Pārmaiņu skola - kopienas skola:
iespēja labāku attiecību radīšanai
Aija Tūna,
SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām”,
2...
• Izglītība kā vietējās sabiedrības/kopienas projekts un sabiedrības
KOPĪGĀ ATBILDĪBA
• Izglītība NAV brīnumlīdzeklis, kas...
Darīsim lietas pareizi, pieņemot nepareizus
lēmumus!
Pauls Ardens,
“Lai ko tu domā, domā citādi”
Kādus Jūs vēlaties redzēt
savus bērnus un skolēnus?
Vai Jūs ticat, ka ikviens bērns grib mācīties?
Vai Jūs ticat, ka ikviens bērns spēj gūt
panākumus?
Vai bērni/skolēni zina, ka Jūs viņiem ticat?
Ceļojums no mācīšanas uz mācīšanos
SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām” kā mācīšanās
 Indivīda līmenī (maziem, pavisa...
21. gadsimta skola – pasaules un paradigmu
pārmaiņās
 Viss sākas no autiņiem (vai to
neesamības)
 Paaudze, kas nevis gat...
Ko un kā pasaulē runā par pirmajiem cilvēka dzīves
gadiem
• Pirmie dzīves gadi veido būtisku pamatu cilvēka panākumiem –
m...
Piedzimšana 6 gadi 14 gadi
Pieredze
veido
smadzeņu
arhitektūru
Rethinking the Brain, 1997
Nervu sistēmas attīstība
Pirmais dzīves
gads
-8 -7 -6 -5 -4 -3 -2 -1 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 1...
Ģimenes vides ietekme uz valodas attīstību
16 24 36
Vārdukrājums(vārduskaits)
College Educated
Parents
Working Class
Paren...
Skola allaž bijusi un ir nozīmīga sabiedrības institūcija.
Taču dažādos laikos bijuši atšķirīgi
 mērķi
 vajadzības
 met...
Kā izveidot tādas attiecības (ģimenē skolā, sabiedrībā),
lai
“... bērni iemācās, ka viņi ir cienījami, nozīmīgi un godājam...
Smadzeņu darbību veicinošie faktori
Kas ir būtiski, lai notiktu
mācīšanās
 Drošības sajūta
 Jēgpilns konteksts
 Izvēles...
Suņiem patīk, ka tos māca. Kaķiem patīk
mācīties.
Kaķim nevar likt darīt Arī mūsdienu bērnam ne.
Noteicošais ietvars – ko...
21. gadsimts – pašregulācijas gadsimts
Cilvēka spēja sekmīgi kontrolēt un vadīt savu rīcību:
– zina, ko vēlas, spēj izvirz...
Kādas ir
mūsdienu
skolas
funkcijas?
vai
Kopienas skola kā institūcija, kas
„darbojas skolas ēkā, ir pieejama skolēniem, viņu vecākiem
un ģimenes locekļiem un plaš...
Uzdevums: vietējās sabiedrības
attīstības un saskaņas sekmēšana
mazinot trīs veidu atstumtību:
 ekonomisko atstumtību;
 ...
Skola kā kopienas resurss
Darbība var būt organizēta kā
 vienas pieturas aģentūra (viss norisinās skolas telpās);
 virtu...
Galvenie darbības virzieni
 atbalsts vispusīgai personības attīstībai
ikvienā vecumā
 atbalsts daudzveidīgu prasmju apgū...
Partnerības izpratne un pamatprincipi skolas
kā kopienas ietvaros
Partnerība kā attiecības starp indivīdiem vai grupām, ko...
Skaidra
sistēma
Neskaidra
sistēma
Augsta
empātija
Zema
empātija
Skolas ar sliktiem
rezultātiem
Skolas ar augstiem
eksāmenu...
PROCESS
Rezultāti
produkti
ieguvumi

Konteksts
līdzekļi
principi
LīdzdalībaLabsajūta
Kas nosaka izglītības kvalitāti?
(L...
Nost ar āmuru kā vienīgo
instrumentu un paklausību kā
panākumu atslēgu!
Nepazaudējiet savus dārgumus!
Kā tikt uz izvēlēto mērķi?
“Jūsu dzīve ir jūsu lēmumu,
nevis apstākļu rezultāts”
(Stīvens R. Kovejs),
jo “starp to, kas ar...
Kopā kopjam savu kopienu – mācoties
www.parmainuskolas.lv
Turpmākai saziņai aija.tuna@gmail.com
Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai

492 views

Published on

Prezentācija projekta "Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi" ietvaros 2014.gada 11.aprīlī notikušajās kolēģu konsultācijās.

Plašāka informācija par projektu: http://www.providus.lv/public/27875.html

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO projektu programmas ietvaros.
NVO projektu programmu tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv

Published in: News & Politics
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
492
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
3
Actions
Shares
0
Downloads
4
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai

  1. 1. Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai Aija Tūna, SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām”, 2014. gada 11. aprīlis
  2. 2. • Izglītība kā vietējās sabiedrības/kopienas projekts un sabiedrības KOPĪGĀ ATBILDĪBA • Izglītība NAV brīnumlīdzeklis, kas atrisina visas problēmas, bet tai IR būtiska loma sabiedrības attīstībā ikdienā un ilgtermiņā visās tās jomās un izpausmēs • Ģimenes – un bērni - ir vietējās sabiedrības “apdrošināšanas polises”, šodienas RESURSS un nākotnes IESPĒJAS • Mūsu pienākums IR iespēja atrast, sastapt vai nepazaudēt ikvienu bērnu un ikvienu ģimeni • Bērniem NAV citas izvēles, kā apkārt esošie pieaugušie – tam, ko mēs darām vai nedarām, ir būtiska nozīme • IR būtiski kopt un pilnveidot solidaritātes principu: lai uzmanības lokā nonāk un atbalstu saņem tie, kuriem tas visvairāk nepieciešams Dažas atziņas startam
  3. 3. Darīsim lietas pareizi, pieņemot nepareizus lēmumus! Pauls Ardens, “Lai ko tu domā, domā citādi”
  4. 4. Kādus Jūs vēlaties redzēt savus bērnus un skolēnus?
  5. 5. Vai Jūs ticat, ka ikviens bērns grib mācīties?
  6. 6. Vai Jūs ticat, ka ikviens bērns spēj gūt panākumus? Vai bērni/skolēni zina, ka Jūs viņiem ticat?
  7. 7. Ceļojums no mācīšanas uz mācīšanos SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām” kā mācīšanās  Indivīda līmenī (maziem, pavisam maziem, lieliem un ļoti lieliem; skolēniem un skolotājiem utt. )  Institūciju līmenī (skolām, biedrībām, pašvaldībām u.c.)  Pārmaiņu vadības (projektu ieviešanas) līmenī – dziļums vs plašumam; atbalsts un elastība; vajadzību, vēlmju un interešu savstarpējo attiecību izpratne utt.  Sabiedrības (izglītības politikas, valsts pārvaldes, resursu efektīvas izmantošanas u.c.) līmenī - ?
  8. 8. 21. gadsimta skola – pasaules un paradigmu pārmaiņās  Viss sākas no autiņiem (vai to neesamības)  Paaudze, kas nevis gatavojas darīt, bet dara  Nepieciešamība nevis “stāstīt par”, bet mudināt un ĻAUT darīt  Visas pasaules vislabākā pieredze – peles klikšķa attālumā un blakus esošā cilvēka prātā, rokās un sirdī
  9. 9. Ko un kā pasaulē runā par pirmajiem cilvēka dzīves gadiem • Pirmie dzīves gadi veido būtisku pamatu cilvēka panākumiem – mācībās un visā turpmākajā dzīvē • Stimulējoša vide un mijiedarbība ar apkārtējiem cilvēkiem pasargā bērna iedzimto potenciālu un ļauj tam attīstīties • Bērnu nav iespējams izlutināt (mīlestības nevar būt par daudz), taču būtiski ir skaidri, pamatoti noteikumi un robežas • Ģimenei un apkārtējai sabiedrībai ir noteicošā loma bērna attīstības nodrošināšanā • Ieguldījumi pirmsskolas vecuma bērnu attīstības veicināšanā ir visizdevīgākais kapitāla ieguldījums
  10. 10. Piedzimšana 6 gadi 14 gadi Pieredze veido smadzeņu arhitektūru Rethinking the Brain, 1997
  11. 11. Nervu sistēmas attīstība Pirmais dzīves gads -8 -7 -6 -5 -4 -3 -2 -1 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 Dzimšanas brīdis Mēneši Gadi Sajūtas (redze, dzirde) Valoda Augstākās kognitīvās funkcijas Avots: C.A. Nelson (2000)
  12. 12. Ģimenes vides ietekme uz valodas attīstību 16 24 36 Vārdukrājums(vārduskaits) College Educated Parents Working Class Parents Welfare Parents Bērnu vecums mēnešos 200 600 1200 Avots: Hart & Risley (1995) 400 800 1000
  13. 13. Skola allaž bijusi un ir nozīmīga sabiedrības institūcija. Taču dažādos laikos bijuši atšķirīgi  mērķi  vajadzības  metodes Kas skola ir šodien? Kas to nosaka? Kāda ir sabiedrības izpratne par bērnu?
  14. 14. Kā izveidot tādas attiecības (ģimenē skolā, sabiedrībā), lai “... bērni iemācās, ka viņi ir cienījami, nozīmīgi un godājami. Viņi zina, ka viņu personiskās vajadzības un viņu vēlēšanās izpildīs un viņu tiesības aizsargās. Tajā pašā laikā viņi mācās paplašināt savas intereses un attiekties no sava egocentrisma pārējo bērnu un grupas labā. Kā demokrātiskas sabiedrības locekļi bērni attīsta izpratni par kopīgām rūpēm, saprot, ka viņu intereses sakrīt ar citu interesēm un ka viņu labklājība ir cieši saistīta ar citu labklājību.” (Seefeldt and Barbour, 1994)
  15. 15. Smadzeņu darbību veicinošie faktori Kas ir būtiski, lai notiktu mācīšanās  Drošības sajūta  Jēgpilns konteksts  Izvēles iespēja  Adekvāts laika daudzums  Sadarbība  Tūlītēja atgriezeniskā saikne  Spēja iegūt un nodemonstrēt savu prasmi
  16. 16. Suņiem patīk, ka tos māca. Kaķiem patīk mācīties. Kaķim nevar likt darīt Arī mūsdienu bērnam ne. Noteicošais ietvars – konvencijas; ne normas.
  17. 17. 21. gadsimts – pašregulācijas gadsimts Cilvēka spēja sekmīgi kontrolēt un vadīt savu rīcību: – zina, ko vēlas, spēj izvirzīt mērķus, var tūlīt uzsākt darbību un sasniegt labus rezultātus – Nepadodas pirmo grūtību priekšā, ir neatlaidīgs/a – Var atkāpties un darboties stratēģiski – Spēj izpētīt vairākas iespējas un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem – Nav atkarīgs/a no apkārtējās situācijas, bet kopā ar citiem aktīvi nosaka darbības virzienu Stuarts Šenkers, Kanāda
  18. 18. Kādas ir mūsdienu skolas funkcijas? vai
  19. 19. Kopienas skola kā institūcija, kas „darbojas skolas ēkā, ir pieejama skolēniem, viņu vecākiem un ģimenes locekļiem un plašākai sabiedrībai pirms, pēc mācību procesa (stundām) un tā laikā septiņas dienas nedēļā visa gada laikā”. www.parmainuskolas.lv SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām”: 2009 - pašlaik Skola – vietējās kopienas satikšanās vieta, kopienas fiziskais un intelektuālais resurss
  20. 20. Uzdevums: vietējās sabiedrības attīstības un saskaņas sekmēšana mazinot trīs veidu atstumtību:  ekonomisko atstumtību;  atstumtību no sociālajiem pakalpojumiem;  atstumtību no līdzdalības. Mērķis - skolām kļūt par vietējās kopienas centriem, un mudināt vietējo kopienu pašiem meklēt sev nepieciešamos risinājumus un to ieviešanas ceļus
  21. 21. Skola kā kopienas resurss Darbība var būt organizēta kā  vienas pieturas aģentūra (viss norisinās skolas telpās);  virtuāli integrēti pakalpojumi (ar vienotu koordinācijas centru);  apvienotais modelis, kur daži pakalpojumi atrodas vienuviet, bet ar citiem ir virtuālas saiknes
  22. 22. Galvenie darbības virzieni  atbalsts vispusīgai personības attīstībai ikvienā vecumā  atbalsts daudzveidīgu prasmju apgūšanai un pielietošanai  atbalsts iekļaujošas, saliedētas, pilsoniski un sociāli aktīvas sabiedrības spēcināšanai
  23. 23. Partnerības izpratne un pamatprincipi skolas kā kopienas ietvaros Partnerība kā attiecības starp indivīdiem vai grupām, ko raksturo savstarpēja sadarbība un atbildība kopīga mērķa sasniegšanai. Nozīmīgi aspekti: - Dalīta atbildība - Kopīga lēmumu pieņemšana - Noteiktu lomu un atbildību atzīšana - Savstarpēja cieņa - Tiesības uz informāciju - Pārliecība, ka katram ir kaut kas, ko sniegt/ieguldīt
  24. 24. Skaidra sistēma Neskaidra sistēma Augsta empātija Zema empātija Skolas ar sliktiem rezultātiem Skolas ar augstiem eksāmenu rezultātiem, bet zemu skolēnu motivāciju un patstāvību Skolas ar augstiem eksāmenu rezultātiem un augstu skolēnu motivāciju un patstāvību Kultūras un radošās aktivitātes, kas ir interesantas, bet neietekmē skolēnu mācīšanos Pols Kolards, Radošās partnerības, Anglija Kvalitatīvas izglītības veidošanās dinamika
  25. 25. PROCESS Rezultāti produkti ieguvumi  Konteksts līdzekļi principi LīdzdalībaLabsajūta Kas nosaka izglītības kvalitāti? (Laevers, F, Beļģija)
  26. 26. Nost ar āmuru kā vienīgo instrumentu un paklausību kā panākumu atslēgu!
  27. 27. Nepazaudējiet savus dārgumus!
  28. 28. Kā tikt uz izvēlēto mērķi? “Jūsu dzīve ir jūsu lēmumu, nevis apstākļu rezultāts” (Stīvens R. Kovejs), jo “starp to, kas ar mums notiek, un mūsu reakciju uz notikumu ir pauze. Šajā laika sprīdī ir ietverta mūsu brīvība izvēlēties savu reakciju” (Viktors Frankls).
  29. 29. Kopā kopjam savu kopienu – mācoties www.parmainuskolas.lv Turpmākai saziņai aija.tuna@gmail.com

×