Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.
PIEREDZES APMAIŅAS BRAUCIENS UZ BAVĀRIJU.


     No 2009. gada 14. aprīļa līdz21. aprīlim devos pieredzes
apmaiņas braucie...
Folkahas bibliotēka.


      Folkahas bibliotēkas platība ir 120 kvadrātmetri, gadā tajā
reģistrēti apmēram 1000 aktīvie l...
Vīzenthaidas bibliotēka.


     Vīzenthaida statusa ziņā atrodas starp pilsētu un mazpilsētu
Tur dzīvo apmēram 5000 iedzīv...
Viņiem tur ir senjoru rezidence un apvienība „Ir laiks vienam
priekš otra”. Iedzīvotāji iet un lasa veciem cilvēkiem priek...
Bez vadītājas vēl tur strādā trīs darbinieces. Vadītāja pati
apstrādā grāmatas un izdara pasūtījumus. Bibliotekāres izsnie...
Vircburgas bibliotēka.


         Vircburga ir augstskolu pilsēta. Ir 130000 iedzīvotāju, no
tiem 30000 studentu.
    Bibl...
Vircburgas bibliotēka izvietota trīs stāvos. Tajā strādā 28
darbinieki. Bibliotēku gadā apmeklē 700000 cilvēku, apmēram
20...
anketu. Ja vairāki lasītāji vēlas vienu un to pašu grāmatu, tad
bibliotēkas darbinieks to nopērk.
          Katrai nozarei...
Pieredzes apmaiņas brauciens uz Bavāriju
Pieredzes apmaiņas brauciens uz Bavāriju
Pieredzes apmaiņas brauciens uz Bavāriju
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Bavāriju

968 views

Published on

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Bavāriju

Published in: Travel
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Bavāriju

  1. 1. PIEREDZES APMAIŅAS BRAUCIENS UZ BAVĀRIJU. No 2009. gada 14. aprīļa līdz21. aprīlim devos pieredzes apmaiņas braucienā uz Vācijas bibliotēkām. To organizēja Sieviešu Tiesības Institūts. Grupā bijām 15 bibliotekāres. Iepazinos ar kolēģu darbu Bavārijā. Vācijā iepazinos ar nelielām bibliotēkām Folkahā , Vīzenhaidā. Vēl apmeklējām Kitcingenas un Vicburgas bibliotēkas. Brauciena galvenais mērķis bija bibliotēku apmeklējumi. Bibliotēkām dāvinājām grāmatas, brošūras, ceļojumu bukletus par Latviju. Vācijā bibliotēkas nav tradicionālas. Katrā mājā ir internets, un katrs pasūta grāmatas uz mājām. Līdz ar to nav satikšanās iespēju. Visas bibliotēkas ir vēsturiskos namos. Lai strādātu par bibliotekāru , Vācijā nepieciešama vien divu gadu vidējā bibliotekārā izglītība. Mazajās bibliotēkās, kuru apkalpojamos rajonos dzīvo no 5-10 tūkstoši iedzīvotāju, var strādāt bibliotekāru palīgi, kuri var veikt arī bibliotēkas vadītāja pienākumus. Bibliotekāri ar augstāko profesionālo izglītību nemēdz strādāt mazās bibliotēkās. Lielās bibliotēkās viņi ir ierēdņa statusā. Katrā bibliotēkā uz mājām var nomāt filmu un mūziku diskus, kā arī spēles. Vācijā nav bibliotēku likuma. Bibliotēkas pilnībā pakļautas pašvaldībām. Vācijas bibliotēkā valda nepiespiesta atmosfēra. Klusa vietas lasītavā nav, jo tiek uzskatīts, ka bibliotēkas ir komunikācijas vietas. Pusaudži pārsvarā sēž uz sēžammaisiem un uzvedas brīvi.
  2. 2. Folkahas bibliotēka. Folkahas bibliotēkas platība ir 120 kvadrātmetri, gadā tajā reģistrēti apmēram 1000 aktīvie lasītāji. Tur strādā viena darbiniece. Bibliotēka atvērta 20 stundas nedēļā- lasītājiem bibliotēka atvērta 14 stundas, 6 stundas nedēļā paredzēta grāmatu apstrādei. Bibliotēkā ir automatizēta grāmatu izsniegšana un saņemšana. Interneta pakalpojumus bibliotēka nesniedz, to dara interneta kafejnīcas. Par bibliotēkas izmantošanu lasītājiem jāmaksā gada maksa. Bibliotēkā ir iekārtos atsevišķs bērnu stūrītis. Lai bērni vieglāk atrastu savam vecumam piemērotu grāmatu uz muguriņām ir krāsu uzlīmes. Vācijā arī pastāv problēma ,ka dators aizstāj grāmatu. Grāmatas plauktos saliktas glīti, skaisti noformētas. Nolasītās grāmatas izpārdod blusu tirgū- trīs grāmatas maksā 1 eiro.
  3. 3. Vīzenthaidas bibliotēka. Vīzenthaida statusa ziņā atrodas starp pilsētu un mazpilsētu Tur dzīvo apmēram 5000 iedzīvotāji, no tiem lasa ap 790. Bibliotēku finansē pašvaldība, tā izmantojama bez maksas. Ieviesta automatizēta grāmatu izsniegšana un saņemšana. Pašvaldība ļoti atbalsta bibliotēku. Mērķis ir, lai bērni mazāk sēdētu pie datora, bet lasītu grāmatas. Interneta pakalpojumi lasītājiem netiek sniegti, taču datorus izmantot var. Bibliotēka ļoti sadarbojas ar skolu. Šķiro grāmatas. Grāmatas, kas norakstītas, viņi atdod cilvēkiem pret ziedojumiem .Vienreiz gadā piedalās blusu tirgū ar norakstītām grāmatām. Katrai klasei ir sava krāsa.
  4. 4. Viņiem tur ir senjoru rezidence un apvienība „Ir laiks vienam priekš otra”. Iedzīvotāji iet un lasa veciem cilvēkiem priekšā grāmatas un žurnālus. Tas ir sabiedrisks darbs. Bibliotēkā strādā divi darbinieki. Kitcingenas bibliotēka. Kitcingenas bibliotēkā iedzīvotāju skaits ir 21000. Gadā bibliotēku apmeklē apmēram 41 tūkstotis lasītāju, bet grāmatu izsniegums sastāda 100000 vienību gadā. Bibliotēkai piešķirta augstākā vērtējuma pakāpe. Kitcingenas bibliotēka atrodas vēsturiskā, skaistā ēkā. Tā atrodas divos stāvos. Gadu gaitā mainīts bibliotēkas vizuālais izskats un iekārtojums. Bibliotēku kopš 1982. gada vada Ellena Reslere.
  5. 5. Bez vadītājas vēl tur strādā trīs darbinieces. Vadītāja pati apstrādā grāmatas un izdara pasūtījumus. Bibliotekāres izsniedz grāmatas, viņām palīdz brīvprātīgie, kas par savu darbu samaksu nesaņem. Bibliotēku finansē pašvaldība. Dod 20000 eiro gadā mēdiju iegādei. Tā nav ne liela, ne maza summa. Bibliotēkā ir 30000 dažādi mēdiji. Bibliotēkā ir lasītāju kartes. Karte maksā 15 eiro, bet bērniem 5 eiro. Ģimenes karte 23 eiro. Bibliotēka organizē arī norakstīto grāmatu izpārdošanas. 1 kg grāmatu maksā 1,50 eiro. Starpbibliotēku abonementa izmantošana maksā 2 eiro. Viņiem nav daudz datoru, spēles nespēlē. Elektroniskais katalogs ir pieejams ikvienam. Bērniem internetā pieejama tikai lasīšanas programma. Apmēram 200 grāmatas ir krievu valodā, jo ir daudz krievu lasītāju. Uz mājām var ņemt 30 grāmatas un lasīt vienu mēnesi. Bibliotēkā ir brilles, ko aizdod lasītājiem lasīšanai.
  6. 6. Vircburgas bibliotēka. Vircburga ir augstskolu pilsēta. Ir 130000 iedzīvotāju, no tiem 30000 studentu. Bibliotēka atrodas senā celtnē. Tā ir rokoko stilā. Ēkas fasāde ir ļoti skaista. Ar bibliotēku iepazīstināja bibliotekāra palīgs Rodžers Sporke.
  7. 7. Vircburgas bibliotēka izvietota trīs stāvos. Tajā strādā 28 darbinieki. Bibliotēku gadā apmeklē 700000 cilvēku, apmēram 2000 cilvēku dienā. Telpas veidotas tā, lai lasītājam un bibliotekāram būtu viena līmeņa komunikācija. Izmantojot elektronisko lietotāju karti, lasītājs pats piereģistrē grāmatas. Pie ieejas abonementā novietota kastīte ar uzrakstu „Ierosinājumi. Uzslavas. Kritika.” Izstādes stendos tiek mainītas ik mēnesi. Bibliotēkā ir tikai viena lasītava, bet izveidoti vairāki atsevišķi stūrīši. Bērnu un jauniešu nodaļa sadalīta ar krāsojumu. Bērniem paredzētā telpas daļa dzeltenā, bet jauniešiem oranžā krāsā. Violetā krāsa bija trešajam stāvam, kur atradās literatūra par mūziku. Katram stāvam ir sava krāsa. Arī uz grāmatas muguriņām ir uzlīmes attiecīgajās krāsās. Orientēties bibliotēkas krājumā ir viegli, jo uz grāmatu muguriņām norādīta izdevuma tēma. Ja bibliotēkā lasītājam nepieciešamā izdevuma nav, tas var aizpildīt īpašā pieprasījuma
  8. 8. anketu. Ja vairāki lasītāji vēlas vienu un to pašu grāmatu, tad bibliotēkas darbinieks to nopērk. Katrai nozarei atvēl zināmu naudas summu grāmatu iegādei. Bibliotēka no sava budžeta finansē vairākus projektus. Bibliotēkā ir kursi senioriem un citiem interesentiem. Piemēram : • Rakstniecības kursi – māca vecākiem cilvēkiem rakstīt aprakstus par savu mūžu. • Informatīvā kafejnīca – tiek izskaidroti jaunie likumi. • Mobilais grāmatu dienests- veciem cilvēkiem , kuri nevar uz bibliotēku atnākt, tiek nestas grāmatas uz mājām. To vienu reizi mēnesī dara sarkanā krusta darbinieki. Par to atlīdzību nesaņem. Te svarīgs ir sociālais moments, jo tā darbinieci ne tikai atnes grāmatas un noliek, bet arī aprunājas. • Stāstījuma kafejnīca – tur pārrunā grāmatas, bet galvenais moments ir, lai tiktos. Viņiem ir bibliotēkas programma gadam. Bibliotēkā ir cilvēks, kas rūpējas par šiem organizatoriskiem jautājumiem. Pasākumi neietilpst darba laikā. Gada laikā ir ap 200 pasākumiem. Šis cilvēks nesaņem piemērotu atalgojumu, viņam jābūt sirds cilvēkam. Projektu rakstīšana sākas no 0-3 gadiem, lai jau grāmatu bērni paņem rokā, līdz ar to arī ieinteresē vecākus. Bērnam ir jāizjūt, ka grāmata ir kas īpašs. Vecākiem jāizskaidro bērnam, ka grāmatu nedrīkst likt rotaļu kastē. Vircburgā guvām daudz ideju, kā strādāt ar bērniem.

×