Successfully reported this slideshow.
Your SlideShare is downloading. ×

Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna

Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Loading in …3
×

Check these out next

1 of 51 Ad

Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna

Download to read offline

Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna/
Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte

Vebinārs
“Iekštelpu gaisa un telpu higiēnas kvalitātes nozīme veselīgas un drošas skolu vides nodrošināšanai”
2020.gada 11.augusts

Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna/
Žanna Martinsone, Rīgas Stradiņa universitāte

Vebinārs
“Iekštelpu gaisa un telpu higiēnas kvalitātes nozīme veselīgas un drošas skolu vides nodrošināšanai”
2020.gada 11.augusts

Advertisement
Advertisement

More Related Content

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Advertisement

Recently uploaded (20)

Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna

  1. 1. 1 Darba drošības un vides veselības institūts Žanna Martinsone Rīgas Stradiņa universitāte Darba drošības un vides veselības institūts Higiēnas un arodslimību laboratorija e-pasts:Zanna.Martinsone@rsu.lv 2020.gada 11. augusts Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna Vebinārs: «Iekštelpu gaisa un telpu higiēnas kvalitātes nozīme veselīgas un drošas skolu vides nodrošināšanai»
  2. 2. 2 Darba drošības un vides veselības institūts Skola ir darba vide gan skolas personālam, gan skolēniem, tāpēc ir svarīgi radīt darba procesam atbilstošus vides apstākļus, lai darba un mācību process būtu produktīvs un kvalitatīvs, kā arī veselībai nekaitīgs un drošs. Avots: https://www.diena.lv/raksts/skolas-diena/jaunumi/skolotajs-kura-spogulojas-visas-klase-13995121
  3. 3. 3 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Vadlīnijas veselīgai un drošai skolu videi https://www.vi.gov.lv/lv/vadlinijas-vides-kvalitate-un-drosiba-skolas ◼ PVO pētījums Latvijas skolās ◼ Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji »Mikroklimata rādītāji »Ķīmiskie riski »Bioloģiskie riski ◼Higiēnas prasības skolām ◼Daži fakti COVID-19 kontekstā Saturs
  4. 4. 4 Darba drošības un vides veselības institūts Vadlīnijas – pamatprincipi ergonomikai un bērnu mēbelēm izglītības iestādēs
  5. 5. 5 Darba drošības un vides veselības institūts Vadlīnijas – vides kvalitāte un drošība skolās Avots: https://www.vi.gov.lv/lv/vadlinijas-vides-kvalitate-un-drosiba-skolas
  6. 6. 6 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Veselības inspekcija no 2015. gada septembra līdz 2016. gada janvārim Pasaules Veselības organizācijas pētījuma ietvaros veica iekštelpu vides kvalitātes apsekojumu: »Pelējuma un mitruma klātbūtne atsevišķās skolas telpās un to ietekme uz iekštelpu gaisu. »Ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija mācību telpās, veicot mērījumus iekštelpu gaisā. »Piekļuve sanitārajām ierīcēm skolās, pienācīga to ekspluatācija un tehniskā apkope, skolēnu apmierinātība. ◼ Pētījumā piedalījās 14 skolas: deviņas – pilsētas skolas, divas – piepilsētas un četras – ārpilsētas (t.s. lauku teritorijas) skolas. Pētījums «Skolu iekštelpu gaisa kvalitāte» https://www.vi.gov.lv/lv/pvo-petijuma-skolu-iekstelpu-gaisa-kvalitate-apsekojuma-rezultati- latvijas-skolas-20152016macibu-gada
  7. 7. 7 Darba drošības un vides veselības institūts Detalizēta informācija : https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/content/image/pvo_skolu_vi des_petijums1.jpg
  8. 8. 8 Darba drošības un vides veselības institūts Aktualitāte ◼ Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas pasliktināšanos, t.i., nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu, miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus, sausu ādu, gļotādas kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu elpošanu, saaukstēšanos u.c. ◼ Simptomi ir nespecifiski, kā arī tie nerada apdraudējumu dzīvībai, bet var pasliktināt veselības stāvokli, radīt diskomfortu un samazināt mācību un darba produktivitāti.
  9. 9. 9 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Oglekļa dioksīds ◼Mikroklimata rādītāji: temperatūra, mitrums, gaisa kustības ātrums ◼Putekļi (putekļu daļiņas), t.sk., nanodaļiņas ◼Gaistošie organiskie savienojumi (GOS's) - trihloretilēns, benzols, toluols, spirti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, pesticīdi, aldehīdi (t.sk. formaldehīds) u.c. ◼Ozons un slāpekļa oksīdi Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (1):
  10. 10. 10 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Mikroorganismi un citi bioloģiskie piesārņotāji – vīrusi, pelējuma sēnes, baktērijas, nematodes, amēbas, ziedputekšņi, blaugznas, un ērces. ◼Neorganiskās gāzes – amonjaks, sērūdeņradis, sēra dioksīds ◼Oglekļa monoksīds ◼Radons ◼Azbests un sintētiskās šķiedras (minerālvates) ◼Tabakas dūmi Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (2):
  11. 11. 11 Darba drošības un vides veselības institūts Galvenie iekštelpu gaisa piesārņojuma avoti: ◼Atmosfēras piesārņojums ◼Telpu apdares un mēbeļu materiāli ◼Antropogēnais piesārņojums, piem., antropotoksīni (400 ķīmiskās vielas!), mikrobioloģiskais (piem., mikroorganismu izdalīšana aerosola veidā) ◼Kurināmā un gāzes sadegšanas galaprodukti ◼Sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi
  12. 12. 12 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimata rādītāji 1 ◼ Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un apkārtējo vidi) ir tieši saistīta ar telpas mikroklimata parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa kustības ātrumu ◼ Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var būt nosacījuma refleksu darbības un kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un precizitātes samazināšanās, piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24 līdz +29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%. Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie temperatūras no +19 līdz +25°C (Korhonen et. al, 2005).
  13. 13. 13 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimata rādītāji 2 ◼ Relatīvais gaisa mitrums diapazonā no 30 – 70% nodrošina optimālu ķermeņa funkcionēšanu. ◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums un paaugstināta gaisa temperatūra palēnina sviedru iztvaikošanu no ādas virsmas, kas var izraisīt organisma pārkaršanu. ◼ Zems relatīvais gaisa mitrums pastiprina ūdens iztvaikošanu no ādas virsmas, kas nav saistīta ar svīšanu, mainās termoregulācija, sausina ādu un gļotādu, mazinot organisma aizsargspējas pret infekciju izraisītājiem. ◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums, kā arī paaugstināta temperatūra telpā palielina gāzu iztvaikošanu.
  14. 14. 14 Darba drošības un vides veselības institūts
  15. 15. 15 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (1) ◼ Oglekļa dioksīds ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas ir bezkrāsaina, nedegoša gāze bez smaržas, kas rodas organismu vielmaiņas procesos un sadegot fosilam kurināmam. ◼ Augstākas CO2 koncentrācijas apkārtējā vidē var tikt konstatētas pie intensīvas transportlīdzekļu satiksmes pārvietošanās zonās, pie rūpniecības avotiem, kur notiek sadegšanas procesi. ◼ Vidējā koncentrācija oglekļa dioksīda atmosfērā ir aptuveni 620 mg/m3 (~340 ppm), bet tā līmeņi var būt atkarīgi no vietas un mērījumu veikšanas laika. Iekštelpās CO2 līmeņi mēdz būt augstāki nekā apkārtējā vidē.
  16. 16. 16 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (2) ◼ Slikti vēdināmās telpās, CO2 līmenis var pārsniegt 5400 mg/m3 (3000 ppm). Paaugstinātas CO2 koncentrācijas gadījumos, parasti iekštelpu gaiss tiek raksturots kā sastāvējies. ◼ Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2) ar īpašu CO2 sensoru palīdzību, kas palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas sistēmu darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2 koncentrācijas var ievērojami svārstīties.
  17. 17. 17 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (3) ◼ Ja ventilācijas sistēmas darbības rezultātā nesamazinās oglekļa dioksīda koncentrācija, tad tas nozīmē, ka arī citu ķīmisko vielu piesārņojums (t.sk., putekļi) un bioloģiskais piesārņojums telpās var uzkrāties līdzīgi kā CO2. ◼ Tomēr var būt arī situācijas, kad telpās ir paaugstināts piesārņojuma līmenis, bet CO2 līmenis ir zems. Analizējot, CO2 koncentrāciju pīķus telpās un gaisa pieplūde/nosūces zonās, var identificēt un risināt ar ventilācijas sistēmām saistītās problēmas.
  18. 18. 18 Darba drošības un vides veselības institūts ◼CO2 »Subjektīvi nepatīkamas sajūtas: nogurumu, nelabuma sajūtu, pulsa paātrinājumu, paaugstinātu asinsspiedienu un ādas temperatūru, galvas sāpes, fizisko un garīgo darba spēju pazemināšanos. »Objektīvi: koncentrēšanās spēju un kognitīvo funkciju vājināšanos (t.i. samazina spēju mācīties un uztvert kompleksus jēdzienus). ◼ Ieteiktās iekštelpu CO2 koncentrācijas ir jāuztur mazākas par 1830 mg/m3 (1000 ppm), būtu ieteicams – 1464 mg/m3 (800 ppm). Sūdzības saistībā ar CO2
  19. 19. 19 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Akūtas iedarbības sekas: »1000 – 5000 ppm = CO2 aizturēšana organismā (iedarbības ilgums <4h) »2000 – 4000 ppm = iekaisuma procesu attīstība (2h) »1000 – 2700 ppm = kognitīvie procesi kavēti (1-6 h) ◼ Hroniska iedarbības sekas: »Ilgstošs, zemas intensitātes iekaisums – <3000 ppm (13 dienas) »Kaulu demineralizācija un nieru kalcifikācija - <2000 – 3000 ppm (60 – 90 dienas) »Uzvedības traucējumi un psiholoģiskais stress – 700 – 3000 ppm (13 – 15 dienas) »Oksidatīvā stresa un endotēlija disfunkcija – 3000 – 5000 (13 dienas – 6 mēneši) CO2 iedarbība uz organismu
  20. 20. 20 Darba drošības un vides veselības institūts Nepieciešamais gaisa apmaiņas biežums – telpu gaisa apmaiņai un/vai vēdināšanai ◼ Nepieciešamais GAB klasēs nav sasniedzams ar dabiskās ventilācijas palīdzību, logus fiksējot minimāli atvērtā pozīcijā, bet gan tikai intensīvi vēdinot, t.i., minimums 5 minūtes ar caurvēju, kad vien iespējams. Vidēji aprēķinot NGAB klasē (virs 20 skolēniem) ~ 4 – 6 reizes/h! Eglīte M., 2008. Vides veselība, izdevējs Rīgas Stradiņa universitāte, 391. lpp.
  21. 21. 21 Darba drošības un vides veselības institūts Populārākais ventilācijas risinājums
  22. 22. 22 Darba drošības un vides veselības institūts http://hpp.tbzmed.ac.ir/Files/Inpress/hpp-32165.pdf Ventilācijas sistēmu nozīmē gaisa kvalitātes nodrošināšanā un filtru izvēle, ņemot vērā arī COVID – 19 pieredzi
  23. 23. 23 Darba drošības un vides veselības institūts Iekštelpu gaiss: ķīmiskie savienojumi ◼ Iekštelpu gaisa sastāvā ir dažādu vielu maisījums, kuru izcelsme lielākoties ir cilvēku radīta. ◼ Ķīmiskie savienojumi ar vienādas iedarbības spektru uz veselību, piemēram, iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, iedarbojoties vienlaicīgi pat mazās koncentrācijās, var summēt devu, kas var izraisīt nespecifiskus, bet raksturīgus sliktas iekštelpu gaisa kvalitātes simptomus (galvassāpes, nogurumu, nespēju koncentrēties galvas reiboņus utt.).
  24. 24. 24 Darba drošības un vides veselības institūts Cietās vielu daļiņas – putekļi ◼ Iekštelpu gaisā aizvien biežāk izvērtē cietās vielu daļiņas (putekļus), ņemot vērā to izmērus, piemēram, PM10, PM2,5 un PM1(Particulate Matter – cietās vielu daļiņas), kuru diametra izmērs ir attiecīgi mazāks par 10, 2,5 un 1 μm). ◼ Cieto vielu daļiņu veselības riska izvērtēšanai ir būtiski ņemt vērā ne tikai masas koncentrāciju, bet arī dažāda izmēra daļiņu skaitu un ķīmisko sastāvu. ◼ PM galvenā ietekme uz veselību ir saistīta ar elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmu funkcionāliem traucējumiem.
  25. 25. 25 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Putekļi – iedarbība uz organismu atkarīga no izmēra, arī no ķīmiskā sastāva. Putekļi (cietu vielu daļiņas), kas ir vieni no galvenajiem mikroorganismu pārneses veidiem, jo šķaudot un klepojot ar siekalu pilieniem tie nonāk uz putekļu virsmas. »Pārmērīgs respirablo putekļu (PM2,5) daudzums var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, sausas acis, kontaktlēcu problēmas, deguna, kakla un ādas kairinājumu, klepošanu, šķaudīšanu u.c. Ietekme uz veselību - putekļi
  26. 26. 26 Darba drošības un vides veselības institūts https://abcdust.net/how-large-is-a-corona-virus-virion-compared-to-the-mp10-2-5/
  27. 27. 27 Darba drošības un vides veselības institūts Ventilācijas veids Noteiktie rādītāji Minimālā vidējā vērtība Maksimālā vidējā vērtība Vidējā vērtība Standartnovirze nav ventilācijas sistēmas Alveolārā frakcija, µm2/cm3 46.6 55.0 50.8 5.9 Traheobronhiālā frakcija, µm2/cm3 13.2 15.2 14.2* 1.4 Putekļu daļiņu skaits, daļiņas/m3 9700.0 14756.0 12228.0* 3575.1 pieplūde/nosūce Alveolārā frakcija, µm2/cm3 11.7 55.5 29.7 15.8 Traheobronhiālā frakcija, µm2/cm3 2.4 13.0 5.2* 3.1 Putekļu daļiņu skaits, daļiņas/m3 3150.0 9570.0 6161.4* 2208.5 Putekļu daļiņu rādītāju un ventilācijas veida novērtējums 27
  28. 28. 28 Darba drošības un vides veselības institūts Svarīgi! ◼ Telpu vēdināšana nesamazina pētāmo putekļu koncentrāciju gaisā. ◼ Telpā, kas netiek vēdināta, koncentrācija samazinās, putekļiem nogulsnējoties. ◼ Putekļu daudzums var tikt palielināts gadījumā, ja telpā cilvēki kustas (arī stipras/tiešas ventilācijas plūsmas), kas izraisa gaisa kustību. Tāpēc svarīga ir atbilstoša telpu uzkopšana! ◼ Mitrs gaiss samazina putekļu koncentrāciju. Tomēr mitrums virs 60% var veicināt mikroorganismu attīstību.
  29. 29. 29 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riska faktori skolu vidē 3 ◼ Slāpekļa oksīdi (NO, NO2) - kairina elpošanas ceļus un pazemina organisma pretošanās spējas slimībām - sevišķi jutīgi ir astmas slimnieki un bērni. ◼ Ozons (O3) - galvassāpes, nogurumu, mazina darba spējas. ◼ CO (oglekļa monoksīds) - rodas jebkurā nepilnīgā sadegšanas procesā, tostarp ēdiena gatavošanā, apkures katlos vai tabakas smēķēšanas laikā, tomēr galvenais oglekļa monoksīda avots ir transportlīdzekļi. CO nonāk asinsritē caur plaušām un traucē skābekļa transportu organisma audos. Lielākas oglekļa oksīda koncentrācijas var izsaukt galvassāpes, vājumu, reiboni, apziņas traucējumus, sliktu dūšu, orientācijas traucējumus, redzes traucējumus, komas iestāšanos un nāvi.
  30. 30. 30 Darba drošības un vides veselības institūts Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ◼ Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) - šīm ķīmiskām vielām piemīt augsts tvaika spiediens, kas ļauj dažām savienojumu sastāvdaļām pastāvēt gāzveida un tvaiku stāvoklī istabas temperatūrā. ◼ Avoti: celtniecības un telpu apdares materiāli, paklāji un audumi, virtuves, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, biroja tehnika, dezodoranti un gaisa atsvaidzinātāji, krāsas, šķīdinātāji, līmes, higiēnas un kosmētikas līdzekļi, kā arī biroja aprīkojums - marķieri, pildspalvas, krāsas, šķīdinātāji, kopēšanas iekārtas.
  31. 31. 31 Darba drošības un vides veselības institūts Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) 1 ◼ GOS zemās koncentrācijās var izraisīt nogurumu, galvas sāpes, miegainību, galvas reiboņus, vājumu, redzes traucējumus, ādas iekaisuma reakcijas un vispārējo diskomfortu. ◼ GOS augstās koncentrācijās var izraisīt acu un elpceļu kairinājumu, smaguma sajūtu krūškurvī, vemšanu. GOS var radīt smaku, kas pati par sevi neizraisa toksisku iedarbību uz veselību, bet var palielināt šādu simptomu rašanos: galvassāpes, slikta dūša, acu un rīkles kairinājums (Wolkoff et al. 2006). ◼ Informāciju par ķīmisko vielu ietekmi uz veselību var saņemt datu bāzēs, piemēram, drošības datu lapās un literatūras avotos.
  32. 32. 32 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riski skolu vidē - aldehīdi ◼ Aldehīdi (piemēram - formaldehīds) koncentrācija iekštelpās var būt daudz augstāka nekā apkārtējā vidē, jo tie ir atrodami simtiem dažādos apdares materiālos, piemēram, izolācijas materiālos, griestu flīzēs, biroju mēbelēs, paklāju līmēs, dažādās plastmasās, sintētisko šķiedru paklājos, tekstilizstrādājumos, krāsās un pat papīrā, kā arī tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļos. ◼ Ar aldehīdu iedarbību saistītie simptomi tiek minēti: sauss vai iekaisis kakls, deguna asiņošana, galvassāpes, nogurums, atmiņas un koncentrēšanās problēmas, slikta dūša, reibonis, elpas trūkums, iekaisumus
  33. 33. 33 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riski skolu vidē - izocianāti ◼ Izocianāti tiek izmantoti pildījumiem, piemēram, automobiļu sēdekļos, mīkstajās mēbelēs, kā arī celtniecības montāžas putās, siltumizolācijas pildījumos, sadzīves un industriālo ledusskapju siltumizolācijā, dažādās līmēs un krāsās u.c. materiālos. ◼ Izocianātus saturoši smidzināmi poliuretāna produkti tiek plaši lietoti, aizsardzības nolūkos apstrādājot cementu, koku (piemēram, cietkoka grīdas), stiklašķiedru un metāla izstrādājumus. Izocianāti izmantoti līmes un gumijas ražošanā, sastopami grīdas segumos, materiālos sienu apdarei, tekstilizstrādājumos. ◼ Izocianātiem ir raksturīga kairinoša iedarbība uz acīm, gastrointestinālo un elpošanas sistēmu, kā arī sensibilizējošs efekts (alerģiju izraisošs). Personām, kas pakļautas izociānātu iedarbībai novēro simptomus, kas ir līdzīgi kā saaukstēšanās gadījumā (acu asarošana, iesnas, aizsmakums, smaguma sajūta krūtīs, nespēks, drudzis). Izocianātu kā ieelpojamu alergēnu iedarbība var izraisīt alerģiskās iesnas vai astmu.
  34. 34. 34 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riska faktori skolu vidē ◼ Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.610 ir aizliegts veikt ēku būvniecības un telpu renovācijas darbus izglītojamo klātbūtnē, un tie nedrīkst ietekmēt bērnu drošību un veselību. ◼ Organizējot būvdarbu vai remontdarbu procesu skolās, jāņem vērā šo darbu raksturs, ilgums, kā arī jāizvērtē paredzamo darbu ietekmi uz izglītojamo drošību un veselību, nodrošinot, ka būvdarbi vai remontdarbi netiek veikti izglītojamo klātbūtnē.
  35. 35. 35 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskais risks skolās - svarīgi ◼ Plānojot būvdarbus/remontdarbus skolas telpās un/vai teritorijā, jāizvērtē risks ķīmisko vielu izplatībai citās skolas telpās un iekļūšanai iekštelpās no teritorijas. ◼ Būtisks iekštelpu piesārņojuma līmenis (ķīmisko vielu, trokšņa u.c.) var rasties pat īslaicīgu un neregulāru telpu un teritorijas remontdarbu, būvdarbu un labiekārtošanas laikā. ◼ Būvniecības, telpu apdares materiālu, mēbeļu un telpu tīrīšanas/dezinfekcijas līdzekļiem būtu jābūt ar zemas emisijas vielu sastāvu, kas nodrošina zemu izgarošanas risku telpās, nevajadzētu saturēt aldehīdus. ◼ Ja nav iespējams nodrošināt zemas emisijas materiālu un mēbeļu iegādi, tad jāorganizē būvdarbi, remontdarbi un mēbeļu izvietošana telpās, kad tur nav bērnu un personāla, nodrošinot vismaz 1 nedēļu līdz pat 1 mēnesim un vairāk intensīvu telpu vēdināšanu katru dienu visas diennakts garumā.
  36. 36. 36 Darba drošības un vides veselības institūts Ekosertifikāti ◼ Vislabāk izmantot apdares materiālus, mēbeles, telpu uzkopšanas līdzekļus u.tml. ar ekosertifikātiem. https://ekomarkejums.lv/izvele/
  37. 37. 37 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Gaistošie organiskie savienojumi: »ādas un gļotādas kairinājums, »elpošanas sistēmas traucējumi, »alerģijas, »CNS darbības (galvassāpes, nogurums, reiboņi, slikta dūša, vemšana) u.c. traucējumi. Ietekme uz veselību – gaistošie organiskie savienojumi
  38. 38. 38 Darba drošības un vides veselības institūts Bioloģiskie riski skolās 1 ◼ Gaisa bioloģisko piesārņojumu veido gaisa aerosolā esošie vai uz virsmām jau nosēdušies mikroorganismi, augu vai dzīvnieku izcelsmes sīkas daļiņas, kurus kopumā var saukt par bioaerosolu jeb organiskiem putekļiem, kas var saturēt gan kaitīgo, gan nepatogēno mikroorganismu sugas, mikroorganismu toksīnus, pelējuma sēnīšu sugas, dzīvnieku un augu izcelsmes alergēnus (ziedputekšņi). ◼ Infekcijas slimības var tikt izplatītas gaisa pilienu ceļā, ieelpojot gaisu, kas satur patogēnos mikroorganismus vai lietojot priekšmetus, kuri ir piesārņoti ar infekcijas slimību izraisītājiem, vai kontakta ceļā, cieši kontaktējoties ar slimo personu.
  39. 39. 39 Darba drošības un vides veselības institūts Bioloģiskais risks skolās 2 ◼ Augstāks saslimstības līmenis ir ziemas laikā, kad cilvēki ilgstoši atrodas telpās ar zemu RGM, jo sauss gaiss sausina deguna un mutes gļotādas, mazinot organisma pretošanās spējas infekciju izraisītājiem. ◼ Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki, t.sk. bezsimptomu nēsātāji, jo rada pastiprinātu risku saslimšanai ar aerogēnas izplatības infekcijas slimībām. ◼ Skolas vidē bērni var tikt pakļauti bioloģiskiem aģentiem lielās koncentrācijās, jo ekspozīcijas līmenis skolā var būt augstāks kā mājās. ◼ Augsts klašu noslodzes līmenis un skolēnu blīvums tajās arī tiek saistīts ar paaugstinātu mikroorganismu un alergēnu ekspozīciju.
  40. 40. 40 Darba drošības un vides veselības institūts Higiēna skolās - problēmas ◼ Higiēnas prasību nenodrošināšana skolās saistīta visbiežāk ar telpu un aprīkojuma tehnisko stāvokli, tīrību un materiālu pieejamību. ◼ Ieteicamā telpu platība vienam bērnam skolā jābūt vismaz 2 m2. ◼ Daudzās skolās nav noteikta kārtība maiņas apavu jomā, kas ir nepieciešams pēdu veselības un telpu tīrības nodrošināšanai. ◼ Arī ģērbtuves telpas var būt neatbilstošas higiēnas nodrošināšanai, piemēram, maza platība, ventilācijas trūkums, pelējums, nepietiekams dušu skaits, nav karstais ūdens utt. ◼ Tualetēs visbiežākās problēmas (skatīt arī šo vadlīniju 2.pielikumu): tualetes papīra periodisks trūkums, bojāti klozetpodi (piemēram, nedarbojas ūdens nolaišanas mehānisms u.c.), to vāki, roku mazgāšanai nav pieejamas vai pieejamas neregulāri šķidrās ziepes vai putas un roku nosusināšanas iekārtas (ar gaisa plūsmu) vai papīra salvetes, kā arī nav pieejams siltais ūdens. ◼ Nav iespējas aizvērt tualetes kabīnes durvis, nodrošinot privātumu, kā arī ir nepieciešama biežāka telpu uzkopšana. ◼ Skolās esošie peldbaseini ir jāaprīko un jāuztur atbilstoši noteiktajām higiēnas prasībām.
  41. 41. 41 Darba drošības un vides veselības institūts https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/vizualie-materiali
  42. 42. 42 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Iespējami kontaminētu virsmu dezinficēšana un roku mazgāšana ir svarīga vīrusa pārneses samazināšanai. ◼ Jaunais koronavīruss pie ļoti lielas kontaminācijas ir infekciozs līdz pat 3 stundām aerosola veidā, līdz 4 stundām uz vara virsmām, līdz 24 stundām uz kartona un no 2 līdz 3 dienām uz nerūsējošā tērauda un plastmasas virsmām. ◼ Vīrusa stabilitāte vidē ir atkarīga no dažādiem vides faktoriem – temperatūras, gaisa mitruma un virsmas stāvokļa. ◼ Sausa vide nav labvēlīga vīrusa izdzīvošanai. Daži fakti par COVID-19 https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/covid-19-partika-vide-un-majdzivnieki
  43. 43. 43 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Potenciāli piesārņotas virsmas ieteicams tīrīt ar līdzekļiem, kas satur 70% spirta, tos var izmanto, lai dezinficētu durvju rokturus, datora klaviatūru un citas virsmas. ◼ Arī telefons ir uzskatāms par vīrusa pārnešanas vektoru, jo tas tiek turēts gan rokas, gan tas saskaras ar seju, tāpēc to un īpaši tā ekrānu būtu ieteicams regulāri tīrīt, izmantojot dezinficējošās salvetes. ◼ Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļu izvēle var radīt pastiprinātu gaistošu ķīmisko savienojumu izdalīšanos iekštelpu vidē, piemēram, aldehīdu! Virsmu tīrīšana https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/covid-19-partika-vide-un-majdzivnieki
  44. 44. 44 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Lai nodrošinātu iedarbības efektivitāti, dezinficējamās virsmas vispirms kārtīgi jānotīra. ◼ Dezinfekcijas līdzeklis ir jāizmanto atbilstoši tā lietošanas instrukcijai un paredzētajam mērķim (piemēram, līdzeklis paredzēts klozetpodu dezinfekcijai) – tas jālieto pareizā koncentrācijā (jābūt mērtraukam) un uz dezinficējamās virsmas jātur atbilstoši ekspozīcijas laikam. ◼ Nepieciešamā informācija ir norādīta dezinfekcijas līdzekļa ražotāja sniegtajā lietošanas instrukcijā. https://www.spkc.gov.lv/lv/ieteikumi-skolam-un-bernudarziem Virsmu tīrīšanas pamatprincipi https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/ieteikumi_pii_laboti_0406192_00 2.doc_aktualizets1.pdf
  45. 45. 45 Darba drošības un vides veselības institūts https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/ieteikumi-darba-devejiem
  46. 46. 46 Darba drošības un vides veselības institūts
  47. 47. 47 Darba drošības un vides veselības institūts https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/roku_deinfekcijai_ja_png1_0.png
  48. 48. 48 Darba drošības un vides veselības institūts https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/roku_dezinfekcija_a4_png1_0.png
  49. 49. 49 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ sekot savam veselības stāvoklim un nedoties uz darbu/skolu ar elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes kaklā, paaugstinātā ķermeņa temperatūra); ◼ bieži mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi; ◼ ja nav iespējas nomazgāt rokas, nepieciešams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem; ◼ izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām; ◼ izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi; ◼ klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas; ◼ tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras cilvēki, ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem; ◼ regulāri tīrīt un vēdināt telpas. Galvenie ieteikumi saistībā ar COVID-19 https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/ieteikumi-darba-devejiem/
  50. 50. 50 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Nodrošināt ventilācijas sistēmas darbību (vislabāk nepārtrauktu, bez straujām plūsmām, u.tml.) ◼ Nepieļaut gaisa recirkulāciju ◼ Izvairīties no personas atrašanās tiešā gaisa plūsmā ◼ Samazināt cilvēku skaitu !Tomēr jāatceras, ka pat atbilstoša ventilācijas sistēmas darbības, lielākoties, tikai samazina ķīmisko vielu iedarbību (devu un laiku), kā arī var kavēt mikroorganismu izplatību iekštelpu gaisā, bet var pilnībā nenovērst to iedarbību uz darbinieku organismu. Galvenie ieteikumi saistībā ar COVID- 19 (2) https://neurosciencenews.com/coronavirus-indoor-precautions-16174/
  51. 51. 51 Darba drošības un vides veselības institūts Paldies par uzmanību! https://yogobe.com/fi/blog/hengityksen-fysiologiasta Sargājiet sevi un citus!

×