaids Lai noskaidrotu situāciju Latvijā digitālo fotogrāfiju indeksēšanas jomā, tika izvēlētas divas pētniecības metodes: intervija un datubāžu analīze. Intervijās bija svarīgi uzzināt ekspertu viedokli, pēc kādiem principiem, kādām pieejām un metodēm fotogrāfijas tiek indeksētas un kāda ir situācija katrā institūcijā. Datubāžu analīzes metode tika izvēlēta, tāpēc, lai praktiskā veidā apzinātu meklēšanas iespējas un indeksēšanas līmeņus un kvalitāti.

Digitālie attēli: atlase, saglabāšana un indeksēšana Digitālie attēli: atlase, saglabāšana un indeksēšana Presentation Transcript

  • Digitālie attēli: atlase, saglabāšana un indeksēšana Maira Dudareva 2010
  • 1839. gada 7. janvārī Francijas Zinātņu akadēmija saņēma iesniegumu un 19. augustā tā apstiprināja fotogrāfiju kā izgudrojumu.
  • Žozefs Nisefors Niepse (Joseph Nicephore Niepce, 1765-1833)
  • 1826 . gadā Niepse uzņem pirmo un fotogrāfiju
  • Skatoties uz fotogrāfijas vēsturisko attīstību, varam izdalīt deviņus procesus, kas saistīti ar camera obskura : - heliogrāfija, - dagerotipija, - kalotipja, - slapjais kolodijas process, - krāsainie materiāli, - želatīna bromīda sausās plates, - hologrāfija, - momentfotogrāfija, -d igitālā fotogrāfija.
    • Dagerotipijas atklāšana pavēra ceļu jaunam medijam.
    • Slapjais kolodija process pierādīja, ka fotogrāfija var būt augstas kvalitātes un vizuālās komunikācijas vēstījums var būt reproducējams un līdz ar to sasniedzams lielam daudzumam cilvēku.
    • Želatīna bromīda sausās plates process , kas padarīja fotogrāfiju vieglāku gan amatieriem, gan profesionāļiem. Līdz ar to pieejamu visiem, kam tas interesē.
    • - Digitālā fotogrāfija, kas apvienojoties ar televīziju un datoru radīja neierobežotas vizuālās komunikācijas iespējas.
  • Tādējādi jāpēta datorrevolūcijas ietekme uz vizuālo kultūru plašākā nozīmē : Kā pāreja uz datorizētiem medijiem maina priekšstatu par nekustīgo un kustīgo tēlu dabu? Kā datorizācija ietekmē mūsu kultūrā lietotās vizuālās valodas? Kādas jaunas etētiskās iespējas paveras?
    • P.Lesters ( Paul Martin Lester ) iesaka, ka, uzsākot fotogrāfiju analizēšanu, būtu lietderīgi palūkoties vispārīgi uz attēla grafiskajiem un satura elementiem (14). Attēla interpretēšanu katrs var veikt atšķirīgi. Šie viņa ieteikumi zināmā mērā sakrīt ar Panofska/Šatfordes indeksēšanas teoriju. Viņš iesaka:
    • Veikt visu objektu sarakstu izveidi – kuri objekti ir attēloti - dzīvnieki, cilvēki, minerāļi, dārzeņi utt.
    • 2. Veikt attēla kompozīcijas analīzi. Kādi elementi ir centrā un kādi ir malās, kā tiek lietotas gaismas un ēnas efekti .
    • 3. Veikt vizuālo elementu virknes analīzi: krāsas, formas, dziļuma un kustības izpēti. Analizēt, kā vizuālie elementi mijiedarbojas un konfliktē, kā ir lietota krāsa, kā formas un līnijas izmantotas attēla struktūrā, kā sasniegta attēla dziļuma ilūzija.
    • 4. Noskaidrot kur attēls varētu būt uzņemts? Kāds ir attēla mērķis: vai tā ir ziņa, māksla, personīgs uzņēmums vai cita veida attēls.
  • Attēlu īpašības grupētas vispārīgā, specifiskā, abstraktā līmenī Kas Kas notiek Kad Kur Vispārīgais objekti cilvēki apģērbs ķermeņa daļas teksts darbība notikums kustība žesti laika aspekts laika raksturojums darbības vieta Specifiskais īpašvārdi īpašvārdi datums laika periods īpašvārdi Abstraktais emocijas sociālais status attiecības stāvokļa raksturojums simboliskais aspekts abstrakti jēdzieni noskaņa kategorija tēma simboliskais aspekts laika raksturojums simboliskais aspekts darbības vide simboliskais aspekts
  • Gaisma ir sākumpunkts vizuālai komunikācijai.Tas ir svarīgi saprast gaismas precīzos (literal) un simboliskos elementus. Gaisma tiek lietota noskaņas un nozīmes izteikšanai . Vizuālā komunikācija ir saistīta ar acs funkcijām, kā acs koncentrē gaismu un kā tīklene apkopo gaismu, kā arī ar smadzeņu darbību, kas apstrādā šos gaismas dotos impulsus.
  • Pamata vizuālie elementi ir - punkts, līnija, tonis, krāsa, forma, virziens, struktūra, mērogs, dimensija, kustība. Vizuālā darba struktūra ir spēks, kas nosaka, kuri vizuālie elementi ir parādīti un ar ko uzsvērti.(Donis )
  • Fotogrāfiju analizēšanai P.Lesters piedāvā sešas perspektīvas, kas varētu būt nozīmīgas fotogrāfiju analizēšanai, jo aplūko fotogrāfiju arī no citiem aspektiem, ko neskar iepriekš minētie autori: -personiskā: instinktīva reakcija, kas rodas, redzot mākslas darbu, un sakņojas subjektīvā pieredzē; -vēsturiskā: darba svarīguma noteikšana, kas balstīta uz medija nozīmību laikā. Medija vēstures zināšanas atļauj saprast tehniskās iespējas un pagātnes filozofijas virzienus, tendences un nosacījumus, kas saistīti ar darba radīšanu; -tehniskā: attiecības starp gaismu, tehnikas izpratne, kas lietota darba radīšanai un darba prezentēšanai; -ētiskā: morālā un ētiskā atbildība, ko darba autors, pats darbs un skatītājs izjūt; -kulturālā: simbolu analīze, kas lietota darbā, lai nodotu nozīmju vēstījumu konkrētai sabiedrībai, konkrētā laikā; -kritiskā: rezultāts, kas pārspēj konkrētā attēla un formas domāto personīgo reakciju.
  • Linda Klētniece „ Foto Haikas”(2009)
  • Marr Marja Pirila Speaking House (2006)
  • Marja Pirila INTERIOR/EXTERIOR (1996)
  • Vizuālās pratības apguve aptver gan uztveri, interpretācijas spējas un nozīmju tulkošanu, vizuālo atmiņu, zināšanas, spēju saprast kodus un simbolus un to izteikt valodiski. Pirmās zināšanas par pasauli, cilvēks piedzimstot, iegūst ar sajušanas palīdzību t.i smaržu, tausti, skaņu, tad pievienojas spēja redzēt apkārtējo vidi un emocionālās reakcijas uz notiekošo. Zināšanas par pasauli veidojas no tā, ko cilvēks redz jeb pareizāk sakot, vēlas redzēt jeb atlasa no apkārtējās pasaules.
  • Džons Bergers (John Berger) uzsver, ka veidu kā mēs redzam lietas ietekmē tas, ko mēs zinām un tas, kam ticam. Mēs redzam to, ko aplūkojam un jo vairāk zinām, jo vairāk redzam. Skatīšanās ir izvēles darbība, jo vizuālā uztvere ir mērķtiecīga un selektīva.