We've updated our privacy policy. Click here to review the details. Tap here to review the details.
Activate your 30 day free trial to unlock unlimited reading.
Activate your 30 day free trial to continue reading.
Download to read offline
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 ir profesionāls pētījums, kas fiksē vienuviet aktuālos nozares jautājumus un izaicinājumus. Līdzībās runājot, šis 2015. gada pētījums ir nozares fotozuņēmums, ko veidojuši paši nozarē strādājošie, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Ideja par šāda pētījuma nepieciešamību ir virmojusi gaisā jau vairākus gadus, pirmais mēģinājums fiksēt nozares norises bija 2012. gadā, kad piltopētījumā tika testēta nozares speciālistu profesionālā identitāte. Nozares aktualitātes arī regulāri pēta Latvijas augstskolu studenti. Tomēr šis pētījums ir “ar ambīciju” kļūt par regulāru nozares monitoringu, kas ļaus dinamikā un gadu griezumā mums pašiem sekot līdzi un analizēt nozares procesus.
Pētījumā rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairums speciālistu ir vecumā no 25-44 gadiem) un labi izglītota (gandrīz pusei ir maģistra grāds). Izglītība tiek nozvērtēta gan no darba devēja puses ar lielāku atalgojumu, gan tas sniedz lielāku pārliecību par sevi pašiem speciālistiem, sniedzot augstāku stabilitātes sajūtu darba vietā. Diskusijas un pārdomas raisa pētījuma secinājumi par atalgojumu – tas joprojām vērtējams kā salīdzoši zems salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma. Pētījums arī parāda, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta - 31% no respondentiem strādā līdz pat 25% vairāk nekā noteikts darba līgumā, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Detalizēti izpētot pētījuma rezultāts, katrs noteikti atradīs īpaši sev interesējošus jautājumus un atbildes uz tiem.
Pētījums notika 2014. gada nogalē, tā dati tika apkopoti un analizēti 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot nozīmīgāko nozares pētījuma European Communication Monitor pēdējo gadu jautājumus, kā arī formulējot tieši Latvijas profesionālajai videi aktuālās tēmas. Pētījuma rezultāti un secinājumi balstās uz 250 pētījuma ietvaros saņemtām anketām.
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 ir profesionāls pētījums, kas fiksē vienuviet aktuālos nozares jautājumus un izaicinājumus. Līdzībās runājot, šis 2015. gada pētījums ir nozares fotozuņēmums, ko veidojuši paši nozarē strādājošie, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Ideja par šāda pētījuma nepieciešamību ir virmojusi gaisā jau vairākus gadus, pirmais mēģinājums fiksēt nozares norises bija 2012. gadā, kad piltopētījumā tika testēta nozares speciālistu profesionālā identitāte. Nozares aktualitātes arī regulāri pēta Latvijas augstskolu studenti. Tomēr šis pētījums ir “ar ambīciju” kļūt par regulāru nozares monitoringu, kas ļaus dinamikā un gadu griezumā mums pašiem sekot līdzi un analizēt nozares procesus.
Pētījumā rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairums speciālistu ir vecumā no 25-44 gadiem) un labi izglītota (gandrīz pusei ir maģistra grāds). Izglītība tiek nozvērtēta gan no darba devēja puses ar lielāku atalgojumu, gan tas sniedz lielāku pārliecību par sevi pašiem speciālistiem, sniedzot augstāku stabilitātes sajūtu darba vietā. Diskusijas un pārdomas raisa pētījuma secinājumi par atalgojumu – tas joprojām vērtējams kā salīdzoši zems salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma. Pētījums arī parāda, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta - 31% no respondentiem strādā līdz pat 25% vairāk nekā noteikts darba līgumā, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Detalizēti izpētot pētījuma rezultāts, katrs noteikti atradīs īpaši sev interesējošus jautājumus un atbildes uz tiem.
Pētījums notika 2014. gada nogalē, tā dati tika apkopoti un analizēti 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot nozīmīgāko nozares pētījuma European Communication Monitor pēdējo gadu jautājumus, kā arī formulējot tieši Latvijas profesionālajai videi aktuālās tēmas. Pētījuma rezultāti un secinājumi balstās uz 250 pētījuma ietvaros saņemtām anketām.
You just clipped your first slide!
Clipping is a handy way to collect important slides you want to go back to later. Now customize the name of a clipboard to store your clips.The SlideShare family just got bigger. Enjoy access to millions of ebooks, audiobooks, magazines, and more from Scribd.
Cancel anytime.Unlimited Reading
Learn faster and smarter from top experts
Unlimited Downloading
Download to take your learnings offline and on the go
You also get free access to Scribd!
Instant access to millions of ebooks, audiobooks, magazines, podcasts and more.
Read and listen offline with any device.
Free access to premium services like Tuneln, Mubi and more.
We’ve updated our privacy policy so that we are compliant with changing global privacy regulations and to provide you with insight into the limited ways in which we use your data.
You can read the details below. By accepting, you agree to the updated privacy policy.
Thank you!