Cilvēkdrošības pārvaldīšana krīzes apstākļos

1,268 views

Published on

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,268
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
225
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide
  • A schedule design for optional periods of time/objectives.
  • Introductory notes.
  • Conclusion to course, lecture, et al.
  • Conclusion to course, lecture, et al.
  • An opportunity for questions and discussions.
  • Conclusion to course, lecture, et al.
  • Conclusion to course, lecture, et al.
  • Conclusion to course, lecture, et al.
  • A list of procedures and steps, or a lecture slide with media.
  • Cilvēkdrošības pārvaldīšana krīzes apstākļos

    1. 1. CILVĒKDROŠĪBASPĀRVALDĪBA KRĪZESAPSTĀKĻOSMg. sc. pol. Laura RomanovskaProjekts “Nacionālā identitāte un cilvēkdrošība”
    2. 2. Cilvēkdrošības jēdziens Nacionālā drošība Cilvēkdrošība Drošības objekts Valsts Indivīds Apdraudētās vērtības Teritorijas integritāte un Personas drošība un brīvība suverenitāte Apdraudējuma avoti Tieši draudi no citu valstu Tieši draudi no valsts un puses nevalstiskajiem aktieriem; netieši draudiDrošību veicinošie faktori Spēks kā noteicošais Uz cilvēka attīstību orientēta instruments pārvalde
    3. 3. Cilvēkdrošības jēdziena dimensijas  Cilvēkdrošības jēdzienam ir vairākas dimensijas: veselībdrošība, ekonomiskā drošība, personīgā (fiziskā) drošība, ekoloģiskā drošība, uzturdrošība, kopiendrošība un politiskā drošība.  Sociālā cilvēkdrošība – indivīda drošības līmenis sociālajā jomā.
    4. 4. Objektīvā un subjektīvā cilvēkdrošība Objektīvā komponente - tie mehānismi, tīkli vai saiknes, kas palīdz novērst jebkādus pārrāvumus indivīda un sabiedrības darbībā. Subjektīvā komponente - indivīdu viedokļi, priekšstati un uztvere par to, cik efektīvi ir pieejamie mehānismi.
    5. 5. Pārvaldības jēdziens Ar pārvaldības jēdziena palīdzību ir iespējams analizēt gan attiecības starp vietējo, reģionālo un nacionālo līmeni, gan valsts lomu un tās attiecības ar pilsonisko sabiedrību, dažādu interešu grupu ietekmi, kā arī politikas veidošanas un īstenošanas procesu. Pārvaldības subjekti - valdība, pašvaldības, NVO un indivīdi. Politiskās ekonomikas teorētiskajā literatūrā pārvaldība tiek uztverta kā “process, kura laikā valsts pielāgojas pārmaiņām”.
    6. 6. Sociālās cilvēkdrošības pārvaldība Cilvēki savā apziņā daudzu būtiskāko draudu pastāvēšanu saista ar valsti, kas viņu skatījumā šos draudus un to sekas veicina vai arī nespēj novērst un mazināt. Ar sociālās cilvēkdrošības pārvaldību tiek saprasta valsts mērķtiecīga darbība, lai nodrošinātu iedzīvotājus pret dažādiem sociālajiem apdraudējumiem, piemēram, bezdarbu, vecumu, ienākumu samazināšanos u.c.
    7. 7. Pārvaldība krīzes apstākļos Krīze maina sociālo, politisko un administratīvo diskursu, deleģitimizē pastāvošās varas attiecības un rada augsni strukturālām pārmaiņām. No vienas puses, krīzes apstākļos rodas iespēja īstenot pārdomātus uzlabojumus pastāvošajā politikā un praksē. No otras puses, krīzes ietekme ir grūti prognozējama. Krīze maina pārvaldības metodes - pārvaldības process kļūst noslēgtāks, pastāv mazāk iespēju manevrēt un kļūdīties, valstij ir tendence nekonsultēties pirms lēmumu pieņemšanas, ņemot vērā ierobežoto laiku.
    8. 8. Sociālās cilvēkdrošības pārvaldība:Latvijas piemērs Reformas un grozījumi skāra visas sociālās politikas apakšnozares (pensijas, valsts sociālos pabalstus (tai skaitā bezdarbnieka pabalstu), garantētā minimālā ienākuma pabalstu u.c.). Liela daļa sociālās apdrošināšanas un palīdzības pakalpojumu krīzes apstākļos, kad iedzīvotāji jūtas visnedrošāk, ir samazinājušies gan apjoma, gan ilguma ziņā. Iedzīvotāji grūtās situācijās ir tendēti vairāk paļauties uz ģimenes, nevis valsts atbalstu; sociālās apdrošināšanas sistēma un pašvaldību sociālās palīdzības sistēma neļauj justies droši (saskaņā ar SKDS veiktu Latvijas iedzīvotāju aptauju 2010.g. nogalē).
    9. 9. Secinājumi Izvēlētā pieeja ļauj aplūkot sociālo cilvēkdrošību ne tikai no valsts perspektīvas, bet arī potenciāli konstatēt apdraudētākās iedzīvotāju grupas, kā arī citus cilvēkdrošības aspektus, kas saistīti tieši ar indivīdu. Nobeigumā ir iespējams secināt, ka sociālās cilvēkdrošības kopējais stāvoklis Latvijā nav iepriecinošs. Krīzes iespaidā ir pamatoti saprotama grūtā situācija ar objektīvo sociālo cilvēkdrošību noteicošajiem faktoriem, tai skaitā sociālās apdrošināšanas un palīdzības sistēmu. Valsts īstenotā sociālās cilvēkdrošības pārvaldība ir cietusi ne tikai kvalitatīvi, bet arī kvantitatīvi. Atbalsta meklēšana ģimenes saitēs. Daļa pret-krīzes pasākumu turpināsies vēl vienu līdz dažus gadus. Tādējādi būtisks kļūst jautājums par to, kādas būs valsts iespējas turpmākajos gados veikt uzlabojumus attiecībā uz sociālās politikas apakšnozaru finansēšanu.
    10. 10. Literatūras avotiBajpai, K. The Idea of Human Security.International Studies 2003.Boin,A. “Crisis Exploitation: Politicaland Policy Impacts of FramingContests”, 2009.Daly,M. Governance and Social Policy.Journal of Social Policy, 2003.Goucha, M, Aravena, F.R. HumanSecurity, Conflict Prevention and Peacein Latin America and the Caribbean.UNESCO, FLACSO, 2001.Latvija. Pārskats par tautas attīstību2002/2003: Cilvēkdrošība. UNDPLatvija, Rīga, 2003.Latvijas iedzīvotāju aptauja. SKDS,2010.gada decembris – 2011.gadajanvāris.

    ×