1. Anglijas un Velsas tiesiskā
regulējuma analīze
Ilona Kronberga
PROVIDUS pētniece
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par
iekļaujamo informāciju .
Pētījumu līdzfinansē no Eiropas Komisijas programmas “Krimināltiesības” projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546
“Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”.

2. PPL sistēma Anglijā un Velsā
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par
iekļaujamo informāciju .
Pētījumu līdzfinansē no Eiropas Komisijas programmas “Krimināltiesības” projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546
“Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”.

3. Dzīvojamās platības rīkojums
Dzīvojamās platības rīkojums (occupation order – angļu val.),
kura būtība ir risināt dažādus strīdus par dzīvojamās platības
izmantošanu starp pusēm ar dažādiem juridiskiem
statusiem attiecībās vienam pret otru. Šos
strīdus/iesniegumus saskaņā ar Ģimenes tiesību likuma
57.punktu risina tiesas trīs līmeņos – Augstākā tiesa,
Maģistrāta tiesa un Grāfistes tiesa (County court – angļu
val.), pie tam Lords kanclers pēc saviem ieskatiem par lietas
specifiku kopumā to var nodot jebkura līmeņa vai specifikas
(piemēram, ģimenes lietās) tiesai, iepriekš konsultējoties ar
Lordu Augstākās tiesas tiesnesi. Iesniedzējs šajās lietās var
būt jebkura no pusēm, kā arī trešās personas, kuras
darbojas cietušo interesēs.
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par
iekļaujamo informāciju .
Pētījumu līdzfinansē no Eiropas Komisijas programmas “Krimināltiesības” projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546
“Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”.

4. Neuzmākšanās rīkojums
Neuzmākšanās rīkojums` (non molestation
order – angļu val.),
tas satur vienu vai abus no šādiem
nosacījumiem: noteikumu, kas aizliedz
atbildētājam jebkādā veidā uzmākties citai
personai, kura ir saistīta ar atbildētāju (a);
un/vai noteikumu, kas aizliedz atbildētājam
uzmākties bērnam (b).
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par
iekļaujamo informāciju .
Pētījumu līdzfinansē no Eiropas Komisijas programmas “Krimināltiesības” projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546
“Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”.

5. Aizsardzības līdzekļi un rīkojums
Likumā aizsardzībai no vajāšanas (Protection from Harassment
Act 1997 – angļu val.) paredzēti gan civiltiesiskās
aizsardzības līdzekļi, gan aizsardzības rīkojums.
Normatīvais akts regulē personu aizsardzības mehānismus no
vajāšanas Anglijā un Velsā, kā arī Skotijā – attiecīgās normas
nodalītas atsevišķās nodaļās. Likumā kopumā identificētas
divas kaitīgas darbības, kuru definīcijas vēl aizvien vēl nav
viennozīmīgi formulētas – izsekošana (iebiedēšana) un
vajāšana. Jāņem vērā arī fakts, ka abas kaitīgās darbības bieži
vien likumpārkāpējs īsteno vienlaikus. Pēc būtības var
uzskatīt, ka izsekošana ir viena no vajāšanas formām, kas
pēdējā laikā bieži sastopama sabiedrībā.
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par
iekļaujamo informāciju .
Pētījumu līdzfinansē no Eiropas Komisijas programmas “Krimināltiesības” projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546
“Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”.

6. Dzimumnoziedzinieka rīkojums
Dzimumnoziedznieka rīkojumu izdod
gadījumos, ja policijas priekšniekam ir zināms, ka
viņa policijas iecirkņa teritorijā atrodas vai
grasās ierasties persona, kura ir iepriekš
tiesāta par dzimumnoziegumiem, vai kāda
persona ir rīkojusies tā, ka policijai ir pamats
uzskatīt, ka SLR ir nepieciešams, lai aizsargātu
iedzīvotājus no iespējama nopietna kaitējuma.
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par
iekļaujamo informāciju .
Pētījumu līdzfinansē no Eiropas Komisijas programmas “Krimināltiesības” projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546
“Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”.

7. Bērnu audzināšanas rīkojums
Bērnu audzināšanas rīkojumu
var piemērot jebkurās lietās, kurās tiek skatīti jebkāda rakstura
jautājumi attiecībā uz bērnu, proti, gadījumos, kad –
• ir izdots bērna drošības rīkojums attiecībā uz pašu bērnu (a),
• ir izdots antisociālās uzvedības rīkojums (AUR) vai seksuālā
likumpārkāpēja rīkojums (SLR) attiecībā uz pašu bērnu (b);
• bērns vai jaunietis ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu (c);
• persona ir notiesāta par Izglītības likumā paredzētu nodarījumu
par neatbilstošu skolas apmeklēšanu vai nespēju nodrošināt
regulāru skolas apmeklējumu reģistrētiem skolēniem (d).
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par
iekļaujamo informāciju .
Pētījumu līdzfinansē no Eiropas Komisijas programmas “Krimināltiesības” projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546
“Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”.

8. Bērnu drošības rīkojums
Bērnu drošības rīkojums attiecas uz bērniem, kuri nav
sasnieguši 10 gadu vecumu. Šāda rīkojuma rezultātā
bērns tiek nodots speciāli nozīmētas amatpersonas
uzraudzībā uz rīkojumā noteiktu laiku vai arī tiesa
uzliek par pienākumu bērnam izpildīt īpaši izvirzītus
noteikumus.
Maģistrāta tiesa šos nosacījumus piemēro civiltiesiskā
kārtā speciālā Ģimenes procesā un ir tiesīga bērnam
uzlikt pienākumus uz laiku, kas nepārsniedz 3 mēnešus,
bet, ja lietā ir kādi īpaši apstākļi, tos var noteikt uz laiku
ne ilgāku par 12 mēnešiem.
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par
iekļaujamo informāciju .
Pētījumu līdzfinansē no Eiropas Komisijas programmas “Krimināltiesības” projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546
“Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”.

9. Antisociālās uzvedības rīkojums
Antisociālās uzvedības rīkojumu veidi un to
piemērošanas kārtība ietverti Antisociālās
uzvedības likumā, kas paredz 19 preventīvo
piespiedu līdzekļus formas, tai skaitā tādas,
kas speciāli paredzētas atsevišķiem indivīdiem
ar antisociālu uzvedību, gan tādus, kas
paredzēti rīcībai antisociālas uzvedības
gadījumos sabiedrībā.
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par
iekļaujamo informāciju .
Pētījumu līdzfinansē no Eiropas Komisijas programmas “Krimināltiesības” projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546
“Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”.

10. PLL (antisociālās uzvedības rīkojuma) struktūra
Anglijā un Velsā
Antisociālās
uzvedības
likums
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par
iekļaujamo informāciju .
Pētījumu līdzfinansē no Eiropas Komisijas programmas “Krimināltiesības” projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546
“Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”.

11. Paldies par uzmanību!
Tiksimies pētījuma noslēgumā!
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par
iekļaujamo informāciju .
Pētījumu līdzfinansē no Eiropas Komisijas programmas “Krimināltiesības” projekta Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1546
“Atjaunojošā taisnīguma aktuālās problēmas, risināšanas perspektīvas Eiropas Savienībā”.