SlideShare a Scribd company logo
1 of 51
Download to read offline
1
Darba drošības un vides
veselības institūts
Žanna Martinsone
Rīgas Stradiņa universitāte
Darba drošības un vides veselības institūts
Higiēnas un arodslimību laboratorija
e-pasts:Zanna.Martinsone@rsu.lv
2020.gada 11. augusts
Veselīga iekštelpu vide skolās:
gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Vebinārs: «Iekštelpu gaisa un telpu higiēnas kvalitātes
nozīme veselīgas un drošas skolu vides
nodrošināšanai»
2
Darba drošības un vides
veselības institūts
Skola ir darba vide gan skolas personālam, gan skolēniem,
tāpēc ir svarīgi radīt darba procesam atbilstošus vides
apstākļus, lai darba un mācību process būtu produktīvs
un kvalitatīvs, kā arī veselībai nekaitīgs un drošs.
Avots: https://www.diena.lv/raksts/skolas-diena/jaunumi/skolotajs-kura-spogulojas-visas-klase-13995121
3
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼Vadlīnijas veselīgai un drošai skolu videi
https://www.vi.gov.lv/lv/vadlinijas-vides-kvalitate-un-drosiba-skolas
◼ PVO pētījums Latvijas skolās
◼ Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji
»Mikroklimata rādītāji
»Ķīmiskie riski
»Bioloģiskie riski
◼Higiēnas prasības skolām
◼Daži fakti COVID-19 kontekstā
Saturs
4
Darba drošības un vides
veselības institūts
Vadlīnijas – pamatprincipi ergonomikai
un bērnu mēbelēm izglītības iestādēs
5
Darba drošības un vides
veselības institūts
Vadlīnijas – vides kvalitāte un drošība
skolās
Avots: https://www.vi.gov.lv/lv/vadlinijas-vides-kvalitate-un-drosiba-skolas
6
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Veselības inspekcija no 2015. gada septembra līdz 2016. gada
janvārim Pasaules Veselības organizācijas pētījuma ietvaros
veica iekštelpu vides kvalitātes apsekojumu:
»Pelējuma un mitruma klātbūtne atsevišķās skolas telpās un
to ietekme uz iekštelpu gaisu.
»Ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija mācību telpās, veicot
mērījumus iekštelpu gaisā.
»Piekļuve sanitārajām ierīcēm skolās, pienācīga to
ekspluatācija un tehniskā apkope, skolēnu apmierinātība.
◼ Pētījumā piedalījās 14 skolas: deviņas – pilsētas skolas, divas –
piepilsētas un četras – ārpilsētas (t.s. lauku teritorijas) skolas.
Pētījums «Skolu iekštelpu gaisa
kvalitāte»
https://www.vi.gov.lv/lv/pvo-petijuma-skolu-iekstelpu-gaisa-kvalitate-apsekojuma-rezultati-
latvijas-skolas-20152016macibu-gada
7
Darba drošības un vides
veselības institūts
Detalizēta informācija :
https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/content/image/pvo_skolu_vi
des_petijums1.jpg
8
Darba drošības un vides
veselības institūts
Aktualitāte
◼ Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas
pasliktināšanos, t.i., nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu,
miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus, sausu ādu, gļotādas
kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un
apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu
elpošanu, saaukstēšanos u.c.
◼ Simptomi ir nespecifiski, kā arī tie nerada apdraudējumu
dzīvībai, bet var pasliktināt veselības stāvokli, radīt
diskomfortu un samazināt mācību un darba produktivitāti.
9
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼Oglekļa dioksīds
◼Mikroklimata rādītāji: temperatūra, mitrums, gaisa
kustības ātrums
◼Putekļi (putekļu daļiņas), t.sk., nanodaļiņas
◼Gaistošie organiskie savienojumi (GOS's) -
trihloretilēns, benzols, toluols, spirti, policikliskie
aromātiskie ogļūdeņraži, pesticīdi, aldehīdi (t.sk.
formaldehīds) u.c.
◼Ozons un slāpekļa oksīdi
Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (1):
10
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼Mikroorganismi un citi bioloģiskie piesārņotāji –
vīrusi, pelējuma sēnes, baktērijas, nematodes,
amēbas, ziedputekšņi, blaugznas, un ērces.
◼Neorganiskās gāzes – amonjaks, sērūdeņradis, sēra
dioksīds
◼Oglekļa monoksīds
◼Radons
◼Azbests un sintētiskās šķiedras (minerālvates)
◼Tabakas dūmi
Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (2):
11
Darba drošības un vides
veselības institūts
Galvenie iekštelpu gaisa piesārņojuma
avoti:
◼Atmosfēras piesārņojums
◼Telpu apdares un mēbeļu materiāli
◼Antropogēnais piesārņojums, piem., antropotoksīni
(400 ķīmiskās vielas!), mikrobioloģiskais (piem.,
mikroorganismu izdalīšana aerosola veidā)
◼Kurināmā un gāzes sadegšanas galaprodukti
◼Sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi
12
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata rādītāji 1
◼ Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un
apkārtējo vidi) ir tieši saistīta ar telpas mikroklimata
parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa
kustības ātrumu
◼ Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var
būt nosacījuma refleksu darbības un kustību koordinācijas
traucējumi, uzmanības un precizitātes samazināšanās,
piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24
līdz +29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%.
Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie
temperatūras no +19 līdz +25°C (Korhonen et. al, 2005).
13
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata rādītāji 2
◼ Relatīvais gaisa mitrums diapazonā no 30 – 70%
nodrošina optimālu ķermeņa funkcionēšanu.
◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums un paaugstināta
gaisa temperatūra palēnina sviedru iztvaikošanu no
ādas virsmas, kas var izraisīt organisma pārkaršanu.
◼ Zems relatīvais gaisa mitrums pastiprina ūdens
iztvaikošanu no ādas virsmas, kas nav saistīta ar
svīšanu, mainās termoregulācija, sausina ādu un
gļotādu, mazinot organisma aizsargspējas pret
infekciju izraisītājiem.
◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums, kā arī
paaugstināta temperatūra telpā palielina gāzu
iztvaikošanu.
14
Darba drošības un vides
veselības institūts
15
Darba drošības un vides
veselības institūts
Oglekļa dioksīds (1)
◼ Oglekļa dioksīds ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas ir bezkrāsaina,
nedegoša gāze bez smaržas, kas rodas organismu vielmaiņas
procesos un sadegot fosilam kurināmam.
◼ Augstākas CO2 koncentrācijas apkārtējā vidē var tikt
konstatētas pie intensīvas transportlīdzekļu satiksmes
pārvietošanās zonās, pie rūpniecības avotiem, kur notiek
sadegšanas procesi.
◼ Vidējā koncentrācija oglekļa dioksīda atmosfērā ir aptuveni
620 mg/m3 (~340 ppm), bet tā līmeņi var būt atkarīgi no vietas
un mērījumu veikšanas laika. Iekštelpās CO2 līmeņi mēdz būt
augstāki nekā apkārtējā vidē.
16
Darba drošības un vides
veselības institūts
Oglekļa dioksīds (2)
◼ Slikti vēdināmās telpās, CO2 līmenis var pārsniegt
5400 mg/m3 (3000 ppm). Paaugstinātas CO2
koncentrācijas gadījumos, parasti iekštelpu gaiss tiek
raksturots kā sastāvējies.
◼ Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti
kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2) ar īpašu CO2 sensoru
palīdzību, kas palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas
sistēmu darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it
īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2 koncentrācijas
var ievērojami svārstīties.
17
Darba drošības un vides
veselības institūts
Oglekļa dioksīds (3)
◼ Ja ventilācijas sistēmas darbības rezultātā
nesamazinās oglekļa dioksīda koncentrācija, tad tas
nozīmē, ka arī citu ķīmisko vielu piesārņojums (t.sk.,
putekļi) un bioloģiskais piesārņojums telpās var
uzkrāties līdzīgi kā CO2.
◼ Tomēr var būt arī situācijas, kad telpās ir paaugstināts
piesārņojuma līmenis, bet CO2 līmenis ir zems.
Analizējot, CO2 koncentrāciju pīķus telpās un gaisa
pieplūde/nosūces zonās, var identificēt un risināt ar
ventilācijas sistēmām saistītās problēmas.
18
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼CO2
»Subjektīvi nepatīkamas sajūtas: nogurumu, nelabuma sajūtu,
pulsa paātrinājumu, paaugstinātu asinsspiedienu un ādas
temperatūru, galvas sāpes, fizisko un garīgo darba spēju
pazemināšanos.
»Objektīvi: koncentrēšanās spēju un kognitīvo funkciju
vājināšanos (t.i. samazina spēju mācīties un uztvert
kompleksus jēdzienus).
◼ Ieteiktās iekštelpu CO2 koncentrācijas ir jāuztur
mazākas par 1830 mg/m3 (1000 ppm), būtu ieteicams
– 1464 mg/m3 (800 ppm).
Sūdzības saistībā ar CO2
19
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Akūtas iedarbības sekas:
»1000 – 5000 ppm = CO2 aizturēšana organismā (iedarbības ilgums <4h)
»2000 – 4000 ppm = iekaisuma procesu attīstība (2h)
»1000 – 2700 ppm = kognitīvie procesi kavēti (1-6 h)
◼ Hroniska iedarbības sekas:
»Ilgstošs, zemas intensitātes iekaisums – <3000 ppm (13 dienas)
»Kaulu demineralizācija un nieru kalcifikācija - <2000 – 3000 ppm
(60 – 90 dienas)
»Uzvedības traucējumi un psiholoģiskais stress – 700 – 3000 ppm
(13 – 15 dienas)
»Oksidatīvā stresa un endotēlija disfunkcija – 3000 – 5000 (13
dienas – 6 mēneši)
CO2 iedarbība uz organismu
20
Darba drošības un vides
veselības institūts
Nepieciešamais gaisa apmaiņas
biežums – telpu gaisa apmaiņai un/vai
vēdināšanai
◼ Nepieciešamais GAB klasēs nav sasniedzams ar dabiskās
ventilācijas palīdzību, logus fiksējot minimāli atvērtā pozīcijā,
bet gan tikai intensīvi vēdinot, t.i., minimums 5 minūtes ar
caurvēju, kad vien iespējams.
Vidēji aprēķinot NGAB klasē (virs 20 skolēniem) ~ 4 – 6 reizes/h!
Eglīte M., 2008. Vides veselība, izdevējs Rīgas
Stradiņa universitāte, 391. lpp.
21
Darba drošības un vides
veselības institūts
Populārākais ventilācijas risinājums
22
Darba drošības un vides
veselības institūts
http://hpp.tbzmed.ac.ir/Files/Inpress/hpp-32165.pdf
Ventilācijas sistēmu nozīmē gaisa kvalitātes
nodrošināšanā un filtru izvēle, ņemot vērā arī
COVID – 19 pieredzi
23
Darba drošības un vides
veselības institūts
Iekštelpu gaiss: ķīmiskie
savienojumi
◼ Iekštelpu gaisa sastāvā ir dažādu vielu maisījums, kuru
izcelsme lielākoties ir cilvēku radīta.
◼ Ķīmiskie savienojumi ar vienādas iedarbības spektru uz
veselību, piemēram, iedarbība uz centrālo nervu sistēmu,
iedarbojoties vienlaicīgi pat mazās koncentrācijās, var
summēt devu, kas var izraisīt nespecifiskus, bet raksturīgus
sliktas iekštelpu gaisa kvalitātes simptomus (galvassāpes,
nogurumu, nespēju koncentrēties galvas reiboņus utt.).
24
Darba drošības un vides
veselības institūts
Cietās vielu daļiņas – putekļi
◼ Iekštelpu gaisā aizvien biežāk izvērtē cietās vielu daļiņas
(putekļus), ņemot vērā to izmērus, piemēram, PM10, PM2,5
un PM1(Particulate Matter – cietās vielu daļiņas), kuru
diametra izmērs ir attiecīgi mazāks par 10, 2,5 un 1 μm).
◼ Cieto vielu daļiņu veselības riska izvērtēšanai ir būtiski ņemt
vērā ne tikai masas koncentrāciju, bet arī dažāda izmēra
daļiņu skaitu un ķīmisko sastāvu.
◼ PM galvenā ietekme uz veselību ir saistīta ar elpošanas un
sirds-asinsvadu sistēmu funkcionāliem traucējumiem.
25
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Putekļi – iedarbība uz organismu atkarīga no izmēra,
arī no ķīmiskā sastāva. Putekļi (cietu vielu daļiņas), kas
ir vieni no galvenajiem mikroorganismu pārneses
veidiem, jo šķaudot un klepojot ar siekalu pilieniem tie
nonāk uz putekļu virsmas.
»Pārmērīgs respirablo putekļu (PM2,5) daudzums
var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram,
sausas acis, kontaktlēcu problēmas, deguna,
kakla un ādas kairinājumu, klepošanu,
šķaudīšanu u.c.
Ietekme uz veselību - putekļi
26
Darba drošības un vides
veselības institūts
https://abcdust.net/how-large-is-a-corona-virus-virion-compared-to-the-mp10-2-5/
27
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ventilācijas veids Noteiktie rādītāji
Minimālā
vidējā
vērtība
Maksimālā
vidējā
vērtība
Vidējā vērtība Standartnovirze
nav ventilācijas
sistēmas
Alveolārā frakcija,
µm2/cm3 46.6 55.0 50.8 5.9
Traheobronhiālā
frakcija, µm2/cm3 13.2 15.2 14.2* 1.4
Putekļu daļiņu
skaits, daļiņas/m3 9700.0 14756.0 12228.0* 3575.1
pieplūde/nosūce
Alveolārā frakcija,
µm2/cm3 11.7 55.5 29.7 15.8
Traheobronhiālā
frakcija, µm2/cm3 2.4 13.0 5.2* 3.1
Putekļu daļiņu
skaits, daļiņas/m3 3150.0 9570.0 6161.4* 2208.5
Putekļu daļiņu rādītāju un ventilācijas
veida novērtējums
27
28
Darba drošības un vides
veselības institūts
Svarīgi!
◼ Telpu vēdināšana nesamazina pētāmo putekļu
koncentrāciju gaisā.
◼ Telpā, kas netiek vēdināta, koncentrācija samazinās,
putekļiem nogulsnējoties.
◼ Putekļu daudzums var tikt palielināts gadījumā, ja telpā
cilvēki kustas (arī stipras/tiešas ventilācijas plūsmas),
kas izraisa gaisa kustību. Tāpēc svarīga ir atbilstoša telpu
uzkopšana!
◼ Mitrs gaiss samazina putekļu koncentrāciju. Tomēr
mitrums virs 60% var veicināt mikroorganismu attīstību.
29
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riska faktori skolu vidē 3
◼ Slāpekļa oksīdi (NO, NO2) - kairina elpošanas ceļus un
pazemina organisma pretošanās spējas slimībām - sevišķi jutīgi
ir astmas slimnieki un bērni.
◼ Ozons (O3) - galvassāpes, nogurumu, mazina darba spējas.
◼ CO (oglekļa monoksīds) - rodas jebkurā nepilnīgā sadegšanas
procesā, tostarp ēdiena gatavošanā, apkures katlos vai tabakas
smēķēšanas laikā, tomēr galvenais oglekļa monoksīda avots ir
transportlīdzekļi. CO nonāk asinsritē caur plaušām un traucē
skābekļa transportu organisma audos. Lielākas oglekļa
oksīda koncentrācijas var izsaukt galvassāpes, vājumu, reiboni,
apziņas traucējumus, sliktu dūšu, orientācijas traucējumus,
redzes traucējumus, komas iestāšanos un nāvi.
30
Darba drošības un vides
veselības institūts
Gaistošie organiskie savienojumi (GOS)
◼ Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) - šīm
ķīmiskām vielām piemīt augsts tvaika spiediens, kas ļauj
dažām savienojumu sastāvdaļām pastāvēt gāzveida un
tvaiku stāvoklī istabas temperatūrā.
◼ Avoti: celtniecības un telpu apdares materiāli, paklāji
un audumi, virtuves, tīrīšanas un dezinfekcijas
līdzekļi, biroja tehnika, dezodoranti un gaisa
atsvaidzinātāji, krāsas, šķīdinātāji, līmes, higiēnas un
kosmētikas līdzekļi, kā arī biroja aprīkojums -
marķieri, pildspalvas, krāsas, šķīdinātāji, kopēšanas
iekārtas.
31
Darba drošības un vides
veselības institūts
Gaistošie organiskie savienojumi
(GOS) 1
◼ GOS zemās koncentrācijās var izraisīt nogurumu, galvas
sāpes, miegainību, galvas reiboņus, vājumu, redzes
traucējumus, ādas iekaisuma reakcijas un vispārējo
diskomfortu.
◼ GOS augstās koncentrācijās var izraisīt acu un elpceļu
kairinājumu, smaguma sajūtu krūškurvī, vemšanu. GOS
var radīt smaku, kas pati par sevi neizraisa toksisku
iedarbību uz veselību, bet var palielināt šādu simptomu
rašanos: galvassāpes, slikta dūša, acu un rīkles kairinājums
(Wolkoff et al. 2006).
◼ Informāciju par ķīmisko vielu ietekmi uz veselību var
saņemt datu bāzēs, piemēram, drošības datu lapās un
literatūras avotos.
32
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riski skolu vidē - aldehīdi
◼ Aldehīdi (piemēram - formaldehīds) koncentrācija iekštelpās
var būt daudz augstāka nekā apkārtējā vidē, jo tie ir atrodami
simtiem dažādos apdares materiālos, piemēram, izolācijas
materiālos, griestu flīzēs, biroju mēbelēs, paklāju līmēs,
dažādās plastmasās, sintētisko šķiedru paklājos,
tekstilizstrādājumos, krāsās un pat papīrā, kā arī tīrīšanas
un dezinfekcijas līdzekļos.
◼ Ar aldehīdu iedarbību saistītie simptomi tiek minēti: sauss vai
iekaisis kakls, deguna asiņošana, galvassāpes, nogurums,
atmiņas un koncentrēšanās problēmas, slikta dūša,
reibonis, elpas trūkums, iekaisumus
33
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riski skolu vidē - izocianāti
◼ Izocianāti tiek izmantoti pildījumiem, piemēram, automobiļu
sēdekļos, mīkstajās mēbelēs, kā arī celtniecības montāžas putās,
siltumizolācijas pildījumos, sadzīves un industriālo ledusskapju
siltumizolācijā, dažādās līmēs un krāsās u.c. materiālos.
◼ Izocianātus saturoši smidzināmi poliuretāna produkti tiek plaši
lietoti, aizsardzības nolūkos apstrādājot cementu, koku (piemēram,
cietkoka grīdas), stiklašķiedru un metāla izstrādājumus. Izocianāti
izmantoti līmes un gumijas ražošanā, sastopami grīdas segumos,
materiālos sienu apdarei, tekstilizstrādājumos.
◼ Izocianātiem ir raksturīga kairinoša iedarbība uz acīm,
gastrointestinālo un elpošanas sistēmu, kā arī sensibilizējošs efekts
(alerģiju izraisošs). Personām, kas pakļautas izociānātu iedarbībai
novēro simptomus, kas ir līdzīgi kā saaukstēšanās gadījumā (acu
asarošana, iesnas, aizsmakums, smaguma sajūta krūtīs, nespēks,
drudzis). Izocianātu kā ieelpojamu alergēnu iedarbība var izraisīt
alerģiskās iesnas vai astmu.
34
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskie riska faktori skolu vidē
◼ Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.610 ir aizliegts veikt ēku
būvniecības un telpu renovācijas darbus izglītojamo
klātbūtnē, un tie nedrīkst ietekmēt bērnu drošību un
veselību.
◼ Organizējot būvdarbu vai remontdarbu procesu skolās,
jāņem vērā šo darbu raksturs, ilgums, kā arī jāizvērtē
paredzamo darbu ietekmi uz izglītojamo drošību un
veselību, nodrošinot, ka būvdarbi vai remontdarbi netiek
veikti izglītojamo klātbūtnē.
35
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ķīmiskais risks skolās - svarīgi
◼ Plānojot būvdarbus/remontdarbus skolas telpās un/vai teritorijā,
jāizvērtē risks ķīmisko vielu izplatībai citās skolas telpās un iekļūšanai
iekštelpās no teritorijas.
◼ Būtisks iekštelpu piesārņojuma līmenis (ķīmisko vielu, trokšņa u.c.) var
rasties pat īslaicīgu un neregulāru telpu un teritorijas remontdarbu,
būvdarbu un labiekārtošanas laikā.
◼ Būvniecības, telpu apdares materiālu, mēbeļu un telpu
tīrīšanas/dezinfekcijas līdzekļiem būtu jābūt ar zemas emisijas vielu
sastāvu, kas nodrošina zemu izgarošanas risku telpās, nevajadzētu saturēt
aldehīdus.
◼ Ja nav iespējams nodrošināt zemas emisijas materiālu un mēbeļu
iegādi, tad jāorganizē būvdarbi, remontdarbi un mēbeļu izvietošana
telpās, kad tur nav bērnu un personāla, nodrošinot vismaz 1 nedēļu
līdz pat 1 mēnesim un vairāk intensīvu telpu vēdināšanu katru dienu visas
diennakts garumā.
36
Darba drošības un vides
veselības institūts
Ekosertifikāti
◼ Vislabāk izmantot apdares materiālus, mēbeles, telpu
uzkopšanas līdzekļus u.tml. ar ekosertifikātiem.
https://ekomarkejums.lv/izvele/
37
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Gaistošie organiskie savienojumi:
»ādas un gļotādas kairinājums,
»elpošanas sistēmas traucējumi,
»alerģijas,
»CNS darbības (galvassāpes, nogurums, reiboņi,
slikta dūša, vemšana) u.c. traucējumi.
Ietekme uz veselību – gaistošie
organiskie savienojumi
38
Darba drošības un vides
veselības institūts
Bioloģiskie riski skolās 1
◼ Gaisa bioloģisko piesārņojumu veido gaisa aerosolā esošie
vai uz virsmām jau nosēdušies mikroorganismi, augu vai
dzīvnieku izcelsmes sīkas daļiņas, kurus kopumā var saukt
par bioaerosolu jeb organiskiem putekļiem, kas var saturēt
gan kaitīgo, gan nepatogēno mikroorganismu sugas,
mikroorganismu toksīnus, pelējuma sēnīšu sugas, dzīvnieku un
augu izcelsmes alergēnus (ziedputekšņi).
◼ Infekcijas slimības var tikt izplatītas gaisa pilienu ceļā,
ieelpojot gaisu, kas satur patogēnos mikroorganismus vai
lietojot priekšmetus, kuri ir piesārņoti ar infekcijas slimību
izraisītājiem, vai kontakta ceļā, cieši kontaktējoties ar slimo
personu.
39
Darba drošības un vides
veselības institūts
Bioloģiskais risks skolās 2
◼ Augstāks saslimstības līmenis ir ziemas laikā, kad cilvēki
ilgstoši atrodas telpās ar zemu RGM, jo sauss gaiss sausina
deguna un mutes gļotādas, mazinot organisma pretošanās
spējas infekciju izraisītājiem.
◼ Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas,
kuras izplata inficētie cilvēki, t.sk. bezsimptomu nēsātāji, jo
rada pastiprinātu risku saslimšanai ar aerogēnas izplatības
infekcijas slimībām.
◼ Skolas vidē bērni var tikt pakļauti bioloģiskiem aģentiem
lielās koncentrācijās, jo ekspozīcijas līmenis skolā var būt
augstāks kā mājās.
◼ Augsts klašu noslodzes līmenis un skolēnu blīvums tajās
arī tiek saistīts ar paaugstinātu mikroorganismu un
alergēnu ekspozīciju.
40
Darba drošības un vides
veselības institūts
Higiēna skolās - problēmas
◼ Higiēnas prasību nenodrošināšana skolās saistīta visbiežāk ar telpu un aprīkojuma
tehnisko stāvokli, tīrību un materiālu pieejamību.
◼ Ieteicamā telpu platība vienam bērnam skolā jābūt vismaz 2 m2.
◼ Daudzās skolās nav noteikta kārtība maiņas apavu jomā, kas ir nepieciešams pēdu
veselības un telpu tīrības nodrošināšanai.
◼ Arī ģērbtuves telpas var būt neatbilstošas higiēnas nodrošināšanai, piemēram, maza
platība, ventilācijas trūkums, pelējums, nepietiekams dušu skaits, nav karstais ūdens
utt.
◼ Tualetēs visbiežākās problēmas (skatīt arī šo vadlīniju 2.pielikumu): tualetes papīra
periodisks trūkums, bojāti klozetpodi (piemēram, nedarbojas ūdens nolaišanas
mehānisms u.c.), to vāki, roku mazgāšanai nav pieejamas vai pieejamas neregulāri
šķidrās ziepes vai putas un roku nosusināšanas iekārtas (ar gaisa plūsmu) vai papīra
salvetes, kā arī nav pieejams siltais ūdens.
◼ Nav iespējas aizvērt tualetes kabīnes durvis, nodrošinot privātumu, kā arī ir
nepieciešama biežāka telpu uzkopšana.
◼ Skolās esošie peldbaseini ir jāaprīko un jāuztur atbilstoši noteiktajām higiēnas prasībām.
41
Darba drošības un vides
veselības institūts
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/vizualie-materiali
42
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Iespējami kontaminētu virsmu dezinficēšana un roku
mazgāšana ir svarīga vīrusa pārneses samazināšanai.
◼ Jaunais koronavīruss pie ļoti lielas kontaminācijas ir
infekciozs līdz pat 3 stundām aerosola veidā, līdz 4
stundām uz vara virsmām, līdz 24 stundām uz kartona un
no 2 līdz 3 dienām uz nerūsējošā tērauda un plastmasas
virsmām.
◼ Vīrusa stabilitāte vidē ir atkarīga no dažādiem vides
faktoriem – temperatūras, gaisa mitruma un virsmas
stāvokļa.
◼ Sausa vide nav labvēlīga vīrusa izdzīvošanai.
Daži fakti par COVID-19
https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/covid-19-partika-vide-un-majdzivnieki
43
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Potenciāli piesārņotas virsmas ieteicams tīrīt ar
līdzekļiem, kas satur 70% spirta, tos var izmanto, lai
dezinficētu durvju rokturus, datora klaviatūru un citas
virsmas.
◼ Arī telefons ir uzskatāms par vīrusa pārnešanas
vektoru, jo tas tiek turēts gan rokas, gan tas saskaras
ar seju, tāpēc to un īpaši tā ekrānu būtu ieteicams
regulāri tīrīt, izmantojot dezinficējošās salvetes.
◼ Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļu izvēle var radīt
pastiprinātu gaistošu ķīmisko savienojumu izdalīšanos
iekštelpu vidē, piemēram, aldehīdu!
Virsmu tīrīšana
https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/covid-19-partika-vide-un-majdzivnieki
44
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Lai nodrošinātu iedarbības efektivitāti, dezinficējamās
virsmas vispirms kārtīgi jānotīra.
◼ Dezinfekcijas līdzeklis ir jāizmanto atbilstoši tā
lietošanas instrukcijai un paredzētajam mērķim
(piemēram, līdzeklis paredzēts klozetpodu
dezinfekcijai) – tas jālieto pareizā koncentrācijā (jābūt
mērtraukam) un uz dezinficējamās virsmas jātur
atbilstoši ekspozīcijas laikam.
◼ Nepieciešamā informācija ir norādīta dezinfekcijas
līdzekļa ražotāja sniegtajā lietošanas instrukcijā.
https://www.spkc.gov.lv/lv/ieteikumi-skolam-un-bernudarziem
Virsmu tīrīšanas pamatprincipi
https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/ieteikumi_pii_laboti_0406192_00
2.doc_aktualizets1.pdf
45
Darba drošības un vides
veselības institūts
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/ieteikumi-darba-devejiem
46
Darba drošības un vides
veselības institūts
47
Darba drošības un vides
veselības institūts
https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/roku_deinfekcijai_ja_png1_0.png
48
Darba drošības un vides
veselības institūts
https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/roku_dezinfekcija_a4_png1_0.png
49
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ sekot savam veselības stāvoklim un nedoties uz darbu/skolu ar
elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes
kaklā, paaugstinātā ķermeņa temperatūra);
◼ bieži mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu
apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi;
◼ ja nav iespējas nomazgāt rokas, nepieciešams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku
dezinfekcijas līdzekļiem;
◼ izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām;
◼ izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi;
◼ klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo
salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam
nomazgāt rokas;
◼ tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras
cilvēki, ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem;
◼ regulāri tīrīt un vēdināt telpas.
Galvenie ieteikumi saistībā ar COVID-19
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/ieteikumi-darba-devejiem/
50
Darba drošības un vides
veselības institūts
◼ Nodrošināt ventilācijas sistēmas darbību (vislabāk
nepārtrauktu, bez straujām plūsmām, u.tml.)
◼ Nepieļaut gaisa recirkulāciju
◼ Izvairīties no personas atrašanās tiešā gaisa plūsmā
◼ Samazināt cilvēku skaitu
!Tomēr jāatceras, ka pat atbilstoša ventilācijas sistēmas
darbības, lielākoties, tikai samazina ķīmisko vielu
iedarbību (devu un laiku), kā arī var kavēt
mikroorganismu izplatību iekštelpu gaisā, bet var pilnībā
nenovērst to iedarbību uz darbinieku organismu.
Galvenie ieteikumi saistībā ar COVID-
19 (2)
https://neurosciencenews.com/coronavirus-indoor-precautions-16174/
51
Darba drošības un vides
veselības institūts
Paldies par uzmanību!
https://yogobe.com/fi/blog/hengityksen-fysiologiasta
Sargājiet sevi un
citus!

More Related Content

What's hot

Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēmaBalsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēmaInese
 
Презентація досвіду роботи вчителя трудового навчання
Презентація досвіду роботи вчителя трудового навчанняПрезентація досвіду роботи вчителя трудового навчання
Презентація досвіду роботи вчителя трудового навчанняОлег Суслик
 
Mendeļa iedzimstības modelis
Mendeļa iedzimstības modelisMendeļa iedzimstības modelis
Mendeļa iedzimstības modelisbiologija_11klase
 
F 11 1_merisana_grafiki_petijums
F 11 1_merisana_grafiki_petijumsF 11 1_merisana_grafiki_petijums
F 11 1_merisana_grafiki_petijumsDaina Birkenbauma
 
B 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpjiB 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpjiDainaB
 
Dators un veseliba IT pedagogiem
Dators un veseliba IT pedagogiemDators un veseliba IT pedagogiem
Dators un veseliba IT pedagogiemLinda Matisane
 
Gremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmasGremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmasAndris Ziemelis
 
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktoriDarba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktoriState Labour Inspectorate
 
травмвтизм захворювання на виробництві
травмвтизм  захворювання на виробництвітравмвтизм  захворювання на виробництві
травмвтизм захворювання на виробництвіКарина Пащенко
 
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDace Kaurāte
 

What's hot (20)

Augu noteikšana
Augu noteikšanaAugu noteikšana
Augu noteikšana
 
Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēmaBalsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēma
 
Презентація досвіду роботи вчителя трудового навчання
Презентація досвіду роботи вчителя трудового навчанняПрезентація досвіду роботи вчителя трудового навчання
Презентація досвіду роботи вчителя трудового навчання
 
Mendeļa iedzimstības modelis
Mendeļa iedzimstības modelisMendeļa iedzimstības modelis
Mendeļa iedzimstības modelis
 
F 11 1_merisana_grafiki_petijums
F 11 1_merisana_grafiki_petijumsF 11 1_merisana_grafiki_petijums
F 11 1_merisana_grafiki_petijums
 
Kas ir udens_31m
Kas ir udens_31mKas ir udens_31m
Kas ir udens_31m
 
B 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpjiB 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpji
 
11 31 vairosanas
11 31 vairosanas11 31 vairosanas
11 31 vairosanas
 
10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji
 
Dators un veseliba IT pedagogiem
Dators un veseliba IT pedagogiemDators un veseliba IT pedagogiem
Dators un veseliba IT pedagogiem
 
11 32 regulacija
11 32 regulacija11 32 regulacija
11 32 regulacija
 
Gremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmasGremošanas orgānu sistēmas
Gremošanas orgānu sistēmas
 
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktoriDarba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
Darba aizsardzība skaistumkopšanas praksē. risak faktori
 
11 25 asinis
11 25 asinis11 25 asinis
11 25 asinis
 
B 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivniekiB 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivnieki
 
B 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpjiB 10 7_virusi_kerpji
B 10 7_virusi_kerpji
 
šūNu dalīšanās
šūNu dalīšanāsšūNu dalīšanās
šūNu dalīšanās
 
травмвтизм захворювання на виробництві
травмвтизм  захворювання на виробництвітравмвтизм  захворювання на виробництві
травмвтизм захворювання на виробництві
 
10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori
 
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
 

Similar to Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna

Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaVeselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Iekštelpu gaisa kvalitāte birojos: zināmais un nezināmais šodienas skatījumā
Iekštelpu gaisa kvalitāte birojos: zināmais un nezināmais šodienas skatījumāIekštelpu gaisa kvalitāte birojos: zināmais un nezināmais šodienas skatījumā
Iekštelpu gaisa kvalitāte birojos: zināmais un nezināmais šodienas skatījumāEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēli
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēliCeļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēli
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēliElektrumlv
 
Klimata pārmaiņas. Vides pārvaldības pamatprincipi
Klimata pārmaiņas. Vides pārvaldības pamatprincipiKlimata pārmaiņas. Vides pārvaldības pamatprincipi
Klimata pārmaiņas. Vides pārvaldības pamatprincipividespolitika
 
Ķīmisko elementu klātbūtne iekštelpās
Ķīmisko elementu klātbūtne iekštelpāsĶīmisko elementu klātbūtne iekštelpās
Ķīmisko elementu klātbūtne iekštelpāsIngars Rudzītis
 
Kampaņas "Turi grožos ķīmiskās vielas" atklāšanas prezentācija
Kampaņas "Turi grožos ķīmiskās vielas" atklāšanas prezentācijaKampaņas "Turi grožos ķīmiskās vielas" atklāšanas prezentācija
Kampaņas "Turi grožos ķīmiskās vielas" atklāšanas prezentācijaState Labour Inspectorate
 

Similar to Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna (15)

Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklīKvalitatīva dzīves vide mājoklī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
 
Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklīKvalitatīva dzīves vide mājoklī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
 
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēnaVeselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna
 
Iekštelpu gaisa kvalitāte birojos: zināmais un nezināmais šodienas skatījumā
Iekštelpu gaisa kvalitāte birojos: zināmais un nezināmais šodienas skatījumāIekštelpu gaisa kvalitāte birojos: zināmais un nezināmais šodienas skatījumā
Iekštelpu gaisa kvalitāte birojos: zināmais un nezināmais šodienas skatījumā
 
Veselība un iekštelpu gaisa kvalitāte
Veselība un iekštelpu gaisa kvalitāteVeselība un iekštelpu gaisa kvalitāte
Veselība un iekštelpu gaisa kvalitāte
 
Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklīKvalitatīva dzīves vide mājoklī
Kvalitatīva dzīves vide mājoklī
 
Iekštelpu gaisa kvalitāte un ventilācija
Iekštelpu gaisa kvalitāte un ventilācijaIekštelpu gaisa kvalitāte un ventilācija
Iekštelpu gaisa kvalitāte un ventilācija
 
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēli
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēliCeļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēli
Ceļš uz pareizas ventilācijas sistēmas izvēli
 
Ventilācija un mikroklimats
Ventilācija un mikroklimats Ventilācija un mikroklimats
Ventilācija un mikroklimats
 
Vadlīnijas "Vides kvalitāte un drošība skolās"
Vadlīnijas "Vides kvalitāte un drošība skolās"Vadlīnijas "Vides kvalitāte un drošība skolās"
Vadlīnijas "Vides kvalitāte un drošība skolās"
 
Kā rūpēties par veselīgu klimatu mājoklī?
Kā rūpēties par veselīgu klimatu mājoklī?Kā rūpēties par veselīgu klimatu mājoklī?
Kā rūpēties par veselīgu klimatu mājoklī?
 
Klimata pārmaiņas. Vides pārvaldības pamatprincipi
Klimata pārmaiņas. Vides pārvaldības pamatprincipiKlimata pārmaiņas. Vides pārvaldības pamatprincipi
Klimata pārmaiņas. Vides pārvaldības pamatprincipi
 
Ķīmisko elementu klātbūtne iekštelpās
Ķīmisko elementu klātbūtne iekštelpāsĶīmisko elementu klātbūtne iekštelpās
Ķīmisko elementu klātbūtne iekštelpās
 
Kampaņas "Turi grožos ķīmiskās vielas" atklāšanas prezentācija
Kampaņas "Turi grožos ķīmiskās vielas" atklāšanas prezentācijaKampaņas "Turi grožos ķīmiskās vielas" atklāšanas prezentācija
Kampaņas "Turi grožos ķīmiskās vielas" atklāšanas prezentācija
 
Kā mērījumi var palīdzēt biroja darba vides uzlabošanai
Kā mērījumi var palīdzēt biroja darba vides uzlabošanai Kā mērījumi var palīdzēt biroja darba vides uzlabošanai
Kā mērījumi var palīdzēt biroja darba vides uzlabošanai
 

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēksEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsMūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiskiLatvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiskiEkonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība RīgāDaudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzība Rīgā
 
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanaiAtbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
Atbalsta programmas daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes ēku atjaunošanai
 
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidēAktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
Aktuālais Latvijas namu pārvaldīšanas normatīvo aktu regulējuma pilnveidē
 
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
Vides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakseVides pieejamība:  standarti, risinājumi  un prakse
Vides pieejamība: standarti, risinājumi un prakse
 
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēksBIS attīstības projekti kā  nozares administratīvā  procesa dzinējspēks
BIS attīstības projekti kā nozares administratīvā procesa dzinējspēks
 
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...Ar naudu un tehnoloģijām vien  energoefektivitāti nesasniegt  jeb  cik būtisk...
Ar naudu un tehnoloģijām vien energoefektivitāti nesasniegt jeb cik būtisk...
 
Dati – ilgtspējīga mikroklimata pamatā
Dati  –  ilgtspējīga  mikroklimata  pamatāDati  –  ilgtspējīga  mikroklimata  pamatā
Dati – ilgtspējīga mikroklimata pamatā
 
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolāsMūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
Mūsdienīgi tehnoloģiski ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumi skolās
 
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredzeIekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
Iekštelpu mikroklimats, Liepājas pieredze
 
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
Izglītības iestāžu minimālās un optimālās apgaismojuma prasības, energoefekti...
 
Mācību vide: Dienasgaismas ietekme .
Mācību   vide:  Dienasgaismas  ietekme .Mācību   vide:  Dienasgaismas  ietekme .
Mācību vide: Dienasgaismas ietekme .
 
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumsIzglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums
 
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotājuAkustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
Akustika skolās - ietekme uz skolnieku un skolotāju
 
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiskiLatvijas panākumi  būvniecības digitalizācijas  jomā novērtēti starptautiski
Latvijas panākumi būvniecības digitalizācijas jomā novērtēti starptautiski
 
Pareizs risinājums pareizajai vietai
Pareizs  risinājums   pareizajai  vietaiPareizs  risinājums   pareizajai  vietai
Pareizs risinājums pareizajai vietai
 
Energoefektivitāte un termiskais komforts gan ziemā, gan vasarā
Energoefektivitāte un  termiskais komforts  gan ziemā, gan vasarāEnergoefektivitāte un  termiskais komforts  gan ziemā, gan vasarā
Energoefektivitāte un termiskais komforts gan ziemā, gan vasarā
 
Preiļu BJSS – augsta energoefektivitāte un jauna identitāte
Preiļu BJSS – augsta  energoefektivitāte un  jauna identitātePreiļu BJSS – augsta  energoefektivitāte un  jauna identitāte
Preiļu BJSS – augsta energoefektivitāte un jauna identitāte
 
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanaDzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana
 
Pareiza saules paneļu sistēmas modelēšana
Pareiza saules paneļu sistēmas modelēšanaPareiza saules paneļu sistēmas modelēšana
Pareiza saules paneļu sistēmas modelēšana
 
Inženiertīkliem piemērojamais būvniecības process
Inženiertīkliem piemērojamais būvniecības processInženiertīkliem piemērojamais būvniecības process
Inženiertīkliem piemērojamais būvniecības process
 

Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna

  • 1. 1 Darba drošības un vides veselības institūts Žanna Martinsone Rīgas Stradiņa universitāte Darba drošības un vides veselības institūts Higiēnas un arodslimību laboratorija e-pasts:Zanna.Martinsone@rsu.lv 2020.gada 11. augusts Veselīga iekštelpu vide skolās: gaisa kvalitāte un telpu higiēna Vebinārs: «Iekštelpu gaisa un telpu higiēnas kvalitātes nozīme veselīgas un drošas skolu vides nodrošināšanai»
  • 2. 2 Darba drošības un vides veselības institūts Skola ir darba vide gan skolas personālam, gan skolēniem, tāpēc ir svarīgi radīt darba procesam atbilstošus vides apstākļus, lai darba un mācību process būtu produktīvs un kvalitatīvs, kā arī veselībai nekaitīgs un drošs. Avots: https://www.diena.lv/raksts/skolas-diena/jaunumi/skolotajs-kura-spogulojas-visas-klase-13995121
  • 3. 3 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Vadlīnijas veselīgai un drošai skolu videi https://www.vi.gov.lv/lv/vadlinijas-vides-kvalitate-un-drosiba-skolas ◼ PVO pētījums Latvijas skolās ◼ Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji »Mikroklimata rādītāji »Ķīmiskie riski »Bioloģiskie riski ◼Higiēnas prasības skolām ◼Daži fakti COVID-19 kontekstā Saturs
  • 4. 4 Darba drošības un vides veselības institūts Vadlīnijas – pamatprincipi ergonomikai un bērnu mēbelēm izglītības iestādēs
  • 5. 5 Darba drošības un vides veselības institūts Vadlīnijas – vides kvalitāte un drošība skolās Avots: https://www.vi.gov.lv/lv/vadlinijas-vides-kvalitate-un-drosiba-skolas
  • 6. 6 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Veselības inspekcija no 2015. gada septembra līdz 2016. gada janvārim Pasaules Veselības organizācijas pētījuma ietvaros veica iekštelpu vides kvalitātes apsekojumu: »Pelējuma un mitruma klātbūtne atsevišķās skolas telpās un to ietekme uz iekštelpu gaisu. »Ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija mācību telpās, veicot mērījumus iekštelpu gaisā. »Piekļuve sanitārajām ierīcēm skolās, pienācīga to ekspluatācija un tehniskā apkope, skolēnu apmierinātība. ◼ Pētījumā piedalījās 14 skolas: deviņas – pilsētas skolas, divas – piepilsētas un četras – ārpilsētas (t.s. lauku teritorijas) skolas. Pētījums «Skolu iekštelpu gaisa kvalitāte» https://www.vi.gov.lv/lv/pvo-petijuma-skolu-iekstelpu-gaisa-kvalitate-apsekojuma-rezultati- latvijas-skolas-20152016macibu-gada
  • 7. 7 Darba drošības un vides veselības institūts Detalizēta informācija : https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/content/image/pvo_skolu_vi des_petijums1.jpg
  • 8. 8 Darba drošības un vides veselības institūts Aktualitāte ◼ Nelabvēlīgi iekštelpu vides apstākļi var veicināt pašsajūtas pasliktināšanos, t.i., nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu, miegainību, galvassāpes, galvas reiboņus, sausu ādu, gļotādas kairinājumu, aizliktu degunu, sausu rīkli, sausu klepu, sausas un apsārtušas acis, acu asarošanu, alerģiskus izsitumus, apgrūtinātu elpošanu, saaukstēšanos u.c. ◼ Simptomi ir nespecifiski, kā arī tie nerada apdraudējumu dzīvībai, bet var pasliktināt veselības stāvokli, radīt diskomfortu un samazināt mācību un darba produktivitāti.
  • 9. 9 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Oglekļa dioksīds ◼Mikroklimata rādītāji: temperatūra, mitrums, gaisa kustības ātrums ◼Putekļi (putekļu daļiņas), t.sk., nanodaļiņas ◼Gaistošie organiskie savienojumi (GOS's) - trihloretilēns, benzols, toluols, spirti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, pesticīdi, aldehīdi (t.sk. formaldehīds) u.c. ◼Ozons un slāpekļa oksīdi Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (1):
  • 10. 10 Darba drošības un vides veselības institūts ◼Mikroorganismi un citi bioloģiskie piesārņotāji – vīrusi, pelējuma sēnes, baktērijas, nematodes, amēbas, ziedputekšņi, blaugznas, un ērces. ◼Neorganiskās gāzes – amonjaks, sērūdeņradis, sēra dioksīds ◼Oglekļa monoksīds ◼Radons ◼Azbests un sintētiskās šķiedras (minerālvates) ◼Tabakas dūmi Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji (2):
  • 11. 11 Darba drošības un vides veselības institūts Galvenie iekštelpu gaisa piesārņojuma avoti: ◼Atmosfēras piesārņojums ◼Telpu apdares un mēbeļu materiāli ◼Antropogēnais piesārņojums, piem., antropotoksīni (400 ķīmiskās vielas!), mikrobioloģiskais (piem., mikroorganismu izdalīšana aerosola veidā) ◼Kurināmā un gāzes sadegšanas galaprodukti ◼Sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi
  • 12. 12 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimata rādītāji 1 ◼ Ķermeņa termoregulācija (siltumapmaiņa starp ķermeni un apkārtējo vidi) ir tieši saistīta ar telpas mikroklimata parametriem - temperatūru, gaisa mitrumu un gaisa kustības ātrumu ◼ Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var būt nosacījuma refleksu darbības un kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un precizitātes samazināšanās, piemēram, situācijā, kad gaisa temperatūra paaugstinās no +24 līdz +29°C, darba efektivitāte samazinās par 40%. Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie temperatūras no +19 līdz +25°C (Korhonen et. al, 2005).
  • 13. 13 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimata rādītāji 2 ◼ Relatīvais gaisa mitrums diapazonā no 30 – 70% nodrošina optimālu ķermeņa funkcionēšanu. ◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums un paaugstināta gaisa temperatūra palēnina sviedru iztvaikošanu no ādas virsmas, kas var izraisīt organisma pārkaršanu. ◼ Zems relatīvais gaisa mitrums pastiprina ūdens iztvaikošanu no ādas virsmas, kas nav saistīta ar svīšanu, mainās termoregulācija, sausina ādu un gļotādu, mazinot organisma aizsargspējas pret infekciju izraisītājiem. ◼ Paaugstināts relatīvais gaisa mitrums, kā arī paaugstināta temperatūra telpā palielina gāzu iztvaikošanu.
  • 14. 14 Darba drošības un vides veselības institūts
  • 15. 15 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (1) ◼ Oglekļa dioksīds ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas ir bezkrāsaina, nedegoša gāze bez smaržas, kas rodas organismu vielmaiņas procesos un sadegot fosilam kurināmam. ◼ Augstākas CO2 koncentrācijas apkārtējā vidē var tikt konstatētas pie intensīvas transportlīdzekļu satiksmes pārvietošanās zonās, pie rūpniecības avotiem, kur notiek sadegšanas procesi. ◼ Vidējā koncentrācija oglekļa dioksīda atmosfērā ir aptuveni 620 mg/m3 (~340 ppm), bet tā līmeņi var būt atkarīgi no vietas un mērījumu veikšanas laika. Iekštelpās CO2 līmeņi mēdz būt augstāki nekā apkārtējā vidē.
  • 16. 16 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (2) ◼ Slikti vēdināmās telpās, CO2 līmenis var pārsniegt 5400 mg/m3 (3000 ppm). Paaugstinātas CO2 koncentrācijas gadījumos, parasti iekštelpu gaiss tiek raksturots kā sastāvējies. ◼ Pašreizējās tehnoloģijas ļauj viegli un salīdzinoši lēti kontrolēt oglekļa dioksīdu (CO2) ar īpašu CO2 sensoru palīdzību, kas palīdz nodrošināt efektīvu ventilācijas sistēmu darbību automātisku kontroli telpās/ēkās, it īpaši gadījumos, kad dienas laikā CO2 koncentrācijas var ievērojami svārstīties.
  • 17. 17 Darba drošības un vides veselības institūts Oglekļa dioksīds (3) ◼ Ja ventilācijas sistēmas darbības rezultātā nesamazinās oglekļa dioksīda koncentrācija, tad tas nozīmē, ka arī citu ķīmisko vielu piesārņojums (t.sk., putekļi) un bioloģiskais piesārņojums telpās var uzkrāties līdzīgi kā CO2. ◼ Tomēr var būt arī situācijas, kad telpās ir paaugstināts piesārņojuma līmenis, bet CO2 līmenis ir zems. Analizējot, CO2 koncentrāciju pīķus telpās un gaisa pieplūde/nosūces zonās, var identificēt un risināt ar ventilācijas sistēmām saistītās problēmas.
  • 18. 18 Darba drošības un vides veselības institūts ◼CO2 »Subjektīvi nepatīkamas sajūtas: nogurumu, nelabuma sajūtu, pulsa paātrinājumu, paaugstinātu asinsspiedienu un ādas temperatūru, galvas sāpes, fizisko un garīgo darba spēju pazemināšanos. »Objektīvi: koncentrēšanās spēju un kognitīvo funkciju vājināšanos (t.i. samazina spēju mācīties un uztvert kompleksus jēdzienus). ◼ Ieteiktās iekštelpu CO2 koncentrācijas ir jāuztur mazākas par 1830 mg/m3 (1000 ppm), būtu ieteicams – 1464 mg/m3 (800 ppm). Sūdzības saistībā ar CO2
  • 19. 19 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Akūtas iedarbības sekas: »1000 – 5000 ppm = CO2 aizturēšana organismā (iedarbības ilgums <4h) »2000 – 4000 ppm = iekaisuma procesu attīstība (2h) »1000 – 2700 ppm = kognitīvie procesi kavēti (1-6 h) ◼ Hroniska iedarbības sekas: »Ilgstošs, zemas intensitātes iekaisums – <3000 ppm (13 dienas) »Kaulu demineralizācija un nieru kalcifikācija - <2000 – 3000 ppm (60 – 90 dienas) »Uzvedības traucējumi un psiholoģiskais stress – 700 – 3000 ppm (13 – 15 dienas) »Oksidatīvā stresa un endotēlija disfunkcija – 3000 – 5000 (13 dienas – 6 mēneši) CO2 iedarbība uz organismu
  • 20. 20 Darba drošības un vides veselības institūts Nepieciešamais gaisa apmaiņas biežums – telpu gaisa apmaiņai un/vai vēdināšanai ◼ Nepieciešamais GAB klasēs nav sasniedzams ar dabiskās ventilācijas palīdzību, logus fiksējot minimāli atvērtā pozīcijā, bet gan tikai intensīvi vēdinot, t.i., minimums 5 minūtes ar caurvēju, kad vien iespējams. Vidēji aprēķinot NGAB klasē (virs 20 skolēniem) ~ 4 – 6 reizes/h! Eglīte M., 2008. Vides veselība, izdevējs Rīgas Stradiņa universitāte, 391. lpp.
  • 21. 21 Darba drošības un vides veselības institūts Populārākais ventilācijas risinājums
  • 22. 22 Darba drošības un vides veselības institūts http://hpp.tbzmed.ac.ir/Files/Inpress/hpp-32165.pdf Ventilācijas sistēmu nozīmē gaisa kvalitātes nodrošināšanā un filtru izvēle, ņemot vērā arī COVID – 19 pieredzi
  • 23. 23 Darba drošības un vides veselības institūts Iekštelpu gaiss: ķīmiskie savienojumi ◼ Iekštelpu gaisa sastāvā ir dažādu vielu maisījums, kuru izcelsme lielākoties ir cilvēku radīta. ◼ Ķīmiskie savienojumi ar vienādas iedarbības spektru uz veselību, piemēram, iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, iedarbojoties vienlaicīgi pat mazās koncentrācijās, var summēt devu, kas var izraisīt nespecifiskus, bet raksturīgus sliktas iekštelpu gaisa kvalitātes simptomus (galvassāpes, nogurumu, nespēju koncentrēties galvas reiboņus utt.).
  • 24. 24 Darba drošības un vides veselības institūts Cietās vielu daļiņas – putekļi ◼ Iekštelpu gaisā aizvien biežāk izvērtē cietās vielu daļiņas (putekļus), ņemot vērā to izmērus, piemēram, PM10, PM2,5 un PM1(Particulate Matter – cietās vielu daļiņas), kuru diametra izmērs ir attiecīgi mazāks par 10, 2,5 un 1 μm). ◼ Cieto vielu daļiņu veselības riska izvērtēšanai ir būtiski ņemt vērā ne tikai masas koncentrāciju, bet arī dažāda izmēra daļiņu skaitu un ķīmisko sastāvu. ◼ PM galvenā ietekme uz veselību ir saistīta ar elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmu funkcionāliem traucējumiem.
  • 25. 25 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Putekļi – iedarbība uz organismu atkarīga no izmēra, arī no ķīmiskā sastāva. Putekļi (cietu vielu daļiņas), kas ir vieni no galvenajiem mikroorganismu pārneses veidiem, jo šķaudot un klepojot ar siekalu pilieniem tie nonāk uz putekļu virsmas. »Pārmērīgs respirablo putekļu (PM2,5) daudzums var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, sausas acis, kontaktlēcu problēmas, deguna, kakla un ādas kairinājumu, klepošanu, šķaudīšanu u.c. Ietekme uz veselību - putekļi
  • 26. 26 Darba drošības un vides veselības institūts https://abcdust.net/how-large-is-a-corona-virus-virion-compared-to-the-mp10-2-5/
  • 27. 27 Darba drošības un vides veselības institūts Ventilācijas veids Noteiktie rādītāji Minimālā vidējā vērtība Maksimālā vidējā vērtība Vidējā vērtība Standartnovirze nav ventilācijas sistēmas Alveolārā frakcija, µm2/cm3 46.6 55.0 50.8 5.9 Traheobronhiālā frakcija, µm2/cm3 13.2 15.2 14.2* 1.4 Putekļu daļiņu skaits, daļiņas/m3 9700.0 14756.0 12228.0* 3575.1 pieplūde/nosūce Alveolārā frakcija, µm2/cm3 11.7 55.5 29.7 15.8 Traheobronhiālā frakcija, µm2/cm3 2.4 13.0 5.2* 3.1 Putekļu daļiņu skaits, daļiņas/m3 3150.0 9570.0 6161.4* 2208.5 Putekļu daļiņu rādītāju un ventilācijas veida novērtējums 27
  • 28. 28 Darba drošības un vides veselības institūts Svarīgi! ◼ Telpu vēdināšana nesamazina pētāmo putekļu koncentrāciju gaisā. ◼ Telpā, kas netiek vēdināta, koncentrācija samazinās, putekļiem nogulsnējoties. ◼ Putekļu daudzums var tikt palielināts gadījumā, ja telpā cilvēki kustas (arī stipras/tiešas ventilācijas plūsmas), kas izraisa gaisa kustību. Tāpēc svarīga ir atbilstoša telpu uzkopšana! ◼ Mitrs gaiss samazina putekļu koncentrāciju. Tomēr mitrums virs 60% var veicināt mikroorganismu attīstību.
  • 29. 29 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riska faktori skolu vidē 3 ◼ Slāpekļa oksīdi (NO, NO2) - kairina elpošanas ceļus un pazemina organisma pretošanās spējas slimībām - sevišķi jutīgi ir astmas slimnieki un bērni. ◼ Ozons (O3) - galvassāpes, nogurumu, mazina darba spējas. ◼ CO (oglekļa monoksīds) - rodas jebkurā nepilnīgā sadegšanas procesā, tostarp ēdiena gatavošanā, apkures katlos vai tabakas smēķēšanas laikā, tomēr galvenais oglekļa monoksīda avots ir transportlīdzekļi. CO nonāk asinsritē caur plaušām un traucē skābekļa transportu organisma audos. Lielākas oglekļa oksīda koncentrācijas var izsaukt galvassāpes, vājumu, reiboni, apziņas traucējumus, sliktu dūšu, orientācijas traucējumus, redzes traucējumus, komas iestāšanos un nāvi.
  • 30. 30 Darba drošības un vides veselības institūts Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ◼ Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) - šīm ķīmiskām vielām piemīt augsts tvaika spiediens, kas ļauj dažām savienojumu sastāvdaļām pastāvēt gāzveida un tvaiku stāvoklī istabas temperatūrā. ◼ Avoti: celtniecības un telpu apdares materiāli, paklāji un audumi, virtuves, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, biroja tehnika, dezodoranti un gaisa atsvaidzinātāji, krāsas, šķīdinātāji, līmes, higiēnas un kosmētikas līdzekļi, kā arī biroja aprīkojums - marķieri, pildspalvas, krāsas, šķīdinātāji, kopēšanas iekārtas.
  • 31. 31 Darba drošības un vides veselības institūts Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) 1 ◼ GOS zemās koncentrācijās var izraisīt nogurumu, galvas sāpes, miegainību, galvas reiboņus, vājumu, redzes traucējumus, ādas iekaisuma reakcijas un vispārējo diskomfortu. ◼ GOS augstās koncentrācijās var izraisīt acu un elpceļu kairinājumu, smaguma sajūtu krūškurvī, vemšanu. GOS var radīt smaku, kas pati par sevi neizraisa toksisku iedarbību uz veselību, bet var palielināt šādu simptomu rašanos: galvassāpes, slikta dūša, acu un rīkles kairinājums (Wolkoff et al. 2006). ◼ Informāciju par ķīmisko vielu ietekmi uz veselību var saņemt datu bāzēs, piemēram, drošības datu lapās un literatūras avotos.
  • 32. 32 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riski skolu vidē - aldehīdi ◼ Aldehīdi (piemēram - formaldehīds) koncentrācija iekštelpās var būt daudz augstāka nekā apkārtējā vidē, jo tie ir atrodami simtiem dažādos apdares materiālos, piemēram, izolācijas materiālos, griestu flīzēs, biroju mēbelēs, paklāju līmēs, dažādās plastmasās, sintētisko šķiedru paklājos, tekstilizstrādājumos, krāsās un pat papīrā, kā arī tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļos. ◼ Ar aldehīdu iedarbību saistītie simptomi tiek minēti: sauss vai iekaisis kakls, deguna asiņošana, galvassāpes, nogurums, atmiņas un koncentrēšanās problēmas, slikta dūša, reibonis, elpas trūkums, iekaisumus
  • 33. 33 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riski skolu vidē - izocianāti ◼ Izocianāti tiek izmantoti pildījumiem, piemēram, automobiļu sēdekļos, mīkstajās mēbelēs, kā arī celtniecības montāžas putās, siltumizolācijas pildījumos, sadzīves un industriālo ledusskapju siltumizolācijā, dažādās līmēs un krāsās u.c. materiālos. ◼ Izocianātus saturoši smidzināmi poliuretāna produkti tiek plaši lietoti, aizsardzības nolūkos apstrādājot cementu, koku (piemēram, cietkoka grīdas), stiklašķiedru un metāla izstrādājumus. Izocianāti izmantoti līmes un gumijas ražošanā, sastopami grīdas segumos, materiālos sienu apdarei, tekstilizstrādājumos. ◼ Izocianātiem ir raksturīga kairinoša iedarbība uz acīm, gastrointestinālo un elpošanas sistēmu, kā arī sensibilizējošs efekts (alerģiju izraisošs). Personām, kas pakļautas izociānātu iedarbībai novēro simptomus, kas ir līdzīgi kā saaukstēšanās gadījumā (acu asarošana, iesnas, aizsmakums, smaguma sajūta krūtīs, nespēks, drudzis). Izocianātu kā ieelpojamu alergēnu iedarbība var izraisīt alerģiskās iesnas vai astmu.
  • 34. 34 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskie riska faktori skolu vidē ◼ Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.610 ir aizliegts veikt ēku būvniecības un telpu renovācijas darbus izglītojamo klātbūtnē, un tie nedrīkst ietekmēt bērnu drošību un veselību. ◼ Organizējot būvdarbu vai remontdarbu procesu skolās, jāņem vērā šo darbu raksturs, ilgums, kā arī jāizvērtē paredzamo darbu ietekmi uz izglītojamo drošību un veselību, nodrošinot, ka būvdarbi vai remontdarbi netiek veikti izglītojamo klātbūtnē.
  • 35. 35 Darba drošības un vides veselības institūts Ķīmiskais risks skolās - svarīgi ◼ Plānojot būvdarbus/remontdarbus skolas telpās un/vai teritorijā, jāizvērtē risks ķīmisko vielu izplatībai citās skolas telpās un iekļūšanai iekštelpās no teritorijas. ◼ Būtisks iekštelpu piesārņojuma līmenis (ķīmisko vielu, trokšņa u.c.) var rasties pat īslaicīgu un neregulāru telpu un teritorijas remontdarbu, būvdarbu un labiekārtošanas laikā. ◼ Būvniecības, telpu apdares materiālu, mēbeļu un telpu tīrīšanas/dezinfekcijas līdzekļiem būtu jābūt ar zemas emisijas vielu sastāvu, kas nodrošina zemu izgarošanas risku telpās, nevajadzētu saturēt aldehīdus. ◼ Ja nav iespējams nodrošināt zemas emisijas materiālu un mēbeļu iegādi, tad jāorganizē būvdarbi, remontdarbi un mēbeļu izvietošana telpās, kad tur nav bērnu un personāla, nodrošinot vismaz 1 nedēļu līdz pat 1 mēnesim un vairāk intensīvu telpu vēdināšanu katru dienu visas diennakts garumā.
  • 36. 36 Darba drošības un vides veselības institūts Ekosertifikāti ◼ Vislabāk izmantot apdares materiālus, mēbeles, telpu uzkopšanas līdzekļus u.tml. ar ekosertifikātiem. https://ekomarkejums.lv/izvele/
  • 37. 37 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Gaistošie organiskie savienojumi: »ādas un gļotādas kairinājums, »elpošanas sistēmas traucējumi, »alerģijas, »CNS darbības (galvassāpes, nogurums, reiboņi, slikta dūša, vemšana) u.c. traucējumi. Ietekme uz veselību – gaistošie organiskie savienojumi
  • 38. 38 Darba drošības un vides veselības institūts Bioloģiskie riski skolās 1 ◼ Gaisa bioloģisko piesārņojumu veido gaisa aerosolā esošie vai uz virsmām jau nosēdušies mikroorganismi, augu vai dzīvnieku izcelsmes sīkas daļiņas, kurus kopumā var saukt par bioaerosolu jeb organiskiem putekļiem, kas var saturēt gan kaitīgo, gan nepatogēno mikroorganismu sugas, mikroorganismu toksīnus, pelējuma sēnīšu sugas, dzīvnieku un augu izcelsmes alergēnus (ziedputekšņi). ◼ Infekcijas slimības var tikt izplatītas gaisa pilienu ceļā, ieelpojot gaisu, kas satur patogēnos mikroorganismus vai lietojot priekšmetus, kuri ir piesārņoti ar infekcijas slimību izraisītājiem, vai kontakta ceļā, cieši kontaktējoties ar slimo personu.
  • 39. 39 Darba drošības un vides veselības institūts Bioloģiskais risks skolās 2 ◼ Augstāks saslimstības līmenis ir ziemas laikā, kad cilvēki ilgstoši atrodas telpās ar zemu RGM, jo sauss gaiss sausina deguna un mutes gļotādas, mazinot organisma pretošanās spējas infekciju izraisītājiem. ◼ Nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un patogēnās baktērijas, kuras izplata inficētie cilvēki, t.sk. bezsimptomu nēsātāji, jo rada pastiprinātu risku saslimšanai ar aerogēnas izplatības infekcijas slimībām. ◼ Skolas vidē bērni var tikt pakļauti bioloģiskiem aģentiem lielās koncentrācijās, jo ekspozīcijas līmenis skolā var būt augstāks kā mājās. ◼ Augsts klašu noslodzes līmenis un skolēnu blīvums tajās arī tiek saistīts ar paaugstinātu mikroorganismu un alergēnu ekspozīciju.
  • 40. 40 Darba drošības un vides veselības institūts Higiēna skolās - problēmas ◼ Higiēnas prasību nenodrošināšana skolās saistīta visbiežāk ar telpu un aprīkojuma tehnisko stāvokli, tīrību un materiālu pieejamību. ◼ Ieteicamā telpu platība vienam bērnam skolā jābūt vismaz 2 m2. ◼ Daudzās skolās nav noteikta kārtība maiņas apavu jomā, kas ir nepieciešams pēdu veselības un telpu tīrības nodrošināšanai. ◼ Arī ģērbtuves telpas var būt neatbilstošas higiēnas nodrošināšanai, piemēram, maza platība, ventilācijas trūkums, pelējums, nepietiekams dušu skaits, nav karstais ūdens utt. ◼ Tualetēs visbiežākās problēmas (skatīt arī šo vadlīniju 2.pielikumu): tualetes papīra periodisks trūkums, bojāti klozetpodi (piemēram, nedarbojas ūdens nolaišanas mehānisms u.c.), to vāki, roku mazgāšanai nav pieejamas vai pieejamas neregulāri šķidrās ziepes vai putas un roku nosusināšanas iekārtas (ar gaisa plūsmu) vai papīra salvetes, kā arī nav pieejams siltais ūdens. ◼ Nav iespējas aizvērt tualetes kabīnes durvis, nodrošinot privātumu, kā arī ir nepieciešama biežāka telpu uzkopšana. ◼ Skolās esošie peldbaseini ir jāaprīko un jāuztur atbilstoši noteiktajām higiēnas prasībām.
  • 41. 41 Darba drošības un vides veselības institūts https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/vizualie-materiali
  • 42. 42 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Iespējami kontaminētu virsmu dezinficēšana un roku mazgāšana ir svarīga vīrusa pārneses samazināšanai. ◼ Jaunais koronavīruss pie ļoti lielas kontaminācijas ir infekciozs līdz pat 3 stundām aerosola veidā, līdz 4 stundām uz vara virsmām, līdz 24 stundām uz kartona un no 2 līdz 3 dienām uz nerūsējošā tērauda un plastmasas virsmām. ◼ Vīrusa stabilitāte vidē ir atkarīga no dažādiem vides faktoriem – temperatūras, gaisa mitruma un virsmas stāvokļa. ◼ Sausa vide nav labvēlīga vīrusa izdzīvošanai. Daži fakti par COVID-19 https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/covid-19-partika-vide-un-majdzivnieki
  • 43. 43 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Potenciāli piesārņotas virsmas ieteicams tīrīt ar līdzekļiem, kas satur 70% spirta, tos var izmanto, lai dezinficētu durvju rokturus, datora klaviatūru un citas virsmas. ◼ Arī telefons ir uzskatāms par vīrusa pārnešanas vektoru, jo tas tiek turēts gan rokas, gan tas saskaras ar seju, tāpēc to un īpaši tā ekrānu būtu ieteicams regulāri tīrīt, izmantojot dezinficējošās salvetes. ◼ Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļu izvēle var radīt pastiprinātu gaistošu ķīmisko savienojumu izdalīšanos iekštelpu vidē, piemēram, aldehīdu! Virsmu tīrīšana https://bior.lv/lv/par-mums/jaunumi/covid-19-partika-vide-un-majdzivnieki
  • 44. 44 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Lai nodrošinātu iedarbības efektivitāti, dezinficējamās virsmas vispirms kārtīgi jānotīra. ◼ Dezinfekcijas līdzeklis ir jāizmanto atbilstoši tā lietošanas instrukcijai un paredzētajam mērķim (piemēram, līdzeklis paredzēts klozetpodu dezinfekcijai) – tas jālieto pareizā koncentrācijā (jābūt mērtraukam) un uz dezinficējamās virsmas jātur atbilstoši ekspozīcijas laikam. ◼ Nepieciešamā informācija ir norādīta dezinfekcijas līdzekļa ražotāja sniegtajā lietošanas instrukcijā. https://www.spkc.gov.lv/lv/ieteikumi-skolam-un-bernudarziem Virsmu tīrīšanas pamatprincipi https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/ieteikumi_pii_laboti_0406192_00 2.doc_aktualizets1.pdf
  • 45. 45 Darba drošības un vides veselības institūts https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/ieteikumi-darba-devejiem
  • 46. 46 Darba drošības un vides veselības institūts
  • 47. 47 Darba drošības un vides veselības institūts https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/roku_deinfekcijai_ja_png1_0.png
  • 48. 48 Darba drošības un vides veselības institūts https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/roku_dezinfekcija_a4_png1_0.png
  • 49. 49 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ sekot savam veselības stāvoklim un nedoties uz darbu/skolu ar elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes kaklā, paaugstinātā ķermeņa temperatūra); ◼ bieži mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi; ◼ ja nav iespējas nomazgāt rokas, nepieciešams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem; ◼ izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām; ◼ izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi; ◼ klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas; ◼ tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras cilvēki, ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem; ◼ regulāri tīrīt un vēdināt telpas. Galvenie ieteikumi saistībā ar COVID-19 https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/aktualitate-par-jauno-koronavi/ieteikumi-darba-devejiem/
  • 50. 50 Darba drošības un vides veselības institūts ◼ Nodrošināt ventilācijas sistēmas darbību (vislabāk nepārtrauktu, bez straujām plūsmām, u.tml.) ◼ Nepieļaut gaisa recirkulāciju ◼ Izvairīties no personas atrašanās tiešā gaisa plūsmā ◼ Samazināt cilvēku skaitu !Tomēr jāatceras, ka pat atbilstoša ventilācijas sistēmas darbības, lielākoties, tikai samazina ķīmisko vielu iedarbību (devu un laiku), kā arī var kavēt mikroorganismu izplatību iekštelpu gaisā, bet var pilnībā nenovērst to iedarbību uz darbinieku organismu. Galvenie ieteikumi saistībā ar COVID- 19 (2) https://neurosciencenews.com/coronavirus-indoor-precautions-16174/
  • 51. 51 Darba drošības un vides veselības institūts Paldies par uzmanību! https://yogobe.com/fi/blog/hengityksen-fysiologiasta Sargājiet sevi un citus!