Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.
SOLI PA SOLIMLĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI
SOLI PA SOLIMLĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI  TREŠAIS PAPILDINĀTAIS IZDEVUMS               2011
SatursTerminu skaidrojums............................................................................................... 5...
4.6. Inženiertīklu renovācija.............................................................................28          4.6....
IevadsJau vairāk nekā divus gadus daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja pieteikt savasmājas renovācijai Eirop...
Terminu skaidrojumsBūvju tehniskā apsekošana – būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļaapzināšana...
Energoapgāde – enerģētikas jomā veicama komerc­ arbība, kurai ir nepieciešama licence un                                  ...
1. Lēmums par renovācijas uzsākšanuViens no likumā noteiktajiem dzīvokļu īpašnieku pienākumiem ir dzīvojamās mājas pārvald...
Pieņemot lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (Pielikums nr. 2), – aptaujasveidā, jāievēro šādas likuma prasī...
Šo dokumentu paraksta dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājāesošajiem dzīvokļu īpašumiem vai a...
2. Renovācijas finansējuma izvēle2.1. Iekšējie finanšu līdzekļi2.1.1. UzkrājumiFinanšu līdzekļus var uzkrāt dažādiem mērķi...
2.2. Ārējie finanšu līdzekļi2.2.1. Bankas aizdevumsŠobrīd četras bankas – AS SEB banka, AS DnB NORD Banka, AS Swedbank, No...
Plašāka informācija par aizdevuma nosacījumiem ir pieejama banku mājaslapās:    1)	 www.dnbnord.lv>Privātpersonām>Kredīti>...
ekonomija un atmaksāšanās laiks. Parasti ESKO līguma darbības laiks atbilst ēkas renovācijasprojekta atmaksāšanās laikam.J...
Kopējais ERAF aktivitātē pieejamais finansējums ir 47 759 948 lati.Attiecināmās izmaksas:    •	 energoaudita, tehniskās ap...
patēriņš apkurei pēdējos piecos kalendāra gados ir no 105 līdz 165 kWh uz apkurināmās       platības kvadrātmetru gadā un ...
„Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”                                      IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!  ...
3. Tehniskās dokumentācijas sagatavošana3.1. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējumsPārņemot māju pārvaldīšanā vai arī pirms l...
apsekošanu un aprēķina ēkas siltuma bilanci (patēriņš, zudumi). Sastādot īstenojamopasākumu plānu, energoauditoram ieteica...
Apsekošanas rezultātus apsekotājs apkopo tehniskās apsekošanas atzinumā, kura ieteicamaissaturs noteikts LBN 405-01 pielik...
būvvalde vai nu ar pamatotu rakstisku atteikumu noraida būvniecības ieceri, vai arī pieņemlēmumu par būvniecības publiskās...
Tehniskajā projektā ir jāietver šādas daļas:   •	 vispārīgā daļa: būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un m...
4. Materiālu izvēleGandrīz visi ēkas siltināšanas procesā izmantojamie materiāli ir reglamentētās sfērasbūvizstrādājumi. T...
Arī visbiežāk uzdotais jautājums: „Ar ko labāk siltināt – ar putuplastu vai minerālvati?” nebūtuapskatāms kā gaumes lieta....
Pamatne                                                       Līmēšanas java                                              ...
Esošā siena                                              Elastīgs siltumizolācijas aizpildījums                           ...
Tvaika izolāciju pirms siltumizolācijas materiāla iestrādes ieteicams ieklāt uz esošā pārsegumavai esošā siltumizolācijas ...
Salīdzinot logu izmantojamību, ieteicamākie varianti būtu:     •	 plastmasas logi  – rūpniecībā izmantojamas telpas, veika...
4.6. Inženiertīklu renovācijaLīdzīgi kā vienkāršoto fasādes renovāciju var veikt iekšējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukc...
Attēls 1.Attēls 2.            29
Ja paralēli ēkas renovācijai veic šādu energoapgādes pārbūvi, apsaimniekotājs atbrīvojas nopienākuma uzturēt tehniskā kārt...
ar to siltumenerģijas patēriņš katrā dzīvoklī atšķiras, bet par siltuma patēriņu maksā visivienādi.Viens no vienkāršākajie...
Vertikālās divcauruļu sistēmas shēma.4.6.2.3. Horizontālas divcauruļu sistēmas izbūveŠajā gadījumā pa ārējo perimetru no k...
Jāievēro, ka, nomainot logus, krasi samazinās (izbeidzas) nekontrolēta āra gaisa pieplūde telpās,un tas ir jākompensē ar o...
5. Būvniecības uzņēmuma izvēleJa daudzdzīvokļu māja pretendē uz ERAF līdzfinansējumu tās siltumnoturības uzlabošanai, tadd...
savu piedāvājumu un izvēlēsies būvdarbu tehnoloģiju un izmantojamos materiālus. Svarīgiir jau tehniskajā projektā noteikt,...
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"

1,850 views

Published on

Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai" (3. papildinātā versija)

  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Buklets "soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai"

  1. 1. SOLI PA SOLIMLĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI
  2. 2. SOLI PA SOLIMLĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI TREŠAIS PAPILDINĀTAIS IZDEVUMS 2011
  3. 3. SatursTerminu skaidrojums............................................................................................... 51. Lēmums par renovācijas uzsākšanu.................................................................. 72. Renovācijas finansējuma izvēle.......................................................................10 . 2.1. Iekšējie finanšu līdzekļi...............................................................................10 2.1.1. Uzkrājumi..........................................................................................10 2.1.2. Mērķa maksājumi.............................................................................10 2.2. Ārējie finanšu līdzekļi..................................................................................11 2.2.1. Bankas aizdevums.............................................................................11 2.2.2. Pašvaldību atbalsta programmas....................................................12 2.2.3. Trešās puses finansējums.................................................................12 2.3. ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”..............................................................................133. Tehniskās dokumentācijas sagatavošana.......................................................17 3.1. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums........................................................17 3.1.1. Ēkas energoaudits ............................................................................17 3.1.2. Tehniskā apsekošana........................................................................18 3.1.3. Būvprojektēšana................................................................................19 3.1.4. Būvniecības iesniegums – uzskaites karte.....................................20 3.1.5. Plānošanas un arhitektūras uzdevums...........................................20 3.1.6. Būvprojekts........................................................................................20 3.1.6.1. Tehniskais projekts............................................................20 3.1.7. Fasādes vienkāršota renovācija.......................................................21 3.1.8. Tāme...................................................................................................214. Materiālu izvēle...................................................................................................22 4.1. Risinājumi fasāžu siltināšanai.....................................................................22 4.1.1. Zemapmetuma fasāžu siltināšanas sistēmas.................................23 4.1.2. Ventilējamā fasāde............................................................................24 4.2. Pagraba siltināšana.......................................................................................25 4.3. Bēniņu siltināšana........................................................................................25 4.4. Lēzenu savietotu jumtu siltināšana............................................................26 4.5. Logi................................................................................................................262
  4. 4. 4.6. Inženiertīklu renovācija.............................................................................28 4.6.1. Elektrotīklu renovācija....................................................................28 4.6.2. Siltumapgādes sistēmas renovācija................................................30 4.6.2.1. Viencaurules sistēmas renovācija...................................31 4.6.2.2. Vertikāla divcauruļu sistēma...........................................31 4.6.2.3. Horizontālas divcauruļu sistēmas izbūve......................32 4.6.3. Ventilācijas sistēmas renovācija.....................................................325. Būvniecības uzņēmuma izvēle........................................................................346. Būvniecības līgums............................................................................................387. Būvatļauja............................................................................................................398. Būvdarbi .............................................................................................................409. Būvuzraudzība un autoruzraudzība daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumos....................................................4110. Būves pieņemšana ekspluatācijā.....................................................................4311. Apdrošināšana...................................................................................................44 11.1. Obligātā apdrošināšana............................................................................44 11.2. Brīvprātīgā apdrošināšana.......................................................................44 11.2.1. Būvuzņēmēju un būvētāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.............................................................................45 11.2.2. Būvniecības apdrošināšana.........................................................45 11.2.3. Finansiālo saistību (būvniecības garantiju) apdrošināšana.............................................................................45 11.2.4. Būvniecības speciālista profesionālās atbildības apdrošināšana.............................................................................4512. Kur iesniegt projektu daudzdzīvokļu mājas siltināšanai un ERAF līdzfinansējuma saņemšanai?.............................................................4713. Kā dzīvot renovētā mājā?.................................................................................4814. Labie piemēri . ...................................................................................................4915. Pielikumi.............................................................................................................53 15.1. Kopsapulces protokols...............................................................................53 15.2. Aptaujas lapa . ............................................................................................61 15.3. Pilnvarojuma līgums..................................................................................66 15.4. Būvniecības shēma.....................................................................................72 3
  5. 5. IevadsJau vairāk nekā divus gadus daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja pieteikt savasmājas renovācijai Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) aktivitātē „Daudzdzīvokļumāju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. Tās ietvaros pieejamais finansējums ir 47,76 milj.latu. Līdzfinansējumu 50 vai pat 60 % apjomā savas mājas kopīpašuma renovācijai var piesaistītikviens, ja vairāk nekā puse daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki pieņem šādu lēmumu.Renovēto māju siltumenerģijas patēriņš apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējām sezonām,ir līdz pat 40 % mazāks. Siltumenerģijas un līdz ar to arī finansiālais ietaupījums nav vienīgasieguvums. Mājas dzīvokļu īpašnieki līdz ar mājokļa renovāciju pagarina tās mūžu, uzlabo ganmājas ārējo izskatu, gan arī mikroklimatu telpās un sakārto apkārtējo vidi.Bukletā „Soli pa solim līdz mājas atjaunošanai” sniedzam ieteikumus mājas renovācijas pro-cesa organizēšanā un būvdarbu veikšanā, kā arī detalizētu informāciju, kā sagatavot projektulīdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu mājas renovācijai. Tāpat piedāvājam iepazīties ardažu jau renovēto māju dzīvokļu īpašnieku pieredzi un sasniegtajiem rezultātiem, kas, cerams,būs jums labs piemērs un dos ierosmi sākt savas mājas renovācijas procesu.Papildu informācija par semināriem un jau renovēto daudzdzīvokļu māju pieredzi pieejama LREkonomikas ministrijas interneta mājaslapā www.em.gov.lv.4
  6. 6. Terminu skaidrojumsBūvju tehniskā apsekošana – būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļaapzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss.Dzīvoklis – daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās mājas daļas nošķirta dzīvošanai paredzētatelpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un kam irpiederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules, dūmvadi,vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visiuzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa esošās un ar tofunkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis, mākslinieka darbnīca).Dzīvokļa īpašnieks – dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašumatiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.Dzīvokļu īpašnieku kopība – pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļuīpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļuīpašnieki.Dzīvokļa īpašums – katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamodaļu.Dzīvojamā māja – ēka, kas nodota ekspluatācijā kā dzīvojamā māja.Daudzdzīvokļu māja – dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāknekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa un mājai funkcionālipiederīgās palīgēkas un būves.Dzīvojamo māju tehniskā uzturēšana – organizatorisku un tehnisku pasākumu savstarpējisaistīts komplekss, kas pasargā mājas, to elementus un inženierietaises no priekšlaicīgasnolietošanās, kā arī nodrošina to izmantošanu paredzētajiem mērķiem visu kalpošanas laiku.Dzīvojamās mājas pārvaldīšana – dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšana, kasietver lēmumu pieņemšanu.Dzīvojamās mājas pārvaldnieks – persona, kas dzīvojamās mājas īpašnieka uzdevumā pārvaldadzīvojamo māju.Ēkas fasādes vienkāršotā renovācija – ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis)fasādes apdares renovācija un logu nomaiņa, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšana,jumta ieseguma nomaiņa. 5
  7. 7. Energoapgāde – enerģētikas jomā veicama komerc­ arbība, kurai ir nepieciešama licence un dkura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektro­ nerģijas, siltumenerģijas vai egāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pār­ adi, sadali vai tirdzniecību. vĒkas energoefektivitāte – relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei,ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijaspatēriņu.Energoaudits – ēku un būvju apsekošanas un iegūto rezultātu analīzes procedūra, kuras mērķisir noteikt enerģijas plūsmu ēkā un izvērtēt enerģijas taupīšanas iespējas, vienlaikus paredzotnepieciešamos pasākumus ne­ amatotu enerģētisko zudumu novēršanai. pIepirkuma procedūra – procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķirtiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja iepirkuma priekšmetalīgumcena pārsniedz noteikto limitu.Kopīpašumā esošās daļas – dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu)ārējās norobežojošās konstrukcijas (to skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanastelpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (to skaitā nesošāssienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (toskaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (to skaitā bēniņi, kāpņu telpas,pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas unciti ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pieatsevišķā īpašuma (to skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālādarbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).Rekonstrukcija – būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vaisaglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.Renovācija – būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu,nomainot nolietojušos nesošos elemen­ us vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai ttehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.Valsts atbalsta instrumenti – veidi, kādos valsts vai pašvaldība sniedz palīdzību juridiskām vaifiziskām personām (parasti paredzot noteikta apjoma finansējumu) noteiktās nozarēs, noteiktāveidā un noteiktu mērķu sasniegšanai.6
  8. 8. 1. Lēmums par renovācijas uzsākšanuViens no likumā noteiktajiem dzīvokļu īpašnieku pienākumiem ir dzīvojamās mājas pārvaldīšana,kas tiek īstenots, pieņemot lēmumus un slēdzot līgumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanasdarbību veikšanu. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļa īpašnieku obligāto pārvaldīšanasdarbību (piemēram, dzīvojamās mājas uzturēšana, mājas lietas vešana) nodrošināšanai parastipilnvaro pārvaldnieku (piemēram, dzīvokļu īpašnieku izveidotu biedrību, SIA vai fiziskopersonu, kas sniedz pārvaldīšanas pakalpojumus), noslēdzot ar viņu rakstveida pārvaldīšanaslīgumu.Atšķirībā no obligātajām pārvaldīšanas darbībām, kas dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina, jo to kāobligātu īpašnieka pienākumu nosaka likums, dzīvojamās mājas siltināšana ir dzīvokļu īpašniekuizvēle, jo saistībā ar dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumiem veiktās darbības piederpie citām pārvaldīšanas darbībām.Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kassaistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekagribai un maksātspējai. Vēlmi veikt dzīvojamās siltināšanu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekijeb dzīvokļu īpašnieku kopība izsaka, pieņemot lēmumus. Lēmumi tiek pieņemti Dzīvokļaīpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Šis likums nosaka arī katra dzīvokļa īpašnieka tiesības unpienākumus pārvaldīšanas darbībām paredzēto izdevumu atlīdzināšanā.Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otro daļu, dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumusvar pieņemt šādos veidos: • dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (likuma 19. pants); • nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (likuma 20. pants); • citādi savstarpēji vienojoties (likuma 21. pants).Pieņemot lēmumu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (Pielikums nr. 1), jāievēro šādas likumaprasības: • kopsapulce tiek sasaukta pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas; • uz kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību; • dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā; • dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs.Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāvvairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļuīpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.Ja dzīvokļa īpašniekam nav iespējas piedalīties kopsapulcē, viņš var rakstveidā kādu pilnvarotsevi pārstāvēt. Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam, pilnvarā jāiekļauj datums,paraksts, kā arī dokumenta autora nosaukums. Tāpat pilnvarā jābūt norādītam pilnvarojumaapjomam. 7
  9. 9. Pieņemot lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (Pielikums nr. 2), – aptaujasveidā, jāievēro šādas likuma prasības: • pārvaldnieks, dzīvokļa īpašnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot par vai pret attiecīgā lēmuma pieņemšanu; • termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu; • par balsošanas rezultātiem aptaujas ierosinātājs sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem.Balsošanas protokolā norāda: 1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu; 2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus; 3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu; 4) citas būtiskas ziņas par balsojumu; 5) ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana, citādi savstarpēji vienojoties, ir visudzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās. Tas nozīmē, ka visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanasgadījumā nav jāievēro tās likumā noteiktās lēmumu pieņemšanas procedūras, kas attiecinātas uzlēmumu pieņemšanu aptaujas formā vai kopsapulcē.Pretendējot uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu, dzīvokļu īpašnieku lēmumāir jābūt iekļautai šādai papildu informācijai: 1) pieņemtajam lēmumam par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovāciju; 2) norādītām renovācijas darbu izmaksām; 3) norādītai pilnvarotajai personai, kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu, kā arī veikt citas ar ERAF finansējuma saņemšanu saistītās darbības; 4) atsevišķai katra dzīvokļa īpašnieka piekrišanai lēmumam par dzīvokļu logu nomaiņu.Visi iepriekš norādītie lēmumu pieņemšanas veidi nav savstarpēji pakārtoti, proti, sākotnējinav jānotiek dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei, lai izlemtu, kuri jautājumi turpmāk tiks izlemtikādā no citiem lēmumu pieņemšanas veidiem. Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem irvienāds juridisks spēks.Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešajai daļai, dzīvokļu īpašnieku kopībaslēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja par balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kaspārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. (..) Lai pieņemtaislēmums iegūtu juridisku spēku, tas jānoformē rakstveidā, atbilstoši Dokumentu juridiskāspēka likuma noteikumiem.Ar pilnvaroto personu dzīvokļu īpašnieku kopība noslēdz pilnvarojuma līgumu (pielikums nr. 3).Šajā līgumā tiek atrunāti pilnvarotās personas pienākumi, pilnvarojuma apjoms un tās atbildība.8
  10. 10. Šo dokumentu paraksta dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājāesošajiem dzīvokļu īpašumiem vai arī viena kopības pilnvarotā persona.Dzīvokļa īpašnieku pienākumi citu pārvaldīšanas izdevumu, t.sk. arī dzīvojamās mājasenergoefektivitātes paaugstināšanai paredzēto izdevumu atlīdzināšanā ir noteikti Dzīvokļaīpašuma likuma 13. panta otrajā daļā. Šī norma paredz, ka dzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņaīpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu īpašniekukopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kasnodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanasizdevumu veidošanu un attiecas uz:1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.Tātad jebkuram dzīvokļu īpašniekam, pat, ja attiecīgais dzīvokļa īpašnieks nav piedalījiesbalsošanā, vai arī ir balsojis pret, ir pienākums atlīdzināt tikai tādu citu pārvaldīšanas izdevumuveidus, kas ir minēti Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otrajā daļā. Ņemot vērā to, kaenergoefektivitātes pasākumu veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kassaistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (siltumenerģiju), šie izdevumi ir jāsedz visiem dzīvokļuīpašniekiem, ja par šo pasākumu veikšanu ir balsojusi vismaz puse no dzīvokļu īpašniekiem.Tāpat likums nosaka, ka, pieņemot lēmumu arī par dzīvojamās mājas siltināšanu, dzīvokļuīpašnieku kopībai ir jāizvērtē dokumenti, kas pamato attiecīgo darbību izmaksu efektivitāti.Ja dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, viņš var celt prasību tiesā par kopībaslēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, varatzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanasprocedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas,kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu,bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas. Līdz brīdim, kamēr nav spēkā stājiestiesas spriedums, kopības lēmums ir spēkā esošs. 9
  11. 11. 2. Renovācijas finansējuma izvēle2.1. Iekšējie finanšu līdzekļi2.1.1. UzkrājumiFinanšu līdzekļus var uzkrāt dažādiem mērķiem, kas saistīti ar ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu,piemēram, jumta remontam vai renovācijai, kāpņu telpu atjaunošanai utt. Taču uzkrāšana prasailgu laiku, un ar uzkrājumiem vien var būt par maz, lai paveiktu uzreiz visus renovācijas darbus.Uzkrājumu veidošanu uzsākot, ne vienmēr jānosaka to izmantošanas mērķi nākotnē, bet, laiuzkrājumus izmantotu, lēmums ir jāpieņem kopsapulcē. Uzkrājumus var veidot no: • apsaimniekošanas maksas, paredzot noteiktu summu, kas papildus apsaimniekošanas maksai tiek iekasēta no dzīvokļu īpašniekiem, piemēram, 0,10 Ls/m2; • komercdarbībai izmantotās nedzīvojamās platības, iekasējot atskaitījumu no saņemtās nomas maksas (piemēram, ēkā atrodas skaistumkopšanas salons vai uz ēkas ir izvietotas reklāmas).2.1.2. Mērķa maksājumiPar šāda veida maksājumu lemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kur apsaimniekotājs kopīgiar iedzīvotājiem izšķiras par konkrētu darbu veikšanu ēkā (piemēram, inženierkomunikācijuremonts). Tad katrs dzīvokļa īpašnieks atbilstoši sev piederošajai ēkas kopīpašuma daļai iemaksānoteiktu summu ēkas kopējā kontā. Nosakot termiņu, līdz kuram dzīvokļu īpašniekiem šīsumma jāiemaksā, ir iespējams precīzi kontrolēt naudas plūsmu ēkas kopējā kontā un plānotrenovācijas darbus.Iekšējo finanšu līdzekļu uzkrāšana ir ilgstoša, jo situācija gan būvniecībā, gan valsts noteiktajostarifos (par gāzi, elektrību, ūdeni) ir mainīga. Šie faktori var ietekmēt iecerēto mērķu sasniegšanu,bet iekšējās finansēšanas priekšrocības ir finansiālas neatkarības saglabāšana. Turklāt, renovācijaiizmantojot tikai iekšējos finansēšanas avotus, apjomīgiem darbiem var nepietikt ar esošo naudassummu, lai īstenotu visas ieceres ēku tehniskā un energoefektivitātes stāvokļa uzlabošanai.Lai iekšējās finansēšanas modelis varētu sekmīgi un ekonomiski izdevīgi darboties, ir jāņemvērā šādi apsvērumi: 1) vajadzīgajam naudas daudzumam ir jābūt pieejamam tieši tajā brīdī un tieši tādā apmērā, kā to prasa renovācijas darbu plāna izpilde. Tas ir svarīgi, jo būvniecības, tostarp renovācijas, izmaksas var palielināties. Ja šādu līdzekļu nebūs, darbu plāns tiks kavēts vai tie nemaz netiks sākti, un cerētā ieguvuma vietā radīs tikai zaudējumus; 2) ļoti uzmanīgi jāizvērtē investīciju ieguldījuma lietderīgais pamatojums – jo par pieņemtā lēmuma sekām būs atbildīgi tikai paši īpašnieki un kļūdaina lēmuma pieņemšana radīs jaunus izdevumus, nevis ietaupījumu.10
  12. 12. 2.2. Ārējie finanšu līdzekļi2.2.1. Bankas aizdevumsŠobrīd četras bankas – AS SEB banka, AS DnB NORD Banka, AS Swedbank, Nordea Bank FinlandPlc Latvijas filiāle – piedāvā klientiem finansēt ēku renovācijas pasākumus. Šāda aizdevumamērķis ir daudzdzīvokļu māju kopīpašumā esošo daļu remonts, rekonstrukcija, atjaunošanaun energoefektivitātes palielināšana. Šiem mērķiem kredīti tiek izsniegti ar atmaksas termiņulīdz 15 gadiem un ir iespējams projektu finansējums līdz pat 100 procentiem. Šāda finansējumapriekšrocība ir tā, ka dzīvokļi nav jāieķīlā un par pamatu kredīta izsniegšanai kalpo regulārafinanšu plūsma par apsaimniekošanas pakalpojumiem bankas kontā. Lai saņemtu aizdevumubankā, nepieciešama dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Lai saņemto kredītu varētu nomaksāt, tiekpalielināta apsaimniekošanas maksa.Procentu likmes katram aizņēmējam tiek noteiktas individuāli, izvērtējot dažādus rādītājus,piemēram, aizņēmēja finansiālos rādītājus, renovējamās mājas naudas plūsmu, parādu apjomurenovējamā mājā u. c.Par procentu likmēmKlients var izvēlēties, kuru aizdevuma procentu likmi – fiksēto vai mainīgo – izmantot.Fiksētā likme parasti ir nedaudz lielāka par tā brīža mainīgo likmi, bet ilgākā laika posmā naviespējams prognozēt mainīgās likmes pārmaiņas.Fiksētā likme tiek noteikta uz laiku līdz pieciem gadiem un šajā periodā paliek nemainīga. Jakredīts tiek izsniegts uz desmit gadiem, tad pēc pieciem gadiem likme tiek pārskatīta, atbilstošitā brīža vidējām kredītu likmēm.Mainīgā likme sastāv no norādītā termiņa un valūtas starpbanku aizņemšanās procentu likmes(RIGIBOR, LIBOR, EURIBOR), pie kuras ir pieskaitīta noteikta nemainīgā daļa – bankaspapildu likme (piemēram, trīs mēnešu EURIBOR + x %).Starpbanku piedāvātās procentu likmes svārstās atkarībā no valūtas tirgus procentu likmjupārmaiņām, tāpēc tās var gan palielināties, gan samazināties. Starpbanku piedāvātās procentulikmes var atrast Latvijas Bankas mājaslapā www.bank.lv, kā arī laikrakstā Dienas Bizness.Kredītiem uz ilgāku termiņu (5–10 gadiem) parasti iesaka izvēlēties fiksēto likmi, jo tad klientskatru gadu neizjūt likmes svārstības un var rēķināties ar konkrētiem izdevumiem ilgākā laikaposmā.Lai varētu saņemt aizdevumu mājas renovācijai, ir nepieciešams sagatavot un bankā iesniegtšādus dokumentus: • īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus; • aizņēmēja juridiskos dokumentus; • pilnu informāciju par renovējamo ēku, kā arī par mājas dzīvokļu īpašniekiem; • aizņēmēja finanšu dokumentus; • veicamo renovācijas darbu aprakstu un tāmi; • iedzīvotāju lēmumu par aizdevuma ņemšanu; • citus dokumentus. 11
  13. 13. Plašāka informācija par aizdevuma nosacījumiem ir pieejama banku mājaslapās: 1) www.dnbnord.lv>Privātpersonām>Kredīti>kredīts renovācijai; 2) www.swedbbank.lv>pakalpojumiuzņēmumiem>uzņēmumu finansēšana>kredīti> Kredīts daudzdzīvokļu māju renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai; 3) www.seb.lv/renovacija; 4) http://www.nordea.lv/Uzņēmumiem/Kreditēšana+un+līzings/ Kredīts+ēku+renovācijai/1479792.html2.2.2. Pašvaldību atbalsta programmasPamatojoties uz Ēku energoefektivitātes likuma 5. pantu, valsts vai pašvaldības var sniegtpalīdzību energoaudita veikšanai, kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai saskaņā arenergoaudita atzinumu. Latvijas pašvaldībās darbojas dažādas pašvaldību atbalsta programmas,kas palīdz iedzīvotājiem īstenot ēku renovācijas pasākumus un sedz daļu izdevumu.2.2.3. Trešās puses finansējumsTas ir finansējums, ko energoefektivitātes projektos nodrošina trešās puses uzņēmums.Uzņēmums var būt energoservisa kompānija (ESKO), kas uzņemas daļu riska, lai uzlabotuenergoefektivitāti ēkās, un samaksa par tās sniegtajiem pakalpojumiem tiek segta (vai vismazdaļēji tiek segta) no gūtajiem enerģijas ietaupījumiem. Vārdu sakot, energoservisa kompānijadarbojas kā ārējais finanšu avots, lai īstenotu ēkas renovācijas projektu un palielinātu ēkasenergoefektivitāti. Nauda par investīcijām tiek atmaksāta, izmantojot finanšu ienākumu plūsmuno enerģijas izmaksu ietaupījumiem, kas sedz projekta investīciju izmaksas.Energoservisa līgums jeb sadarbība ar ESKO ir veids, kā iedzīvotāji var sākt mājas renovāciju,neieguldot savus finanšu līdzekļus un neuzņemoties arī projekta tehnisko un vadīšanas risku.Tas nozīmē, ka ESKO jāpārņem trīs tehniskā riska veidi: • risks, ka renovācijas rezultāti var nebūt tādi, kā iepriekš plānots; • risks, ka projekts neiekļausies paredzētajā budžetā, sevišķi tad, ja radīsies tehniskas grūtības īstenošanas gaitā; • risks, ka uzstādītās siltuma iekārtas netiks pareizi darbinātas un apkoptas.Dzīvokļu īpašniekiem, kas negribīgi investē līdzekļus energoefektivitātes pasākumos,energoservisa līgums var kļūt par pārliecinošu stimulu, lai projekts tiktu īstenots.ERAF aktivitātes gadījumā dzīvokļu īpašniekiem un to pilnvarotajai personai jāslēdz līgums tikaiar ESKO kompāniju, kas uzņemas turpmākos darbus un pati slēdz līgumus ar projektētājiem,būvniekiem un citiem renovācijas procesā iesaistītajiem uzņēmumiem.Energoservisa līguma projekti parasti ir kompleksi, tiem nepieciešama rūpīga sagatavošanās unatbilstošas speciālās zināšanas un iemaņas. Turklāt, lai projektu varētu veiksmīgi sagatavot unīstenot, viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir enerģijas patēriņa un izmaksu reģistrēšana.Nepieciešamais sagatavošanās laiks līdz līguma noslēgšanai un projekta īstenošanas sākumamir aptuveni 6–12 mēneši.ESKO līguma darbības laiks un atmaksāšanas periods tiek noteikts pēc energoaudita pārskatarezultātiem, kur katram energoefektivitātes pasākumam tiek izvērtēta potenciāli sasniedzamā12
  14. 14. ekonomija un atmaksāšanās laiks. Parasti ESKO līguma darbības laiks atbilst ēkas renovācijasprojekta atmaksāšanās laikam.Ja noteiktais līguma darbības laiks ir pieņemams klientam, tad parasti visu izšķir jautājumspar to, kāds ir pasākumu maksimālais apjoms, ko iespējams apmaksāt, un vai tas ļauj iegūtatvieglojumus klienta budžetā (klienta daļa ietaupījumos). Dažkārt klients var atteikties no savasdaļas vai, ja veicami arī ēkas korpusa atjaunošanas darbi, ir jānosaka, cik daudz savu līdzekļuklients var ieguldīt, lai īstenotu šos pasākumus, kuru atmaksāšanās periods var būt ilgāks nekālīguma darbības laiks.Maksājums ESKO ir nosacīts, un tas var atšķirties līguma darbības laikā un mainīties atkarībāno gūtā enerģijas ietaupījuma apmēra vai no enerģijas tarifa izmaiņām, jo, mainoties tarifam,mainās arī energoefektivitātes projekta atmaksāšanās laiks. Ja ESKO nespēj panākt garantētosietaupījumus, tās pienākums ir samaksāt klientam summu garantēto ietaupījumu vērtību naudasizteiksmē par visu maksājumu periodu. Savukārt, ja enerģijas izmaksas izdodas samazināt tā,ka tās pārsniedz garantētos ietaupījumus, līgumā tiek paredzēts, ka papildu enerģijas izmaksusamazinājums tiek sadalīts starp ESKO un klientu, kalpojot par stimulu ESKO un klientampalielināt līgumā paredzētos ietaupījumus.Klienta galvenās intereses energoservisa līgumā ir tajā garantētais enerģijas un ekspluatācijasizmaksu ietaupījums un līdz ar to – budžeta atvieglojumi.2.3. ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu mājusiltumnoturības uzlabošanas pasākumi”Aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lainodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.Šim Eiropas Savienības fondu finansējumam var pieteikties daudzdzīvokļu dzīvojamo mājudzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas starpniecību.Projektu iesniegumus finansējuma saņemšanai var iesniegt par daudzdzīvokļu mājām, kurubūvniecība sākta pirms 1993. gada (ieskaitot) un tās ir nodotas ekspluatācijā līdz 2002. gadam(ieskaitot). Daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā esošā neapdzīvoto telpu (komerctelpu) platībanepārsniedz 25 % no dzīvojamās mājas kopējās platības. Šai mājai ir jābūt sadalītai dzīvokļuīpašumos, un vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk kā 20 % no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita.Savukārt pēdējais nosacījums neattiecas un valsts un pašvaldības īpašumā esošajiem dzīvokļiem.Pēc renovācijas siltumenerģijas ietaupījumam ēkā jābūt vismaz 20 % gadā no siltumenerģijaspatēriņa pirms projekta īstenošanas. Papildu siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijasnedrīkst pārsniegt 120 kWh/m2 gadā (1–2 stāvu ēkām) vai 100 kWh/m2 gadā (3 un vairāk stāvuēkām).Dzīvokļu īpašnieki no kopējām attiecināmajām izmaksām var atgūt 50 %, bet, ja 10 % nodzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, tad – 60 % (vienasmājas siltināšanai maksimāli pieļaujamais atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt 35 latus uz vienudzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru). 13
  15. 15. Kopējais ERAF aktivitātē pieejamais finansējums ir 47 759 948 lati.Attiecināmās izmaksas: • energoaudita, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas izstrādāšanas izmaksas un tehniskā projekta ekspertīzes izmaksas; • projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas; • būvdarbu izmaksas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās: • ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un nomaiņa, to skaitā ārsienu logu, kas atrodas atsevišķu dzīvokļu īpašumu robežās, atjaunošana un nomaiņa, • pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana, • kāpņu telpas remonts, ja tiek veikti energoefektivitātes darbi kāpņu telpā, nepārsniedzot 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, • siltumapgādes un karstā ūdens sadales sistēmas renovācija vai rekonstrukcija, izņemot siltumenerģijas un karstā ūdens ražošanas avotu uzstādīšanu, renovāciju vai rekonstrukciju, • ventilācijas sistēmas izveide, renovācija vai rekonstrukcija, • ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu funkcionāli nedalāmu elementu atjaunošana, kas paredzēta tehniskajā projektā vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijā, ja tā nodrošina energoefektivitātes pasākumu ilgtspēju vai pasākuma īstenošanas rezultātā tiek iegūts siltumenerģijas ietaupījums; • projekta attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā; • neparedzētie izdevumi (nepārsniedzot 5 % no attiecināmajām tiešajām izmaksām), kurus var izmantot būvdarbu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās.Iesniedzamie dokumenti, lai saņemtu ERAF līdzfinansējumu: • dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols/i, balsošanas protokols/i (t.sk. aptaujas lapas) vai savstarpēja vienošanās (kopija), kurā ir iekļauts atbilstoši normatīvo aktu, kas attiecas uz dzīvokļa īpašumu, prasībām pieņemts lēmums par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovāciju, norādītas renovācijas darbu izmaksas, norādīta pilnvarotā persona, kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu, kā arī veikt citas ar ERAF finansējuma saņemšanu saistītās darbības; • būves inventarizācijas lieta (kopija) vai ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta (kopija); • dzīvojamās mājas energoaudita pārskats; Kopš 2010. gada 1. janvāra ēkas energoaudita pārskatu izstrādā sertificēts energoauditors, kurš atbilst normatīvajos aktos par energoauditoriem noteiktajām prasībām. • ja projekta iesniegums iesniegts par tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kas būvēta pēc 1957. gada, kurai ir vismaz trīs virszemes stāvi, kuras vidējais siltumenerģijas14
  16. 16. patēriņš apkurei pēdējos piecos kalendāra gados ir no 105 līdz 165 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā un kurā uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs apkurei, projekta iesniedzējs var nepievienot ēkas energoaudita pārskatu, bet gan ēkas apsekojuma ziņojumu renovācijas pasākumu īstenošanai un projekta iesnieguma veidlapā norādīt, ka projekta ietvaros veiks vismaz ēkas sienu siltumizolāciju, augšējā stāva pārseguma vai jumta siltumizolāciju, logu atjaunošanu vai maiņu koplietošanas telpās, kā arī ēkas ārdurvju atjaunošanu vai maiņu; • būvvaldē saskaņots būvprojekts tehniskā projekta stadijā par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem (kopija) vai būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem vienkāršotas renovācijas gadījumā (kopija); • pašvaldības izdotas izziņas (kopijas) par maznodrošinātās personas statusa piešķiršanu, kurās norādīts dzīvokļa īpašnieks un laiks, līdz kuram piešķirts maznodrošinātās personas statuss (ja projekta iesniedzējs piemēro 60 % ERAF finansējuma intensitāti); • projektētāja profesionālās civiltiesiskās apdrošināšanas polise (kopija; minētā prasība neattiecas uz projektu iesniegumiem, kuri iesniegti līdz 2011. gada 31. decembrim).Projekta īstenotājam ir iespēja saņemt šādus finansējuma maksājuma veidus: 1) avansa maksājums, kas nepārsniedz 20 procentus no pieprasītā ERAF finansējuma apmēra; 2) starpposma maksājums, ko piešķir, pamatojoties uz veiktajiem attiecināmajiem izdevumiem, ne biežāk kā reizi trijos mēnešos, ja projekta īstenošanas ilgums pārsniedz sešus mēnešus; 3) noslēguma maksājums, ko piešķir pēc projekta īstenošanas, pamatojoties uz veiktajiem attiecināmajiem izdevumiem. 15
  17. 17. „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! īstenošanas shēma “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” īstenošanas shēma Līgums ar banku (ja nepieciešams) Renovācijas darbu Parakstīts Līgums ar Latvijas Investīciju un veikšana Līguma projekta par projekta īstenošanu attīstības aģentūru par līdzfinansējuma sagatavošana saņemšanu mājokļa renovācijai Lēmums par projekta apstiprināšanu/vai Lēmums atzinums par nosacījumu izpildi Projekta iesnieguma Projekta iesniegums Latvijas Investīciju un sagatavošana attīstības aģentūrā Rīgā, Pērses ielā 2 Saruna ar banku Banku piedāvājumu izvērtēšana Sarunas ar banku un speciālistiem Kopsapulces protokols, kurā atspoguļots: - lēmums par renovāciju - lēmums par renovācijas kopējo summu - lēmums par pilnvaroto personu Parakstīts pilnvarojuma līgums Iedzīvotāju informēšana Lēmums par: - pilnvaroto personu ēkas renovācijas procesa organizēšanai - mājas energoaudita un tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanu - vienkāršotās renovācijas projekta vai būvprojekta sagatavošanu un - tāmes sastādīšanu lēmuma pieņemšana Informācijas sniegšana par: - renovācijas ieguvumiem - kopsapulces protokola projektu Mājā caurvējš, - pilnvarojuma līguma projektu nav iespējas regulēt siltumpatēriņu, liels rēķins... Risinājums?!! Iecere par renovāciju IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ16
  18. 18. 3. Tehniskās dokumentācijas sagatavošana3.1. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējumsPārņemot māju pārvaldīšanā vai arī pirms lēmuma pieņemšanas par mājas renovāciju,ir jānovērtē tās tehniskais stāvoklis. Sākotnēji ir jāveic būves un inženierkomunikācijuvispārīga vizuālā apskate. Detalizētākam mājas novērtējumam un tehniskā stāvokļa analīzeinepieciešams mājas energoaudits un tehniskā apsekošana.Vispārīgo vizuālo apskati izdara ēkas pārvaldnieks, tās laikā fiksējot un novērtējot redzamosbūves bojājumus. Mājas vizuālo apskati ieteicams veikt divas reizes gadā, bet, ja notikušasdabas katastrofas (plūdi, vētras vai stipras vētras), tad apsaimniekotājam jāveic mājasārkārtas apsekošana. Pēc vizuālās apskates ēkas pārvaldniekam ir jāapkopo rezultāti unjāsagatavo apsekošanas akts, ieteicama ir arī fotofiksācija.3.1.1. Ēkas energoauditsMājas energoaudits ir procedūra, kas ietver ēkas energoefektivitātes novērtējumu saskaņāar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi un enerģijas taupīšanas iespēju piedāvājumu.Aprēķina metode aprakstīta Ministru kabineta 2009. gada 13. janvāra noteikumos nr. 39 „Ēkasenergoefektivitātes aprēķina metode”.Metode nosaka divu veidu ēkas energoefektivitātes novērtējumus: aprēķināto (īpašību) unizmērīto (ekspluatācijas). Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes (īpašību) novērtējums balstāsuz teorētiskiem aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas,karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām. Ēkas izmērītās energoefektivitātes(ekspluatācijas) novērtējums veicams, pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijasizmērītajiem daudzumiem.Energoaudita aprēķinos tiek ņemta vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēja,enerģijas patēriņš apkures, karstā ūdens sagatavošanas, gaisa kondicionēšanas, ventilācijasun iebūvētās apgaismes sistēmas vajadzībām, ņemts vērā arī ēkas novietojums, iekšējaismikroklimats un ārējie klimatiskie apstākļi. Pēc ēkas energoaudita tiek sagatavoti ieteikumi ēkasenergoefektivitātes uzlabošanai.Pēc ēkas energoefektivitātes novērtējuma var veikt aprēķinu, lai salīdzinātu un atrastu ekonomiskiizdevīgākos risinājumus.Ēkas energoefektivitātes novērtēšanu veic energoauditors. Energoauditors ir persona, kurasaņēmusi tās kompetenci apliecinošu sertifikātu ēku energoefektivitātes jomā. Viņš ir atbildīgspar ēkas energoefektivitātes novērtējuma objektivitāti un aprēķinu rezultātu pareizību.Sertificēto energoauditoru sarakstu var atrast Ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv>Darbības jomas >Mājokļi >Energoefektivitāte > Energoauditoru reģistrs.Būtiski, lai energoauditors izdarītu savu darbu kvalitatīvi. Energoaudita pārskats irbūtisks dokuments, kas parāda mājas vājākās vietas siltumnoturībā. Speciālists veic mājas 17
  19. 19. apsekošanu un aprēķina ēkas siltuma bilanci (patēriņš, zudumi). Sastādot īstenojamopasākumu plānu, energoauditoram ieteicams modelēt situācijas atbilstoši reāli plānotajiemrenovācijas pasākumiem.Energoauditam papildus ir pieejams vēl cits pakalpojums – ēkas termogrāfija. Artermogrāfijas palīdzību, izmantojot objektu radīto infrasarkano starojumu, var iegūtobjekta (ēkas vai tās elementu) virsmas temperatūru attēlojumu. Termogrāfiju veic arspeciālu kameru. Lai precīzi noteiktu vietas, kur ir siltumenerģijas zudumi, temperatūrasstarpībai starp iekštelpām un ārtelpām jābūt vismaz 15º C. Tā gan apsaimniekotājam,gan iedzīvotājiem sniedz informāciju par siltuma zudumiem attēla veidā un palīdzatklāt norobežojošo konstrukciju siltumnoturības vājās vietas, t.sk. slēptos defektus.Termogrāfiskajā apsekošanā tiek pārbaudītas ēkas fasādes, jumts, bēniņi, pagrabs unapkures, kā arī karstā ūdens apgādes cauruļvadi. Ar termogrāfijas palīdzību var pārbaudītizpildīto darbu kvalitāti.Ēkas termogrāfisko analīzi var iekļaut ēkas energoauditā, kā arī to var veikt atsevišķi un piedāvātkā uzskates līdzekli.3.1.2. Tehniskā apsekošanaBūvju, to skaitā ēku, tehniskās apsekošanas darbu kārtību un saturu nosaka 2001. gada 16.oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 444 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN405-01 „Būvju tehniskā apsekošana””.Būvju tehniskā apsekošana ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskāstāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss. Būves apseko pirms būves renovācijas,rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu projektēšanas, lai noteiktu būves bojājumu apjomu,kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim, spēkā esošajiem būvnormatīviem un Latvijasnacionālajiem standartiem.Mājas tehnisko apsekošanu pasūta ēkas pārvaldnieks vai ēkas īpašnieks, noslēdzot līgumu ar ēkasapsekotāju. Būves apseko attiecīgajā jomā sertificēta fiziskā persona vai Būvkomersantu reģistrā(Ekonomikas ministrijas mājaslapa) reģistrēta juridiskā persona, kura nodarbina sertificētuspeciālistu, kurš ir atbildīgs par tehniskās apsekošanas kvalitatīvu izpildi.18
  20. 20. Apsekošanas rezultātus apsekotājs apkopo tehniskās apsekošanas atzinumā, kura ieteicamaissaturs noteikts LBN 405-01 pielikumā, un tam jāsniedz vispārīgas ziņas: 1) par būvi; 2) par situāciju; 3) par teritorijas labiekārtojumu; 4) par būves daļu tehnisko stāvokli; 5) par iekšējiem inženiertīkliem un iekārtām; 6) par ārējiem inženiertīkliem.Atzinumam ieteicams pievienot šādus apsekošanas gaitā izstrādātos materiālus: • konstrukciju apsekošanas kartogrammas (novietne, stāvu plāni, griezumi, fasādes); • uzmērījumu skices, atsevišķu būves daļu, būvizstrādājumu vai elementu (grunts, būvkonstrukcijas, inženierkomunikācijas, apdare) detalizētus apsekošanas zīmējumus; • fotoattēlus ar aprakstiem un komentāriem (būve, tās fragmenti, detaļas un raksturīgākie bojājumi, atsegumu detaļas); • specializēto dienestu sastādītos aktus un citus dokumentus (monitoringa rezultāti, laboratorijas analīzes, ekspertu atzinumi).Svarīgi, lai tiktu apsekotas tās daļas, kas tiks renovētas, ja mājas pārvaldnieks/pilnvarotā personaplāno renovēt māju ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanaspasākumi” ietvaros.3.1.3. BūvprojektēšanaMinistru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumi nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk –VBN) nosaka prasības visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādei unbūvdarbu veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību.Atbilstoši VBN, dzīvojamo māju renovācijas procesa organizēšanai var izmantot: • vispārīgo kārtību; • vienkāršoto rekonstrukciju vai renovāciju; • vienkāršoto inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju vai renovāciju.Lai sāktu būvniecību, ir jāizdara vairāki secīgi darbi (būvniecības procesa secība attēlotaPielikumā nr. 15.4.).3.1.4. Būvniecības iesniegums – uzskaites karteLai sāktu renovācijas būvdarbus, vispirms būves ierosinātājam būvvaldē jāpiesaka būvniecībasiecere, iesniedzot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti. Tās veidlapa ir dota VBN 1. pielikumā.Būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarotapersona. Būvvalde 10 dienu laikā pēc būvniecības iesnieguma – uzskaites kartes – reģistrācijasizskata konkrētās būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam undetālplānojumam, ja tāds ir izstrādāts, kā arī vietējiem apbūves noteikumiem. Ja būvniecībasiecere atbilst visiem nosacījumiem un būvvalde pieņem pozitīvu lēmumu, tā izsniedz plānošanasun arhitektūras uzdevumu. Ja būvniecības iecere neatbilst normatīvo aktu izvirzītajām prasībām, 19
  21. 21. būvvalde vai nu ar pamatotu rakstisku atteikumu noraida būvniecības ieceri, vai arī pieņemlēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas rīkošanu (vai nerīkošanu).3.1.5. Plānošanas un arhitektūras uzdevumsPlānošanas un arhitektūras uzdevums un tehniskie noteikumi ir pamatdokumenti, lai varētusākt būvprojektēšanu. Plānošanas un arhitektūras uzdevumā ir norādīti būvobjekta galvenieparametri: • apbūves laukuma raksturojums; • būvprojektēšanas nosacījumi; • tehniskie noteikumi pieslēgumiem pie inženierkomunikācijām; • norādes par institūcijām, no kurām saņemami tehniskie noteikumi.Izskatot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti, būvvalde izlemj un plānošanas un arhitektūrasuzdevumā norāda, cik būvprojektēšanas stadijās būvprojekts izstrādājams.Pēc šo dokumentu saņemšanas un inženierizpētes darbiem, ja tādi ir nepieciešami, var sāktbūvprojektēšanas sagatavošanas darbus.3.1.6. BūvprojektsBūvprojektu var izstrādāt vienā vai divās stadijās. Parasti tam ir divas stadijas – vispirms tieksagatavots skiču projekts, un pēc tā akceptēšanas būvvaldē tiek izstrādāts būves tehniskaisprojekts. Būvprojektus patstāvīgi sagatavot un vadīt drīkst tikai sertificēti speciālisti.Būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešami pagaidu būvēm, ja to būvapjoms, būvvieta unnojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē, mazākām būvēm lauku apvidū, ja to būvapjoms unbūvvieta ir saskaņoti būvvaldē, un sezonas būvēm – nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībāizmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona.3.1.6.1. Tehniskais projektsTehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem,kā arī apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam,pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība,noturība, energoefektivitāte, aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un videsaizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.Pastāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušasattiecīgu būvprakses sertifikātu kādā no projektēšanas darbu veidiem, kā arī būvniecībureglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām,kuras nodarbina sertificētu speciālistu projektēšanas jomā.Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti: 1) situācijas plāns mērogā M 1:2000–1:10000; 2) zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā M 1:500–1:1000; 3) būves inventarizācijas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei; 4) plānošanas un arhitektūras uzdevums.20
  22. 22. Tehniskajā projektā ir jāietver šādas daļas: • vispārīgā daļa: būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli; zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli; paskaidrojuma raksts ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši Būvju klasifikācijai, kā arī ar vides pieejamības risinājumiem; • arhitektūras daļa: teritorijas sadaļa; arhitektūras sadaļa, tai skaitā būves telpu grupu lietošanas veida eksplikācija, kuru pievieno konkrētā stāva plānam; iekārtas izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem); • inženierrisinājumu daļa: būvkonstrukcijas; ūdensapgāde un kanalizācija; apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana; elektroapgāde; siltumapgāde; gāzes apgāde; telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas; vides aizsardzības pasākumi; citi inženierrisinājumi; būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas; • ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem): iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums; būvdarbu apjomi; izmaksu aprēķins (tāme); • būvdarbu organizācija (kalendārais darbu veikšanas grafiks, ģenerālplāns u.c.); • ugunsdrošības pasākumu pārskats sabiedriski nozīmīgām būvēm (apraksts, kas ietver būves ugunsdrošības raksturlielumus; ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un plānošanas risinājumiem, ugunsaizsardzības sistēmas u.c.); • energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.3.1.7. Fasādes vienkāršota renovācijaBūvniecības iesniegums–uzskaites karte un būvatļauja nav nepieciešama, veicot ēkas (kas nav valstsaizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu, nemainot todalījumu, fasādes un jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu. Pasūtītājs VBN 3.2.1 apakšnodaļānoteiktajā kārtībā aizpilda ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti (VBN2.2 pielikums) un papildus vienkāršotas ēkas renovācijas dokumentiem iesniedz būvvaldē: • atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi) un galvenos konstruktīvos mezglus; • būvdarbu organizācijas shēmu; • uzsākot ēkas fasādes siltināšanas būvdarbus, – apdrošinātāja izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju un, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvobjektam nepieciešama būvuzraudzība, – līguma kopiju par būvuzraudzību, kā arī būvuzrauga un atbildīgā būvdarbu vadītāja saistību rakstus.3.1.8. TāmeTāme ir viens no galvenajiem dokumentiem, jo tajā tiek atspoguļoti veicamie būvdarbi unpalīgdarbi. Šis dokuments jāsagatavo pēc iespējas detalizētāk, precīzi atspoguļojot visus darbusun izmantojamos materiālus, kā arī norādot atalgojuma un nodokļu izmaksas. Tāme jāsagatavosaskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība”. Lai pietiektosERAF aktivitātei „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, tāme navjāiesniedz, bet, lai precīzi novērtētu ēkas atjaunošanas izmaksas, tāmi nepieciešams sastādīt. 21
  23. 23. 4. Materiālu izvēleGandrīz visi ēkas siltināšanas procesā izmantojamie materiāli ir reglamentētās sfērasbūvizstrādājumi. Tas nozīmē, ka šo materiālu apritē, to skaitā atbilstības apliecināšanā, pastāvnoteikta kārtība, ko reglamentē Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumi nr. 181„Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”, Latvijas būvnormatīviun attiecīgie tehniskie noteikumi  – harmonizētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskieapstiprinājumi. Visiem siltumizolācijas materiāliem, kā arī logiem un citiem reglamentētāssfēras būvizstrādājumiem ir jābūt ar CE marķējumu (izņēmums  – stikla šķiedras sietiemapmetuma javas stiegrošanai, ja tie nav siltināšanas sistēmu sastāvdaļa, jāatbilst LVS 203-2) untiem pievienotām atbilstības deklarāciju kopijām. Minerālvatei (akmens vatei, stikla vatei) ir jābūtdeklarētai atbilstoši standartam LVS EN 13162 „Siltumizolācijas izstrādājumi ēkām. Rūpnieciskiražotie minerālvates (MW) izstrādājumi. Specifikācija” un siltumvadītspējas klasei λD, kā tasnoteikts Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.Putu polistirola loksnēm deklarācijā norāda deklarēto siltumvadītspējas klasi λD, ugunsreakcijasklasi, kā arī atbilstību standartam LVS EN 13163 „Siltumizolācijas izstrādājumi ēkām. Rūpnieciskiražotie uzputota polistirola (EPS) izstrādājumi. Specifikācija”. Logiem deklarācijā minimāli norādadeklarēto siltumcaurlaidības koeficientu Uw (W/m²) un gaisa caurlaidības klasi un atbilstībustandartam LVS EN 14351-1 „Logi un durvis. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi.1. daļa: Logi un gājēju zonas ārdurvju bloki bez ugunsizturības un/vai dūmu necaurlaidībasraksturlielumiem”. Deklarācijas izdošanas pamatam jebkurā gadījumā ir jābūt Eiropas Savienībāpaziņotā (notificētā) atbilstības novērtēšanas iestādē izdotam atbilstības apliecinājumam, uz kurudeklarācijā ir jābūt atsaucei. Materiālu atbilstības deklarācijām jābūt pieejamām būvlaukumā.4.1. Risinājumi fasāžu siltināšanaiKad, pamatojoties uz energoaudita rezultātiem, ir pieņemts lēmums par fasādes siltināšanu,atliek izvēlēties, kurš no fasāžu siltināšanas tehniskajiem risinājumiem tiks izmantos. Šobrīdpieejami divu veidu risinājumi: tā sauktās ventilējamās fasādes un zemapmetuma fasāžusiltināšanas sistēmas. Galvenā atšķirība risinājumos  – ventilējamās fasādes tiek veidotas nodiviem atsevišķiem slāņiem – no siltumizolācijas materiāla un apdares kārtas –, starp kuriembrīvi cirkulē gaiss, bet apmestās fasādes veido vienu veselu sistēmu, kurā apdares kārta –apmetums – balstās tieši uz siltumizolācijas materiāla.Gan vienā, gan otrā gadījumā pasūtītājam jāņem vērā, ka fasāžu siltināšana ir gana komplicētsbūvniecības process, tāpēc tā projektēšana būtu jāuztic profesionālim. Turklāt, lai konkrētai ēkaipiemērotu pat standartizētus risinājumus, ir jārēķinās ar trīs būvnormatīvu prasību izpildi: 1) LBN 003-01 „Būvklimatoloģija”; 2) LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”; 3) LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība” (2012. gada 1. janvārī stāsies spēkā LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība”).22
  24. 24. Arī visbiežāk uzdotais jautājums: „Ar ko labāk siltināt – ar putuplastu vai minerālvati?” nebūtuapskatāms kā gaumes lieta. Atbilde nosakāma katrai konkrētajai ēkai, gan matemātiski aprēķinotbūvizmaksas, gan ņemot vērā iepriekš minēto būvnormatīvu prasības un ierobežojumus. Noteiktijāņem vērā tas, ka nosiltinātā fasāde sastāv no vairākiem pilnīgi atšķirīgiem materiāliem, un tikaitad, ja tiem ir ideāla saderība un to iestrāde ir veikta atbilstoši tehniskajām prasībām, varēsimiegūt gaidīto rezultātu. Siltināšana nav fasādes kosmētiskais remonts, tāpēc šajā gadījumāpar defektu jāuzskata arī neiegūta maksimālā iespējamā siltumefektivitāte. Kļūmes gadījumānosiltinātā ēka varbūt būs ieguvusi jaunu un skaistu fasādi, bet galvenais uzdevums – būtiskiuzlabot sienu siltumpretestību – tā arī netiks sasniegts. Iespējams, šis defekts arī netiks fiksēts,jo iedzīvotāji nezinās, par cik procentiem viņu apkures rēķins būtu bijis mazāks, ja siltināšanasdarbi būtu veikti vislabākajā kvalitātē.4.1.1. Zemapmetuma fasāžu siltināšanas sistēmasNo 2010. gada 27. novembra projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība,ārējo sienu apmesto fasāžu projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas tehniskajiemapstiprinājumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijāmārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004.Visefektīvākie ir standartizētie jeb tipveida fasādes siltināšanas paņēmieni. Eiropas Savienībāir izstrādātas Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijas ārējām daudzslāņu siltumizolācijassistēmām ETAG 004. Uz šo vadlīniju pamata siltumizolācijas sistēmu ražotāji var saņemt savuizstrādājumu Eiropas tehnisko apstiprinājumu ETA. Atbilstības apliecinājums šādam ETAļauj to marķēt ar CE zīmi un brīvi izplatīt visās ES dalībvalstīs. ETA precīzi reglamentē netikai iebūvējamo materiālu tehniskās īpašības un to kontroles metodes, bet arī to iebūvēšanastehnoloģiju un darbu uzraudzības kārtību. Uz ETAG 004 pamata izdotie ETA nosaka stingrasprasības siltināšanas sistēmu novērtēšanai un pārbaudei, kā arī izvirza būtiskas prasībassistēmu ražotājiem un izplatītājiem ne tikai attiecībā uz atsevišķu materiālu īpašībām, bet visaipārbaudāmajai sistēmai kopumā. Gan ETAG 004, gan uz tā pamata izdotais ETA satur pilnuinformāciju par sistēmas un tās atsevišķu sastāvdaļu tehniskajām īpašībām, kā arī detalizētuinstrukciju sistēmas instalācijai un darbu veikšanas tehnoloģijai, pēc kuras var vadīties ganceltnieks, gan būvuzraugs, gan arī pats pasūtītājs.Fasāžu siltināšanas sistēma, kas apliecināta atbilstībai ETA (atsevišķām tās komponentēmun sistēmai kopumā), ir testēta, paredzot vismaz 25 gadu ekspluatācijas laiku. Materiāliemtiek veiktas dažādas pārbaudes, piemēram, ugunsdrošība, ūdens absorbcija un ūdens tvaikucaurlaidība, kā arī salizturība, triecienizturība, lietošanas drošība un siltumtehniskās īpašības.Protams, katrs pasūtītājs, neuzticoties projektētājam un būvuzraugam, var pats rūpīgi iepazītiesar minētajiem būvnormatīviem un rūpīgi sekot līdzi darbu izpildei. Pasūtītājs var iepazītiesar piegādāto materiālu tehnisko dokumentāciju un pieņemt lēmumu par to saderību, bet patšādā gadījumā vēlams, lai izvēlētie materiāli būtu jau pārbaudīti kā vienota sistēma. Šobrīdvisuzticamākais pārbaudes kritērijs ir sistēmas sertifikācija atbilstoši uz ETAG 004 pamataizdotam ETA. Šī sertifikācija uzliek par pienākumu sistēmas ražotājam nodrošināt pircēju arī arpilnīgu instrukciju materiālu montāžai, kas tad arī varēs kalpot par rokasgrāmatu gan celtniekam,gan būvuzraugam, gan pašam pasūtītājam. 23
  25. 25. Pamatne Līmēšanas java Siltumizolācijas materiāls Stiprināšanas dībeļi Armēšanas java Stiklšķiedras siets Armēšanas java un grunts Dekoratīvais apmetumsZemapmetuma fasāžu siltināšanas sistēmas.4.1.2. Ventilējamā fasādeOtrs risinājums fasādes siltināšanai ir izmantot piekārto ventilējamo fasādes sistēmu. Ventilē-jamās fasādes konstrukcijas princips ir praktiski viens dažādiem apdares veidiem: ķieģeļiem,metāla kasetēm, betona piekaramajiem paneļiem un fibrocementa plāksnēm.Tās galvenais elements ir gaisa sprauga starp aizsargājošo ekrānu un siltinājumu, kas gaisaspiediena svārstību rezultātā nodrošina ūdens tvaiku un atmosfēras mitruma izgarošanu nokonstrukcijas virsmām. Gaisa sprauga samazina arī siltuma zudumus, jo gaisa temperatūra tajāir aptuveni par 3–4 grādiem augstāka nekā ārpus ēkas. Visiem šiem risinājumiem pamatā irstatņu metode vai statņu aizvietošana ar speciāliem stiprinājumiem.Lai nodrošinātu fasādes blīvumu un maksimāli efektīvu siltumizolācijas darbību, nepieciešamssiltumizolācijas materiālu no ārpuses nosegt ar šuvju un pārlaidumu vietās salīmētu pretvējaizolāciju.Ventilējamas piekārtas fasādes ir labi risinājumi mūsu klimatiskajai joslai vairāku iemeslu dēļ: • apdares plātnes ir rūpnieciski ražotas, tāpēc nodrošina kvalitatīvāku izskatu ēkas mūža garumā; • fasādēs ir mazāks mitruma uzkrāšanās risks; • darbus var veikt neatkarīgi no gadalaika.24
  26. 26. Esošā siena Elastīgs siltumizolācijas aizpildījums L veida stiprinājums + L vai Z veida horizontāla vadula Cietas vai puscietas pretvēja minerālvates plāksnes ar gaisa caurlaidības rādītāju, ne augstāku par 35*10–6 m2/s Pa H veida vertikālais profils/gaisa šķirkārta Piekaramās fasādes apdares plāksnesVentilējamās fasādes kārtas šķērsgriezumā.4.2. Pagraba siltināšanaViens no ēku cokolu siltināšanas veidiem ir izmantot apmetamu minerālvates plāksni vaiputupolistirolu un šīs plāksnes apmest ar plāno apmetumu. Ļoti būtiski ir ievērot materiālupiegādātāju rekomendācijas un izveidot pareizu cokola un sienas izolācijas salaiduma mezglu.Pagrabu pārsegumu siltumnoturības uzlabošanai daži no risinājumiem ir: 1) siltināt ar speciāli tam paredzētām minerālvates lamellām vai putupolistirolu, kuru līmē klāt ar parastu fasādes līmjavu un pēc tam vienkārši armē ar armēšanas javu pa stiklašķiedras sietu; 2) piestiprināt pie griestiem siltumizolācijas plāksnes ar dībeļiem vai atsevišķām konstrukcijām.4.3. Bēniņu siltināšanaNeapdzīvojamu bēniņu augšējie pārsegumi lielākoties ir ar zemām siltumtehniskajāmīpašībām.Viens no variantiem ir siltināt, izmantojot beramo vati, kura tiek iestrādāta ar speciālu pūšanasierīci. Jāatceras, ka biezumu šim izolācijas materiālam ieteicams izvēlēties ne mazāku par 200–250 mm. Ieteicams, lai šo siltināšanas procedūru veiktu beramās vates iestrādes darbuzņēmējs.Veicot bēniņu pārsegumu siltināšanu, nodrošināt bēniņu telpas vēdināšanu ar gaisa ieplūdi pievēja kastes vai pažobeles un izplūdi caur jumtā iestrādātiem vēdināšanas skursteņiem.Veicot siltināšanu ar vati, ieteicams materiāla virsmu nosegt ar pretvēja plēvi vai pretvēja vatesplāksni vismaz 1 m attālumā no pažobeles, kur ieplūst aukstais gaiss. 25
  27. 27. Tvaika izolāciju pirms siltumizolācijas materiāla iestrādes ieteicams ieklāt uz esošā pārsegumavai esošā siltumizolācijas uzbēruma gadījumos, ja tas ir tehniski iespējams.Jauno pārsegumu izbūves gadījumos tvaika izolācijas ieklāšana ir obligāta saskaņā ar projektarisinājumu un norādījumiem.Energoauditors var arī ieteikt pasūtītājam bēniņos ieklāt parastos lokšņu vai ruļļu siltumizolācijasmateriālus (piemēram, putupolistirolu vai minerālvati), kuru biezums tiks uzrādīts energo-auditora slēdzienā, ņemot vērā siltumizolācijas materiālu siltumtehniskās īpašības.4.4. Lēzenu savietotu jumtu siltināšanaĒkām, kurām nav bēniņu telpu un augšējais pārsegums kalpo kā jumts un reizē kā siltumizolācijasslānis, siltumnoturības paaugstināšanai ieteicams izvēlēties savietotu jumtu siltumizolācijasrisinājumu ar cietajām minerālvates plāksnēm vai speciāli šim nolūkam paredzētāmputupolistirola loksnēm, pārklātām ar ruberoīda ruļļveida materiālu. Virsējai siltumizolācijasloksnei tieši virsū var uzkausēt jaunu gumijotā bitumena ruļļveida segumu. Vēršam uzmanību, ka šie nav vienīgie risinājumi. Aicinām jūs kā projektu īstenotāju izstāstīt projektētājam savas vēlmes un finansiālās iespējas.4.5. LogiLogi un durvis ir katras būves neatņemama sastāvdaļa. Tie pieder pie būvju norobežojošokonstrukciju kategorijas, tāpēc tiem tiek izvirzītas attiecīgas drošuma prasības – mehāniskāizturība, pietiekama siltumizolācija, vēja slodzes un lietus izturība, speciālos gadījumos arīuguns izturība, pretuzlaušanas noturība. Tajā pašā laikā svarīgas ir tādas logu īpašības kā gaismascaurlaidība, starojuma caurlaidība, gaisa caurlaidība, skaņas izolācija, vēdināšanas iespējas u.c.Īpaša uzmanība būtu jāpievērš logu siltumizolācijas īpašībām (minimālās prasības nosaka LBN002-01), gaisa caurlaidībai un ventilācijai. Pārsvarā visās agrāk (līdz pakešlogu plašai lietošanai)projektētajās ēkās gaisa pieplūde tika paredzēta caur neblīvumiem logos, neizbūvējot speciālaspieplūdes ventilācijas sistēmas. Tagad, projektējot ēkas ar mūsdienīgajiem pakešlogiem, bezgaisa pieplūdes ventilācijas sistēmām praktiski nevar iztikt.Svarīgi būtu to atcerēties, nomainot vecos logus agrāk celtajās ēkās – vispareizāk būtu reizē arlogu nomaiņu izbūvēt gaisa pieplūdes sistēmu vai sliktākajā gadījumā – obligāti uzstādīt logus ariebūvētām mikroventilācijas sistēmām. Pretējā gadījumā no kondensāta parādīšanās uz loga un,iespējams, pelējuma parādīšanās uz telpu sienām izvairīties būs neiespējami.Katrā konkrētā gadījumā, domājot, no kāda materiāla izgatavotus logus un durvis izvēlēties, irjāņem vērā visas logiem un durvīm minētās prasības, katras konkrētās būves funkcionālās unekspluatācijas īpatnības, logu un durvju izmēri un citas pasūtītāja vēlmes un iespējas.Katram materiālam – plastmasa, koks, alumīnijs vai koka un alumīnija kombinācija – ir savaspriekšrocības, savas izmantošanas iespējas, ierobežojumi un reizē arī trūkumi, dažādi cenulīmeņi. Pirms materiālu izvēles durvīm vai logiem ir jānoskaidro prasības, kādām tiem jāatbilst,jāņem vērā to ekspluatācijas apstākļi, noslodzes intensitāte (jo īpaši durvīm) un pasūtītājafinansiālās iespējas.26
  28. 28. Salīdzinot logu izmantojamību, ieteicamākie varianti būtu: • plastmasas logi  – rūpniecībā izmantojamas telpas, veikali, sabiedriskas būves, skolas, bērnudārzi, dzīvokļi, veselības aprūpes iestādes; • koka logi  – individuālas dzīvojamās mājas, dzīvokļi, prestižas sabiedriskas celtnes, vēsturiskas celtnes u.c.; • alumīnija logi – rūpnieciskas un biroju ēkas, sabiedriskas būves, veikali u.c.; • koka + alumīnija logi – individuālās dzīvojamās mājas, prestižas sabiedriskas būves u.c.Kad ir izvēlēts materiāls, tad kā galvenais kritērijs logu izgatavotāja izvēlē nekādā gadījumānedrīkst būt cena. Lai gan tieši cena bieži vien ir noteicošais kritērijs daudzos gadījumos  –izsoles, konkursi utt., izvēloties konkrētas firmas piedāvājumu logu izgatavošanai un montāžai,salīdziniet to ar citu piedāvājumu, ņemot vērā: • logu un durvju montāžas darbu apjomu (montāža, montāžas šuves, tvaika un hidroizolācija, ailes iekšējā un ārējā apdare, palodzes garantijas), • logu siltumizolācijas koeficientu, • mikroventilācijas esamību, • pieredzi līdzīgos objektos, • rekomendācijas no iepriekšējiem objektiem.Logu un durvju iepirkumu procedūrās pasūtītājam jānosaka, ka potenciālajam piegādātājamjāiesniedz šādi dokumenti: • sertifikāts ar pārbaužu protokolu kopijām, kurā kā minimumam jābūt noteiktiem un deklarētiem LBN 002-01 pieprasītajiem veiktspējas raksturlielumiem – loga, durvju siltumcaurlaidības koeficientam un gaisa caurlaidības rādītājam, plus vēl citiem Pasūtītāja pieprasītajiem veiktspējas raksturlielumiem (piemēram, akustiskās īpašības, vēja slodžu izturība, ūdens necaurlaidība u.c.); • apliecinājums, ka ir izpildītas LBN 007-10 p.6. prasības un logu izgatavošanai izmantotie PVC profili nesatur svina savienojumus; • informācija par logu, durvju (LVS EN 14351-1 p.6.): • uzglabāšanu un rīcību ar izstrādājumu, ja ražotājs nav atbildīgs par tā montāžu, • montāžas prasībām un tehnoloģiju, • uzturēšanu un tīrīšanu; • lietojuma (ekspluatācijas) instrukcijas, ieskaitot norādījumus par sastāvdaļu nomaiņu; • lietošanas drošuma instrukcijas.Svarīgi, lai: • atbilstības deklarācija būtu logiem, durvīm, bet nevis to sastāvdaļām (profili, stikla paketes, furnitūra, blīvmateriāli u.c.); • deklarācija būtu izdota konkrētam objektam paredzētajai logu partijai; • pielikumā būtu tieši konkrēto logu tipu pārbaužu protokolu kopijas; • uz logiem būtu etiķetes ar CE marķējumu. 27
  29. 29. 4.6. Inženiertīklu renovācijaLīdzīgi kā vienkāršoto fasādes renovāciju var veikt iekšējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukcijuvai renovāciju.Šajā gadījumā pasūtītājs no tīklu īpašnieka saņem tehniskos noteikumus un vienojas ar sertificētuprojektētāju par tehniskās shēmas izstrādi saskaņā ar tehnisko noteikumu un normatīvo aktuprasībām. Tehniskajai shēmai ir šādas daļas: • īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas; • dokumenti un materiāli saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem; • paskaidrojuma raksts, kam, ja nepieciešams, pievienojami aprēķini; • inženiertīklu pievada novietojuma attēlojums mērogā M 1:250–M 1:1000 situācijas plānā vai topogrāfiskajā plānā; • iekšējo inženiertīklu izvietojums būves inventarizācijas plānā.Projektētājs saskaņo tehnisko shēmu ar inženiertīklu izbūves ierosinātāju, ēkas apsaimniekotāju,attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieku un ar citiem inženiertīklu turētājiem un trešajāmpersonām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas. Izstrādāto inženiertīklu pievada tehnisko shēmuvai iekšējo inženiertīklu tehnisko shēmu (ja iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vairenovācijai ir paredzēts Eiropas Savienības, valsts vai pašvaldības līdzfinansējums) inženiertīkluizbūves ierosinātājs iesniedz būvvaldē.Būvvalde 10 darbdienu laikā izskata tehnisko shēmu un pieņem lēmumu par plānotās izbūvessaskaņošanu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu. Būvvalde ir tiesīga noteikt papildunosacījumus plānotajai izbūvei atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Saskaņotāstehniskās shēmas derīguma termiņš ir viens gads.Izbūvētie iekšējie inženiertīkli tiek pieņemti ekspluatācijā ar konkrētā tīkla īpašnieka izsniegtuapliecinājumu vai dažkārt ar sadales tīkla īpašnieka atzinumu, kā tas ir noteikts konkrēto jomureglamentējošos normatīvajos aktos.4.6.1. Elektrotīklu renovācijaUzsākot ēkas renovācijas projektu, paralēli arī vēlams veikt koplietošanas elektrotīklu remontu.Jāņem vērā, ka elektrotīklu sakārtošana, ja to veic pēc mājas renovācijas noslēguma, var sabojātjau iepriekš paveikto, piemēram, fasādes un pamatu siltumizolāciju, koplietošanas telpukosmētisko remontu utt. Sākotnēji uzbūvējot daudzdzīvokļu mājas, ir izveidojusies situācija, ka vienā no elektroapgādesposmiem ir iesaistīts arī mājas apsaimniekotājs. AS Sadales tīkls atbild par elektroietaišu stāvoklilīdz ievada kabeļu sadalnei (sk. attēlu 1).Tālāk ēkā esošās kabeļu līnijas un uzskates sadalnes darba kārtībā uztur apsaimniekotājs.Savukārt dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi tikai par elektroinstalāciju, kas atrodas viņu dzīvoklī, kāarī par elektroinstalācijas posmu starp dzīvokli un kāpņu telpā izvietoto uzskaites sadalni.Praksē tiek pielietota arī energoapgādes shēma, kurā AS Sadales tīkls nodrošina elektroenerģijaspiegādi līdz daudz uzskaišu sadalnei, kas atrodas ēkas pirmajā stāvā (sk. attēlu 2), bet tālākkatram abonentam ir sava kabeļlīnija līdz dzīvoklim.28
  30. 30. Attēls 1.Attēls 2. 29
  31. 31. Ja paralēli ēkas renovācijai veic šādu energoapgādes pārbūvi, apsaimniekotājs atbrīvojas nopienākuma uzturēt tehniskā kārtībā visus ēkas stāvvadus, bet atbild tikai par koplietošanas telpu,teritorijas apgaismojuma, liftu u.c. elektroapgādi.Pašreizējā situācija koplietošanas elektrotīklosTā kā koplietošanas elektrotīkli (maģistrālie, kabeļi, stāvvadi, stāvu sadalnes, koplietošanasapgaisme) ir izveidoti ēku būvēšanas laikā, lielākoties tie ir nolietojušies, to tehniskais stāvoklisir neatbilstošs un ugunsnedrošs. Piemēram, stāvu elektrosadalņu durvis nevar noslēgt, un pastāvrisks, ka tajās var iekļūt bērni. Stāvvadu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, un tie pārsvarā irpilnībā noslogoti. Kāpņu telpās esošie gaismekļi nav vandāļdroši, tāpēc telpas netiek kvalitatīviapgaismotas vai nav apgaismotas vispār.Lai kvalitatīvi atjaunotu koplietošanas elektrotīklus, pirms darbu uzsākšanas ir nepieciešamsaptaujāt iedzīvotājus, noskaidrot, vai viņi plāno savos dzīvokļos palielināt atļauto slodzi unprojektā paredzēt stāvvadus ar atbilstošu šķērsgriezuma kabeļiem. Apsaimniekotājam AS Sadalestīkls jāpieprasa tehniskie noteikumi koplietošanas tīklu atjaunošanai un kopā ar projektēšanasorganizāciju jāveic ēkas tehniskā apsekošana, kā arī tehniskā projekta izveide. Protams, varveikt inženiertīklu renovāciju, nemainot paredzēto slodzi, taču būtu vēlams ņemt vērā dzīvokļuīpašnieku intereses.Vēlamie uzlabojumi dzīvoklīPirms kārtējā remonta veikšanas nepieciešams nopietni domāt par elektroinstalācijas sakārtošanudzīvoklī.Līdzīgi kā koplietošanas elektrotīkli, arī elektroinstalācija dzīvokļos ir novecojusi, biežiir izveidojusies ugunsbīstama situācija, pie kontaktligzdām nepienāk zemējuma vads,kontaktligzdu skaits telpās ir nepietiekams, problēmas sagādā drošinātāju nomaiņa (piemēram,tos ir grūti izskrūvēt), esošie alumīnija vadi nav atbilstoša šķērsgriezuma, lai darbinātu jaudīgāselektroierīces.Tāpēc esošos alumīnija vadus nepieciešams nomainīt pret trīsvadu vara kabeļiem vienfāzespieslēgumā vai piecvadu vara kabeļiem trīsfāzu pieslēgumā, uzstādīt kontaktligzdas arzemējuma spaili, kā arī kūstošo drošinātāju vietā uzstādīt atbilstošus automātslēdžus. Papildus,lai iekārtu bojājuma gadījumā pasargātu cilvēku no strāvas iedarbības, ierīces vannas istabā unvirtuvē vajag aprīkot ar strāvas noplūdes automātiem. Savukārt elektroierīču aizsardzībai pretpārspriegumiem būtu vēlams uzstādīt pārsprieguma aizsardzības blokus.4.6.2. Siltumapgādes sistēmas renovācijaDaudzdzīvokļu dzīvojamās mājās lielākoties kopš nama uzcelšanas ir viencaurules sistēma.Apkures regulēšanas iekārtas ar katru gadu noveco, samazinās arī ēkas siltumnoturība,attiecīgi ēkas siltumenerģijas patēriņa zudumi ar katru gadu palielinās. Ne visās daudzdzīvokļumājās ir uzstādīts automātiskais siltummezgls, attiecīgi nenotiek siltumenerģijas patēriņaregulācija.Diemžēl daudzi dzīvokļu īpašnieki ir nomainījuši radiatorus, nesaskaņojot ar attiecīgajāminstitūcijām, tādējādi izjaukts balanss starp radiatoriem dzīvokļos un stāvvadiem, un līdz30
  32. 32. ar to siltumenerģijas patēriņš katrā dzīvoklī atšķiras, bet par siltuma patēriņu maksā visivienādi.Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā sakārtot siltumapgādes sistēmu, ir uzstādīt automātiskosiltummezglu (ja tāda nav) un nosiltināt guļvadus, siltināt stāvvadus (ārpus dzīvokļiem), kā arīnobalansēt stāvvadus. Automātiskais siltummezgls regulē apkures un karstā ūdens sagatavošanasrežīmus un dod iespēju regulēt attiecīgu apkures un karstā ūdens padeves programmu atbilstošivēlmēm un laika apstākļiem. Atcerēsimies, ka viena grāda samazinājums, dod 5 % siltumenerģijasietaupījumu.Siltumapgādes sistēmas renovācijai ir vairākas iespējas un, izvēloties mājai optimālo risinājumu,jānovērtē esošās sistēmas stāvoklis, izvietojums ēkā, ēkas telpu izvietojuma specifika.4.6.2.1. Viencaurules sistēmas renovācijaSistēmas modernizācija, rekonstruējot sildķermeņu pieslēgumu mezglus – sildķermenis tiekaprīkots ar īpašu viencaurules sistēmām paredzētu termostatisko vārstu padevē un atpakaļgaitaspieslēgums ar lodveida noslēgventili. Ar vai bez sildķermeņu un stāvvadu nomaiņas atkarībā noto tehniskā stāvokļa.Izmantojot šo variantu, dzīvokļos tiks veikti minimāli darbi, kā arī var izmantot vienkāršas unlētas regulēšanas iekārtas. Jāpiezīmē, ka siltums no stāvvada garantē minimālas temperatūrasuzturēšanu.Šai sistēmai ir vairāki trūkumi, piemēram, apkures sistēmā tiek uzturēta pastāvīga plūsma un nostāvvadiem tiek saņemts pastāvīgs neregulējams siltuma daudzums.4.6.2.2. Vertikāla divcauruļu sistēmaAtšķirībā no viencaurules sistēmas, izmantojot vertikālo divcauruļu sistēmu, dzīvokļos siltumstiek saņemts tieši no siltummezlga, sildķermeņu termostatiskie vārsti nodrošinās precīzākutemperatūras regulēšanu, kā arī sistēmā būs mainīga siltumnesēja plūsma (balansēšana uncirkulācijas sūknis).Lai šo sistēmu uzstādītu dzīvokļos, ir jāievelk divi jauni stāvvadi, kā arī jauns radiatora pieslēgumamezgls – termostatiskais vārsts (ieteicams ar priekšiestatījumu); atpakaļgaitas noslēgvārsts), betpagrabā jānomaina guļvadi un jāveic to izolācija, kā arī katrs stāvvads jāaprīko ar balansēšanasmezglu – automātiskais spiediena starpības vārsts; un siltummezglā mainīgas plūsmas augstasefektivitātes apkures cirkulācijas sūknis ar frekvenču pārveidotāju.Šīs sistēmas būtiskākās priekšrocības ir tiešs pieslēgums siltummezglam, precīzāka temperatūrasregulēšana telpā (proporcionāla) un attiecīgi rodas papildu ekonomija, samazinoties plūsmaistāvvadā.Vertikālās divcauruļu sistēmas ieviešanas izmaksas ir apmēram par 40 % augstākas, salīdzinotar viencaurules sistēmu. 31
  33. 33. Vertikālās divcauruļu sistēmas shēma.4.6.2.3. Horizontālas divcauruļu sistēmas izbūveŠajā gadījumā pa ārējo perimetru no kāpņu telpas dzīvokļos tiek ievadītas divas paralēlascaurules. Attiecīgi kāpņu telpās tiek uzstādīti jauni stāvvadi un dzīvokļa pieslēguma mezgls arautomātisko spiediena starpības vārstu un plūsmas siltuma skaitītāju.Šīs sistēmas priekšrocība ir tā, ka pie sistēmas pārbūves ir iespējas mainīt dzīvokļa plānojumu,radiatoru izvietojumu un pieslēgt apsildāmās grīdas, kā arī nav redzamu cauruļvadu dzīvoklī. Tākā ir tiešs pieslēgums siltummezglam, tad var arī precīzi regulēt temperatūru telpās.Viens no šīs sistēmas trūkumiem ir tāds, ka pie pārbūves ir jāveic daudz būvdarbu, kā arī iriespēja noslēgt apkuri dzīvoklim.Efektīvai regulēšanai var uzstādīt individuāla siltuma uzskaiti katram radiatoram: • stāvvadu apkures sistēmās – siltuma maksas sadalītājus; • horizontālajā divcauruļu sistēmā – plūsmas siltuma skaitītājus.Siltuma maksas sadalītājs ir elektroniska ierīce bez kustīgām daļām. Tas nosacītās mēriedaļāsuzskaita sildķermeņa izstaroto siltumu.Pēc renovācijas uzsākot ekspluatēt apkures sistēmu, namā pastiprināta uzmanība jāpievēršsiltummezgla apkures padeves temperatūras līknei atkarībā no āra gaisa temperatūras.4.6.3. Ventilācijas sistēmas renovācijaCilvēks dzīvoklī pavada lielu dzīves daļu, un, ja dzīvokļa mikroklimats atbilst higiēnas prasībām,tas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, emocionālo noskaņojumu un darbaspējas. Dzīvoklīuzkrājas putekļi, āra putekļi, piesārņojums, izdalās mitrums.Optimālais mikroklimats dzīvoklī – gaisa temperatūrai vajadzētu būt robežās no 18 līdz 20° Cun relatīvajam gaisa mitrumam – no 30 līdz 60 %. Ja dzīvoklī ir mazi bērni, temperatūra būtujāpaaugstina.Tāpēc svarīgi, lai renovētā mājā dzīvoklī būtu pietiekama ventilācija. Vēlams svaiga gaisa pieplūdi organizēt dzīvojamās istabās un guļamistabās un nosūci nopalīgtelpām, vannas istabām, tualetēm un virtuvēm.Ēkas renovācijas laikā pirmkārt jāiztīra ventilācijas šahtas.32
  34. 34. Jāievēro, ka, nomainot logus, krasi samazinās (izbeidzas) nekontrolēta āra gaisa pieplūde telpās,un tas ir jākompensē ar obligātu pieplūdes ventilācijas sistēmas izbūvi (minimālais variants –mikroventilācijas ietaises logu vērtnēs).Sliktā gaisa nosūcei vajag uz vertikālās ventilācijas šahtas uzstādīt ventilatoru uz jumta. Modernāsventilācijas sistēmās nosūci var regulēt pēc CO2, mitruma līmeņa telpās, pēc temperatūras vai arlaika kontroli. Tas papildus dod ievērojamu enerģijas ietaupījumu. 33
  35. 35. 5. Būvniecības uzņēmuma izvēleJa daudzdzīvokļu māja pretendē uz ERAF līdzfinansējumu tās siltumnoturības uzlabošanai, taddzīvokļu īpašniekiem un to pilnvarotajai personai, uzsākot mājas renovāciju, liela uzmanībabūtu jāpievērš būvdarbu veicēja izvēlei. Vienlaikus ļoti svarīgi ir apzināties paredzamajiembūvdarbiem pieejamo finanšu līdzekļu apjomu, ko dzīvokļu īpašnieki ir gatavi ieguldītrenovācijas darbos. Paredzamā būvdarbu līgumcena noteiks to, vai būs nepieciešama iepirkumaprocedūra. Atgādinām, ka uzņēmumiem ar valsts vai pašvaldības kapitāldaļām jāvadās pēcPublisko iepirkumu likuma prasībām. Bet dzīvokļu īpašnieku korporatīvā sabiedrība, dzīvokļuīpašnieku biedrība vai cita veida juridiska persona, īstenojot mājokļa renovācijas projektu ERAFaktivitātes ietvaros, vadās pēc 2008. gada 5. februāra MK noteikumiem nr. 65 „Noteikumi pariepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”.Svarīgi iepirkuma procedūru plānot rudenī vai ziemā, lai, būvniecības sezonai sākoties, laikusvarētu uzsākt ēkas atjaunošanas darbus.Lai izvēlētos būvdarbu veicēju finansējuma saņēmējam, ir ieteicams rīkot iepirkuma procedūru(cenu aptauju) arī gadījumos, ja to neparedz normatīvie akti iepirkumu jomā. Iepirkumaprocedūras rīkošana ļaus piedalīties lielākam skaitam uzņēmēju, no kuriem varēs izvēlētiespiemērotāko. Organizējot jebkuru iepirkumu par būvdarbiem, ļoti svarīgi ir precīzi unnepārprotami izstrādāt prasības potenciālajiem pretendentiem, kā arī sniegt visu vajadzīgoinformāciju par paredzamajiem būvdarbiem.Lai izvēlētos būvuzņēmējus, iepirkuma dokumentācijā būtu svarīgi noteikt galvenosnosacījumus jeb tā sauktos atlases kritērijus, lai potenciālais būvdarbu veicējs varētu piedalītiesšajā iepirkumā.Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu atlases kritēriji var būt uzņēmuma maksātspēja, nodokļuparādu neesamība. Atlases kritēriji ir arī būvuzņēmēja pieredze un finansiālā stabilitāte, t.i.,vai šis būvuzņēmējs vispār prot un spēj izpildīt paredzamos būvdarbus, vai būvfirmā ir darbuizpildītāji ar viņu kvalifikāciju apstiprinošiem dokumentiem. Par to var pārliecināties, pieprasotiesniegt būvuzņēmēja pieredzes sarakstu, kā arī atsauksmes no citiem pasūtītājiem par pieredzessarakstā norādītajiem objektiem, kuri pēc apjoma un rakstura ir līdzīgi plānotajiem būvdarbiem.Vienlaikus var noteikt arī minimālo līdzīga rakstura objektu skaitu. Par būvuzņēmēja finansiālostāvokli var pārliecināties, pieprasot iesniegt uzņēmuma finanšu datus, piemēram, peļņas unzaudējumu kopijas par pēdējiem gadiem, kā arī noteikt minimālās prasības uzņēmuma finanšuapgrozījumam būvdarbu jomā. Lai pārliecinātos, vai uzņēmēja rīcībā ir pietiekami finanšuresursi plānoto būvdarbu veikšanai, var pieprasīt iesniegt kredītiestādes apliecinājumu, kauzņēmēja rīcībā ir vai būs pieejami finanšu resursi (piemēram, kredītlīnija) noteiktā apjomā(nosakot apjomu procentu veidā no piedāvātās līgumcenas utt.), ja uzņēmējs uzvarēs rīkotajāiepirkumā.Nedrīkst aizmirst, ka iepirkuma dokumentācijai jāpievieno tehniskais projekts un/vaitehniskā specifikācija. No minētajiem dokumentiem un to izstrādes kvalitātes lielā mērābūs atkarīgs būvdarbu rezultāts. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, būvuzņēmējs sagatavos34
  36. 36. savu piedāvājumu un izvēlēsies būvdarbu tehnoloģiju un izmantojamos materiālus. Svarīgiir jau tehniskajā projektā noteikt, ka būvdarbos jāizmanto augstvērtīgi un kvalitatīvimateriāli, kuri atbilst LR spēkā esošo standartu un būvnormatīvu prasībām, precīzi definējotto raksturojošos parametrus, kā arī, lai tie atbilstu pasūtītāja prasībām un vajadzībām. Jaiepirkumā vai līguma izpildes laikā būvuzņēmējs vēlas piedāvāt citus materiālus u. tml., irsvarīgi jau iepirkuma dokumentos noteikt, ka var piedāvāt tikai ekvivalentus materiālus,kuri pēc galvenajiem parametriem (precīzi nosakot tos) nav sliktāki par tehniskajā projektāparedzētajiem. Viena no būtiskajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir paredzamo būvdarbuapjomi, kuriem jābūt precīziem un pietiekamiem, lai varētu izpildīt paredzamos būvdarbus.Balstoties uz šiem tehniskajā projektā noteiktajiem būvdarbu apjomiem, būvuzņēmējam būtujāsagatavo un jāiesniedz savs finanšu piedāvājums (tāmes) saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19. decembra noteikumiem nr. 1014 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība””. Iepirkumu dokumentos būtu jānosaka, ka pasūtītājspieņems izskatīšanai tikai atbilstoši iepriekšminētā būvnormatīva prasībām sagatavotas tāmes,jo pretējā gadījumā pretendentu finanšu piedāvājumi būs grūti salīdzināmi, turklāt pasūtītājsnevarēs pārliecināties, vai uzņēmējs ir iekļāvis visus vajadzīgos izdevumus, kuri nepieciešamibūvdarbu veikšanai.Vēl iepirkuma dokumentos būtu jānosaka piedāvājuma izvēles kritērijs, kas varētubūt  saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums vai tikai cena. Izvēloties saimnieciskivisizdevīgāko piedāvājumu, papildus cenas kritērijam var izvēlēties tādus papildu kritērijuskā veikto būvdarbu izpildes termiņi, būvdarbu veicēja profesionālās darbības apdrošināšanautt. Galvenais nosacījums, lai šie izvēlētie vērtēšanas kritēriji būtu objektīvi un saistīti arparedzamo iepirkuma priekšmetu (būvdarbu raksturu) un lai to vērtēšana būtu precīzinoteikta iepirkuma dokumentos.ERAF aktivitātes ietvaros, lai samazinātu pasūtītāja risku līguma izpildes laikā, līgumā ir jāparedz,ka darbu izpildītājs iesniedz pasūtītājam papildu saistību izpildes nodrošinājumu – būvniecībasgarantijas laika garantijas apdrošināšanas polisi uz vismaz diviem gadiem no objekta nodošanasbrīža par apdrošinājuma summu, kas nav zemāka par pieciem procentiem no projekta kopējobūvniecības izmaksu apmēra vai izsniegta Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes garantijabūvniecības garantijas laikam ar termiņu vismaz divi gadi no objekta nodošanas brīža pargalvojuma summu, kas nav zemāka par pieciem procentiem no projekta kopējo būvniecībasizmaksu apmēra. Šāda garantija ļautu pasūtītājam nodrošināties pret zaudējumiem gadījumos,ja būvuzņēmējs nepilda vai nepienācīgi pilda līgumsaistības. Var paredzēt, ka šī garantija ir vēlspēkā arī būvuzņēmēja veikto būvdarbu garantijas perioda laikā, kas ļautu izvairīties no situācijas,ka būvuzņēmējs izvairās vai nepilda līgumā paredzētās saistības būvdarbu garantijas laikā.Noslēgumā jāuzsver, ka tieši būvuzņēmēja izvēle ir pats svarīgākais posms visā projektarealizācijā, jo tieši no tā, cik kvalificēts un pieredzējis būs būvuzņēmējs, ir atkarīgs gala rezultātsun izpildīto darbu kvalitāte, kā arī panāktais siltumenerģijas ietaupījums.Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā interesenti var atrast ieteikumus pareizaiiepirkuma dokumentācijas sagatavošanai. http://www.liaa.gov.lv/uploaded_files/00JAUNIE00/Sfondi/KAN/Mainamie/Daudzzivokli/9_karta/DMS_PIL_ieteikumi_180811.pdf 35

×