Pašvaldību loma un iespējas atbalstīt kvalitatīvu mājokļu renovāciju

310 views

Published on

Pašvaldību loma un iespējas atbalstīt kvalitatīvu mājokļu renovāciju/Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienība

Prezentācija tika rādita 2012.gada 15.marta starptautiskajā konferencē „Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un renovācija Latvijā un pasaulē”

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
310
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
2
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Pašvaldību loma un iespējas atbalstīt kvalitatīvu mājokļu renovāciju

  1. 1. Pašvaldību loma un iespējas atbalstīt kvalitatīvu mājokļu renovāciju1 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  2. 2. Likumdošana un reglamentējošie dokumenti  Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016. gadam;  Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013. gadam;  Likums “Par ēku energoefektivitāti”;  Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”;  Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums;  Enerģētikas likums;  Enerģētikas stratēģija 2030 (projekts);  Latvijas republikas Otrais energoefektivitātes rīcības plāns2 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  3. 3. Esošā situācija • 98 % valsts dzīvojamo māju ir nodots privatizācijai; • 94% pašvaldību dzīvojamo māju ir nodots privatizācijai; • 35,3% nodotas dzīvokļu īpašnieku apsaimniekošanā; • Pasākuma ERAF aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” – ietvaros nosiltināsim 3,3%; • Lai veiktu nepieciešamo siltināšanu visām daudzdzīvokļu mājām, nepieciešami vismaz 1,5 -1,8 miljardi latu (t.sk. Rīgā – 0,6 miljardi); • Valsts enerģētikas stratēģija paredz 2020.gadā sasniegt -150 kWh/m2; • Lai sasniegtu ēku sektora siltumenerģijas samazinājumu līdz 100 kWh/m2 gadā līdz 2030. gadam ik gadu ir jāparedz 80-94 miljonu latu; • No 2020.gada visām jaunbūvējamām un rekonstruējamām ēkām jābūt “gandrīz nulles enerģijas ēkām - valsts atbalsts no 2020.gada piemērojas tikai šādu ēku būvniecībai; • Līdz 2020.gadam nepieciešams valsts un pašvaldību līmenī atbalstīt esošo ēku sektora renovāciju.3 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  4. 4. Atbalsta instrumenti • Aktivitāte “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” – 4,85 milj. lati; • Aktivitāte “ Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” – 47,75 milj. lati +?; • Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programma 2007- 2010. gadam – 6,5 milj. lati;  Klimata pārmainu finanšu instruments (augstskolu ēkas; ražošanas sektors, publiskas ēkas)4 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  5. 5. Pašvaldību aktivitāte siltināšanas programmas ieviešanā5 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  6. 6. Pašvaldību aktivitāte siltināšanas aktivitātē6 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  7. 7. Pašvaldību līdzdalība  Pašvaldību rīcību plāni un atbalsta programmas;  Saistošie noteikumi;  Līdzfinansējums ēku renovācijas pasākumos;  Labāko piemēru apkopošana un iedzīvotāju informēšana;  Nekustamā īpašuma nodokļu atlaides7 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  8. 8. Pašvaldību atbalsta programmas un pasākumi  Uzdevumi - Radīt bāzi daudzdzīvokļu māju siltināšanas uzsākšanai - Līdzfinansējums ēku renovācijas pasākumu veikšanai - Pieredzes apkopošana un dzīvojamo māju īpašnieku informēšana  Pasākumi - Dzīvokļu īpašnieku informēšana un konsultēšana - Līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju energoauditu veikšanai - Līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas programmu izstrādē - Līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju renovācijai - Nekustamā īpašuma nodokļu atlaides renovētajām mājam uz kredītu apmaksas laiku - Maznodrošināto dzīvokļu īpašnieku līdzfinansējums - Nekustamā īpašuma nodokļa samazināšana mājsaimniecībām līdz 50%, proporcionāli atjaunojamo energoresursu (ko var izmērīt) izmantošanas īpatsvaram kopējā mājsaimniecības enerģijas patēriņā8 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  9. 9. Vadības struktūra  Lokālās un reģionālās aģentūras  Dzīvokļu dienesti  Enerģētikas speciālisti9 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  10. 10. Ko iegūstam? Iegūldot noteiktas investīcijas 100 % apmērā: • valstij tiešā veidā caur nodokļiem (PVN, celtnieku algu nodokļi) ~30 % budžetā atgriežas tiešā veidā; • Noteikts skaits celtnieku strādā – nevis stāv bezdarbnieku rindās pēc pabalsta; • Samazinās gāzes imports no Krievijas, tas līdzvērtīgs eksporta pieaugumam; • Samazinās fosilo kurināmo daļa pret atjaunojamajiem (vides piesārņojums); • Nekustamais īpašums Latvijā kļūst vērtīgāks; pieaug kopējā Latvijas nekustamā īpašuma vērtība; • Vidējais siltumenerģijas ietaupījums, kas tiek iegūts renovācijas pasākumu īstenošanas rezultātā, svārstās no 30% līdz pat 57%;10 A. Salmiņš - LPS 2012.gada 15.marts
  11. 11. Ēku energoefektivitātes realizācijas iespējas  Pašu līdzekļi;  Banku finansējums;  Pašvaldības līdzfinansējums (energoauditiem, tehniskajai dokumentācijai, renovācijas darbiem u.c.);  ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”;  Klimata pārmainu finanšu instruments (augstskolu ēkas, ražošanas sektors, publiskas ēkas).11 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  12. 12. Rotācijas fonds Banku Pašvaldības finansējums Valsts finansējums līdzfinansējums Rotācijas fonds Dzīvokļu Mājas apsaimniekotājs īpašnieku vai pašvaldību PEKO biedrības vai pašvaldību PEKO12 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  13. 13. Ieguvumi: - Siltumenerģijas ietaupījums 30 – 50%; - Samazinās izdevumi par apkuri un ēkas remontdarbiem; - Sakārtota apkārtējā vide; - Uzlabojusies komunikācija starp dzīvokļu īpašniekiem; - Komforts dzīvokļos; - Īpašuma vērtības pieaugums;13 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  14. 14. Kas būtu jādara?  Jānodrošina finanšu līdzekļi ERAF aktivitātei “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”;  Jāizstrādā valsts atbalsta politika mājokļu siltināšanai;  Jāuzlabo pašvaldību un dzīvojamo māju apsaimniekotāju komunikācija ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru;  Normatīvajos aktos jāparedz nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, uz tām neattiecinot pašvaldību iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā;  Jāgroza likums “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”;  Privātā kapitāla piesaiste ēku energoefektivitātes projektiem;  NAP 2014-2020.gadam atbalstāma prioritāte “Inovatīva un ekoefektīva ekonomika” attīstības virziens “Atjaunojama un droša enerģija”;  Vai visam strīpu nepārvilks Fiskālās disciplīnas likums?14 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  15. 15. Kas būtu jādara? Veicināt atbalstu trešās puses finansējuma shēmām:  Līzings;  Energoservisa kompānijas (ESKO) – SIA “RENESCO”, SIA “Latio”;  PEKO;  PPP -?  Kāpēc ne JASPERS, ne JESSICA, ne ELENA?15 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  16. 16. Daži argumenti prioritātes atbalstam  Iespējas: - Augsts energoefektivitātes potenciāls mājsaimniecību un publiskajā sektorā - Centralizētā siltumapgādes infrastruktūra - Potenciāls pieejamiem AER resursiem  Mūsu vājās puses - Mainīga likumdošana un valsts atbalsta mehānismu nestabilitāte un neprognozējamība - Augsta energoatkarība - Energoresursu piegādē pilnā apjomā nedarbojas tirgus mehānismi16 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  17. 17. Mājokļu renovācija - izmantošanas ieguvumi  Strukturālās izmaiņas ekonomikā;  Radītas jaunas darba vietas;  Eksporta- importa izmaiņas;  Pievienotā vērtība IKP;  Papildus nodokļi budžetā.17 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS
  18. 18. Paldies par uzmanību! Aino Salmiņš – LPS padomnieks 67508561 aino.salmins@lps.lv18 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

×