Successfully reported this slideshow.
Your SlideShare is downloading. ×

Pareiza apkures iekārtu ekspluatācija un gaisa piesārņojuma samazināšana

Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad

Check these out next

1 of 15 Ad

Pareiza apkures iekārtu ekspluatācija un gaisa piesārņojuma samazināšana

Download to read offline

Pareiza apkures iekārtu ekspluatācija un gaisa piesārņojuma samazināšana, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvās kampaņas "Zini videi kaitīgos gaisa piesārņojuma avotus! Neradi tos pats!" apkures eksperts Raimonds Pakšķis un kampaņas izpildītājs Miks Lūsis.
Video: https://youtu.be/_LxVEKzRxa0

2020.gada 24.novembris

Pareiza apkures iekārtu ekspluatācija un gaisa piesārņojuma samazināšana, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvās kampaņas "Zini videi kaitīgos gaisa piesārņojuma avotus! Neradi tos pats!" apkures eksperts Raimonds Pakšķis un kampaņas izpildītājs Miks Lūsis.
Video: https://youtu.be/_LxVEKzRxa0

2020.gada 24.novembris

Advertisement
Advertisement

More Related Content

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Recently uploaded (17)

Advertisement

Pareiza apkures iekārtu ekspluatācija un gaisa piesārņojuma samazināšana

  1. 1. Pareiza apkures iekārtu ekspluatācija un gaisa piesārņojuma samazināšana
  2. 2. MEDIJU TILTS Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pievērš uzmanību gaisa piesārņojuma problēmai • Informē pašvaldības un iedzīvotājus par gaisa piesārņojuma avotiem un to samazināšanu pilsētvidē. • Kampaņas vizuālā noformējuma pamatā cilvēku satraukums soctīklos par gaisa kvalitāti.
  3. 3. Noderīga informācija ministrijas sociālajos tīklos
  4. 4. https://www.varam.gov.lv/lv/gaisa-aizsardziba Visi kampaņas materiāli ministrijas mājaslapā
  5. 5. Kas rada gaisa piesārņojumu? Kas ir putekļi jeb PM10 un PM2,5? • Cietās daļiņas – «neredzamie putekļi», kas ir mazākas par desmit mikroniem un ir viens no galvenajiem gaisa piesārņotājiem Latvijā. • Galvenie piesārņojuma avoti: transports, sadedzināšanas iekārtas, rūpnieciskie procesi. • Pilsētās lielu PM10 gaisa piesārņojumu rada ielu kaisīšana ar pretslīdes materiālu. • Īslaicīgas iedarbības efekti uz veselību: plaušu iekaisuma reakcija, elpceļu kairinājuma simptomi, kaitīga ietekme uz sirds – asinsvadu sistēmu; pieaug medikamentu lietošanas biežums, pieaug ārstēšanās biežums slimnīcās, pieaug mirstības rādītāji. • Ilgtermiņa iedarbības efekti uz veselību: pieaug apakšējo elpceļu saslimšanas simptomi , pavājinās plaušu funkcijas, pieaug hroniski obstruktīvās slimības biežums; samazinās dzīves ilgums (galvenais nāves cēlonis – sirds – asinsvadu slimības un, iespējams, arī plaušu vēzis). ▪ Siltumsūkņi = 0 mg/kWh ▪ Dabasgāze < 0,034 mg/kW ▪ Dīzeļdegviela < 0,090 mg/kWh ▪ Granulas < 114 mg/kWh ▪ Malka < 200 mg/kWh
  6. 6. Kaitīgās vielas, kas veidojas degšanas procesā • NOx • Slāpekļa oksīdi (NOx) – slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), kas izteikti kā slāpekļa dioksīds. NOx gāzes veidojas degšanas procesā slāpekļa klātbūtnē. NOx gāzes reaģē, veidojot smogu un skābo lietu, kā arī tas ir troposfēras ozonu veidotājs. • Īslaicīgas iedarbības efekti uz veselību: plaušu funkciju traucējumi (astmas slimniekiem), elpceļu alerģiskas iekaisuma reakcijas , pieaug ārstēšanās biežums slimnīcās , pieaug mirstības rādītāji. • Ilgtermiņa iedarbības efekti uz veselību: pavājinās plaušu funkcijas, pieaug elpceļu kairinājuma simptomi aizsmakums, klepus, elpas trūkums u.c. ▪ Siltumsūkņi = 0 mg/kWh ▪ Dabasgāze Kondensācijas katli < 50mg/kWh Nekondensācijas katli < 100mg/kWh ▪ Dīzeļdegviela Nekondensācijas katli < 120mg/kWh ▪ Granulas 250 - 300 mg/kWh ▪ Malka 250 - 500 mg/kWh
  7. 7. Tvana gāze ir bezkrāsaina, bez garšas, smaržas, degoša, ļoti indīga un toksiska gāze, kas veidojas visu oglekli saturošo vielu nepilnīgas sadegšanas procesos. • Iekļūstot asinīs, tvana gāze veido savienojumu, kas neļauj transportēt skābekli, tādēļ audos rodas skābekļa deficīts. • Tvana gāzes ieelpošanas gadījumā var rasties ne tikai saindēšanās, bet arī sirds ritma traucējumi, miokarda infarkts, insults. Bīstami, ja saindēšanās notiek naktī, jo cilvēks var aiziet bojā miegā. • Par saindēšanos ar tvana gāzi liecina: galvas reiboņi, galvassāpes, redzes traucējumi, elpošanas traucējumiem, vemšana, bezsamaņa. • Ja telpā izplūdusi tvana gāze, mediķi iesaka: 1) nekavējoties atvērt logus un durvis, lai strauji samazinātu tvana gāzes koncentrāciju telpā; 2) vislabāk ir iziet ārā no telpām svaigā gaisā; 3) ja tiek novēroti augstāk minētie veselības traucējumi, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113. • Iespējamā profilakse - īpašu tvana gāzes detektoru uzstādīšana Tvana gāzes bīstamība! ▪ Siltumsūkņi = 0 mg/kWh ▪ Dabasgāze < 50mg/kWh ▪ Dīzeļdegviela < 50mg/kWh ▪ Granulas < 250mg/kWh ▪ Malka < 1000mg/kWh
  8. 8. Kurināšanas «labā prakse» attiecībā uz manuāli kurināmām apkures iekārtām • Degšanas kamerā pēc iespējas ātrāk jāsasniedz augsta temperatūra un tā jāuztur visu degšanas laiku. Tas ļauj nodrošināt optimālu un efektīvu apkures iekārtas darbību un samazinās kaitīgo piesārņotāju emisijas, pelnu ražošanu un kreozota uzkrāšanos skurstenī. Ieguvums - zemākas kurināmā izmaksas. • Jāsaglabā spilgta liesma. Zilas, dzeltensarkanas vai gaiši sarkanas liesmas liecina par labu sadegšanu. Sarkanas vai tumši sarkanas liesmas ir sliktas sadegšanas indikators. Netīras stikla durvis vai netīri dūmi no skursteņa ir pazīmes, ka ugunij nepieciešams vairāk gaisa, kurtuves kastes temperatūra nav pietiekami karsta vai malka ir pārāk slapja. • Jāpārbauda dūmi, kas izplūst no skursteņa. Labi sadegot, dūmiem pie skursteņa izejas vajadzētu būt teju caurspīdīgiem. Ja tie ir blīvi un dzelteni vai tumši pelēki, sadedzināšana nenotiek pareizi. Ļoti aukstā laikā var veidoties nekaitīgi “balti dūmi”, kas sastāv no ūdens pilieniem.
  9. 9. Kurināšanas «labā prakse» attiecībā uz manuāli kurināmām apkures iekārtām • Vai dūmi no malkas dedzināšanas nesmird? Dūmi, kas smird, norāda uz ievērojamu daudzumu kaitīgu vielu, kas rodas un tiek emitētas sliktas sadegšanas dēļ. • Ja iespējams, izmērīt temperatūru skurstenī. Dūmgāzu temperatūrai skurstenī jābūt ap 150 °C –200 °C. Ja tā ir zemāka, skurstenī pastāv kondensācijas risks. • Jāpārbauda pelnu krāsa - labos degšanas apstākļos pelni ir pelēki vai balti. Sliktas - tumši un smagi. Abas šīs parādības ir būtiski rādītāji iespējamai kreozota uzkrāšanai skurstenī, kas ievērojami palielina skursteņa ugunsgrēka iespējamību. • Regulāri jāiztīra pelnus no apkures iekārtas.
  10. 10. Apkures veidi, to draudzīgums videi un veselībai Folie 10
  11. 11. Malkas apkure un granulu apkure
  12. 12. Malkas apkure ▪ Kurināšanai centieties izmantot alksni , apsi – tie rada mazāk dūmu un sodrēju. ▪ Kuriniet ar sausu malku – mitruma saturs līdz 20%, kas žāvēta vismaz divus gadus, tas jums dos kurināmā ekonomiju. ▪ Nekuriniet ar slapju malku – tas palielinās malkas patēriņu un dūmgāzēs veidojošais kondensāts kopā ar sodrējiem nobeigs jūsu tērauda katlu. ▪ Nededziniet atkritumus – kaitīgi iekārtai un Jūsu veselībai.
  13. 13. Nepietiekamas ūdens sagatavošanas sekas
  14. 14. Gada enerģijas patēriņš 150m2 privātmājai apkures nodrošināšanai • Eko māja – 9.000kWh • Parasta jaunbūve – 15.000 kWh • Renovēta māja – 21.000 kWh • Veca māja – 60.000 kWh 19.89 28.60 28.00 36.86 43.07 44.06 51.82 55.00 69.42 70.95 130.00 0.00 20.00 40.00 60.00 80.00 100.00 120.00 140.00 1 1MWh ( 1000kWh ) siltuma izmaksas EUR Malka Zeme/Ūdens siltumsūknis ( siltās grīdas apkure ) * Dabasgāze ( 501 m³ to 25 000 m³ ) Zeme/Ūdens siltumsūknis (radiatoru apkure) * Gaiss/Ūdens siltumsūknis ( siltās grīdas apkure ) * Granulas (10% mitrums ) Sašķidrinātā propāna gāze ( ārējā tvertne ) Gaiss/Ūdens siltumsūknis (radiatoru apkure) * Dīzeļdegviela ( Virši akcizētā degviela ) Sašķidrinātā propāna gāze (balonu bloks ) Elektrība( -> 200kwh )
  15. 15. Paldies!

×