SlideShare a Scribd company logo
1 of 36
Download to read offline
1
Darba drošības un vides
veselības institūts
Žanna Martinsone
Rīgas Stradiņa universitāte
Darba drošības un vides veselības institūts
Higiēnas un arodslimību laboratorija
e-pasts: Zanna.Martinsone@rsu.lv
2020.gada 7. decembrī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
Seminārs «Dzīvokļa īpašniek, kas tev jāzina!»
2
Darba drošības un vides
veselības institūts
Kāda vide ir mūsu mājoklī?
3
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼Mājokļa vide
◼Slimo ēku sindroms
◼ Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji
»Mikroklimata rādītāji
»Ķīmiskie riski
»Bioloģiskie riski
Saturs
4
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mājokļa vide
5
Darba drošības un vides
veselības institūts
Aktualitāte
◼ Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas
pasliktināšanos, t.i., nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu,
miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus, sausu ādu, gļotādas
kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un
apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu
elpošanu, saaukstēšanos u.c.
◼ Simptomi ir nespecifiski, kā arī tie nerada apdraudējumu
dzīvībai, bet var pasliktināt veselības stāvokli, radīt
diskomfortu un samazināt darba produktivitāti.
6
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Pasaules Veselības organizācijas eksperti uzskata, ka
cilvēka veselībai un labklājībai iekštelpu gaisa
kvalitāte ir ļoti svarīga, jo tas var būt pat 4–6 reizes
vairāk piesārņots nekā ārējais gaiss.
◼ Termins slimo ēku sindroms parādījās 20. gadsimta
90. gadu sākumā. Tas bieži sastopams telpās, kuru
iekārtošanai izmantoti sintētiski un ķīmiski materiāli,
kondicionēšanas sistēmas un notiek gaisa
recirkulācija.
◼ Tās var būt arī jaunas biroju ēkas un atjaunotas
dzīvojamās ēkas.
Slimo ēku sindroms (SĒS)
7
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ acu, deguna, rīkles kairinājums vai sausums;
◼ ādas kairinājums;
◼ centrālās nervu sistēmas traucējumi;
◼ nespecifiskas, neparastas reakcijas;
◼ smaržas un garšas sajūtu izmaiņas.
Ilgstoši tika uzskatīts, ka raksturīgās slimo ēku sindroma
pazīmes izpaužas tikai biroja darbiniekiem.
Šobrīd ir pierādīts, ka slimo ēku sindroma pazīmes
izpaužas arī dzīvojamās ēkās.
Slimo ēku sindroma galvenās
simptomu grupas:
8
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Šiem simptomiem ir subjektīvs raksturs, retāk ir arī
klīnisks apstiprinājums, bet raksturīgi ir tas, ka šie
simptomi ir vairākiem cilvēkiem un regulāri, atrodoties
konkrētajās telpās.
◼ Lai apgalvotu, ka cilvēka sūdzības ir saistītas ar
telpas gaisa problēmām un klasificētu tās kā SĒS,
simptomu biežumam jābūt vismaz 1-3 reizes nedēļā
viena mēneša laikā.
◼ Parasti visi šie simptomi ātri pāriet vai mazinās, ja
cilvēks atstāj savu telpu, vai iziet no ēkas.
Slimo ēku sindroms (2)
9
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼Oglekļa dioksīds
◼Mikroklimata rādītāji: temperatūra, mitrums, gaisa
kustības ātrums
◼Putekļi (putekļu daļiņas), t.sk., nanodaļiņas
◼Gaistošie organiskie savienojumi (GOS's) -
trihloretilēns, benzols, toluols, spirti, policikliskie
aromātiskie ogļūdeņraži, pesticīdi, aldehīdi (t.sk.
formaldehīds) u.c.
◼Ozons un slāpekļa oksīdi
Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (1):
10
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼Mikroorganismi un citi bioloģiskie piesārņotāji –
vīrusi, pelējuma sēnes, baktērijas, nematodes,
amēbas, ziedputekšņi, blaugznas, un ērces.
◼Neorganiskās gāzes – amonjaks, sērūdeņradis, sēra
dioksīds
◼Oglekļa monoksīds
◼Radons
◼Azbests un sintētiskās šķiedras (minerālvates)
◼Tabakas dūmi
Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (2):
11
Darba drošības un vides
veselības institūts
Galvenie iekštelpu gaisa piesārņojuma
avoti:
◼Atmosfēras piesārņojums
◼Telpu apdares un mēbeļu materiāli
◼Antropogēnais piesārņojums, piem., antropotoksīni
(400 ķīmiskās vielas!), mikrobioloģiskais (piem.,
mikroorganismu izdalīšana aerosola veidā)
◼Kurināmā un gāzes sadegšanas galaprodukti
◼Sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi
12
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata rādītāji 1
◼ Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un
apkārtējo vidi) ir tieši saistīta ar telpas mikroklimata
parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa
kustības ātrumu
◼ Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var
būt nosacījuma refleksu darbības un kustību koordinācijas
traucējumi, uzmanības un precizitātes samazināšanās,
piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24
līdz +29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%.
Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie
temperatūras no +19 līdz +25°C (Korhonen et. al, 2005).
13
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata rādītāji 2
◼ Relatīvais gaisa mitrums diapazonā no 40 – 60%
nodrošina optimālu ķermeņa funkcionēšanu.
◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums un paaugstināta
gaisa temperatūra palēnina sviedru iztvaikošanu no
ādas virsmas, kas var izraisīt organisma pārkaršanu.
◼ Zems relatīvais gaisa mitrums pastiprina ūdens
iztvaikošanu no ādas virsmas, kas nav saistīta ar
svīšanu, mainās termoregulācija, sausina ādu un
gļotādu, mazinot organisma aizsargspējas pret
infekciju izraisītājiem.
◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums, kā arī
paaugstināta temperatūra telpā palielina gāzu
iztvaikošanu.
14
Darba drošības un vides
veselības institūts
Telpu iekšējā
gaisa relatīvais
mitrums – 55 %.
15
Darba drošības un vides
veselības institūts
Oglekļa dioksīds (1)
◼ Oglekļa dioksīds ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas ir bezkrāsaina,
nedegoša gāze bez smaržas, kas rodas organismu vielmaiņas
procesos un sadegot fosilam kurināmam.
◼ Augstākas CO2 koncentrācijas apkārtējā vidē var tikt
konstatētas pie intensīvas transportlīdzekļu satiksmes
pārvietošanās zonās, pie rūpniecības avotiem, kur notiek
sadegšanas procesi.
◼ Vidējā koncentrācija oglekļa dioksīda atmosfērā ir aptuveni
620 mg/m3 (~340 ppm), bet tā līmeņi var būt atkarīgi no vietas
un mērījumu veikšanas laika. Iekštelpās CO2 līmeņi mēdz būt
augstāki nekā apkārtējā vidē.
16
Darba drošības un vides
veselības institūts
Oglekļa dioksīds (2)
◼ Slikti vēdināmās telpās, CO2 līmenis var pārsniegt
5400 mg/m3 (3000 ppm). Paaugstinātas CO2
koncentrācijas gadījumos, parasti iekštelpu gaiss tiek
raksturots kā sastāvējies.
◼ Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti
kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2) ar īpašu CO2 sensoru
palīdzību, kas palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas
sistēmu darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it
īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2 koncentrācijas
var ievērojami svārstīties.
17
Darba drošības un vides
veselības institūts
Oglekļa dioksīds (3)
◼ Ja ventilācijas sistēmas darbības rezultātā
nesamazinās oglekļa dioksīda koncentrācija, tad tas
nozīmē, ka arī citu ķīmisko vielu piesārņojums (t.sk.,
putekļi) un bioloģiskais piesārņojums telpās var
uzkrāties līdzīgi kā CO2.
◼ Tomēr var būt arī situācijas, kad telpās ir paaugstināts
piesārņojuma līmenis, bet CO2 līmenis ir zems.
Analizējot, CO2 koncentrāciju pīķus telpās un gaisa
pieplūde/nosūces zonās, var identificēt un risināt ar
ventilācijas sistēmām saistītās problēmas.
18
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼CO2
»Subjektīvi nepatīkamas sajūtas: nogurumu, nelabuma sajūtu,
pulsa paātrinājumu, paaugstinātu asinsspiedienu un ādas
temperatūru, galvas sāpes, fizisko un garīgo darba spēju
pazemināšanos.
»Objektīvi: koncentrēšanās spēju un kognitīvo funkciju
vājināšanos (t.i. samazina spēju uztvert kompleksus
jēdzienus).
»Ieteiktās iekštelpu CO2 koncentrācijas ir jāuztur
mazākas par 1830 mg/m3 (1000 ppm), būtu
ieteicams – 1464 mg/m3 (800 ppm).
Sūdzības saistībā ar CO2
19
Darba drošības un vides
veselības institūts
Iekštelpu gaiss: ķīmiskie savienojumi
◼ Iekštelpu gaisa sastāvā ir dažādu vielu maisījums, kuru
izcelsme lielākoties ir cilvēku radīta.
◼ Ķīmiskie savienojumi ar vienādas iedarbības spektru uz
veselību, piemēram, iedarbība uz centrālo nervu sistēmu,
iedarbojoties vienlaicīgi pat mazās koncentrācijās, var
summēt devu, kas var izraisīt nespecifiskus, bet raksturīgus
sliktas iekštelpu gaisa kvalitātes simptomus (galvassāpes,
nogurumu, nespēju koncentrēties galvas reiboņus utt.).
20
Darba drošības un vides
veselības institūts
Cietās vielu daļiņas – putekļi
◼ Iekštelpu gaisā aizvien biežāk izvērtē cietās vielu daļiņas
(putekļus), ņemot vērā to izmērus, piemēram, PM10, PM2,5
un PM1(Particulate Matter – cietās vielu daļiņas), kuru
diametra izmērs ir attiecīgi mazāks par 10, 2,5 un 1 μm).
◼ Cieto vielu daļiņu veselības riska izvērtēšanai ir būtiski ņemt
vērā ne tikai masas koncentrāciju, bet arī dažāda izmēra
daļiņu skaitu un ķīmisko sastāvu.
◼ PM galvenā ietekme uz veselību ir saistīta ar elpošanas un
sirds-asinsvadu sistēmu funkcionāliem traucējumiem.
21
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Putekļi – iedarbība uz organismu atkarīga no izmēra,
arī no ķīmiskā sastāva. Putekļi (cietu vielu daļiņas), kas
ir vieni no galvenajiem mikroorganismu pārneses
veidiem, jo šķaudot un klepojot ar siekalu pilieniem tie
nonāk uz putekļu virsmas.
»Pārmērīgs respirablo putekļu (PM2,5) daudzums
var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram,
sausas acis, kontaktlēcu problēmas, deguna,
kakla un ādas kairinājumu, klepošanu,
šķaudīšanu u.c.
Ietekme uz veselību - putekļi
22
Darba drošības un vides
veselības institūts
https://abcdust.net/how-large-is-a-corona-virus-virion-compared-to-the-mp10-2-5/
23
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ventilācijas veids Noteiktie rādītāji
Minimālā
vidējā
vērtība
Maksimālā
vidējā
vērtība
Vidējā vērtība Standartnovirze
nav ventilācijas
sistēmas
Alveolārā frakcija,
µm2/cm3 46.6 55.0 50.8 5.9
Traheobronhiālā
frakcija, µm2/cm3 13.2 15.2 14.2* 1.4
Putekļu daļiņu
skaits, daļiņas/m3 9700.0 14756.0 12228.0* 3575.1
pieplūde/nosūce
Alveolārā frakcija,
µm2/cm3 11.7 55.5 29.7 15.8
Traheobronhiālā
frakcija, µm2/cm3 2.4 13.0 5.2* 3.1
Putekļu daļiņu
skaits, daļiņas/m3 3150.0 9570.0 6161.4* 2208.5
Putekļu daļiņu rādītāju un ventilācijas
veida novērtējums
23
24
Darba drošības un vides
veselības institūts
Svarīgi!
◼ Telpu vēdināšana nesamazina pētāmo putekļu
koncentrāciju gaisā.
◼ Telpā, kas netiek vēdināta, koncentrācija samazinās,
putekļiem nogulsnējoties.
◼ Putekļu daudzums var tikt palielināts gadījumā, ja telpā
cilvēki kustas (arī stipras/tiešas ventilācijas plūsmas),
kas izraisa gaisa kustību. Tāpēc svarīga ir atbilstoša telpu
uzkopšana!
◼ Mitrs gaiss samazina putekļu koncentrāciju. Tomēr
mitrums virs 60% var veicināt mikroorganismu attīstību.
25
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riska faktori 3
◼ Slāpekļa oksīdi (NO, NO2) - kairina elpošanas ceļus un
pazemina organisma pretošanās spējas slimībām - sevišķi jutīgi
ir astmas slimnieki un bērni.
◼ Ozons (O3) - galvassāpes, nogurumu, mazina darba spējas.
◼ CO (oglekļa monoksīds) - rodas jebkurā nepilnīgā sadegšanas
procesā, tostarp ēdiena gatavošanā, apkures katlos vai tabakas
smēķēšanas laikā, tomēr galvenais oglekļa monoksīda avots ir
transportlīdzekļi. CO nonāk asinsritē caur plaušām un traucē
skābekļa transportu organisma audos. Lielākas oglekļa
oksīda koncentrācijas var izsaukt galvassāpes, vājumu, reiboni,
apziņas traucējumus, sliktu dūšu, orientācijas traucējumus,
redzes traucējumus, komas iestāšanos un nāvi.
26
Darba drošības un vides
veselības institūts
Gaistošie organiskie savienojumi (GOS)
◼ Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) - šīm ķīmiskām
vielām piemīt augsts tvaika spiediens, kas ļauj dažām
savienojumu sastāvdaļām pastāvēt gāzveida un tvaiku stāvoklī
istabas temperatūrā.
◼ Avoti: celtniecības un telpu apdares materiāli, paklāji un
audumi, virtuves, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, biroja
tehnika, dezodoranti un gaisa atsvaidzinātāji, krāsas,
šķīdinātāji, līmes, higiēnas un kosmētikas līdzekļi, kā arī
biroja aprīkojums - marķieri, pildspalvas, krāsas,
šķīdinātāji, kopēšanas iekārtas.
27
Darba drošības un vides
veselības institūts
Gaistošie organiskie savienojumi
(GOS) 1
◼ GOS zemās koncentrācijās var izraisīt nogurumu, galvas
sāpes, miegainību, galvas reiboņus, vājumu, redzes
traucējumus, ādas iekaisuma reakcijas un vispārējo
diskomfortu.
◼ GOS augstās koncentrācijās var izraisīt acu un elpceļu
kairinājumu, smaguma sajūtu krūškurvī, vemšanu. GOS
var radīt smaku, kas pati par sevi neizraisa toksisku
iedarbību uz veselību, bet var palielināt šādu simptomu
rašanos: galvassāpes, slikta dūša, acu un rīkles kairinājums
(Wolkoff et al. 2006).
◼ Informāciju par ķīmisko vielu ietekmi uz veselību var
saņemt datu bāzēs, piemēram, drošības datu lapās un
literatūras avotos.
28
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riski - aldehīdi
◼ Aldehīdi (piemēram - formaldehīds) koncentrācija iekštelpās
var būt daudz augstāka nekā apkārtējā vidē, jo tie ir atrodami
simtiem dažādos apdares materiālos, piemēram, izolācijas
materiālos, griestu flīzēs, biroju mēbelēs, paklāju līmēs,
dažādās plastmasās, sintētisko šķiedru paklājos,
tekstilizstrādājumos, krāsās un pat papīrā, kā arī tīrīšanas
un dezinfekcijas līdzekļos.
◼ Ar aldehīdu iedarbību saistītie simptomi tiek minēti: sauss vai
iekaisis kakls, deguna asiņošana, galvassāpes, nogurums,
atmiņas un koncentrēšanās problēmas, slikta dūša,
reibonis, elpas trūkums, iekaisumus
29
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riski - izocianāti
◼ Izocianāti tiek izmantoti pildījumiem, piemēram,
automobiļu sēdekļos, mīkstajās mēbelēs, kā arī
celtniecības montāžas putās, siltumizolācijas pildījumos,
sadzīves un industriālo ledusskapju siltumizolācijā,
dažādās līmēs un krāsās u.c. materiālos.
◼ Izocianātiem ir raksturīga kairinoša iedarbība uz acīm,
gastrointestinālo un elpošanas sistēmu, kā arī
sensibilizējošs efekts (alerģiju izraisošs). Personām, kas
pakļautas izociānātu iedarbībai novēro simptomus, kas ir
līdzīgi kā saaukstēšanās gadījumā (acu asarošana, iesnas,
aizsmakums, smaguma sajūta krūtīs, nespēks, drudzis).
Izocianātu kā ieelpojamu alergēnu iedarbība var izraisīt
alerģiskās iesnas vai astmu.
30
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riska faktori mājoklī
◼ Veicot ēku būvniecības un telpu renovācijas darbus, tie
nedrīkstētu ietekmēt iedzīvotāju drošību un veselību.
◼ Organizējot būvdarbu vai remontdarbu procesu
mājokļos, jāņem vērā šo darbu raksturs, ilgums, kā arī
jāizvērtē paredzamo darbu ietekmi uz iedzīvotāju
veselību.
31
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskais risks- svarīgi
◼ Būtisks iekštelpu piesārņojuma līmenis (ķīmisko vielu, trokšņa u.c.) var
rasties pat īslaicīgu un neregulāru telpu un teritorijas remontdarbu,
būvdarbu un labiekārtošanas laikā.
◼ Būvniecības, telpu apdares materiālu, mēbeļu un telpu
tīrīšanas/dezinfekcijas līdzekļiem būtu jābūt ar zemas emisijas vielu
sastāvu, kas nodrošina zemu izgarošanas risku telpās, nevajadzētu saturēt
aldehīdus.
◼ Ja nav iespējams nodrošināt zemas emisijas materiālu un mēbeļu
iegādi, tad jāorganizē būvdarbi, remontdarbi un mēbeļu izvietošana
telpās, kad tur nav iemītnieku, nodrošinot vismaz 1 nedēļu līdz pat 1
mēnesim un vairāk intensīvu telpu vēdināšanu katru dienu visas diennakts
garumā.
32
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ekosertifikāti
◼ Vislabāk izmantot apdares materiālus, mēbeles, telpu
uzkopšanas līdzekļus u.tml. ar ekosertifikātiem.
https://ekomarkejums.lv/izvele/
33
Darba drošības un vides
veselības institūts
Bioloģiskie riski 1
◼ Gaisa bioloģisko piesārņojumu veido gaisa aerosolā esošie
vai uz virsmām jau nosēdušies mikroorganismi, augu vai
dzīvnieku izcelsmes sīkas daļiņas, kurus kopumā var saukt
par bioaerosolu jeb organiskiem putekļiem, kas var saturēt
gan kaitīgo, gan nepatogēno mikroorganismu sugas,
mikroorganismu toksīnus, pelējuma sēnīšu sugas, dzīvnieku un
augu izcelsmes alergēnus (ziedputekšņi).
◼ Infekcijas slimības var tikt izplatītas gaisa pilienu ceļā,
ieelpojot gaisu, kas satur patogēnos mikroorganismus vai
lietojot priekšmetus, kuri ir piesārņoti ar infekcijas slimību
izraisītājiem, vai kontakta ceļā, cieši kontaktējoties ar slimo
personu.
34
Darba drošības un vides
veselības institūts
Bioloģiskais risks 2
◼ Augstāks saslimstības līmenis ir ziemas laikā, kad cilvēki
ilgstoši atrodas telpās ar zemu RGM, jo sauss gaiss sausina
deguna un mutes gļotādas, mazinot organisma pretošanās
spējas infekciju izraisītājiem.
◼ Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas,
kuras izplata inficētie cilvēki, t.sk. bezsimptomu nēsātāji, jo
rada pastiprinātu risku saslimšanai ar aerogēnas izplatības
infekcijas slimībām.
35
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼Tomēr jāatceras, ka pat atbilstoša ventilācijas
sistēmas darbības, lielākoties, tikai samazina
ķīmisko vielu iedarbību (devu un laiku), kā arī
var kavēt mikroorganismu izplatību iekštelpu
gaisā, bet var pilnībā nenovērst to iedarbību
uz cilvēka organismu.
Svarīgi!
https://neurosciencenews.com/coronavirus-indoor-precautions-16174/
36
Darba drošības un vides
veselības institūts
Paldies par uzmanību!
https://yogobe.com/fi/blog/hengityksen-fysiologiasta
Sargājiet sevi un
citus!

More Related Content

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēksEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsMūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiskiLatvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiskiEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība RīgāDaudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
 
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
 
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
Vides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakseVides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakse
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
 
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
 
Dati – ilgtspējīga mikroklimata pamatā
Dati  –  ilgtspējīga  mikroklimata  pamatāDati  –  ilgtspējīga  mikroklimata  pamatā
Dati – ilgtspējīga mikroklimata pamatā
 
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsMūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
 
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredzeIekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
 
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
 
Mācību vide: Dienasgaismas ietekme .
Mācību   vide:  Dienasgaismas  ietekme .Mācību   vide:  Dienasgaismas  ietekme .
Mācību vide: Dienasgaismas ietekme .
 
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumsIzglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
 
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotājuAkustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
 
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiskiLatvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski
 
Pareizs risinājums pareizajai vietai
Pareizs  risinājums   pareizajai  vietaiPareizs  risinājums   pareizajai  vietai
Pareizs risinājums pareizajai vietai
 
Energoefektivitāte un termiskais komforts gan ziemā, gan vasarā
Energoefektivitāte un  termiskais komforts  gan ziemā, gan vasarāEnergoefektivitāte un  termiskais komforts  gan ziemā, gan vasarā
Energoefektivitāte un termiskais komforts gan ziemā, gan vasarā
 
Preiļu BJSS – augsta energoefektivitāte un jauna identitāte
Preiļu BJSS – augsta  energoefektivitāte un  jauna identitātePreiļu BJSS – augsta  energoefektivitāte un  jauna identitāte
Preiļu BJSS – augsta energoefektivitāte un jauna identitāte
 
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanaDzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
 
Pareiza saules paneļu sistēmas modelēšana
Pareiza saules paneļu sistēmas modelēšanaPareiza saules paneļu sistēmas modelēšana
Pareiza saules paneļu sistēmas modelēšana
 
Inženiertīkliem piemērojamais būvniecības process
Inženiertīkliem piemērojamais būvniecības processInženiertīkliem piemērojamais būvniecības process
Inženiertīkliem piemērojamais būvniecības process
 

Recently uploaded

Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiValsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiEkonomikas ministrija
 
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /Ekonomikas ministrija
 
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiemPlānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiemEkonomikas ministrija
 
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?Ekonomikas ministrija
 
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu  (Altum)Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu  (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)Ekonomikas ministrija
 
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējasAtbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējasEkonomikas ministrija
 
SIA “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA  “Himalayan International” pieredzes stāstsSIA  “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA “Himalayan International” pieredzes stāstsEkonomikas ministrija
 

Recently uploaded (7)

Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiValsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
 
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
 
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiemPlānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
 
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
 
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu  (Altum)Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu  (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)
 
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējasAtbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
 
SIA “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA  “Himalayan International” pieredzes stāstsSIA  “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA “Himalayan International” pieredzes stāsts
 

Kvalitatīva dzīves vide mājoklī

  • 1. 1 Darba drošības un vides veselības institūts Žanna Martinsone Rīgas Stradiņa universitāte Darba drošības un vides veselības institūts Higiēnas un arodslimību laboratorija e-pasts: Zanna.Martinsone@rsu.lv 2020.gada 7. decembrī Kvalitatīva dzīves vide mājoklī Seminārs «Dzīvokļa īpašniek, kas tev jāzina!»
  • 2. 2 Darba drošības un vides veselības institūts Kāda vide ir mūsu mājoklī?
  • 3. 3 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Mājokļa vide ◼Slimo ēku sindroms ◼ Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji »Mikroklimata rādītāji »Ķīmiskie riski »Bioloģiskie riski Saturs
  • 4. 4 Darba drošības un vides veselības institūts Mājokļa vide
  • 5. 5 Darba drošības un vides veselības institūts Aktualitāte ◼ Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas pasliktināšanos, t.i., nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu, miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus, sausu ādu, gļotādas kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu elpošanu, saaukstēšanos u.c. ◼ Simptomi ir nespecifiski, kā arī tie nerada apdraudējumu dzīvībai, bet var pasliktināt veselības stāvokli, radīt diskomfortu un samazināt darba produktivitāti.
  • 6. 6 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Pasaules Veselības organizācijas eksperti uzskata, ka cilvēka veselībai un labklājībai iekštelpu gaisa kvalitāte ir ļoti svarīga, jo tas var būt pat 4–6 reizes vairāk piesārņots nekā ārējais gaiss. ◼ Termins slimo ēku sindroms parādījās 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Tas bieži sastopams telpās, kuru iekārtošanai izmantoti sintētiski un ķīmiski materiāli, kondicionēšanas sistēmas un notiek gaisa recirkulācija. ◼ Tās var būt arī jaunas biroju ēkas un atjaunotas dzīvojamās ēkas. Slimo ēku sindroms (SĒS)
  • 7. 7 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ acu, deguna, rīkles kairinājums vai sausums; ◼ ādas kairinājums; ◼ centrālās nervu sistēmas traucējumi; ◼ nespecifiskas, neparastas reakcijas; ◼ smaržas un garšas sajūtu izmaiņas. Ilgstoši tika uzskatīts, ka raksturīgās slimo ēku sindroma pazīmes izpaužas tikai biroja darbiniekiem. Šobrīd ir pierādīts, ka slimo ēku sindroma pazīmes izpaužas arī dzīvojamās ēkās. Slimo ēku sindroma galvenās simptomu grupas:
  • 8. 8 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Šiem simptomiem ir subjektīvs raksturs, retāk ir arī klīnisks apstiprinājums, bet raksturīgi ir tas, ka šie simptomi ir vairākiem cilvēkiem un regulāri, atrodoties konkrētajās telpās. ◼ Lai apgalvotu, ka cilvēka sūdzības ir saistītas ar telpas gaisa problēmām un klasificētu tās kā SĒS, simptomu biežumam jābūt vismaz 1-3 reizes nedēļā viena mēneša laikā. ◼ Parasti visi šie simptomi ātri pāriet vai mazinās, ja cilvēks atstāj savu telpu, vai iziet no ēkas. Slimo ēku sindroms (2)
  • 9. 9 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Oglekļa dioksīds ◼Mikroklimata rādītāji: temperatūra, mitrums, gaisa kustības ātrums ◼Putekļi (putekļu daļiņas), t.sk., nanodaļiņas ◼Gaistošie organiskie savienojumi (GOS's) - trihloretilēns, benzols, toluols, spirti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, pesticīdi, aldehīdi (t.sk. formaldehīds) u.c. ◼Ozons un slāpekļa oksīdi Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (1):
  • 10. 10 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Mikroorganismi un citi bioloģiskie piesārņotāji – vīrusi, pelējuma sēnes, baktērijas, nematodes, amēbas, ziedputekšņi, blaugznas, un ērces. ◼Neorganiskās gāzes – amonjaks, sērūdeņradis, sēra dioksīds ◼Oglekļa monoksīds ◼Radons ◼Azbests un sintētiskās šķiedras (minerālvates) ◼Tabakas dūmi Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (2):
  • 11. 11 Darba drošības un vides veselības institūts Galvenie iekštelpu gaisa piesārņojuma avoti: ◼Atmosfēras piesārņojums ◼Telpu apdares un mēbeļu materiāli ◼Antropogēnais piesārņojums, piem., antropotoksīni (400 ķīmiskās vielas!), mikrobioloģiskais (piem., mikroorganismu izdalīšana aerosola veidā) ◼Kurināmā un gāzes sadegšanas galaprodukti ◼Sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi
  • 12. 12 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimata rādītāji 1 ◼ Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un apkārtējo vidi) ir tieši saistīta ar telpas mikroklimata parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa kustības ātrumu ◼ Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var būt nosacījuma refleksu darbības un kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un precizitātes samazināšanās, piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24 līdz +29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%. Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie temperatūras no +19 līdz +25°C (Korhonen et. al, 2005).
  • 13. 13 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimata rādītāji 2 ◼ Relatīvais gaisa mitrums diapazonā no 40 – 60% nodrošina optimālu ķermeņa funkcionēšanu. ◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums un paaugstināta gaisa temperatūra palēnina sviedru iztvaikošanu no ādas virsmas, kas var izraisīt organisma pārkaršanu. ◼ Zems relatīvais gaisa mitrums pastiprina ūdens iztvaikošanu no ādas virsmas, kas nav saistīta ar svīšanu, mainās termoregulācija, sausina ādu un gļotādu, mazinot organisma aizsargspējas pret infekciju izraisītājiem. ◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums, kā arī paaugstināta temperatūra telpā palielina gāzu iztvaikošanu.
  • 14. 14 Darba drošības un vides veselības institūts Telpu iekšējā gaisa relatīvais mitrums – 55 %.
  • 15. 15 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (1) ◼ Oglekļa dioksīds ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas ir bezkrāsaina, nedegoša gāze bez smaržas, kas rodas organismu vielmaiņas procesos un sadegot fosilam kurināmam. ◼ Augstākas CO2 koncentrācijas apkārtējā vidē var tikt konstatētas pie intensīvas transportlīdzekļu satiksmes pārvietošanās zonās, pie rūpniecības avotiem, kur notiek sadegšanas procesi. ◼ Vidējā koncentrācija oglekļa dioksīda atmosfērā ir aptuveni 620 mg/m3 (~340 ppm), bet tā līmeņi var būt atkarīgi no vietas un mērījumu veikšanas laika. Iekštelpās CO2 līmeņi mēdz būt augstāki nekā apkārtējā vidē.
  • 16. 16 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (2) ◼ Slikti vēdināmās telpās, CO2 līmenis var pārsniegt 5400 mg/m3 (3000 ppm). Paaugstinātas CO2 koncentrācijas gadījumos, parasti iekštelpu gaiss tiek raksturots kā sastāvējies. ◼ Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2) ar īpašu CO2 sensoru palīdzību, kas palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas sistēmu darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2 koncentrācijas var ievērojami svārstīties.
  • 17. 17 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (3) ◼ Ja ventilācijas sistēmas darbības rezultātā nesamazinās oglekļa dioksīda koncentrācija, tad tas nozīmē, ka arī citu ķīmisko vielu piesārņojums (t.sk., putekļi) un bioloģiskais piesārņojums telpās var uzkrāties līdzīgi kā CO2. ◼ Tomēr var būt arī situācijas, kad telpās ir paaugstināts piesārņojuma līmenis, bet CO2 līmenis ir zems. Analizējot, CO2 koncentrāciju pīķus telpās un gaisa pieplūde/nosūces zonās, var identificēt un risināt ar ventilācijas sistēmām saistītās problēmas.
  • 18. 18 Darba drošības un vides veselības institūts ◼CO2 »Subjektīvi nepatīkamas sajūtas: nogurumu, nelabuma sajūtu, pulsa paātrinājumu, paaugstinātu asinsspiedienu un ādas temperatūru, galvas sāpes, fizisko un garīgo darba spēju pazemināšanos. »Objektīvi: koncentrēšanās spēju un kognitīvo funkciju vājināšanos (t.i. samazina spēju uztvert kompleksus jēdzienus). »Ieteiktās iekštelpu CO2 koncentrācijas ir jāuztur mazākas par 1830 mg/m3 (1000 ppm), būtu ieteicams – 1464 mg/m3 (800 ppm). Sūdzības saistībā ar CO2
  • 19. 19 Darba drošības un vides veselības institūts Iekštelpu gaiss: ķīmiskie savienojumi ◼ Iekštelpu gaisa sastāvā ir dažādu vielu maisījums, kuru izcelsme lielākoties ir cilvēku radīta. ◼ Ķīmiskie savienojumi ar vienādas iedarbības spektru uz veselību, piemēram, iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, iedarbojoties vienlaicīgi pat mazās koncentrācijās, var summēt devu, kas var izraisīt nespecifiskus, bet raksturīgus sliktas iekštelpu gaisa kvalitātes simptomus (galvassāpes, nogurumu, nespēju koncentrēties galvas reiboņus utt.).
  • 20. 20 Darba drošības un vides veselības institūts Cietās vielu daļiņas – putekļi ◼ Iekštelpu gaisā aizvien biežāk izvērtē cietās vielu daļiņas (putekļus), ņemot vērā to izmērus, piemēram, PM10, PM2,5 un PM1(Particulate Matter – cietās vielu daļiņas), kuru diametra izmērs ir attiecīgi mazāks par 10, 2,5 un 1 μm). ◼ Cieto vielu daļiņu veselības riska izvērtēšanai ir būtiski ņemt vērā ne tikai masas koncentrāciju, bet arī dažāda izmēra daļiņu skaitu un ķīmisko sastāvu. ◼ PM galvenā ietekme uz veselību ir saistīta ar elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmu funkcionāliem traucējumiem.
  • 21. 21 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Putekļi – iedarbība uz organismu atkarīga no izmēra, arī no ķīmiskā sastāva. Putekļi (cietu vielu daļiņas), kas ir vieni no galvenajiem mikroorganismu pārneses veidiem, jo šķaudot un klepojot ar siekalu pilieniem tie nonāk uz putekļu virsmas. »Pārmērīgs respirablo putekļu (PM2,5) daudzums var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, sausas acis, kontaktlēcu problēmas, deguna, kakla un ādas kairinājumu, klepošanu, šķaudīšanu u.c. Ietekme uz veselību - putekļi
  • 22. 22 Darba drošības un vides veselības institūts https://abcdust.net/how-large-is-a-corona-virus-virion-compared-to-the-mp10-2-5/
  • 23. 23 Darba drošības un vides veselības institūts Ventilācijas veids Noteiktie rādītāji Minimālā vidējā vērtība Maksimālā vidējā vērtība Vidējā vērtība Standartnovirze nav ventilācijas sistēmas Alveolārā frakcija, µm2/cm3 46.6 55.0 50.8 5.9 Traheobronhiālā frakcija, µm2/cm3 13.2 15.2 14.2* 1.4 Putekļu daļiņu skaits, daļiņas/m3 9700.0 14756.0 12228.0* 3575.1 pieplūde/nosūce Alveolārā frakcija, µm2/cm3 11.7 55.5 29.7 15.8 Traheobronhiālā frakcija, µm2/cm3 2.4 13.0 5.2* 3.1 Putekļu daļiņu skaits, daļiņas/m3 3150.0 9570.0 6161.4* 2208.5 Putekļu daļiņu rādītāju un ventilācijas veida novērtējums 23
  • 24. 24 Darba drošības un vides veselības institūts Svarīgi! ◼ Telpu vēdināšana nesamazina pētāmo putekļu koncentrāciju gaisā. ◼ Telpā, kas netiek vēdināta, koncentrācija samazinās, putekļiem nogulsnējoties. ◼ Putekļu daudzums var tikt palielināts gadījumā, ja telpā cilvēki kustas (arī stipras/tiešas ventilācijas plūsmas), kas izraisa gaisa kustību. Tāpēc svarīga ir atbilstoša telpu uzkopšana! ◼ Mitrs gaiss samazina putekļu koncentrāciju. Tomēr mitrums virs 60% var veicināt mikroorganismu attīstību.
  • 25. 25 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riska faktori 3 ◼ Slāpekļa oksīdi (NO, NO2) - kairina elpošanas ceļus un pazemina organisma pretošanās spējas slimībām - sevišķi jutīgi ir astmas slimnieki un bērni. ◼ Ozons (O3) - galvassāpes, nogurumu, mazina darba spējas. ◼ CO (oglekļa monoksīds) - rodas jebkurā nepilnīgā sadegšanas procesā, tostarp ēdiena gatavošanā, apkures katlos vai tabakas smēķēšanas laikā, tomēr galvenais oglekļa monoksīda avots ir transportlīdzekļi. CO nonāk asinsritē caur plaušām un traucē skābekļa transportu organisma audos. Lielākas oglekļa oksīda koncentrācijas var izsaukt galvassāpes, vājumu, reiboni, apziņas traucējumus, sliktu dūšu, orientācijas traucējumus, redzes traucējumus, komas iestāšanos un nāvi.
  • 26. 26 Darba drošības un vides veselības institūts Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ◼ Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) - šīm ķīmiskām vielām piemīt augsts tvaika spiediens, kas ļauj dažām savienojumu sastāvdaļām pastāvēt gāzveida un tvaiku stāvoklī istabas temperatūrā. ◼ Avoti: celtniecības un telpu apdares materiāli, paklāji un audumi, virtuves, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, biroja tehnika, dezodoranti un gaisa atsvaidzinātāji, krāsas, šķīdinātāji, līmes, higiēnas un kosmētikas līdzekļi, kā arī biroja aprīkojums - marķieri, pildspalvas, krāsas, šķīdinātāji, kopēšanas iekārtas.
  • 27. 27 Darba drošības un vides veselības institūts Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) 1 ◼ GOS zemās koncentrācijās var izraisīt nogurumu, galvas sāpes, miegainību, galvas reiboņus, vājumu, redzes traucējumus, ādas iekaisuma reakcijas un vispārējo diskomfortu. ◼ GOS augstās koncentrācijās var izraisīt acu un elpceļu kairinājumu, smaguma sajūtu krūškurvī, vemšanu. GOS var radīt smaku, kas pati par sevi neizraisa toksisku iedarbību uz veselību, bet var palielināt šādu simptomu rašanos: galvassāpes, slikta dūša, acu un rīkles kairinājums (Wolkoff et al. 2006). ◼ Informāciju par ķīmisko vielu ietekmi uz veselību var saņemt datu bāzēs, piemēram, drošības datu lapās un literatūras avotos.
  • 28. 28 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riski - aldehīdi ◼ Aldehīdi (piemēram - formaldehīds) koncentrācija iekštelpās var būt daudz augstāka nekā apkārtējā vidē, jo tie ir atrodami simtiem dažādos apdares materiālos, piemēram, izolācijas materiālos, griestu flīzēs, biroju mēbelēs, paklāju līmēs, dažādās plastmasās, sintētisko šķiedru paklājos, tekstilizstrādājumos, krāsās un pat papīrā, kā arī tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļos. ◼ Ar aldehīdu iedarbību saistītie simptomi tiek minēti: sauss vai iekaisis kakls, deguna asiņošana, galvassāpes, nogurums, atmiņas un koncentrēšanās problēmas, slikta dūša, reibonis, elpas trūkums, iekaisumus
  • 29. 29 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riski - izocianāti ◼ Izocianāti tiek izmantoti pildījumiem, piemēram, automobiļu sēdekļos, mīkstajās mēbelēs, kā arī celtniecības montāžas putās, siltumizolācijas pildījumos, sadzīves un industriālo ledusskapju siltumizolācijā, dažādās līmēs un krāsās u.c. materiālos. ◼ Izocianātiem ir raksturīga kairinoša iedarbība uz acīm, gastrointestinālo un elpošanas sistēmu, kā arī sensibilizējošs efekts (alerģiju izraisošs). Personām, kas pakļautas izociānātu iedarbībai novēro simptomus, kas ir līdzīgi kā saaukstēšanās gadījumā (acu asarošana, iesnas, aizsmakums, smaguma sajūta krūtīs, nespēks, drudzis). Izocianātu kā ieelpojamu alergēnu iedarbība var izraisīt alerģiskās iesnas vai astmu.
  • 30. 30 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riska faktori mājoklī ◼ Veicot ēku būvniecības un telpu renovācijas darbus, tie nedrīkstētu ietekmēt iedzīvotāju drošību un veselību. ◼ Organizējot būvdarbu vai remontdarbu procesu mājokļos, jāņem vērā šo darbu raksturs, ilgums, kā arī jāizvērtē paredzamo darbu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
  • 31. 31 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskais risks- svarīgi ◼ Būtisks iekštelpu piesārņojuma līmenis (ķīmisko vielu, trokšņa u.c.) var rasties pat īslaicīgu un neregulāru telpu un teritorijas remontdarbu, būvdarbu un labiekārtošanas laikā. ◼ Būvniecības, telpu apdares materiālu, mēbeļu un telpu tīrīšanas/dezinfekcijas līdzekļiem būtu jābūt ar zemas emisijas vielu sastāvu, kas nodrošina zemu izgarošanas risku telpās, nevajadzētu saturēt aldehīdus. ◼ Ja nav iespējams nodrošināt zemas emisijas materiālu un mēbeļu iegādi, tad jāorganizē būvdarbi, remontdarbi un mēbeļu izvietošana telpās, kad tur nav iemītnieku, nodrošinot vismaz 1 nedēļu līdz pat 1 mēnesim un vairāk intensīvu telpu vēdināšanu katru dienu visas diennakts garumā.
  • 32. 32 Darba drošības un vides veselības institūts Ekosertifikāti ◼ Vislabāk izmantot apdares materiālus, mēbeles, telpu uzkopšanas līdzekļus u.tml. ar ekosertifikātiem. https://ekomarkejums.lv/izvele/
  • 33. 33 Darba drošības un vides veselības institūts Bioloģiskie riski 1 ◼ Gaisa bioloģisko piesārņojumu veido gaisa aerosolā esošie vai uz virsmām jau nosēdušies mikroorganismi, augu vai dzīvnieku izcelsmes sīkas daļiņas, kurus kopumā var saukt par bioaerosolu jeb organiskiem putekļiem, kas var saturēt gan kaitīgo, gan nepatogēno mikroorganismu sugas, mikroorganismu toksīnus, pelējuma sēnīšu sugas, dzīvnieku un augu izcelsmes alergēnus (ziedputekšņi). ◼ Infekcijas slimības var tikt izplatītas gaisa pilienu ceļā, ieelpojot gaisu, kas satur patogēnos mikroorganismus vai lietojot priekšmetus, kuri ir piesārņoti ar infekcijas slimību izraisītājiem, vai kontakta ceļā, cieši kontaktējoties ar slimo personu.
  • 34. 34 Darba drošības un vides veselības institūts Bioloģiskais risks 2 ◼ Augstāks saslimstības līmenis ir ziemas laikā, kad cilvēki ilgstoši atrodas telpās ar zemu RGM, jo sauss gaiss sausina deguna un mutes gļotādas, mazinot organisma pretošanās spējas infekciju izraisītājiem. ◼ Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki, t.sk. bezsimptomu nēsātāji, jo rada pastiprinātu risku saslimšanai ar aerogēnas izplatības infekcijas slimībām.
  • 35. 35 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Tomēr jāatceras, ka pat atbilstoša ventilācijas sistēmas darbības, lielākoties, tikai samazina ķīmisko vielu iedarbību (devu un laiku), kā arī var kavēt mikroorganismu izplatību iekštelpu gaisā, bet var pilnībā nenovērst to iedarbību uz cilvēka organismu. Svarīgi! https://neurosciencenews.com/coronavirus-indoor-precautions-16174/
  • 36. 36 Darba drošības un vides veselības institūts Paldies par uzmanību! https://yogobe.com/fi/blog/hengityksen-fysiologiasta Sargājiet sevi un citus!