Sabiedriskās attiecībasPar ētiku un liekulībusabiedriskajās attiecībāsAr Jāni Riņķi, SIA „Public Relations Holding” valdes...
Sabiedriskās attiecībastāpat, jo šis cilvēks, mēģinot maldināt žurnālistu, mēģina mal-          tu, un es to izmantoju, la...
Sabiedriskās attiecībasne visi. Piemēram, „Biznesa psiholoģija” tā nerīkojas, bet esmu        citu, es dažkārt speciāli sū...
Sabiedriskās attiecībasproduktiem un pakalpojumiem.                                           avīzes žurnāliste ar it kā c...
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Par ētiku un liekulību PR nozarē (sabiedriskās attiecības)

2,547 views

Published on

Intervija ar Jāni Riņķi, sabiedrisko attiecību speciālistu un SIA "PR Holding" valdes priekšsēdētāju. Žurnāls "Biznesa psiholoģija" (2008.gada februāris).

Published in: Business
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
2,547
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
11
Actions
Shares
0
Downloads
30
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Par ētiku un liekulību PR nozarē (sabiedriskās attiecības)

  1. 1. Sabiedriskās attiecībasPar ētiku un liekulībusabiedriskajās attiecībāsAr Jāni Riņķi, SIA „Public Relations Holding” valdes priekšsēdētāju sarunājās Edijs FrīdenbergsJa žurnālistam būtībā „patiesība stāv pāri visam”,tad sabiedrisko attiecību speciālista uzdevums irpaust organizācijas vai sava klienta viedokli. Viņauzdevums nebūt nav noskaidrot patiesību. SAspeciālista uzdevums ir pārstāvēt un arī aizstāvētklientu korektas komunikācijas ietvaros.Cik liela, jūsuprāt, ir ētikas nozīme SA (sabiedrisko at- Tas nozīmē, ka tu sarežģītā situācijā nevis melo, bet pieturiestiecību) un mediju praksē? pie faktiem un tādas notikumu interpretācijas, kas ir izdevīgiLiela. Tikai te ir jāsaprot, ka sabiedrisko attiecību (PR – angļu tavam klientam. Savukārt, ja SA speciālists tomēr pārkāpj šovalodā) speciālista ētika atšķiras no žurnālista ētikas. Un to bieži nerakstītās ētikas principu un sāk melot, viņš, pirmkārt, riskē arjauc. Ja žurnālistam būtībā „patiesība stāv pāri visam”, tad sa- savu reputāciju un uzticību žurnālistu acīs. Būtībā šāds cilvēksbiedrisko attiecību speciālista uzdevums ir paust organizācijas nav spējīgs pildīt savu uzdevumu.vai sava klienta viedokli. Viņa uzdevums nebūt nav noskaidrot Iedomājieties. Jūs kā žurnālists vēršaties pie SA speciālista, laipatiesību. SA speciālista uzdevums ir pārstāvēt un arī aizstāvēt noskaidrotu viedokli saistībā ar kādu problēmu viņa pārstāvē-klientu korektas komunikācijas ietvaros. Faktiski darboties kā tajā organizācijā vai tās darbībā. Taču šis pārstāvis atbildes vietāklienta pārstāvim, medijam komunikācijas jomā. stāsta, ka nekādas problēmas nemaz nav (kaut gan ir acīm re- dzams, ka šāda problēma pastāv), un īstenībā šīs baumas parKādas ir ētikas robežas, kas nebūtu pārkāpjamas, sadar- problēmu ir izplatījuši konkurenti.bojoties SA speciālistiem un medijiem? Kāda būs jūsu reakcija? Visdrīzāk jūs uzmanīgi pierakstīsiet, koMan jau liekas, ka SA speciālistam nevajadzētu melot žurnālis- šāds „speciālists” stāsta, un raksta kontekstā pataisīsiet gan viņu,tiem. Sevišķi, ja var iztikt ar tā saucamo „formālo patiesību”. gan viņa pārstāvēto organizāciju par muļķiem. Un es izdarītu52 BIZNESA PSIHOLOĢIJA februāris-marts, 2008
  2. 2. Sabiedriskās attiecībastāpat, jo šis cilvēks, mēģinot maldināt žurnālistu, mēģina mal- tu, un es to izmantoju, lai gūtu sev vēlamu publikāciju, tā navdināt arī sabiedrību. Tā ir nekorekta komunikācija, kuras rezul- mana, bet gan šī preses izdevuma problēma. Ja viņus tas apmie-tātā mūsu „speciālists” pats provocē žurnālistu rakstīt sliktu par rina, tad mani tas arī apmierina. Galu galā, man par to maksāsevis pārstāvēto organizāciju. naudu.Interesantākais ir tas, ka visbiežāk tieši šādi „speciālisti”, lai at-taisnotu savas neveiksmes, pēc tam stāsta priekšniekiem par to, Vai ir bijuši gadījumi, kad žurnālistu mēģina ietekmēt,cik ļoti nopirkta ir mūsu prese. Un kā žurnālists ir „pārmelojis” piedāvājot finansiālu vai kāda citāda veida labumu parviņa teikto. noteikta materiāla publikāciju? Ja jā, par ko tiek piedā-Savukārt, pavisam cita vāts sava veida labumslieta, ja SA speciālists at- un kāds ir vienošanāszīst problēmu un stāsta scenārijs?par risinājumiem un so- Man ir viens dzelžainsļiem, kurus viņa pārstāvē- princips, nekad nemaksāttā organizācija gatavojas žurnālistiem par jebkāduspert, lai novērstu radušos materiālu publicēšanu.problēmu. Šādi pasniegtu Un šis princips galveno-informāciju žurnālisti kārt balstās nevis ētiskos,uztver pavisam savādāk. bet gan tīri pragmatiskosVarētu teikt, ka atklātība apsvērumos. Ja tu vien-motivē žurnālistus jums reiz samaksāsi žurnālis-palīdzēt. Tikai šai atklā- tam par publikāciju, tutībai ir jābūt ar pareizi vairs nekad neko no viņasaliktiem akcentiem, lai par velti nedabūsi. Un kāklients neizskatītos pēc tad strādāt? Katru reizineveiksminieka. Tad viss maksāt par publikācijām?būs kārtībā. Sanāk tāds kā sutenera vaiKas attiecas uz žurnālis- savedēja darbs, tikai pros-tiem, tad viņu darbu es titūtu vietā – žurnālisti!varētu komentēt tā. Ja Ir beigušies deviņdesmi-žurnālists ir korekts un tie gadi, kad tā darīja.profesionāls, nekas vairāk Tagad ir jaunas paaudzesno viņa arī nav vajadzīgs, žurnālisti ar jaunas paau-lai nodrošinātu veiksmī- dzes domāšanu. Tāpēc,gu sadarbību. Žurnālis- tas vienkārši nestrādā.tam vienkārši ir jāsaprot, Cita lieta, ja tu „nopērc”ka SA speciālists arī dara žurnālista simpātijas ar Foto: no personīgā arhīvasavu darbu, nevis ir ie- labi sagatavotu materiā-naidnieks. Un, ja žurnā- lu, kuru viņš bez īpašāmlists to saprot, tad viss ir pūlēm var izmantot savākārībā. darbā. Vai, piemēram, pa- līdzi noorganizēt tikšanosVai tiek izmantots ar publikācijai vajadzīga-žurnālistu pieredzes jiem cilvēkiem. Citreiz J. Riņķistrūkums, lai tādā veidā pazīstamam žurnālistampanāktu vēlamā mate- „piemetu” kādu ideju parriāla nerediģētu publicēšanu? interesantu raksta tēmu vai palīdzu savākt datus. Latvijas žurnā-Protams. Tikai te atkal ir jāsaprot, kāds ir kura pienākums. listu problēma ir laika trūkums laba materiāla sagatavošanai. UnMans kā SA speciālista uzdevums nav rūpēties par žurnālistu to var labi izmantot, lai noskaņotu žurnālistus sev par labu.izglītību, kompetenci vai pieredzi. Par izglītību rūpējas mācību Savādāk ir ar tā dēvētajiem „tematiskajiem žurnāliem” (tiem, kasiestādes, bet par kompetenci un pieredzi atbild pats žurnālists orientējas uz kādu konkrētu nozari). Tajos praktiski nevar dabūtun viņa pārstāvētais medijs, izvēloties uzdevumus, kas attiecīga- savu rakstu iekšā pat tad, ja tas ir ļoti labi sagatavots un žurnālsjam cilvēkam ir vai nav pa spēkam. pats būtu ieinteresēts to publicēt, kamēr vien neesi samaksā-Ja preses izdevums pie manis atsūta nepieredzējušu žurnālis- jis par rakstu vai nopircis reklāmas laukumu. Protams, tā dara februāris-marts, 2008 BIZNESA PSIHOLOĢIJA 53
  3. 3. Sabiedriskās attiecībasne visi. Piemēram, „Biznesa psiholoģija” tā nerīkojas, bet esmu citu, es dažkārt speciāli sūtu „jēlu” vai pusgatavu materiālu, jopersonīgi saskāries ar to, ka man zvana no šādu žurnālu redakci- zinu, ka savādāk to neviens nepublicēs. Sevišķi, ja teksta vai in-jām (nevis reklāmas nodaļām) un piedāvā informāciju publicēt formācijas apjoms ir liels.par maksu, jo tā esot laba. Tikai vajadzētu nedaudz samaksāt. Domāju, ka nerediģētu tekstu pārpublicēšana ir saistīta ar diviemAtbildu, ka parasti faktoriem. Pirmkārt,gan laikraksti labu žurnālisti un medijiinformāciju publicē kopumā ir ierobežotibez maksas. savā laikā. Pārveido-Taču arī to var sa- jot informāciju vaiprast, jo tematisko tekstu, tiek zaudētsžurnālu lasītāju loks laiks, kas šodienasnav tik liels, lai viņi mediju biznesā navar naudu, ko iegūst, mazsvarīgi. Otrkārt,pārdodot savu izde- kā jau minēju, irvumu, spētu pastā- svarīga forma kādāvēt. Tāpēc reklāmas sagatavota informā-tiem ir svarīgs at- cija. Kādēļ gan būtubalsts, lai neteiktu, jāpārveido materiāls,izdzīvošanas jautā- kas tāpat ir nevaino-jums. Savādāk ir ar jami uzrakstīts? Tastematiskajiem žur- būtībā ir bezmaksasnāliem, kas pastāv materiāls, ar kurulielu laikrakstu pa- aizpildīt laukumu.spārnē. Ir tādi kā te- Tāpēc es vienmērmatiskie pielikumi cenšos izveidot pazi-pie lieliem laikraks- ņojumu kā ziņu, laitiem. Šādi žurnāli lasītājam rastos nevisparasti strādā tāpat vēlme kaut ko piela-kā lielās redakcijas, bot, bet gan publicētliekot uzsvaru nevis materiālu savā izde-uz „pērkamo mate- vumā.riālu”, bet gan uz in-formācijas kvalitāti. Vai sabiedriskās attiecības ir uz-Cik bieži presē skatāmas par savatiek pārpublicē- veida slēptu rek-ti nerediģēti SA lāmu vai propa-teksti (preses re- gandu?līzes)? Ar ko šāda Ja uzskatīsim, ka sa-rīcība skaidroja- biedriskās attiecībasma? ir slēpta reklāma,Skatoties, ko sauc sauksim medijospar tekstu rediģēša- Godmani nevis parnu. Mana pieredze Godmani, bet ganrāda, ka žurnālisti bieži vien sagatavotās preses relīzes pirmās tikai par premjeru. Lai tautai visi premjeri ir vienādi. Un dro-rindkopas beigās pieraksta „..., pastāstīja tāds un tāds preses sek- šības pēc televīzijā nerādīsim nedz premjera, nedz prezidenta,retārs vai sabiedrisko attiecību konsultants...,” bet visu pārējo nedz arī ministru sejas. Tā sacīt, lai nepieļautu slēptās reklāmaspublicē nemainītu. Tā kā neuzskatu to par tekstu rediģēšanu, nokļūšanu presē.tad es teiktu, ka materiālu nerediģē aptuveni 95% gadījumu Protams, ka ar SA palīdzību vienmēr tiek kaut kas popularizēts.(protams, ja informācija ir sagatavota profesionāli). Pārējos 5% Citādāk, kāda gan jēga uzņēmumiem būtu maksāt par šiem pa-gadījumu žurnālisti ir vienkārši spiesti materiālu pārveidot, lai kalpojumiem. Tā ir spēle, kurā katrs gūst savu labumu – presevarētu parakstīties kā autori. Tādi ir gadījumi, kad tiek nosūti materiālu, ar kuru piepildīt savas slejas, bet uzņēmumi atpa-apjomīgāki teksti – piemēram, raksti, vai pusgatavi raksti. Starp zīstamību, publicitāti, kā arī pozitīvus priekšstatus par saviem54 BIZNESA PSIHOLOĢIJA februāris-marts, 2008
  4. 4. Sabiedriskās attiecībasproduktiem un pakalpojumiem. avīzes žurnāliste ar it kā cēlu mērķi atspoguļot jauko bērnu dzīviSavādāk ir ar propagandu. Vārds „propaganda” pirmo reizi tika nometnē. Mēs, protams, priecīgi, jo projekta pieteikumā bijalietots 1622. gadā, kad pāvests Gregors XV, noraizējies par pro- sadaļa „publicitāte”. Skaisti jautājumi, skaistas atbildes. Vietē-testantisma lielo izplatību, radīja „congregatio de propaganda jais fotogrāfs kā projekta vadītāju nobildē mani uz rotaļās aiz-fide”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „institūcija ticī- rautu bērnu fona. Īsi sakot – viss ideāli.bas izplatīšanai”. Un šim vārdam toreiz bija pavisam cita nozī- Nākamajā rītā iznāk vietējā avīze, kurā viss ir tieši tādos rožainosme, nekā mēs to izprotam tagad. Vispār „propagere” tulkojumā toņos kā es tikko teicu... BET..., paralēli iznāk viens nacionālano latīņu valodas nozīmē „izplatīt”. Tāpēc par „propagandu” mēroga laikraksts, kur uz pirmās lapas ir mani citāti, sakarā arpieņemts uzskatīt ideju, uzskatu un teoriju sistemātisku izplatī- kādu politisku skandālu, kurā kā izrādījās ir iesaistīts tās mui-šanu nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, kā arī pamudi- žas īpašnieks, kuras teritorijā tika organizēta vasaras nometne.nāt cilvēkus uz noteiktu rīcību. Virsraksts apmēram tāds: „Kur pazuda 32 tūkstoši latu?” ManJa mēs pieņemam, ka sabiedriskās attiecības, tas ir instruments, un bērnu nometnei ar tiem politiskajiem skandāliem saistībasar kura palīdzību tiek veidoti priekšstati. Savukārt, propaganda, nekādas. Taču no publikācijas teksta izriet, ka es stāstu, kur tastā ir mērķtiecīga ideju, uzskatu un teoriju (tātad, arī priekšstatu) īpašnieks ir licis kaut kādu deputāta it kā kukulī saņemto nau-izplatīšana. Sekojoši, sabiedriskās attiecības noteiktos apstākļos du.Ja SA speciālists tomēr pārkāpj šo nerakstītās ētikasprincipu un sāk melot, viņš, pirmkārt, riskē ar savureputāciju un uzticību žurnālistu acīs. Būtībā šādscilvēks nav spējīgs pildīt savu uzdevumu.var kalpot arī propagandas vajadzībām. Viss ir atkarīgs no tā, kā Galvenais, ka abiem rakstiem bija viens autors. Proti, tā patimēs šo instrumentu lietojam. Turklāt, es neteiktu, ka sabiedris- žurnāliste, kas bija atbraukusi uz nometni. Šodien man viņako attiecību izmantošana propagandai ir kas slikts. dabūtu kārtīgu publisko „pērienu”, un es domāju, ka avīze pub-Patiesībā, šis jautājums būtu jāaplūko daudz kompleksāk, jo tā licētu atvainošanos. Taču toreiz biju jauns un nezināju, kā toir ļoti interesanta tēma, lai gan zinu, ka ir kolēģi, kas man ne- izdarīt.piekritīs. Vai uzskatāt, ka SA speciālista un žurnālista amata sa-Vai ir iespējamas veiksmīgas attiecības ar medijiem un vienošana izraisa interešu konfliktu?sadarbība ar medijiem, nepārkāpjot profesionālo ētiku? Viennozīmīgi izraisa. Tas būtu tas pats, kas tiesā apvienot proku-Protams, ka jā, ja katrs korekti un profesionāli dara savu darbu rora un advokāta amatus. Turklāt, tas ir klajš profesionālās ēti-un neuztver komunikāciju ar pretējo pusi personiski. kas pārkāpums un mediju tirgus kropļošana (nemaz nerunājot par sabiedrisko attiecību tirgu). Vienīgais izņēmums varētu būtKo jūs uzskatāt par godīgu, ko par negodīgu sadarbību/ tad, ja nozares, kurās darbojas šāds žurnālists/PR’ists ir absolūtiattiecībām? nesaistītas. Piemēram, žurnālā „Par bitēm” cilvēks ir žurnālists,Par melošanu žurnālistiem un tematisko žurnālu pērkamību es bet uzņēmumā „Baltkrievijas traktori” strādā kā SA speciālists.jau atbildēju. Tomēr man personiski nepatīk, ja žurnālisti ma- Tā kā šīs tēmas diez vai kaut kur var pārklāsies, pastāv ļoti mazanus vārdus ieliek pilnīgi citā kontekstā. Tiesa, kopš strādāju SA iespēja, ka radīsies interešu konflikts.biznesā, ar mani tā vēl nav gadījies. Taču man reiz tāds gadījumsbija, kad vēl nenodarbojos ar sabiedriskajām attiecībām profe- Vai uzticaties žurnālistam darba lietās?sionāli. Ja neskaita negatīvo pieredzi jaunībā, ko minēju iepriekš, unPiedaloties kādā projektā, noorganizējām nometni maznodro- pāris žurnālistu mēģinājumus „pataustīt” manu profesionalitātišinātiem bērniem. Viss notika ideāli, bērni paēduši, aizņemti, SA speciālista karjeras sākumā, es kopumā uzticos žurnālistiem.regulāri notiek lekcijas, nodarbības un atrakcijas. Uz nometni Kā jau minēju iepriekš, ja tu saproti, kā domā žurnālists, ko viņšaudzinošos nolūkos atbrauc vietējie policisti un ugunsdzēsēji. no tevis grib, un esi gatavs sadarboties, nedodot pamatu apšau-Pēdējie vēl nodemonstrē savu darbu utt. Pēkšņi ierodas vietējās bīt teikto, komunikācijai vajadzētu būt veiksmīgai. februāris-marts, 2008 BIZNESA PSIHOLOĢIJA 55

×