1.
Cietušo vajadzības:
jauna perspektīva Valsts probācijas dienesta
darbā
Aleksandrs Dementjevs
Valsts probācijas dienesta vadītājs
aleksandrs.dementjevs@ vpd.gov.lv.
Tel. +371 6701100, mob. tel. +371 29391144
Rīgā, 2013.gada 22.februārī
Conference is organized within project “Support for
Victims of Crime: Substantial or Nominal. Latvia and
#cietušiem // #victimslatvia // @providus Beyond”. Project is financed by European Union

2.
• Izvērtēšanas ziņojums
kopš 2004.gada - pirmstiesas procesā
kopš 2006.gada par personām, kuras pretendē uz nosacītu
pirmstermiņa atbrīvošanu
• Izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju ar starpnieka
palīdzību
kopš 2005.gada – pirmās izlīguma sēdes
kopš 2010.gada – pirmās izlīguma sanāksmes

3.
Izvērtēšanas ziņojuma mērķis
(Valsts probācijas dienesta likuma 15.panta trešā daļa)
1. sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, uz kuras pamata
tiks izlemts jautājums par probācijas klientam nosakāmo sodu
vai pienākumiem uzraudzības ietvaros, ņemot vērā viņa
domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi un noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus
2. sniegt informāciju par aizskarto cietušā tiesību vai
likumisko interešu atjaunošanu vai tās iespēju

4.
Izvērtēšanas ziņojums
Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.271. „Noteikumi par
izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un tā
sastādīšanas un sniegšanas kārtību”
 Amatpersona sazinās ar cietušo (ja ir zināma viņa
kontaktinformācija), lai iegūtu informāciju par cietušā
aizskarto tiesību vai likumisko interešu atjaunošanu
vai tās iespēju
 Amatpersona netiekas ar cietušo, ja tiesa vai
prokurors norāda, ka tikšanās ar cietušo nav vēlama,
vai amatpersona uzskata, ka pārrunas ar cietušo nav
lietderīgas vai var atstāt negatīvu iespaidu uz cietušo

5.
Izvērtēšanas ziņojums
Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.271. „Noteikumi par
izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un tā
sastādīšanas un sniegšanas kārtību”
 Amatpersona (ne vēlāk kā triju darbdienu) nosūta
uzaicinājumu cietušajam pa pastu
 Ja cietušais ir nepilngadīga persona - uzaicinājumu
nosūta arī viņa likumiskajam pārstāvim.
Uzaicinājumu nenosūta, ja amatpersonai izdevies
sazināties ar cietušo un viņa likumisko pārstāvi un
izsniegt uzaicinājumu personīgi

6.
Izvērtēšanas ziņojums
•Iesakot tiesai piemērot pienākumus probācijas klientam
iespējamās nosacītas notiesāšanas gadījumā vai nosacītas pirms
termiņa no soda izciešanas gadījumā, izvērtēšanas ziņojuma
sagatavotāji ņem vērā cietušā viedokli, piemēram, ja nepieciešams
ieteikt ierobežojumu probācijas klientam tuvoties vai sazināties ar
cietušo.
Tas pats attiecas arī uz kaitējuma atlīdzināšanu cietušajam.
• Sastādot pirmstiesas izvērtēšanas ziņojumu gan probācijas klientam,
gan cietušajam tiek piedāvāta iespēja iesaistīties izlīguma procesā.

7.
Izlīgums Valsts probācijas dienestā (VPD)
Brīvprātīgs sarunu process starp cietušo un likumpārkāpēju,
kuru vada neitrāla persona – starpnieks,
palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji
pieņemamu un taisnīgu risinājumu

8.
Taisnīgumu atjaunojošā procesa principi (H.Zehr)
• noziegums ir nodarījums pret cilvēkiem un to attiecībām
Kurš ir cietis nozieguma rezultātā?
• noziegums rada pienākumus
Kādas ir cietušā vajadzības?
• Taisnīguma atjaunošanas procesā iesaista cietušos, likumpārkāpējus
un sabiedrības pārstāvjus, lai kopīgi rastu taisnīgu risinājumu
Kā atbildība tā ir?
Fokusēšanās uz cietušā vajadzībām un likumpārkāpēja atbildības
uzņemšanos, lai mazinātu nodarītā nodarījuma sekas

9.
Ārējie normatīvie akti, kas regulē izlīgumu
 Valsts probācijas dienesta likums
 Kriminālprocesa likums (97., 377., 379., 381. pants)
 Krimināllikums (7., 47.panta otrā daļa, 49., 58.panta otrā
daļa)
 Likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu
piemērošanu bērniem”
 Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumi Nr.825
“Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada
izlīgumu ar starpnieka palīdzību”

10.
Kurš ir izlīguma starpnieks?
 apmācīts un sertificēts brīvprātīgais probācijas darbinieks
vai amatpersona (2012.gadā starpnieki – 25 brīvprātīgie un
62 amatpersonas)
 speciāli apmācīts konfliktu risināšanā
 neiesaka risinājumus
 nemoralizē
 ievēro:
• konfidencialitāti
• neitralitāti

11.
Pamatprincipi:
 Personīga un brīvprātīga dalība
 Izlīgums var notikt visās kriminālprocesa stadijās
 Piedalās likumiskais pārstāvis, ja iesaistās nepilngadīgais
 Ja cietušais ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga pilngadīga
persona – piedalās tikai likumiskais pārstāvis (to var izlemt
starpnieks, likumiskais pārstāvis vai bāriņtiesa)
 Likumpārkāpējs atzīst, ka ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu

12.
Pamatprincipi:
 Nav domstarpību par nodarījuma faktiem
 Iespēja jebkurā brīdī atteikties no dalības procesā
 Starpnieks – procesa vadītājs nevis tiesnesis vai
psihoterapeits
 Procesu vada apmācīts starpnieks
 Starpnieks ievēro ētikas principus un konfidencialitāti
 Izlīgumu var organizēt par jebkuru noziedzīgu nodarījumu

13.
Kad sākas izlīguma organizēšana?
Kad saņemts pieprasījums no:
 policijas
 prokuratūras
 tiesas
 Kad saņemts ierosinājums no tiesneša (Likums “Par audzinoša
rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem“)
Kad saņemts iesniegums no:
 Cietušā
 Personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu
 Likumiskā pārstāvja (ja izlīgumā piedalās nepilngadīgais vai
rīcībnespējīga persona)

14.
Izlīgums un izlīguma sanāksme
Izlīgums
 Piedalās cietušais un likumpārkāpējs
 Vecāki, ja iesaistīts nepilngadīgais
 Atbalsta personas
Izlīguma sanāksme
 Saruna norit pēc speciāla scenārija (pamatojoties uz sagatavotajiem
jautājumiem noteiktā kārtībā )
 Piedalās visas puses, kuras ietekmēja nodarījums
 Tiek iesaistīti profesionāļi (bāriņtiesa, bērnu tiesību aizsardzības
inspekcijas darbinieki, sociālie pedagogi, policijas darbinieki u.c.)

15.
Kuru metodi izvēlēties?
• Abas metodes sniedz iespēju cietušajam un
likumpārkāpējam veidot dialogu ar starpnieka palīdzību
• Abas metodes sniedz iespēju likumpārkāpējam un
cietušajam apzināt sekas un kopā meklēt risinājumu
• Izlīgums vai izlīguma sanāksme – izlemj iesaistītās puses

16.
Aptauja par svarīgāko izlīgumā
2011.gads 2012.gads
Aptaujāti 110 cietušie Aptaujāti 98 cietušie
• Tiesību un seku izskaidrošana • Saprotoša starpnieka attieksme
• Izskaidrots izlīguma process • Laba izlīguma procesa
• Korekta attieksme izskaidrošana
• Kompensācijas saņemšana • Teicama komunikācija
• Kompensācijas saņemšana un
atvainošanās

17.
No Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2012/29/ES
Tiesības uz aizsardzību atjaunojošās justīcijas pakalpojumu
kontekstā:
• atjaunojošās justīcijas pakalpojumus izmanto tad, ja tie ir cietušā
interesēs, ņemot vērā visus drošības apsvērumus, un tie balstās
uz cietušā brīvu un apzinātu piekrišanu, ko var atsaukt jebkurā
laikā
• pirms piekrišanas piedalīties atjaunojošās justīcijas procesā
cietušajam sniedz pilnīgu un objektīvu informāciju par procesu
un iespējamiem tā iznākumiem, kā arī informāciju par
procedūrām, kas paredzētas, lai uzraudzītu jebkuras vienošanās
izpildi

18.
No Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2012/29/ES
Tiesības uz aizsardzību atjaunojošās justīcijas pakalpojumu
kontekstā:
• likumpārkāpējs ir atzinis lietas galvenos apstākļus
• visas vienošanās panāk brīvprātīgi, un tās var ņemt vērā
turpmākā kriminālprocesā
• pārrunas atjaunojošās justīcijas procesos, ja tās nav veiktas
publiski, ir konfidenciālas, un tās pēc tam neizpauž, izņemot, ja
puses ir piekritušas vai ja to pieprasa valsts tiesību akti saistībā
ar sevišķām sabiedrības interesēm

19.
Ko varētu labāk?
•Izdarīt grozījumus Kriminālprocesa likumā par izlīguma
nosacījumu izpildes uzraudzīšanu un kriminālprocesa
apturēšanu uz izlīguma nosacījumu izpildes laiku
• Uzlabot sadarbību ar procesa virzītājiem plašākas
izlīguma piemērošanas jomā
• Veidot sabiedrībā lielāku izpratni par taisnīgumu
atjaunojošām vērtībām un izlīguma iespējām Valsts
probācijas dienestā

20.
Paldies par uzmanību!