Successfully reported this slideshow.
Your SlideShare is downloading. ×

Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015

Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 1
Latvijas sabiedrisko
attiecību nozarē strādāj...
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 2
Ievadam ........................................
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 3
Ievadam
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē...
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Loading in …3
×

Check these out next

1 of 18 Ad

Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015

Download to read offline

Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 ir profesionāls pētījums, kas fiksē vienuviet aktuālos nozares jautājumus un izaicinājumus. Līdzībās runājot, šis 2015. gada pētījums ir nozares fotozuņēmums, ko veidojuši paši nozarē strādājošie, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Ideja par šāda pētījuma nepieciešamību ir virmojusi gaisā jau vairākus gadus, pirmais mēģinājums fiksēt nozares norises bija 2012. gadā, kad piltopētījumā tika testēta nozares speciālistu profesionālā identitāte. Nozares aktualitātes arī regulāri pēta Latvijas augstskolu studenti. Tomēr šis pētījums ir “ar ambīciju” kļūt par regulāru nozares monitoringu, kas ļaus dinamikā un gadu griezumā mums pašiem sekot līdzi un analizēt nozares procesus.
Pētījumā rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairums speciālistu ir vecumā no 25-44 gadiem) un labi izglītota (gandrīz pusei ir maģistra grāds). Izglītība tiek nozvērtēta gan no darba devēja puses ar lielāku atalgojumu, gan tas sniedz lielāku pārliecību par sevi pašiem speciālistiem, sniedzot augstāku stabilitātes sajūtu darba vietā. Diskusijas un pārdomas raisa pētījuma secinājumi par atalgojumu – tas joprojām vērtējams kā salīdzoši zems salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma. Pētījums arī parāda, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta - 31% no respondentiem strādā līdz pat 25% vairāk nekā noteikts darba līgumā, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Detalizēti izpētot pētījuma rezultāts, katrs noteikti atradīs īpaši sev interesējošus jautājumus un atbildes uz tiem.
Pētījums notika 2014. gada nogalē, tā dati tika apkopoti un analizēti 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot nozīmīgāko nozares pētījuma European Communication Monitor pēdējo gadu jautājumus, kā arī formulējot tieši Latvijas profesionālajai videi aktuālās tēmas. Pētījuma rezultāti un secinājumi balstās uz 250 pētījuma ietvaros saņemtām anketām.

Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 ir profesionāls pētījums, kas fiksē vienuviet aktuālos nozares jautājumus un izaicinājumus. Līdzībās runājot, šis 2015. gada pētījums ir nozares fotozuņēmums, ko veidojuši paši nozarē strādājošie, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Ideja par šāda pētījuma nepieciešamību ir virmojusi gaisā jau vairākus gadus, pirmais mēģinājums fiksēt nozares norises bija 2012. gadā, kad piltopētījumā tika testēta nozares speciālistu profesionālā identitāte. Nozares aktualitātes arī regulāri pēta Latvijas augstskolu studenti. Tomēr šis pētījums ir “ar ambīciju” kļūt par regulāru nozares monitoringu, kas ļaus dinamikā un gadu griezumā mums pašiem sekot līdzi un analizēt nozares procesus.
Pētījumā rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairums speciālistu ir vecumā no 25-44 gadiem) un labi izglītota (gandrīz pusei ir maģistra grāds). Izglītība tiek nozvērtēta gan no darba devēja puses ar lielāku atalgojumu, gan tas sniedz lielāku pārliecību par sevi pašiem speciālistiem, sniedzot augstāku stabilitātes sajūtu darba vietā. Diskusijas un pārdomas raisa pētījuma secinājumi par atalgojumu – tas joprojām vērtējams kā salīdzoši zems salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma. Pētījums arī parāda, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta - 31% no respondentiem strādā līdz pat 25% vairāk nekā noteikts darba līgumā, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Detalizēti izpētot pētījuma rezultāts, katrs noteikti atradīs īpaši sev interesējošus jautājumus un atbildes uz tiem.
Pētījums notika 2014. gada nogalē, tā dati tika apkopoti un analizēti 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot nozīmīgāko nozares pētījuma European Communication Monitor pēdējo gadu jautājumus, kā arī formulējot tieši Latvijas profesionālajai videi aktuālās tēmas. Pētījuma rezultāti un secinājumi balstās uz 250 pētījuma ietvaros saņemtām anketām.

Advertisement
Advertisement

More Related Content

Similar to Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 (20)

Advertisement

Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015

  1. 1. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 1 Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 Dr. sc.comm. Olga Kazaka Mg.sc.soc. Inga Latkovska
  2. 2. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 2 Ievadam .................................................................................................................................................3 Demogrāfiskie dati................................................................................................................................4 Atalgojuma novērtējums .....................................................................................................................6 Alga ir atbilstoša......................................................................................................................7 Darba apstākļu novērtējums ...............................................................................................................8 Darba noslodze........................................................................................................................8 Mans darbs ir interesants un izaicinošs..................................................................................8 Vadība un kolēģi novērtē manu darbu.....................................................................................9 Darbam ir augsts prestižs .......................................................................................................9 Es jūtos stabili savā darba vietā............................................................................................10 Mans darbs pieprasa augstu stresa noturību .......................................................................10 Puse no Latvijas SA profesionāļiem izjūt stresu vairākas reizes nedēļā ...............................11 Manu darbu raksturo augsts “izdegšanas” risks...................................................................11 Darbs un personīgā dzīve ir sabalansēta...............................................................................12 Man ir lielas karjeras izaugsmes iespējas.............................................................................12 Darbam nepieciešamo zināšanu un prasmu novērtējums ...........................................................14 SA profesionāļa galvenie darba pienākumi (Top 5 visaugstāk novērtētie)............................14 SA profesionāļa zināšanu svarīgums (Top 5 visaugstāk novērtētie) ....................................14 SA profesionāļa prasmju svarīgums (Top 5 visaugstāk novērtētie)......................................14 Profesionālās izaugsmes faktori...........................................................................................15 Darbība profesionālās organizācijās .....................................................................................15 Tīklošanās formu svarīgums.................................................................................................15 Nākotnes izaicinājumi........................................................................................................................16 Izaicinājumi SA un komunikācijas vadībā nākamajos trīs gados Latvijā ..............................16 5 svarīgākie LASAP uzdevumi tuvāko gadu laikā..................................................................16 Latvijas SA nozares pārstāvju profesionālais portrets ..................................................................17 Latvijas SA nozares pārstāvju profesionālais portrets..........................................................17 Galvenie SA profesionāļu izaicinājumi tuvākajos gados .......................................................18 Sievietes vs. vīrieši.................................................................................................................18 Pēcgarša................................................................................................................................18 Pateicības ............................................................................................................................................18
  3. 3. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 3 Ievadam Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 ir profesionāls pētījums, kas fiksē vienuviet aktuālos nozares jautājumus un izaicinājumus. Līdzībās runājot, šis 2015. gada pētījums ir nozares fotozuņēmums, ko veidojuši paši nozarē strādājošie, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Ideja par šāda pētījuma nepieciešamību ir virmojusi gaisā jau vairākus gadus, pirmais mēģinājums fiksēt nozares norises bija 2012. gadā, kad piltopētījumā tika testēta nozares speciālistu profesionālā identitāte. Nozares aktualitātes arī regulāri pēta Latvijas augstskolu studenti. Tomēr šis pētījums ir “ar ambīciju” kļūt par regulāru nozares monitoringu, kas ļaus dinamikā un gadu griezumā mums pašiem sekot līdzi un analizēt nozares procesus. Pētījumā rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairums speciālistu ir vecumā no 25-44 gadiem) un labi izglītota (gandrīz pusei ir maģistra grāds). Izglītība tiek nozvērtēta gan no darba devēja puses ar lielāku atalgojumu, gan tas sniedz lielāku pārliecību par sevi pašiem speciālistiem, sniedzot augstāku stabilitātes sajūtu darba vietā. Diskusijas un pārdomas raisa pētījuma secinājumi par atalgojumu – tas joprojām vērtējams kā salīdzoši zems salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma. Pētījums arī parāda, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta - 31% no respondentiem strādā līdz pat 25% vairāk nekā noteikts darba līgumā, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Detalizēti izpētot pētījuma rezultāts, katrs noteikti atradīs īpaši sev interesējošus jautājumus un atbildes uz tiem. Pētījums notika 2014. gada nogalē, tā dati tika apkopoti un analizēti 2015. gada sākumā. Pētījuma jautājumus izstrādāja darba grupa (Laine Kučinska, Agnese Alksne, Gunta Misāne, Olga Kazaka, Inga Latkovska), par pamatu ņemot nozīmīgāko nozares pētījuma European Communication Monitor pēdējo gadu jautājumus, kā arī formulējot tieši Latvijas profesionālajai videi aktuālās tēmas. Pētījuma rezultāti un secinājumi balstās uz 250 pētījuma ietvaros saņemtām anketām.
  4. 4. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 4 Demogrāfiskie dati Dzimums Vecums Sievietes N=203, 82%; Vīrieši N=48, 18% Izglītība Darba vieta: lokācija Cits - visā Latvijā, dažādās Latvijas pilsētās Amats Darba pieredze nozarē 203, 81% 47, 19% Sievietes Vīrieši 26 111 70 30 13 15-24 25-34 35-44 45-54 55+ 4.40% 2% 46.60% 39.80% 3.60% 3.20% Cits Doktora grāds Maģistra grāds Bakalaura grāds Profesionālā kvalifikācija Nav augstākā Izglītība Rīga un pierīga 84% Vidzeme 8% Latgale 2% Kurzeme 2% Zemgale 2%Cits 2% 5 6 13 24 84 115 0 100 Mācībspēki Asistents Cits Konsultants Vadītājs Projektu vadītājs 50 56 51 61 31 Līdz 3 gadiem No 3 līdz 6 gadiem No 6 līdz 10 gadiem No 10 līdz 15 gadiem Vairāk nekā 15 gadus 11% 44% 28% 12% 5% 20% 22% 20% 24% 12% 47% 34% 10% 13% 6% 5%
  5. 5. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 5 Padoto skaits Darba vieta 51% 33% 10% 3% 3% 0 1-2 3-4 5-10 11 un vairāk 28% 14% 13% 10% 10% 5% 4% 4% 4% 3% 3% 2% Valsts pārvalde, valsts pārvaldes iestādes Sabiedrisko attiecību un komunikācijas konsultāciju aģentūra Pašvaldība, pašvaldības pārvaldes iestāde Vietēja kapitāla biznesa organizācija Starptautiska kapitāla biznesa organizācija (t.sk., organizācijas pārstāvniecība Latvijā un/vai Baltijā) Pašnodarbinātais konsultants (freelance consultant) Reklāmas aģentūra (t.sk., mediju aģentūra, radošā aģentūra vai digitālās komunikācijas aģentūra) Cits Akadēmiskā vide Nevalstiskā organizācija Šobrīd nestrādāju sabiedrisko attiecību jomā Nestrādāju nekur
  6. 6. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 6 Atalgojuma novērtējums Vidējie mēneša ienākumi (neto) pēdējo 6 mēnešu laikā Jo augstāks ir izglītības līmenis, jo augstāki ienākumi Izaugsme amatā ne vienmēr nes jūtamu ienākumu izaugsmi Biežāk sniegtās atbildes par ienākumiem kontekstā ar respondentu izglītību Biežāk sniegtās atbildes par ienākumiem kontekstā ar amatu 1501-2000 EUR  Doktora grāds (40%) 1001-1500 EUR  Mācībspēks (33%) 751-1000 EUR  Doktora grāds (40%)  Maģistra grāds (33%) 1001-1500 EUR  Konsultants (39%)  Vadītājs (34%) 401-750 EUR  Maģistra grāds (31%)  Bakalaura grāds (43%)  Profesionālā kvalifikācija (67%)  Nav augstākās ilzglītības (38%) 1001-1500 EUR  Mācībspēks (44%)  Konsultants (30%)  Projektu vadītājs (47%)  Asistents (91%) Pieredzes cena Kur ir izdevīgāk strādāt? Biežāk sniegtās atbildes par ienākumiem kontekstā ar darba pieredzi nozarē Biežāk sniegtās atbildes par ienākumiem kontekstā ar darba vietu 1001-1500 EUR  15+ (31%) 1001-1500 EUR  Vietēja kapitāla biznesa organizācija (40%) 751-1000 EUR  10-15 gadi (30%)  6-10 gadi (43%) 751-1000 EUR  SA un komunikācijas konsultāciju aģentūra (43%)  Reklāmas aģentūra (64%)  Starptautiska kapitāla biznesa organizācija (40%) 401-750 EUR  10-15 gadi (26%)  3-6 gadi (52%)  Līdz 3 gadiem (58%) 401-750 EUR  Valsts pārvalde, valsts pārvaldes iestādes (56%)  Pašvaldība, pašvaldības pārvaldes iestāde (53%)  Nevalstiskā organizācija (57%)  Akadēmiskā vide (44%)  Pašnodarbinātais konsultants (25%) Līdz 400 EUR  Pašnodarbinātais konsultants (25%) 6% 36% 30% 17% 8% 3% Līdz 400 EUR 400-750 EUR 751-1000 EUR 1001-1500 EUR 1501-2000 EUR Virs 2000 EUR
  7. 7. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 7 Alga ir atbilstoša Lūdzu, norādiet, cik lielā mērā Jūs piekrītat šim apgalvojumam (1 - pilnībā nepiekrītu, 5 – pilnībā piekrītu) 14.9% 21.7% 30.1% 27.3% 6% Pilnībā nepiekrītu Nepiekrītu Ne piekrītu, ne nepiekrītu Piekrītu Pilnībā piekrītu Alga ir atbilstoša Alga nav atbilstoša  vīrieši (41%), nekā sievietes (31%);  respondenti vecumā 35-44gg.;  asistenti (46%);  tie, kas strādā nozarē ilgāk par 15 gadiem (45%);  tie, kas vada 5-10 speciālistu komandu (50%);  vietēja kapitāla biznesa organizācijās (52%), kā arī SA un komunikācijas aģentūrās (51%) strādājošie;  Jo lielāki ir respondentu ienākumi, jo vairāk viņi ir tendēti piekrist šim apgalvojumam.  respondenti vecumā 45-54 un 55+, kā arī 15-24gg.;  respondenti bez izglītības (25%);  projektu vadītāji (31%);  tie, kas darbojas nozarē mazāk par 3 gadiem (22%);  tie, kuru vadībā strādā vairāk par 11 speciālistu (25%);  valsts pārvaldē un valsts pārvaldes iestādēs (21%), kā arī pašvaldībās un pašvaldības pārvaldes iestādēs nodarbinātie (22%).
  8. 8. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 8 Darba apstākļu novērtējums Darba noslodze Norādiet, par cik procentiem vidēji strādājat vairāk nekā noteikts darba līgumā Visbiežāk to, ka viņi pārstrādā vairāk par 10% ir norādījuši: Visretāk to, ka viņi pārstrādā vairāk par 10% ir norādījuši:  respondenti ar bakalaura (69%) vai maģistra (62%) grādu (tie, kam nav augstākās izglītības - 25%, kam ir profesionālā izglītība - 44%);  projektu vadītāji (63%) un vadītāji (69%);  respondenti ar neto ikmēneša ienākumiem 751- 1000 EUR (71%);  pašvaldībā vai pašvaldības valsts iestādē strādājošie (84%);  tie, kuru vadībā strādā 3-4 darbinieki;  Visbiežāk vairāk nekā 50% vairāk nekā noteikts darba līgumā strādā respondenti vecuma grupā 35-44g.;  Jo mazāka ir respondentu darba pieredze nozarē, jo lielāku tendenci strādāt vairāk nekā noteikts darba līgumā viņi demonstrē.  respondenti ar ienākumiem līdz 400 EUR (40%);  kam nav padoto;  respondenti, kuri strādā vietēja kapitāla viznesa organizācijā (40%) vai akadēmiskajā vidē (44%);  Mazāk nekā ir noteikts līgumā biežāk strādā respondenti vecumā no 55 gadiem. Mans darbs ir interesants un izaicinošs Norādiet, cik lielā mērā Jūs piekrītat šim apgalvojumam (1 - pilnībā nepiekrītu, 5 – pilnībā piekrītu) – 0,4% 10.8% 34.5% 53%Pilnībā nepiekrītu Nepiekrītu Ne piekrītu, ne nepiekrītu Piekrītu Pilnībā piekrītu 2% 29% 31% 26% 6% 6% 0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% Strādāju mazāk kā līgumā noteikts Aptuveni līgumā noteiktais 10-25% 25-50% Vairāk nekā 50% Nestrādāju uz darba līguma pamata
  9. 9. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 9 Visvairāk šim apgalvojumam piekrīt: Vismazāk šim apgalvojumam piekrīt:  sievietes (89%), nekā vīrieši (85%);  respondenti ar doktora grādu (100%), kā arī maģistra (89%) un bakalaura grādu (88%);  konsultanti (96%);  tie, kas strādā SA nozarē 6-10 gadus (92%);  tie, kam ir 1-4 padotie;  jo lielāki ir respondentu ienākumi, jo vairāk viņi ir tendēti piekrist šim apgalvojumam;  starptautiska kapitāla biznesa organizācijās (t.sk., organizācijas pārstāvniecība Latvijā un/vai Baltijā) (100%), kā arī NVO (100%) un akadēmiskajā vidē (100%) strādājošie.  respondenti vecuma grupā no 55 (67% pret vidējo rādītāju 89% citās vecuma grupās);  asistenti (73%);  tie, kas strādā nozarē mazāk par 3 gadiem (82%);  pašnodarbinātie (57%). Vadība un kolēģi novērtē manu darbu Norādiet, cik lielā mērā Jūs piekrītat šim apgalvojumam (1 - pilnībā nepiekrītu, 5 – pilnībā piekrītu) 1.6% 11.2% 23.7% 22.9% 22.9% Pilnībā nepiekrītu Nepiekrītu Ne piekrītu, ne nepiekrītu Piekrītu Pilnībā piekrītu Visvairāk šim apgalvojumam piekrīt:  sievietes (65%), nekā vīrieši (59%);  respondenti vecumā grupā 35-44 gg. (74%);  tie, kam ir doktora grāds (80%) vai nav augstākās izglītības (75%);  mācībspēki (78%);  tie, kas strādā nozarē vairāk par 15 g. (77%);  tie, kuru vadībā strādā 1-2 darbinieki (69%);  jo lielāki ir respondentu ienākumi, jo vairāk viņi ir tendēti piekrist šim apgalvojumam;  NVO (86%), kā arī starptautiska kapitāla biznesa organizācijās (t.sk., organizācijas pārstāvniecība Latvijā un/vai Baltijā) strādājošie (84%). Darbam ir augsts prestižs Norādiet, cik lielā mērā Jūs piekrītat šim apgalvojumam (1 - pilnībā nepiekrītu, 5 – pilnībā piekrītu) 3.6% 10.8% 38.6% 38.2% 8.8% Pilnībā nepiekrītu Nepiekrītu Ne piekrītu, ne nepiekrītu Piekrītu Pilnībā piekrītu Visvairāk šim apgalvojumam piekrīt: Vismazāk šim apgalvojumam piekrīt:  sievietes (48%), nekā vīrieši (41%);  respondenti vecumā 25-44gg.;  mācībspēki (56%);  tie, kas strādā nozarē 3-5 gadus (54%).  starptautiska kapitāla biznesa organizācijās (t.sk., organizācijas pārstāvniecība Latvijā un/vai Baltijā) (64%), kā arī SA un komunikācijas aģentūrās (57%) strādājošie.  jo lielāki ir respondentu ienākumi, kā arī jo lielāku speciālistu komandu viņi vada, jo vairāk viņi ir tendēti piekrist šim apgalvojumam.  respondenti vecumā 15-24gg.;  konsultanti (43%);  pašvaldībās un pašvaldības pārvaldes iestādēs (31%), kā arī akadēmiskajā vidē strādājošie (33%);  tie, kuru darba pieredze nozarē ir mazāka par 3 gadiem (36%).
  10. 10. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 10 Es jūtos stabili savā darba vietā Norādiet, cik lielā mērā Jūs piekrītat šim apgalvojumam (1 - pilnībā nepiekrītu, 5 – pilnībā piekrītu) 4% 9.6% 28.1% 38.2% 20.1% Pilnībā nepiekrītu Nepiekrītu Ne piekrītu, ne nepiekrītu Piekrītu Pilnībā piekrītu Visvairāk šim apgalvojumam piekrīt: Vismazāk šim apgalvojumam piekrīt:  vīrieši (61%), nekā sievietes (58%);  respondenti vecumā 25-44gg.;  respondenti ar bakalaura un maģistra grādu (56% un 59% attiecīgi);  mācībspēki (78%);  tie, kas darbojas nozarē 10-15 gg. (67%);  tie, kuru ienākumi pārsniedz 2000 EUR mēnesī (88%),  starptautiska kapitāla biznesa organizācijās (t.sk., organizācijas pārstāvniecība Latvijā un/vai Baltijā) strādājošie (88%);  Jo lielāku speciālistu komandu respondenti vada, jo vairāk viņi ir tendēti piekrist šim apgalvojumam.  Jo augstāks ir respondentu izglītības līmenis, jo stabilāk viņi jūtas darba vietā.  pašnodarbinātie konsultanti (25%);  nepiekrituši – 45-54gg.;  respondenti ar profesionālo kvalifikāciju (44%);  asistenti (46%);  tie, kuru ikmēneša ienākumi sastāda 401-750 EUR (50%);  sievietes (15%) biežāk nekā vīrieši (7%) bija tendētas nepiekrist šim apgalvojumam. Mans darbs pieprasa augstu stresa noturību Norādiet, cik lielā mērā Jūs piekrītat šim apgalvojumam (1 - pilnībā nepiekrītu, 5 – pilnībā piekrītu) - 5.6% 14.9% 24.5% 55%Pilnībā nepiekrītu Nepiekrītu Ne piekrītu, ne nepiekrītu Piekrītu Pilnībā piekrītu Visvairāk šim apgalvojumam piekrīt: Vismazāk šim apgalvojumam piekrīt:  sievietes (82%), nekā vīrieši (70%);  respondenti vecumā 15-34 gg (84%), kā arī no 55 gadiem (83%);  ar bakalaura, maģistra un doktora grādu (81%, 82% un 80% attiecīgi);  vadītāji (86%);  SA un komunikācijas konsultāciju aģentūrās strādājošie (97%);  jo lielāki ir respondentu ienākumi, jo vairāk viņi ir tendēti piekrist šim apgalvojumam.  pašnodarbinātie konsultanti (50%);  respondenti bez augstākās izglītības (63%) vai ar profesionālo kvalifikāciju (44%)  mācībspēki (56%).
  11. 11. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 11 Puse no Latvijas SA profesionāļiem izjūt stresu vairākas reizes nedēļā Norādiet, cik bieži darba dēļ esat jutis(usi) pastiprinātu spriedzi, stresu, juties (jutusies) iztukšots(ta)? Visvairāk šim apgalvojumam piekrīt:  respondenti vecumā 15-24 gg (69%) un no 55 gadiem (67%);  respondenti ar bakalaura grādu (68%);  konsultanti (78%);  respondenti ar ienākumiem virs 2000 EUR (75%). Manu darbu raksturo augsts “izdegšanas” risks Norādiet, cik lielā mērā Jūs piekrītat šim apgalvojumam (1 - pilnībā nepiekrītu, 5 – pilnībā piekrītu) 2.4% 8.8% 18.5% 29.7% 40.6% Pilnībā nepiekrītu Nepiekrītu Ne piekrītu, ne nepiekrītu Piekrītu Pilnībā piekrītu Visvairāk šim apgalvojumam piekrīt: Vismazāk šim apgalvojumam piekrīt:  sievietes (74%), nekā vīrieši (52%);  respondenti vecumā 15-34 gg. (vidēji 76%);  respondenti ar bakalaura grādu (76%);  vadītāji (83%);  tie, kas strādā nozarē 6-10 gadus (79%);  SA un komunikācijas konsultāciju aģentūrās strādājošie (83%);  jo lielāki ir respondentu ienākumi, jo vairāk viņi ir tendēti piekrist šim apgalvojumam.  akadēmiskās vides pārstāvji (44%), mācībspēki (44%);  respondenti ar ilgāku par 15 gadiem pieredzi nozarē (58%). 27 101 27 55 31 5 3 1 0 20 40 60 80 100 120 Katru dienu Vairākas reizes nedēļā Reizi nedēļā Vairākas reizes mēnesī Vairākas reizes gadā Reizi gadā Retāk nekā reizi gadā Nekad 10.8% 40.4% 10.8% 22% 12.4% 2% 1.2% 0.4%
  12. 12. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 12 Darbs un personīgā dzīve ir sabalansēta Norādiet, cik lielā mērā Jūs piekrītat šim apgalvojumam (1 - pilnībā nepiekrītu, 5 – pilnībā piekrītu) 11.2% 29.3% 24.1% 27.7% 7.6% Pilnībā nepiekrītu Nepiekrītu Ne piekrītu, ne nepiekrītu Piekrītu Pilnībā piekrītu Visvairāk šim apgalvojumam piekrīt: Vismazāk šim apgalvojumam piekrīt:  respondenti vecumā no 55 gadiem (42%);  respondenti ar profesionālo kvalifikāciju (44%);  asistenti (55%);  tie, kuru pieredze nozarē ir mazāka par 3 gadiem (40%);  tie, kuru ikmēneša ienākumi nepārsniedz 400 EUR (47%);  respondenti, kuriem nav padoto (42%).  sievietes (42%), nekā vīrieši (33%)  respondenti ar doktora grādu (60%).  konsultanti;  tie, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 2000;  respondenti, kuru vadībā strādā 5-10 speciālistu Man ir lielas karjeras izaugsmes iespējas Norādiet, cik lielā mērā Jūs piekrītat šim apgalvojumam (1 - pilnībā nepiekrītu, 5 – pilnībā piekrītu) 11.6% 27.3% 40.2% 14.1% 6.8% Pilnībā nepiekrītu Nepiekrītu Ne piekrītu, ne nepiekrītu Piekrītu Pilnībā piekrītu
  13. 13. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 13 Visvairāk šim apgalvojumam piekrīt: Vismazāk šim apgalvojumam piekrīt:  vīrieši (33%), nekā sievietes (18%);  respondenti vecumā 15-24 gg. (35%);  pašnodarbinātie konsultanti (43%).  respondenti ar maģistra un bakalaura izglītību (43% un 39% attiecīgi);  respondenti vecumā no 45 gadiem (60%);  vietēja kapitāla biznesa organizācijās strādājošie;  sievietes (41%), nekā vīrieši (28%).
  14. 14. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 14 Darbam nepieciešamo zināšanu un prasmu novērtējums SA profesionāļa galvenie darba pienākumi (Top 5 visaugstāk novērtētie) Lūdzu, novērtēt sabiedrisko attiecību speciālista galvenos darba pienākumus (lūdzam novērtēt katra pienākuma svarīguma pakāpi skalā no 1 līdz 10, kur 1 ir vismazsvarīgākais, bet 10 – vissvarīgākais) SA profesionāļa zināšanu svarīgums (Top 5 visaugstāk novērtētie) Lūdzu, novērtējiet, kādas zināšanas ir būtiskas sabiedrisko attiecību profesionāļa darbā Latvijā? (Lūdzam novērtēt katra zināšanu veida svarīguma pakāpi skalā no 1 līdz 10, kur 1 – vismazsvarīgākais, 10 – vissvarīgākais) SA profesionāļa prasmju svarīgums (Top 5 visaugstāk novērtētie) Lūdzu, norādiet, kādas prasmes ir būtiskas sabiedrisko attiecību profesionāļa darbā Latvijā? (Lūdzam novērtēt katras prasmes svarīguma pakāpi skalā no 1 līdz 10, kur 1 – vismazsvarīgākais, 10 – vissvarīgākais) 9.27 9.15 8.54 8.37 8.32 7.8 8 8.2 8.4 8.6 8.8 9 9.2 9.4 Mediju attiecības Organizācijas tēla un reputācijas veidošana Stratēģiskās komunikācijas plānošana un nodrošināšana jeb komunikācijas stratēģiskā vadība Krīzes komunikācijas vadība Vadības konsultēšana komunikācijas stratēģiskos jautājumos 8.51 8.49 8.37 8.15 8.12 7.9 8 8.1 8.2 8.3 8.4 8.5 8.6 Zināšanas par saskarsmi Zināšanas par valodu lietošanu Mediju vides un loģikas pārzināšana Sociālo mediju funkciju pārzināšana un izpratne par digitālās vides darbības principiem un iespējām Zināšanas par komunikācijas ētiku/ zināšanas par SA un kom-jas pamatiem 9.37 9.34 9.22 9.05 8.98 8.7 8.8 8.9 9 9.1 9.2 9.3 9.4 Spēja klausīties un dzirdēt Prasme lietot valodu, valodas kultūra Prasme analizēt, saskatīt likumsakarības un izdarīt secinājumus Datorprasmes Prasme kritiski domāt un analizēt situāciju
  15. 15. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 15 Profesionālās izaugsmes faktori TOP 10 (no svarīgākā uz mazāk svarīgo) 1 Turpmākā pašizglītošanās un kvalifikācijas celšana, lai spētu veikt uzticētos pienākumus/darba uzdevumus (vidējais vērtējums: 4,36); 2 Sadarbība un mācīšanās no kolēģiem un nozares profesionāļiem (4,31); 3 Profesionāla atzinība Latvijā un/vai starptautiski (3,45); 4 Akadēmiskā izglītība (3,20); 5 Dalība profesionālās organizācijās (3,19); 6 Vecāko ekspertu mentorings (3,17); 7 Stažēšanās (prakses, brīvprātīgais darbs) ārzemēs (2,88); 8 Rotācija vai jauns amats tajā pašā organizācijā (2,88); 9 Pāriešana uz jaunu darbavietu (2,82); 10 Stažēšanās (prakses, brīvprātīgais darbs) Latvijā (2,53). Darbība profesionālās organizācijās Norādiet, kuru sabiedrisko attiecību un/vai saistīto jomu profesionālo organizāciju biedrs Jūs esat? Tīklošanās formu svarīgums Novērtējiet katras no profesionālās tīklošanās formām svarīgumu Jūsu ikdienā (1 – vismazāk svarīgi, 5 – ļoti svarīgi). 3.92 Telefons (tieši operatīvi, neatliekami kontakti telefoniski ar citiem profesionālās kopienas dalībniekiem) 3.92 Personiskā saskarsme un pastāvīgi uzturēti sakari (pasākumi profesionāļiem, diskusijas, konferences – klātienes tikšanās ar citiem profesionāļiem) 3.8 E-pasts vai citas elektroniskās saziņas formas (piemēram, jaunumu lapas, skype saziņa utml.) 3.45 Komunikācija sociālo mediju vidē (piemēram, FB grupa, LinkedIn vai cits) 2.27 Cits 50 19 7 1 5 2 173 12 LASAP LSAKA LRA Latvijas Sabiedrisko attiecību studentu asociācija Eiropas komunikācijas direktoru asociācija IPRA Nevienā Citas profesionālās organizācijas 19% 7% 3% 0.4% 2% 1% 64% 4%
  16. 16. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 16 Nākotnes izaicinājumi Izaicinājumi SA un komunikācijas vadībā nākamajos trīs gados Latvijā Norādiet, kādi, Jūsuprāt, būs aktuālākie izaicinājumi sabiedriskajās attiecībās un komunikācijas vadībā nākamajos trīs gados Latvijā. 5 svarīgākie LASAP uzdevumi tuvāko gadu laikā Lūdzu, norādiet, kuri ir svarīgākie Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem uzdevumi sabiedrisko attiecību nozares attīstībai tuvāko gadu laikā? 1. ir jāpilnveido nozarē strādājošo prasmes, kompetences 2. ir jāceļ sabiedrisko attiecību nozares reputācija 3. ir vēl intensīvāk jāveicina nozares profesionāļu sadarbība 4. ir jākļūst par organizāciju, kas nodrošina iespēju pielīdzināt praktisko pieredzi SA jomā profesionālās kvalifikācijas standarta iegūšana 5. ir jāveicina nozares profesionāļu un akadēmiskās vides sadarbība, atbalstot visa līmeņa akadēmiskos pētījumus Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē 10% 12% 12% 12% 14% 00% 02% 04% 06% 08% 10% 12% 14% 16% Komunikācijas stratēģiskās vadības nozīmes stiprināšana vadības līmenī Ciešāka sasaiste starp organizācijas stratēģiju un tās iekšējo un ārējo komunikāciju Digitālās evolūcijas un sociālo platformu pārvaldīšana ikdienas darbā Uzticības veidošana un uzturēšana pret organizāciju Nepieciešamība vienlaicīgi uzrunāt dažādas auditorijas, izmantojot dažādus kanālus ar ierobežotiem resursiem
  17. 17. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 17 Latvijas SA nozares pārstāvju profesionālais portrets Latvijas SA nozares pārstāvju profesionālais portrets  Tikai katrs piektais SA nozares profesionālis ir vīrietis;  Visbiežāk vecumā no 25-44 gadiem;  Katram otrajam ir maģistra grāds;  Nav izteiktas tendences par darba vietu, bet visbiežāk tā atrodas Rīgā;  Katrs otrais ir projektu vadītājs, kam pakļautībā nav citu kolēģu.  Divas trešdaļas ir SA nozarē vairāk nekā 6 gadus, bet katrs desmitais ir vairāk nekā 15 gadus nozarē;  65% speciālistu atalgojums nepārsniedz 1000 EUR mēnesī;  Tikai trešdaļa strādā noteikto stundu apjomu, bet trešdaļa - pārstrādā noteiktu stundu skaitu par 25 %.  Īsts sava aroda patriots: ļoti bieži izjūtot stresu, nepiekrīt apgalvojumam, ka alga ir atbilstoša, bet uzskata savu darbu par izaicinošu un interesantu.  Jo lielāka viņam ir izglītība, ienākumi un padoto skaits, jo lielāku stresu izjūt.  Augsti vērtē pieredzes apmaiņas iespējas ar citiem nozares kolēģiem, izglītošanos un tīklošanos.  Profesionālās tīklošanas nolūkiem līdzīgi aktīvi izmanto gan telefonu, gan e-pastu, gan personisko saskarsmi un komunikāciju sociālo mediju vidē.  Galveno darba pienākumu sarakstā dominē mediju attiecības.  Mediju attiecību nozīmi demonstrē arī svarīgākās zināšanas, kur pirmās 3 vietas ieņem zināšanas par saskarsmi, valodu lietošanu, kā arī mediju vidi un loģiku.  Ko augstskolām vajadzētu iemācīt sākotnēji: spējai klausīties un dzirdēt; prasmei lietot valodu; prasmei analizēt, saskatīt likumsakarības, izdarīt secinājumus.
  18. 18. Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 18 Galvenie SA profesionāļu izaicinājumi tuvākajos gados Taktiski Stratēģiski  iemācīsies vienlaicīgi uzrunāt dažādas auditorijas, izmantojot dažādus kanālus ar ierobežotiem resursiem;  prasmīgi iekļaut savā darbā digitālās platformas;  sekmīgi veidot un uzturēt uzticību pret organizāciju;  komunikācijas kā vadības funkcijas stiprināšana. Sievietes vs. vīrieši Sievietes vairāk mīl savu profesiju, bet biežāk arī izjūt stresu un “izdegšanas” risku. Vīrieši biežāk stabili jūtas darba vietā un uzskata, ka viņu privātā un profesionālā dzīve ir sabalansētas. Pēcgarša SA nozare «jauna» un labi izglītota Kā cīnīties ar stresu? Un kas ir stress? Nevar teikt, ka izglītība Latvijā netiek novērtēta (lielāka alga, stabilitātes sajūta darba vietā) Sasaiste starp pieredzi/amatu un finanšu novērtējumu - amatā ne vienmēr nes jūtamu ienākumu izaugsmi. Kopīgs algu līmenis nozarē – vai ir atbilstošs? Pateicības  Visiem, kas atrada laiku atbildēt uz jautājumiem un piedalījās pētījumā  Daba grupai (Laine Kučinska, Agnese Alksne, Gunta Misāne, Olga Kazaka, Inga Latkovska)  Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia  Silva Seņkāne, LU SZF docente  Ojārs Skudra, LU SZF asoc.prof  Arta Andžāne, LASAP  Sandra Krisberga, LSAKA  Māris Plūme un Swedbank

×