Vides_parskats_Livani_AP_1red_25.08.2011

1,733 views

Published on

Published in: Technology
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Vides_parskats_Livani_AP_1red_25.08.2011

  1. 1. VIDES PĀRSKATS LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀSATTĪSTĪBAS PROGRAMMAI 2012.-2018. GADAM 1.redakcija SIA „Vides eksperti” 2011.gads
  2. 2. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA) SatursIevads……………………… .............................................................................................................................. 51. Plānošanas dokumenta mērķis ............................................................................................................. 62. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība unrezultāti..................................................................................................................................................83. Situācijas analīze ................................................................................................................................ 10 3.1. Esošā vides stāvokļa apraksts ................................................................................................................... 10 3.2. Vides kvalitāte ........................................................................................................................................... 264. Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots ....................................................... 365. Vides stāvoklis teritorijās, kuras var ietekmēt plānošanas dokuments ............................................... 37 5.1. Ar transporta un tehnisko infrastruktūru saistītās teritorijas ................................................................... 37 5.2. Komunālo pakalpojumu un publisko telpu teritorijas ............................................................................... 38 5.3. Rekreācijas un dabas teritorijas ................................................................................................................ 386. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas ......................................................................... 407. Starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības mērķi ................................. 418. Plānošanas dokumenta īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums ...................................... 45 8.1. Tiešās un netiešās ietekmes ...................................................................................................................... 45 8.2. Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes ............................................................................................ 46 8.3. Pastāvīgās ietekmes.................................................................................................................................. 46 8.4. Ietekmes uz vidi novērtējuma kopsavilkums ............................................................................................. 479. Risinājumi būtiskāko ietekmju novēršanai un samazināšanai............................................................. 4910. Alternatīvu izvēles pamatojums un izvērtējums ............................................................................... 5011. Iespējamie kompensēšanas mehānismi ............................................................................................ 5012. Iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes novērtējums .................................................................... 5113. Paredzētie pasākumi monitoringa nodrošināšanai ........................................................................... 5114. Kopsavilkums ................................................................................................................................... 53Izmantotā literatūra .............................................................................................................................. 55 2
  3. 3. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA) Lietotie saīsinājumiAP Attīstības programmaMK Ministru kabinetsSIVN Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējumsVPVB Vides pārraudzības valsts birojsDAP Dabas aizsardzības pārvaldeĪADT Īpaši aizsargājamā dabas teritorijaES Eiropas SavienībaSVID Stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīzeNAI Notekūdeņu attīrīšanas iekārtasDUS Degvielas uzpildes stacijaLMAC Latgales mākslas un amatniecības centrs 3
  4. 4. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA) Terminu skaidrojumsIetekme uz vidi – paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešaspārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību,augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomumijiedarbību.Īpaši aizsargājamā dabas teritorija (ĪADT) – īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības,kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību – retas un tipiskas dabasekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos unģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai unaudzināšanai nozīmīgas teritorijas.Natura 2000 teritorija – ir Eiropas Savienības valstu kopīgi radīts aizsargājamo dabas teritoriju tīkls jeb sistēma,kas Latvijā izveidota uz jau esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju bāzes, tām pievienojot 122 jaunasteritorijas.Paredzētā darbība – aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, būvniecība, teritorijuplānojumu izstrādāšana, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vaigalarezultāts var būtiski ietekmēt vidi.Sabiedriskā (publiskā) apspriešana – ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laika periods, kura ietvarossabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus vai piedalās citās institūcijas organizētāssabiedrības līdzdalības aktivitātēs (piemēram, sabiedriskajās apspriedēs un sabiedriskās domas aptaujās).Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN) – procedūra, kas veicama likuma „Par ietekmes uz vidinovērtējumu” noteiktajā kārtībā, lai novērtētu plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi unizstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes samazināšanai un novēršanai, kā arī lai nodrošinātu sabiedrībasinformēšanu un iesaistīšanu plānošanas dokumenta izstrādāšanas procesā.Vides pārskats – atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā(turpmāk – plānošanas dokumenti), vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgādokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas dokumentamērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu. 4
  5. 5. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA) Ievads Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (turpmāk SIVN) veikta saskaņā ar Videspārraudzības valsts biroja 2011.gada 31.maija lēmumu Nr.32 „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumapiemērošanu”. Vides pārskats ir sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros „Līvānu novadapašvaldības integrētās Attīstības programmas 2012.–2018.gadam” (turpmāk tekstā Attīstības programma)izstrādes laikā ar mērķi novērtēt šī plānošanas dokumenta plānoto aktivitāšu un projektu īstenošanas iespējamoietekmi uz vidi. LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012. – 2018. gadam ir vidējatermiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes, kas nosaka pasākumu kopumupašvaldības ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. Novada Attīstības programma, vērtējot to kopējā politikasplānošanas kontekstā ir vietēja līmeņa politikas un attīstības plānošanas dokuments, kam ir nozīmīga lomakopējā Līvānu novada attīstības kontekstā. Vides pārskatā analizēts esošais vides stāvoklis Līvānu novadā, šobrīd aktuālākās problēmas, kā arīAttīstības programmas nozīme esošo vides problēmu risināšanā un kopējā vides kvalitātes paaugstināšanasveicināšanā. Kopumā vērtējot Līvānu novada attīstības plānošanas nozare ir augstā līmenī, par ko liecina ganiepriekš izstrādāto attīstības un politikas plānošanas dokumentu skaits, gan to kvalitāte. Plānošanas dokumentaanalīze parādīja, ka attīstības programmā piedāvātie risinājumi nākotnē dos pozitīvu ieguldījumu kopējā novadaattīstībā, vienlaikus pamazām novēršot esošās vides problēmas, uzlabojot tehnisko infrastruktūru,sociālekonomisko situāciju un veicinot vispārējā dzīves līmeņa celšanu. Plānošanas dokumentā ticis meklētskompromiss starp novada ekonomisko izaugsmi, vides kvalitātes saglabāšanas un aizsardzības prasībām uniedzīvotāju vispārējā dzīveslīmeņa paaugstināšanu. Vides pārskatu sagatavoja SIA „Vides eksperti”, saskaņā ar LR likumu „Par ietekmes uz vidinovērtējumu” un LR MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidistratēģiskais novērtējums”, vērtējot SIA „ArGaumi” sagatavoto Attīstības programmas 1. redakciju. 5
  6. 6. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)1. Plānošanas dokumenta mērķis un struktūra Līvānu novadam ir plaša līdzšinējā attīstības plānošanas pieredze vietēja līmeņa plānošanas dokumentusagatavošanā, tajā skaitā jāuzsver arī dažādu nozīmīgu vides pārvaldības dokumentu sagatavošanu. Svarīgākieno tiem ir Līvānu novada tūrisma attīstības vadlīnijas (2004), Līvānu novada pašvaldības vides politikas unintegrētās vides sadarbības deklarācija (2008), Līvānu novada pašvaldības vides sektora attīstības vīzija unrīcības vadlīnijas 2008.-2014.gadam. Galvenā Attīstības programmas loma un uzdevums ir apzināt un novērtēt Līvānu novada pašvaldībasrīcībā esošos resursus (dabas resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvājot skaidru redzējumu un risinājumusto efektīvākai izmantošanai; mērķtiecīgi plānot rīcības un investīcijas (t.sk. pamats pašvaldības budžetaplānošanai), kā arī sekmēt visa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta plānošanai, ārvalstu unvietējo privāto investīciju piesaiste ) un sekmēt Līvanu novada teritorijas atpazīstamību. Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.–2018.gadam izstrādāta EiropasSociālā fonda līdzfinansētā projekta „Līvānu novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātespaaugstināšana” ietvaros. Darbības programma 2007.–2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5.Administratīvās kapacitātes stiprināšana; Pasākums: 1.5.3. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldībuadministratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2. Plānošanas reģionu unvietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana.Attīstības programmas struktūra Līvānu novada attīstības programma 2012.–2018.gadam ir Līvānu novada domes apstiprinātsdokuments, kurā ir noteikts Līvānu novada ilgtermiņā sasniedzamais mērķis (vīzija) un vidēja termiņa prioritātes7 gadu periodā. Attīstības programmā noteiktās 2 vidēja termiņa prioritātes paredzēts sasniegt, īstenojot 29uzdevumus, kas atbilstoši prioritātēm sagrupēti 6 rīcību virzienos.Līvānu novada VĪZIJA : Līvānu novads - uzņēmējdarbība, modernās tehnoloģijas un pievilcīga vide ģimeneslabsajūtai.Attīstības programma sastāv no piecām sadaļām – „PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS” , „STRATĒĢISKĀDAĻA”, „RĪCĪBAS PLĀNS”, „IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS”, „PĀRSKATS PAR LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBASATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.–2018.GADAM IZSTRĀDI UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU”.  Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze sniedz Līvānu novada sociālekonomiskās un vides kā dabiska elementa daudzpusīgu vērtējumu un analīzi, papildinot to ar aktuālākajiem statistikas datiem;  Stratēģiskā daļa – vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcības virzieni un uzdevumu kopums, vidējā termiņā sasniedzamie rezultāti;  Investīciju plāns – investīciju projektu kopums ne mazāk kā trīs gadu periodam, norādot to sasaisti ar atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu resursiem; 6
  7. 7. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)  Ieviešanas uzraudzības plāns – uzraudzības un ziņojuma sagatavošanas periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji;  Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem – sabiedrības iesaiste un sabiedrības līdzdalības efektivitāte. Vides pārskats ir Attīstības programmas neatņemama sastāvdaļa. Šajā dokumentā tiek apskatīts kānovada attīstībai izvirzītās rīcības tiek sabalansētas ar vides aspektiem (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas,gaisa kvalitāte, ūdeņu kvalitāte utml.) un to saglabāšanu un uzlabošanu. Lai būtu iespējams sekot līdzi, vai izstrādātā Attīstības programma atbilst plānotajam, Līvānu novadapašvaldība ir izstrādājusi Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību, iesaistot visas Līvānu novadapašvaldības struktūrvienības, iestādes un kapitālsabiedrības. 7
  8. 8. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)2. Vides pārskata sagatavošanas procedūra uniesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība unrezultāti Vides pārskats ir sagatavots atbilstoši LR 2001.gada 30.maija likumam „Par ietekmes uz vidinovērtējumu” un LR 2004.gada 23.marta MK noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidistratēģiskais novērtējums”.Vides pārskata projekta sagatavošanai ir izmantota:  Līvānu novada domes rīcībā esošā informācija;  Līvānu novada pašvaldības integrētās Attīstības programmas 2012.-2018. gadam (1. redakcija);  Publiski pieejamā informācija un pētījumu rezultāti par vides stāvokli novadā;  Izstrādātāju līdzšinējā pieredze stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanā un vides pārskata izstrādē;  Starptautiskajā tīmeklī pieejamie informāciju avoti un datu bāzes, t.sk. VA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” dati. Vides pārskata projekta sagatavošanas procesā tika veikta komunikācija ar pašvaldības speciālistiemun attīstības programmas izstrādātājiem, iegūstot visu pamatinformāciju, kas nepieciešama šī pārskata izstrādei.Vides pārskata projekta izstrādē ir izmantoti šādi vides politikas veidošanas un ieviešanas pamatprincipi:  Alternatīvu izvērtēšanas princips – nepieciešams izvērtēt, kā Attīstības programmā paredzētās rīcības un to iespējamās alternatīvas ietekmēs vides resursus un to kvalitāti novadā;  Atklātības princips – SIVN ir atklāts process, kas paredz interešu grupu un institūciju iesaisti, iedzīvotāju informēšanu, organizējot sabiedrisko apspriešanu un publicējot iegūtos rezultātus, secinājumus, kā arī izvērtējot un iekļaujot iedzīvotāju un citu interesentu priekšlikumus Vides pārskata dokumentā vai rekomendējot Attīstības programmas izstrādātājiem kvalitatīvākas izmaiņas vai precizējumus Attīstības programmā;  Ilgtspējības princips – esošajām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, kā arī dabas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kas jāņem vērā plānojot tuvāko attīstību un realizējot attīstības projektus;  Integrācijas princips – SIVN procedūra tika uzsākta paralēli Attīstības programmas izstrādei. Šis princips nodrošina vides prioritāšu integrēšanu plānošanas dokumentā un ļauj izvairīties no konceptuālām kļūdām. Šādā gadījumā SIVN palīdz veikt piedāvāto rīcības virzienu analīzi un identificēt tās rīcības, kurām no vides viedokļa nepieciešama papildus izpēte par to ietekmi. 8
  9. 9. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)  Piesardzības princips – ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību;  Starppaaudžu taisnīgums – pašreizējai paaudzei ir jāsaglabā vai jāvairo sociālais, dabas un cilvēku radītais kapitāls un jādod nākamajām paaudzēm iespējas attīstīties.Atbilstoši VPVB prasībām, Vides pārskata projekts komentāru un priekšlikumu sniegšanai tiks nosūtīts šādāminstitūcijām:  Valsts Vides dienesta Daugavpils reģionālajai vides pārvaldei;  Dabas aizsardzības pārvaldei;  Veselības inspekcijas Latgales kontroles daļai;  Latgales plānošanas reģiona administrācijai; Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas sanāksmes tiks organizētas vienlaikus ar Attīstībasprogrammas sabiedriskās (publiskās) apspriešanas sanāksmēm, bet pats sabiedriskās apspriešanas processnotiek paralēli kā atsevišķas procedūras. Paziņojums par Attīstības programmas un Vides pārskata sabiedriskoapspriešanu, t.sk. sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm Līvānu novadā tiek publicēts vietējā laikrakstā unievietots Līvānu novada mājas lapā www.livani.lv, SIA „Vides eksperti” mājas lapā www.videseksperti.lv , kā arīVPVB mājas lapā www.vpvb.gov.lv. Ar izstrādāto Attīstības programmu un Vides pārskatu būs iespējamsiepazīties Līvānu novada mājas lapā www.livani.lv, Līvānu novada domes ēkā, visās Līvānu novada pagastupārvaldēs, Līvānu novada bibliotēkās, Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrā. Pēc Attīstības programmasapstiprināšanas, 14 dienu laikā tiks sagatavots un publicēts informatīvs ziņojums par to, kā plānošanasdokumentā ņemti vērā Vides pārskatā iestrādātie ieteikumi. Minētais ziņojums tiks publicēts pašvaldības mājaslapā www.livani.lv. Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie komentāri, kā arī priekšlikumi un/vai iebildumi tiksiestrādāti Vides pārskata gala redakcijā, kas tiks iesniegts VPVB atzinuma saņemšanai. 9
  10. 10. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)3. Situācijas analīze3.1. Esošā vides stāvokļa apraksts Līvānu novada kā administratīvas vienības vārds pirmoreiz izskanēja 1999.gada 21.decembrī, kadadministratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros apvienojās Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts un Turku pagasts.2009.gada administratīvās reformas ietvaros Līvānu novadam pievienojas vēl Sutru, Rudzātu un Jersikas pagasts.Šobrīd Līvānu novada teritorijas kopplatība ir 62 180 ha, no kuriem Līvānu pilsēta aizņem – 497 ha, Rožupespagasts – 18 163 ha, Rudzātu pagasts – 12 467 ha, Turku pagasts – 11 900 ha, Jersikas pagasts – 11 360 ha, Sutrupagasts – 7 793 ha platību. Līvānu novadā 2011. gadā reģistrēti 13906 iedzīvotāji, tādējādi apdzīvojuma ziņāLīvānu novads ir 25. lielākais visā Latvijas teritorijā. Tāpat kā visā Latvijā kopumā, un it īpaši Latgales reģionā, arīLīvānu novada teritorijā vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence.Līvānu pilsēta Līvāni ir Līvānu novada centrs, kur koncentrēta lielākā daļa no novada sociālās, ražošanas, izglītības unkultūras infrastruktūras. Līvāniem ir raksturīga lineāra telpiskā struktūra, jo pilsētu ierobežo Daugava rietumupusē un mitras teritorijas austrumu pusē. Lielāko daļu teritorijas Līvānu pilsētā aizņem dzīvojamās apbūves teritorijas, tāpat ir salīdzinoši daudzdabas teritoriju – apstādījumi, skvēri, parki, kapu teritorijas (arī pieskaitāmas pie zaļajām pilsētas teritorijām),publiskie ūdeņi. Ekonomiskajiem attīstības procesiem nozīmīga ir ražošanas uzņēmumiem piederošā zeme (7,8%no kopējās pilsētas platības), kā arī satiksmes infrastruktūra, t.sk. dzelzceļa līnija ar tai piegulošo teritoriju. Turpmāk plānotās pilsētas attīstības tendences neparedz apdzīvojuma zonas izplešanos un jaunurūpniecisko teritoriju noteikšanu, bet gan kādreizējo industriālo teritoriju attīstību, paredzot to labiekārtošanuun tās atbilstības nodrošinājumu mūsdienu ražošanas vajadzībām un kvalitātes prasībām. Līdz šim kādreizējāsindustriālās zonas sakārtošana bija problemātiska, jo neskatoties uz tās novietojumu, kas saplūst ar Līvānupilsētas teritoriju, juridiski liela daļa šīs teritorijas atradās Jersikas pagasta robežās. Pievienojot šīs teritorijasLīvānu novadam, ir iespējama šo teritoriju attīstības plānošana. Kopumā Līvānu pilsētas robežās un tuvākajā apkārtnē atrodas 7 ezeri, 11 mazas upītes, bet cauri plūstDubnas upe un Daugava. Kopējā ūdeņu kvalitāte, izņemot Līvānu ezeru, atbilst to izmantošanai atpūtasvajadzībām.Rožupes pagasts Rožupes pagasts atrodas uz austrumiem no Līvānu pilsētas, starp diviem ceļiem, kas ved uz Preiļiem (P63) un uz Upmalu (V 678). Rožupes ciems atrodas abpus Dubnas upei, tiek iedalīts Rožupe I (Dubnas labajākrastā) un Rožupe II (Dubnas kreisajā krastā). Ciemu divās daļās sadala Dubnas upe ar visai plašu palieni unvairākām attekām. 10
  11. 11. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA) Atrašanās pie Līvānu – Preiļu 1.šķiras valsts autoceļa varētu nākotnē veicināt jaunu darījumu objektuizveidi Rožupes ciemata abās ceļa pusēs. Rožupes pagasta teritoriju šķērso 5 upes – Dubna, Feimanka, Oša, Sumanka un Melnupīte. Rožupespagastā ietilpst neliela daļa (16,4ha) no īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas liegums „Dubnas paliene”,kas ir arī NATURA 2000 teritorija.Turku pagasts Turku pagasta administratīvais centrs ir Zundāni, bet vēl pagastā lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunsilavasun Turku ciemi. Turku ciems izvietojies 2.šķiras valsts autoceļu V755 un V754 krustojumā. Ceļš V755 ved uzMežārēm, kur ērti iespējams nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, bet ceļš V754 caur Jaunsilavām – uz Līvāniem,bet pretējā virzienā – Steķiem. Abi šie ceļi Turku ciema iedzīvotājiem ir nozīmīgi, lai nokļūtu uz A6 valsts galvenoceļu. Dienvidaustrumos pagasts robežojas ar Neretas upi, no citām pusēm to ieskauj lauksaimniecības zemes.Nozīmīgākā Turku pagasta vērtība ir “Gaiņu purvs” – Natura 2000 teritorija.Sutru pagasts Sutru pagastam ir ģeogrāfiski izdevīga atrašanās vieta – līdz Līvāniem – 24 km, Preiļiem – 12 km,pagasta centrs Sutri atrodas 0,2 km attālumā no valsts 1. šķiras autoceļa P63 Līvāni – Preiļi. Sutru pagastasvarīgākā tautsaimniecības nozare ir lauksamniecība.Rudzātu pagasts Pagasta teritorija atrodas netālu no lielajām automaģistrālēm Rīga – Rēzekne un Rīga – Daugavpils.Galvenās nozares pagastā ir lauksaimniecība, mežizstrāde un tirdzniecība, bet populārākā uzņēmējdarbībasforma – z/s. Pagasta ziemeļu un austrumu daļā ir vairāki purvi, pazīstamākais no tiem – īpaši aizsargājamādabas teritorija un nozīmīga gājputnu pulcēšanās vieta Lielais Pelečāres purvs, kas ir NATURA 2000 teritorija.Pagasta teritoriju šķērsojošā Ošas upe un tās pietekas veido plašu nelielu ūdensteču tīklu. Pagasta teritorijaatrodas Lubānas līdzenuma – Latgales augstienes klimatiskajā rajonā. Tas ir viskontinentālākais un siltākaisLatvijas klimatiskais rajons. Bezsala periods ilgst 135 – 145 dienas. Pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas pagastateritorija pieder pie Latgales augstienes Feimaņu pauguraines.Jersikas pagasts Pagastu šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža(Pāternieki), viens vietējais autoceļš (2.šķiras autoceļš) V757 Grīva – Stari un dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils, pakuru notiek gan pasažieru pārvadājumi, gan arī kravu pārvadājumi. Laba satiksme ir viena no galvenajāmpagastu raksturojošām iezīmēm. Pamata iedzīvotāju nodarbošanās ir lauksaimniecība, daļa iedzīvotāju atradušidarbavietas Līvānu pilsētā. No Jersikas pagasta teritorijas iztek Daugavas pieteka Gumerte, cauri pagastam tek Daugavas pietekaIzteka. Pagastā ir 17 apdzīvotas vietas un 2 ciemi (Upenieki un Jersika). Jersikas pagasta teritorijā atrodas divaspārceltuves – Līvānu pārceltuve un Dunavas pārceltuve (Stūrišķos). Jersikas (Gercike) vārds no 1203. līdz1375.gadam daudzkārt minēts rakstītajos avotos. Jersikas pilskalns bijis 12. un 13. gs. seno latgaļu Jersikas valsts 11
  12. 12. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)ekonomiskais un politiskais centrs. 13. gs. sākumā tajā valdīja Visvaldis. Kad vācu krustneši Jersiku 1209.gadāieņēma, viņu laupījumā bez visa cita bija arī baznīcu zvani un svētbildes, kas liecina par Jersikas kristīgo raksturu.Izrakumi pilskalnā ļauj secināt, ka ļaudis te dzīvojuši kopš 1. g.t. p.m.ē. Pilskalna plakumā konstatētas 10 apbūveskārtas. Mazāk stāvajā pilskalna Z malā ierīkots valnis. Visapkārt pilskalnam atradusies senpilsēta, bet lejpuspilskalna Daugavas krastā – kapulauks. Pilskalns savas varenās aizsardzības būves – valni ar koka kamerām –ieguva 11. gs.. Domājams, tas sakrīt ar Jersikas karaļvalsts nostiprināšanos.3.1.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme un mežiLauksaimniecības zemes Līvānu pilsētas un novada uzņēmējdarbībai ir nozīmīga lauksaimnieciskās ražošanas pieredze. Kopumānovadā ir gan sīkas saimniecības pašpatēriņam, gan saimniecības līdz 170 liellopiem un līdz 400 ha sējplatības.Apmēram 850 saimniecības piesakās uz ES un valsts atbalsta maksājumiem. Kopējā lauksaimniecībāizmantojamā zeme Līvānu novadā aizņem 65 % no novada teritorijas. Šobrīd Līvānu novadā galvenāslauksaimniecības nozares ir piena lopkopība, liellopu gaļas ražošana un graudkopība. Atsevišķas saimniecībasnodarbojas ar augļkopību un dārzeņkopību. Netradicionālās lauksaimniecības nozares ir biškopība, truškopība,ārstniecības augu audzēšana. Liela daļa no pagastu iedzīvotājiem strādā savās saimniecībās. Attīstītalauksaimniecība ir Rudzātu pagastā, savukārt Rožupes pagastā zemnieku saimniecību skaits ir lielāks parpiemājas saimniecību skaitu. Bioloģiskās saimniecības ir labs potenciāls ekotūrisma attīstībai novadā. Jau tagadnovadā ir ap 90 bioloģiskajām saimniecībām, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, augkopību, pienalopkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Visvairāk bioloģisko saimniecību ir Rožupes, Rudzātu un Sutru pagastos.Viena no aktuālākajām bioloģiskās lauksaimniecības problēmām ir, ka, lai arī Latgalē ir samērā liels bioloģiskosaimniecību skaits, ne Līvānu novadā, ne arī citviet Latgalē nav pieejami bioloģiskās lauksaimniecības produktupārstrādes uzņēmumi. No vides un sugu aizsardzības viedokļa lauksaimniecības zemju masīvi ir starptautiski nozīmīgs biotopsmigrējošiem putniem, īpaši dzērvēm un zosīm. Viens no aspektiem, kas samazina bioloģisko daudzveidībuSasnovska latvāņa izplatība. Latvāņi ir izplatīti vairākās Līvānu novada teritorijās – Jersikā (pie A6 šosejas), Turkupagastā ( Smelcēja, Robežnieki, Kalnapurvs, Spēlesķeiri, Turki, Niedrupes ), Rožupes pagasta Mežancānos, kā arīLīvānos pie Līvānu pilsētas robežās iepretim DUS „ RNS-D”. Nozīmīga lauksaimniecības zemju problēma saistāma ar lauksaimniecībā izmantojamo zemjuaizaugšanu ar nezālēm un to dabiskā apmežošanās. Lauksaimniecības zemēm, kuras nav plānots turpmākizmantot, būtu jāizstrādā apmežošanas koncepcija, kas būtu jāplāno sabalansēti ar ainaviskajiem resursiem.Meliorācijas sistēmu uzturēšana ir zemju īpašnieku rokās, tādējādi nav informācijas par novada meliorācijassistēmu stāvokli, bet kopējā tendence rāda, ka īpašnieki vairumā gadījumu nekādus meliorācijas sistēmuuzturēšanas darbus neveic. 12
  13. 13. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)Meži Kopumā mežu teritorijas aizņem 26% no visas novada kopējās platības. Līvānu novadā mežu kopplatībair 9928ha. Pārsvarā Līvānu novadā sastopami ir jaukto koku meži, kas sastāda 76,5% no visu novada mežukopplatības. Līvānu novadā meži ir svarīgs izejvielu resurss lauku attīstībā (uzņēmējdarbība) un tiem ir nozīmīgaloma apkārtējās vides aizsardzības (gaisa kvalitāte), kā arī sociālo iespēju nodrošināšanā (aktīvā atpūta, medības,ogošana, sēņošana). Meži ir atzīti kā viena no nozīmīgākajām Latgales reģiona telpiskajām vērtībām, kasjāsaudzē.Plānojot novada attīstību, jāņem vērā Latvijas Valsts mežu vides politika turpmākajiem gadiem:  Minimāla izciršana (2011.gadā pēc snieglauzēm ir izcirsti lielāki apjomi nekā bija plānots);  Meža platību atjaunošana, kvalitatīva jaunaudžu kopšana, kā arī sēklu un stādu (meža izejmateriāla) kvalitātes paaugstināšana, lai maksimāli nostiprinātu koku struktūru un pēc gadiem panāktu kvalitatīvu un spēcīgu mežaudzi;  Zinātnisko pētījumu veikšana sadarbībā ar laboratorijām un zinātniskajiem institūtiem, lai izvēlētos efektīvākos veidus 2010.–2011.gada ziemā noliekto koku atjaunošanai vai pēc iespējas to ilgtspējīgākai izmantošanai;  Mistraudžu (jaukta tipa – skuju koki un lapu koki) platību palielināšana, jo ir izpētīts, ka jauktās mežaudzēs koku saknes un vainagi, savstarpēji viens otru papildina un nostiprina.Būtiskākās lauksaimniecības un mežu resursu problēmas:  Lauksaimniecības zemju aizaugšana;  Latvāņu invāzija pie A6 šosejas Jersikas pagastā, Turku pagastā un DUS „RNS-D” apkārtnē un Rožupes pagasta Mežancānos;  Bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanas uzņēmumu trūkums;  Nekoptās meliorācijas sistēmas.3.1.2. Virszemes ūdeņiUpes Līvānu novada teritorijas dienvidrietumu robežu iezīmē Daugava. No Līvānu dienvidu robežas līdz 1Veiguriem atrodas Daugavas senleja. Daugavas un Dubnas ielejā tā ir 85 m virs jūras līmeņa, no upēm attālākajādaļā tā sasniedz 96 m virs jūras līmeņa. Atsevišķu reljefa formu relatīvais augstums sasniedz 3-8 m. Ieplakas bieživien ir pārpurvotas, ūdeņu noteci no tām apgrūtina dažādi būvniecības gaitā izveidoti uzbērumi. Daugavas ieleja1 Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns. Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs.2009. 13
  14. 14. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)ir 8–10 m dziļa, tajā ir paliene un 400–600 m plata 1. virspalu terase. Ielejas nogāzes visumā ir lēzenas.Daugavas gultne šajā posmā ir taisna, 200–300m plata. Daugavā ietek Dubna, kuras lielākās pietekas ir Oša un Feimanka, kā arī nelielā pieteka Dabiņa. Nereta,Daugavas labā krasta pieteka, ir 46 km gara, šķērso Turku pagasta teritoriju, tai skaitā Turku ciemu. Citasietekošās mazākās upītes meliorācijas rezultātā ir pārveidotas (Sumanka, Melnupīte Rožupes pagastā, Rudzātupagastā Melnupīte un Borovka, Taurupe Turku pagastā). Dubnas ieleja ir sekla, gultne 60–100m plata, grīvā ar saliņām. Krasti visumā lēzeni, tikai atsevišķosposmos stāvi. Straumes ātrums 01–0,4m/s, ir arī krāčaini posmi.Ezeri Līvānu novads bagāts arī ar ezeriem. Tajā atrodas Silavas ezeru virkne, kas turpinās Vīpes pagastā.Ezeru izcelsme ir subglaciāla. Silavas ezeru grupai pieder 5 ezeri, t.sk. Šūmaņu (Ilzites) ezers, Garais ezers. Silavuezeru virknes ezeri atrodas tuvu A 6 autoceļam, to apkārtne ir potenciāli pievilcīga atpūtas vietu un savrupmājubūvniecībai, kā tas novērojams pēc intereses par nekustamajiem īpašumiem un to sadalīšanas. PurvainieMāsānu un Skrebeļu ezeri atrodas blakus purviem, pieeja ezeriem ir ierobežota, tie atrodas mežu ielokā.Rudzātu pagastā atrodas arī Daguma ezers, kurš ir aptuveni 59 ha liels. Jersikas pagastā Iesalnieku ezers, kas ir16,7 ha liels un Dimantu ezers ar 43,6 ha lielu platību. Līvānu ezers ir 4,5 ha liels un atrodas Līvānu teritorijasziemeļdaļā Daugavas ielejā. Ezera krasti ir zemi, lēzeni, smilšaini, vietām arī dūņaini. Ezera apkārtne pakāpeniskipārpurvojas. Līvānu ezers ir Līvānu novada pašvaldības īpašums.Pali Ziemā upju posmi aizsalst. Ledus uzlūst marta beigās – aprīļa sākumā, kūstot ledum, rodas ledus masasaizsprostojumi un sākas pavasara pali. Ūdens līmenis parasti ceļas strauji. Palu vidējais ilgums 10-25 dienas,atsevišķos gados 50 dienas. Visaugstākais līmenis ir pavasara palos. Maksimumu tas sasniedz aprīļa otrajādekādē. Daugavā augstākais līmenis reģistrēts laika posmā no 1881. līdz 2011.gadam, kad 1931., 1951. un1956.gadā – vairāk kā 89,5m virs jūras līmeņa (Meņķu hidrometriskajā postenī Daugavas kreisajā krastā, 0,7kmlejpus Dubnas ietekas, posteņa nulles līmenis ir 82,08 metri virs jūras līmeņa). Aprēķina maksimālais līmenis arvarbūtību 1% (vienu reizi 100 gados) ir 89,9m virs jūras līmeņa. Dubnā pavasara palu vidējais līmenis par 0,3–0,5m pārsniedz palienes augšējo robežu un maksimālielīmeņi tuvi Daugavas līmeņiem. Palu ietekmē veidojas applūšanas draudi, kas nozīmē ūdens iekļūšanu pagrabstāvos, pamatu sēšanoszem būvēm, gruntsūdeņu ieplūšanu kanalizācijas savācējakās, kā arī piesārņojošu vielu nonākšanugruntsūdeņos, upēs. 14
  15. 15. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)Virszemes ūdeņu kvalitāte Daugavas un Dubnas ūdens kvalitāti raksturo mērens organiskais piesārņojums, barības vielu saturs,pietiekami augsts skābekļa saturs, bagāta flora un fauna, liela zivju populācija. Vasaras periodā Dubna stipriaizaug ar meldriem un ūdenszālēm. Tā kā Dubnas upes baseinā ietilpst vairākas pašvaldības, upes aizaugšanuveicinošu vielu avoti varētu būt meklējami ne tikai Līvānu novada teritorijā. Šajā gadījumā Līvānu novadam kāDubnas lejteces pašvaldībai ir būtisks baseinu princips upes pārvaldes realizēšanā, kur līdzdalību par upesstāvokli uzņemtos arī citas baseina pašvaldības. Daugavas un Dubnas upju ekoloģisko kvalitāti negatīvi ietekmē piesārņojošo vielu noplūde galvenokārtno difūzajiem emisijas avotiem (notece no uzņēmumu teritorijām, no individuālā sektora, kurš nav pieslēgtskanalizācijas sistēmai, mazdārziņiem un lauksaimniecības zemēm). Līvānu ezera kvalitāte tiek būtiski ietekmēta,jo tajā ieplūst notekūdeņi no individuālajām dzīvojamajām mājām, kas nav pieslēgtas centralizētai kanalizācijassistēmai. Līvānu ezera sliktās kvalitātes dēļ, bieži vien šajā ūdenstilpē ir noteikti peldēšanās ierobežojumi.Rekreācijas funkcijas Upes un ezeri Līvānu novadā ir svarīgs resurss aktīvā tūrisma attīstībai un pievilcīga vide jaunusavrupmāju būvniecībai, taču plānojot apbūvi un rekreācijas objektus upju tuvumā, svarīgs faktors ir upesaizsargjoslu noteikšana teritorijām ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados. Līvānu novadā pašlaik nav oficiālu peldvietu. Iecienītas atpūtas vietas pie ūdens ir Līvānu pilsētā pieDubnas, Turku pagastā pie Garā ezera, Rožupē pie Dubnas upes un Turku pagastā pie Silavu ezera, kuru izmantokā peldvietu, taču tas ir visai piesārņots. Virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai jābūt starpattīstības projektu prioritātēm. Piemēram, Līvānu ezers nākotnē varētu būt pilsētas atpūtas zona. Lai torealizētu, tam jābūt nodrošinātam ar visām nepieciešamajām peldvietas prasībām un ūdens kvalitātei jāatbilstpeldūdeņu kvalitātes rādītājiem.Būtiskākās virszemes ūdeņu problēmas:  Pavasara pali lielākajās upēs;  Epizodiska vāja rakstura bioloģiskā un mikrobioloģiskā piesārņojuma klātbūtne Daugavā un citās upēs, īpaši pavasara palu un lauksaimnieciskās apstrādes posmā (pavasarī) ;  Nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšana no privātmājām;  Peldvietu trūkums;  Virszemes ūdeņu piesārņojums ar lokālas nozīmes neattīrītiem kanalizācijas ūdeņiem;  Slikta peldūdeņu kvalitāte, nesakārtota rekreācijas infrastruktūra pie virszemes ūdeņiem.3.1.3. Derīgie izrakteņi Līvānu novads bagāts ar derīgajiem izrakteņiem. Novadā sastopamas dolomīta, māla, kūdras, smilts unsmilts–grants atradnes, bet visnozīmīgākais resurss ir kūdra. 15
  16. 16. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA) Novada teritorijā ir vairākas nozīmīgas kūdras atradnes. Lielākās kūdras atradnes ir Steperu (54500 3 3 3tūkst. m , no tiem novērtētie 8280 tūkst. m ), Skrebeļu (Skrūzmaņu) (izpētītie krājumi 14296,5 tūkst. m ), 3 3Māsānu (3570 tūkst. m ), Peisenieku (2940 tūkst.m ). Kūdras izstrāde notiek Skrebeļu purvā (SIA „Līvānu kūdrasfabrika”). Pie autoceļa Līvāni – Preiļi (P63) atrodas pārkraušanas punkts. Gaiņu purva kūdras atradne ir 1000 ha 3liela, izpētītie kūdras krājumi – 4795tukst. m , kūdra atrodas 5 m dziļumā. Kūdra piemērota lauksaimniecības 2mēslojumam. Līdz ar dabas lieguma statusu kūdras izstrāde Gaiņu purvā nav pieļaujama. Dolomītu atradnes ir Grugulēs un Rožupē (prognozētie krājumi), un Jersikā. Līvānu novada teritorijā atrodas trīs māla atradnes, visas atrodas Rožupes pagastā. Lielākā ir 3Briežusalas māla atradne (944,4 ha, izpētītie krājumi 1987.gada – 42,5 milj. m ). Briežusalas māls piemērotsķieģeļa un keramzīta ražošanai. Otra lielākā atradne ir „Rubeņi – māls” (706,9 ha, izpētītie krājumi 1989.gadā – 3 32,05 milj. m un novērtētie – 30,8 milj. m ). Māls piemērots ķieģeļa un keramzīta ražošanai. Līvāni – mālsatradnes platība ir 106,2 ha. Tā ir praktiski izstrādāta. Novada teritorijā ir vairākas smilts un smilts–grants atradnes, kas netiek izmantotas, taču atradnēVanagsils notiek smilts–grants izstrāde. Neliela sapropeļa atradne atrodas Silavu ezerā (platība 5 ha), kas atrodas 4–4,6m dziļumā. Sapropeļaperspektīvie krājumi prognozēti ap 30 tonnām.Derīgo izrakteņu ieguves ietekmes Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem ir saistāms ar derīgo izrakteņu, konkrēti dolomīta ieguvi unšīs nozares attīstību novada nākotnes perspektīvā. Pašvaldības attieksme pret attīstības procesiem ir atbalstoša,tomēr svarīgs ir uzdevums sociālekonomisko un sabiedrības interešu sabalansēšana. Apjomīgākālauksaimniecības zemju transformācijas iecere derīgo izrakteņu ieguves teritorijās ir saistāma ar SIA „MarkInvest Latvia” plānoto darbību Jersikas pagastā „Birzākos”. Šobrīd esošās dolomīta atradnes platība ir 4,28ha,bet nākotnē, attīstot dolomīta ieguvi arī citos īpašumos, kas atrodas turpat līdzās, kopējā platība, dolomītaieguves mērķiem, sasniegs aptuveni 20ha. SIA „Mark Invest Latvia” norādījuši, ka plāno izstrādāt atradni„Rudzusalas” un tikai tad sākt izstrādi nākamajā atradnē. Šobrīd šajā teritorijā vienā no zemes gabaliem, jau noris derīgo izrakteņu ieguve. Tomēr problēmasaistāma ar to, ka līdz šim darbība, kas definējama kā derīgo izrakteņu ieguve, juridiski tikusi noformulēta kādīķsaimnieciskā darbība – t.i. ainavisko dīķu veidošana. Lai turpmāk izvairītos no situācijas, kad reālā darbība navatbilstoša sākotnējam formulējumam, Jersikas pagasta teritorijas plānojuma apbūves noteikumos (apstiprinātiar Līvānu novada domes 2010.gada 16.novembra lēmumu Nr. 21–1) definēts, ka pieļaujamais jaunveidojamodīķu dziļums nedrīkstēs pārsniegt 3m. Līvānu novada Jersikas pagasta pārvalde 2009.gada rudenī saņēma sūdzības no vietējiem iedzīvotājiempar to, ka esošajās grodu akās strauji samazinās ūdens līmenis. Kā ūdens samazināšanās iemesls tiek minētssaimniecības „Rudzusalas” teritorijā esošā dīķa ierīkošana un dolomīta ieguve. Pieaicinot Daugavpils reģionālās2 Līvānu novada teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Apstiprināts 2006.gada 30.martā (lēmums Nr.7-31). 16
  17. 17. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)vides pārvaldes speciālistus 2010.gada 29.aprīlī, tika veikta grodu aku apsekošana 31 viensētā, kas atrodasUpeniekos, Birzākos un Iztekās un tiem pieguļošajās teritorijās. Lai varētu precīzi definēt un novērtēt iespējamās ietekmes SIA „Mark Invest Latvija” darbībai –dolomīta ieguvei, nepieciešams veikt padziļinātu pētījumu par esošās un plānotās dolomīta ieguves ietekmi uzapkārtējo vidi. Iegūtie rezultāti būtu pamatojums SIA „Mark Invest Latvija” darbības turpināšanai vaipārtraukšanai. Dolomīta ieguves, spridzināšanas, drupināšanas un transportēšanas rezultāts varētu radītpaaugstināta trokšņa līmeni ieguvei pieguļošajās un apkārtējās teritorijās. Spridzināšanas darbi (dolomīta slāņa irdināšana, izmantojot spridzināšanas metodi) varētu ietekmēttuvāko māju iedzīvotājus. Trokšņa mazināšanai viens no risinājumiem nodrošināt visvairāk ietekmējamās mājasar pakešu logiem. Arī ceļu labiekārtošana un cietā seguma noklāšana māju tuvumā samazinās trokšņa ietekmi.Lai samazinātu karjera trokšņa radīto ietekmi, paredzēts dolomīta ieguves laikā saglabāt pa atradnes izstrādeslaukuma perimetru izveidoto noņemtās grunts valni (4–6 m augsts), kas veido trokšņa ekrānu attiecībā pretapkārtējo teritoriju.Būtiskākās derīgo izrakteņu problēmas:  Nepietiekami izpētīti derīgo izrakteņu resursi;  Negatīva ietekme uz apkārtējo vidi ( hidroloģiskā režīma izmaiņas, troksnis, vibrācijas u.c. aspekti);  Nepietiekama vietējo derīgo izrakteņu izmantošana vietējā ražošanā un ceļu uzturēšanā.3.1.4. Aizsargājamās dabas teritorijas Līvānu novadā ir nozīmīgas un ar īpašu dabas aizsardzības statusu apzīmētas dabas teritorijas. Šisaspekts jāņem vērā plānojot novada attīstības pasākumus un rīcības. Līvānu novadā atrodas trīs īpašiaizsargājamās ( Natura 2000) teritorijas:  Dabas liegums „Lielais Pelečāres purvs” ;  Dabas liegums „Gaiņu purvs” ;  Dabas liegums „Dubnas paliene” ;„Lielais Pelečāres purvs” Daļa no purva atrodas Rudzātu pagastā. „Lielais Pelečāres purvs” ir dabas liegums (NATURA 2000).Teritorija plešas arī Krustpils novada Atašienes pagastā, Riebiņu novada Sīļukalna pagastā un Varakļānu novadaVarakļānu pagastā. Dabas liegums dibināts 1977.gadā, platība – 5331 ha. Teritorija ietver augsto purvu. Purvamalās meži, kur ligzdo dažādu sugu dzeņi. Izcila putnu aizsardzības teritorija, sastopamas arī tādas aizsargājamasputnu sugas kā melnkakla gārgale, melnais stārķis, peļu klijāns, mednis, rubenis, mazais ērglis, pļavas lija u.c. 17
  18. 18. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA) 3Konstatētas arī ES Biotopu direktīvas sugas: lielais tritons un zirgskābeņu zilenītis . Teritorijai nav izstrādātsDabas aizsardzības plāns un nav izstrādāti Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Izvērtējot dabaslieguma „Lielais Pelečāres purvs” potenciālu Līvānu novada dabas vides vērtību saglabāšanā un ilgtspējīgāattīstībā, papildus dabas aizsardzības plānam šai teritorijai nepieciešams izstrādāt arī ilgtspējīgā dabas izziņastūrisma attīstības plānu.„Gaiņu purvs” „Gaiņu purvs” ir 1113 ha liels, klajš sūnu purvs, kas izveidojies uz bezakmens māla pamatnes un irapaudzis retām priedītēm – reti sastopama ainava, daudzu putnu ligzdošanas vieta. Nozīmīga augsto purvuaizsardzības teritorija. Sastopami pārmitri apšu – melnalkšņu meži, kas ir aizsargājams Eiropas nozīmesaizsargājams biotops, kā arī bērzu un skujkoku meži un tādas putnu sugas kā dzērve (Grus grus), kuitala(Numenius arquata), dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria). Saimnieciskā darbība purvā nenotiek un netiekplānota arī turpmāk. „Gaiņu purvs” jau iepriekš ir sastapies ar ūdenslīmeņa samazināšanos un pastāv nopietns 4drauds, ka tas var izžūt pilnībā, līdz ar to tiek apdraudēta purvā esošo biotopu pastāvēšana. Teritorijai navizstrādāts Dabas aizsardzības plāns un nav izstrādāti Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.„Dubnas paliene” Īpaši aizsargājamā dabas teritorija – dabas liegums „Dubnas paliene” – dibināta 2004.gadā, iekļautaEiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Dabas lieguma kopējā platība ir 377,7 ha. Tas atrodasLīvānu novada (16,4ha) un Vārkavas novada teritoriju daļā (361,3ha). Natura 2000 teritorija noteikta atbilstošiES direktīvai „Par savvaļas putnu aizsardzību 79/409 EEK, un direktīvai „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas unfloras aizsardzību 92/43 EEK”. Teritorija izveidota, lai saglabātu izcilas sugām bagātas mēreni mitrās pļavas unupju palieņu pļavas (ES Biotopu direktīvas biotopi), kas aizņem lielas platības. Dabas lieguma „Dubnas paliene”teritorijā ir dabiskākais palienes posms Dubnas tecējumā, kas saglabājies pēc plašās meliorācijas 20.gadsimtā,sākot jau ar 30. –tajiem gadiem. Par spīti daudzajiem grāvjiem un taisnotajai upes gultnei, saglabājušies dabisko,mitro un ciņaino pļavu fragmenti. Vairākas lielas vecupes un mitras ieplakas ar daudzveidīgu veģetācijusengultnes vietās. Apkārt krūmāji un lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Teritorijā sastopamas 3 īpašiaizsargājamas augu sugas: jumstiņu gladiola, rūgtā draudzenīte un stāvlapu dzegušpirkstīte. Stāvlapudzegušpirkste sastopama slapjās pļavās un grāvju malās. Augsts ligzdojošo griežu blīvums, ligzdo arī ormanītis.Teritorijai nav izstrādāts Dabas aizsardzības plāns un nav izstrādāti Individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi.3 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs. VDC.2011.4 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs. VDC.2011. 18
  19. 19. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)Citas nozīmīgas dabas teritorijas:  Jersikas pagastā atrodas Jersikas aleja 0,5ha platībā (apmēram 200 m garumā), kas ir dabas piemineklis un atrodas aizsardzībā kopš 2005.gada;  Nozīmīgs ir arī Māsānu, Peisenieku, Raganu u.c. purvi. Sutros – Laipu un Velna purvi;  Steperu (Steporu) purvs – ornitoloģiski nozīmīgs augstais purvs (3740ha), kura tuvumā saglabājušās mazskartas pļavas. Atrodas Rudzātu, Rožupes un Sutru pagastā;  Rudzātos – Medņu purvs ar platību 1410 ha, tas ir augstais purvs ar ģeoloģiskām īpatnībām un tam raksturīgām tipiskām putnu sugām. Pie dabas vērtībām minami divi mikroliegumi un paliels skaits dižkoku. Dižkokus skatīt 3.1. tabulā.Mikroliegumi Līvānu novadā VAS „Latvijas valsts meži” teritorijā noteikti divi mikroliegumi – medņu riestamikroliegums ar platību 74,9 ha, buferzonas platība 135 ha, apsaimniekotājs VAS „Latvijas valsts meži”Dienvidlatgales mežsaimniecība un mikroliegums īpaši aizsargājami sugai (informācija nav publicējamasabiedrībai) Turku pagastā. Dižkoki Līvānu novadā (3.1. tabula) Aizsardzības Suga Apkārtmērs, m Atrašanās vieta kategorija Parastais ozols Dižkoks 7.22 Turku pagastā (Quercus robur L.) Parastā goba Vietējais 3.9 Turku pagastā (Ulmus glabra) dižkoks Vietējais Parastais ozols 4.2 Rožupes pagastā dižkoks Vietējais Parastais ozols 4.1 Rožupes pagastā dižkoks Vietējais Parastais ozols 4.0 Rožupes pagastā dižkoks Vietējais Ziemas liepa 3.5 Rožupes pagastā dižkoks Vietējais Ziemas liepa 3.5 Rožupes pagastā dižkoks Kadiķis Vietējais 1.3 Rožupes pagastā 19
  20. 20. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA) Aizsardzības Suga Apkārtmērs, m Atrašanās vieta kategorija dižkoks Sudrabvītols Reta suga 5.1 Rožupes pagastā Parastais ozols Valsts nozīmes 5,25 Jersikas pagastā dabas (Quercus robur) piemineklis Parastā vīksna Valsts nozīmes 4,43 Jersikas pagastā dabas (Ulmus laevis pall) piemineklis Parastā egle Valsts nozīmes 3,3 Jersikas pagastā dabas (Pice abies) piemineklis Baltais vītols Valsts nozīmes 4,85. Jersikas pagastā dabas (Salix alba) piemineklis Parastais ozols Valsts nozīmes 6,73. Jersikas pagastā dabas (Quercus robur) piemineklis Zviedrijas kadiķis Valsts nozīmes 1,05 Jersikas pagastā (Juniperus dabas communis) piemineklis Parastā liepa Valsts nozīmes 5,86 dabas Jersikas pagastā (Tilia cordata mill) piemineklis Parastais ozols Valsts nozīmes 5,4 dabas Jersikas pagastā (Quercus robur) piemineklis Parastais ozols Valsts nozīmes 6,33 dabas Jersikas pagastā (Quercus robur) piemineklis Parastais ozols Valsts nozīmes 5,9 dabas Jersikas pagastā (Quercus robur) piemineklis „Jersikas aleja” Valsts nozīmes - dabas Jersikas pagastā piemineklis 20
  21. 21. Pašvaldība noteikusi arī virkni vietējās nozīmes dižkoku, kas tiks iezīmēti topošajā teritorijas plānojumāun tiem tiek noteikti aizsardzības un saglabāšanas noteikumi. Piemēram, Sutru pagasta teritorijā atrodaspagasta nozīmes dižkoks – ozols, apkārtmērs 2,96 m, (atrodas Rengentovā uz privātās zemes). Rudzātu pagastateritorijā atrodas trīs aizsargājami dižkoki – Kurčinu dižozols (5,6 m), Dižozols, kas atrodas 500 m no Rudzātuciema autoceļa Rudzāti – Steķi malā; un Rudzātu dižozols. Kurčinu dižozols atrodas pie Kurčinu mājām, ~ 7 km uzziemeļiem (uz Varakļānu pusi) no Rudzātiem. Ozols ir ar cauru vidu, tā stumbrs sagriezies un sašķiebies. Apkārtozolam aug apses un egles. Koka apkārtmērs 1,3 m augstumā virs zemes ir 5,55 m, bet augstums – 27 m. Ozolavainags ir daļēji nokaltis. Kopumā vērtējot Attīstības programmā ietvertās aktivitātes un plānotos realizācijas projektus, varsecināt, ka plānotā projektu virzība nepasliktinās vides kvalitāti, bet pat to uzlabos. Kā pozitīvi aspekti vērtējamiattīstības virzieni saistībā ar centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas attīstību Līvānu pilsētā un lielākajāsnovada pagastu apdzīvotajās vietās, zaļo zonu un videi draudzīgu tūrisma veidu attīstīšana, kā arī industriālāszonas plānotā sakārtošana atbilstoši vides aizsardzības un kvalitātes kritērijiem. Liela nozīme dabas teritorijusaglabāšanā ir Līvānu novada domes iniciatīvai vides pārvaldības ieviešanā pašvaldības ietvaros.3.1.5. Kultūras pieminekļi un citi nozīmīgi tūrisma objekti Līvānu novadā tūrisma attīstībai tiek pievērsta liela nozīme, kas veicina gan esošā tūrisma potenciālaattīstību un popularizēšanu, gan attīsta jaunus vai līdz šim novadā maz apgūtus tūrisma resursus. Līvāniem2004.gadā ir izstrādātas Līvānu novada tūrisma attīstības vadlīnijas, kā arī Līvānu novada tūrisma vīzija, kasnosaka, ka Līvānu novads ir atpazīstams kā pievilcīgs tūrisma galamērķis, kas nodrošina sirsnīgu viesmīlību untūristu vajadzībām atbilstošus, kvalitatīvus, ilgtspējīgus un autentiskus tūrisma produktus ar augstu pievienotovērtību, ko rada cilvēks ar savām zināšanām, profesionalitāti un pieredzi. Attīstības programmā definēts, ka Līvānu novada tūrisma produktu attīstība nākotnē jābalsta uzpiecām pamatvērtībām – kvalitāti, ilgtspējību, individualizāciju, augstu pievienoto vērtību, tūristu iesaisti unpieredzes gūšanu.  Kvalitāte – vienota Līvānu novada tūrisma piedāvājuma pamata veidošana un nostiprināšana, paaugstinot tūrisma pakalpojumu kvalitātes līmeni;  Ilgtspējība – veidojot ilgtspējīgu tūrisma produktu, jāņem vērā, lai:1) būtu ieguvumi vietējai ekonomikai,2) attīstot tūrisma produktu tiktu nodrošināti sociāli ieguvumi vietējai sabiedrībai (piemēram, radītas jaunasdarba vietas, izveidota jauna vai uzlabota esošā infrastruktūra),3) tiktu saglabātas dabas vērtības,4) tiktu saglabātas kultūras vērtības un tās tiktu integrētas tūrisma produktos.  Individualizācija – paredz tūrisma piedāvājuma radīšanu vai pielāgošanu atbilstoši katras nišas un segmenta individuālajām vajadzībām;
  22. 22. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)  Augsta pievienotā vērtība – ar augstas pievienotās vērtības tūrisma produktiem tiek saprasti tādi produkti, kur pievienoto vērtību rada cilvēks ar savām zināšanām un profesionalitāti. Šāda produktu attīstīšana ir cieši saistīta tieši ar pašu tūrisma pakalpojumu sniedzēju vēlmi ieguldīt tajā savas zināšanas, pieredzi, pašiem radot pieprasījumu un sadarboties ar citiem;  Tūristu iesaiste un pieredzes gūšana – šis tūrisma produktu pamatprincips paredz individuāli izstrādātu vai dažādu pakalpojumu sniedzēju sadarbības rezultātā radītu jaunu tūrisma produktu ieviešanu vai esošo pilnveidošanu tā, lai tas dotu tūristiem iespēju līdzdarboties, iesaistīties un piedzīvot emocijas, tādējādi gūstot jaunu, nebijušu pieredzi un kvalitatīvi aizpildītu laiku, kas veicinātu uzturēšanās ilguma palielināšanos un pozitīvas rekomendācijas. Līvānu novadā ir nozīmīgi kultūras pieminekļi un tūrisma objekti, kas veido lielo kultūrvēsturiskātūrisma potenciālu pagastā. Tūristu piesaistē svarīgi ir gan vēsturiskie objekti, gan informatīvi izglītojošie.Nozīmīgākie Līvānu novada tūrisma resursi:  Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi (dažāda stila baznīcas);  Senkapi un piemiņas vietas;  Krucifiksi;  Pārceltuves pār Daugavu gan kā infrastruktūras, gan tūrisma resurss;  Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;  Velomaršruti un maršruti laivotājiem, meža takas;  Ainavas un to kopas;  Latgales mākslas un amatniecības centrs (LMAC) ;  Viesu mājas;  Līvānu Stikla rūpniecības mantojums. Līvānu Sv. Miķeļa katoļu baznīca ir arhitektūras piemineklis. Baznīcas celtniecība uzsākta 1860.gadā unpabeigta 1861.gadā. 1.Pasaules karā stipri nopostīta, bet vēlāk atjaunota. Baznīcai ir vairāki altāri. Tā ir trijujomu mūra celtne, kuras arhitektoniski nozīmīgākie elementi ir interjera arhitektūra un baznīcas iekārta.1936.gadā uzstādītas jaunas ērģeles un ievietotas mākslinieka Šēnberga glezna "Sv. Jānis Kristītājs" un 14 Krusta 5ceļa gleznas (vācu mākslinieka Fogela gleznu kopijas, 19.gs. 1.puse). Līvānu luterāņu baznīca. Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un 1929.gada 6rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932.gada maijā. Līvānu pareizticīgo visusvēto baznīca. Tās pamatakmens baznīcas celtnei ielikts 1937.gada septembrī.1939.gadā tika pabeigti celtnes ārējie darbi. Pēckara periodā baznīca tika iznīcināta, 60 gados tika nojaukts5 Līvānu novada Tūrisma informācijas centra dati6 Līvānu novada Tūrisma informācijas centra dati 22
  23. 23. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)kupols un baznīca netika izmantota draudzes vajadzībām. Draudze savu īpašumu atguva 1992.gadā, restaurācijasākās 1998.gadā, pēc gada tika atjaunots kupols ar oriģinālo saglabāto pirmskara baznīcas krustu, un no2004.gada ir atjaunota arī draudzes darbība. Nezinātājam varētu būt grūtības ar dievnama atrašanu, jo tasatrodas vienā no Līvānu pilsētas klusajiem rajoniem. Taču tieši mierīgā atmosfēra piešķir tā īpašo atmosfēru. Jersikas pareizticīgo baznīca – braucot pa Rīgas – Daugavpils šoseju, skatu piesaista neliels pareizticīgobaznīcas stāvs. Unikālā Jersikas pareizticīgo baznīca bija cara armijas pārvietojamā baznīca, kas celta no 19.gs.sākumā Odesā gatavotajām saliekamajām metāla konstrukcijām. Baznīca uz savu tagadējo atrašanās vietupārvesta un uzstādīta 1904.gadā. Pirms tam tā 1886.gadā bija uzstādīta Daugavpilī. Madaļiņas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca, kas atrodas Jersikas pagastā ir celta1821. gadā. Baznīca ir 18 m gara un 10 m plata vienjoma celtne. Tā uzbūvēta romāņu stilā no laukakmeņiem.Baznīcā ir divas liela formāta svētgleznas: Visusvētās Jaunavas Marijas Pastāvīgās palīdzētājas svētglezna, kas irvecāka par baznīcu, un Sv. Marijas Magdalēnas svētglezna, kuru gleznojis mākslinieks M. Drancens 1934. gadā. Rudzātu Sv. Kārļa Boromeja katoļu baznīca. Pirmo Elenorviles kapelu Rudzātos uzcēla 1701.gadā, bet1972.gadā ēku pārveda uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Tagadējā koka baznīca būvēta 1910. – 1913.gadam argrāfa Plātera – Zīberga atbalstu. 20.gs. 50. Gados uzbūvēja baznīcas mūra torni. Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca. Baznīca ierīkota un iesvētīta 1926.gadā muižas labības klētī.Pēc 2.pasaules kara izmantoja kolhoza klēts vajadzībām. Dievnamā ir viens altāris, kurā atrodas gleznas ar Sv. 7Izidora un Sv. Lūcijas attēlojumu. Mūsdienās atjaunotais dievnams atkal no jauna pulcē draudzes locekļus. Zemnieku sēta „Šultes” – ir vienīgais valsts nozīmes Latgales tautas arhitektūras piemineklis Līvānunovadā (atrodas Sutru pagastā), celts 19.gs. beigās. Māja sevī glabā daudzus muzejiskus elementus istabai, klētij,sētai un rijai piederīgus priekšmetus un darba rīkus no pagājušā gadsimta.Krucifiksi Īpašu vietu Latgales kultūrvidē veido krucifiksi, mazas svētvietas ceļa malā. Latgalē pie krucifiksiemtradicionāli cilvēki pulcējas maija dziedājumos un lūgšanās. Tie ir arī koktēlniecības pieminekļi, kas veidoraksturīgo Latgales ainavu. Arī Līvānu novadā uzstādīti vairāki krucifiksi: Turku pagasta Zepos un Veiguros, unvairāki Rožupes pagastā, tāpat Krucifiksi atrodas arī Jersikā un Rudzātos. Arhitektūras piemineklis ir Būmaņuciema krucifikss. Rudzātu teritorijā atrodas vairāki seni un ievērojami krucifiksi. Ievērojamākais no tiem – Lācupukrucifikss.7 Latvijas ceļvedis, SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2007, - 318 lpp. 23
  24. 24. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)Senkapi un piemiņas vietas Tās ir nozīmīgs nacionālais vēsturiskais mantojums un Līvānu novadā to ir daudz: Veiguru senkapi,Steķu senkapi, Lāču senkapi, Zundānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš), Zepu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš),Muktupāvelu senkapi, Oškalniešu senkapi, Ģedušu (Gavartīnes) pilskalns, Jersikas pilskalns, Jersikas senkapi unapmetne. Līvānu atbrīvošanas piemineklis celts brīvības cīņās kritušo latviešu kareivju piemiņai, kuri 1919.g.ieņēma un atbrīvoja Līvānus no lieliniekiem. Līvānu atbrīvošanas pieminekli var atplūkot arī garāmbraucot. Kāliecina, pieredze, tad tūristus mazāk interesē ar karu saistītie pieminekļi, it īpaši, ja klāt nav cilvēks, kas par to varpastāstīt. Pārceltuve pār Daugavu Līvānos (Līvāni – Dignāja) savieno abus Daugavas krastus un ir vistaisnākaisceļš no Latgales un Zemgali. Pārceltuve „Dunava” Jersikas pagastā (Jersika – Dunava) atrodas Jersikas pagastā Gosporos, savienoabus Daugavas krastus un tas ir taisnākais ceļš uz Dunavu, kur var apskatīt pieminekli plostniekiem, tālāk uzTadenavu, Rubeņiem vai Sēliju. Jersikas meža taka ir viena no VAS „Latvijas valsts meži” izveidotajām meža izziņas vietām, kur videsgida pavadībā iespējams apskatīt mammas dabas krāšņo daudzveidību aizsargājamā vidē. Ievērojamākie un apskates vērtie dabas objekti ir Jersikas Pilskalns, Jersikas liepu aleja, Dzenes kalns,Dzeņu grava (Dzenes kalns – pilskalns). Daugavas ielejas ainava Jersikas pagastā ir unikāla ģeoloģiska un kultūrvēsturiska parādība.Visgleznainākās ainavas skatāmas tieši Lauros un Kusiņos. Turku pagastā atrodas dabas liegums Gaiņu purvs, arreti sastopamu ainavu. Tas ir liels, klajš augstais purvs bez meža joslas. Gaiņu purvs ir bagātīgs ar dabas ainavām,kā arī ar dažādu biotopu, dzīvnieku un putnu daudzveidību, tāpēc tajā jāizveido dabas taka, kā arī jāizveidopapildus taka starp Gaiņu purvu un Silavu ezeru, kuram ir raksturīga skaista apkārtne.Velo maršruti ES programmas Interreg IIIA projekta „Exciting Cycling Net” (Aizraujošs velo celiņu tīkls Baltijas valstu ezeruzemē) ietvaros Līvānu novadā ir izveidoti četri aizraujoši velo maršruti ar atpūtas vietām:  Maršruts „Līvānu pilsēta”, distance 10 km ;  Maršruts „Grīvas loks”, distance 25 km (Velosipēdu nomas punkts, Iesalnieku ezers, bijusī industriālā teritorija Līvānos, ēdnīca „Sipres”, Dīķi, Kūdras purvs, Stikānu laipa pāri Dubnai, Līvānu atbrīvošanas piemineklis); 24
  25. 25. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)  Maršruts „Staru loks” , distance 43 km (Latgales mākslas un amatniecības centrs, Atpūtas vieta ar šūpolēm, Bišu dārzs, Staru laipa, Vanagu Svētas Annas baznīca, Rožupes brīvdabas estrāde, Kūdras purvs, Viesu māja „Krasti”);  Maršruts „Stikānu loks”, distance 20 km (Velosipēdu nomas punkts, Līvānu atbrīvošanas piemineklis, Dubnas laipa, Viesu māja „Krasti”, Atpūtas vieta meža vidū ar šūpolēm, Silavu ezers).Maršruti laivotājiem:  Maršruts „Kur piedzimst Dubna?” (~95 km). Maršruts paredzēts divām dienām ar nakšņošanu;  Maršruts „Daugavas stāsts Līvānu novadā” (~25 km). Nozīmīgs kultūras centrs ir Latgales mākslas un amatniecības centrs (LMAC), kas piedāvā dažādas arkultūrvidi un tradīcijām saistītas aktivitātes.Būtiskākās tūrisma un rekreācijas problēmas:  Maza ēdināšanas uzņēmumu izvēle Līvānu novadā;  Slikta ceļu kvalitāte (grants ceļi pagastos) ;  Nepietiekams daudzums norāžu un informatīvo zīmju novadā;  Ielu norāžu trūkums Līvānos;  Nepietiekams daudzums dabas taku, īpaši Natura 2000 teritorijās;  Sabiedrisko tualešu trūkums novadā un it īpaši Līvānu pilsētā;  Nepietiekams daudzums labiekārtošanas elementu tūrisma vietās;  Trūkst tradicionālā kultūrtūrisma iespēju;  Neizmantots dabas un bioloģiskās lauksaimniecības tūrisma potenciāls;  Nav oficiālo peldvietu. Attīstības programmā tūrisma piedāvājuma klāsta papildināšanai, piedāvāti dažādi risinājumi unprojekti. Sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem Līvānu pašvaldības Līvānu aktīvā tūrisma centrsvarētu izstrādāt interesantus un aizraujošus maršrutus pa Līvānu novadu. Piemēram, zemnieku sētas apskate,piedāvājums izbaudīt tradicionālos Latgales ēdienus un tradicionālo pirti, iepazīties ar bišu dravu un nobaudītsvaigu medu, izzināt augu dziednieciskās spējas un nobaudīt kādu no zāļu tējām. Līvānu novadā ir plašas iespējasattīstīt lauku tūrismu, jo blakus esošos novados nav vai ir tikai dažas lauku mājas, kas piedāvā atpūtu tūristiem.Protams, lai veiksmīgi varētu attīstīt augstāk minētos tūrisma veidus, ir nepieciešams vietējai pašvaldībai attīstītvai pilnveidot jau esošo tūrisma infrastruktūru. Bioloģiskām saimniecībām ir liela loma lauku tūrisma unekotūrisma attīstībā Līvānu novadā. Nepieciešams realizēt vairākus mērķtiecīgus pasākumus lauksaimniecībasizmantošanai ekotūrisma un dabas tūrisma attīstībā. Tas ļaus tūristiem piedāvāt izzināt dabu, apskatītraksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas 25
  26. 26. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)aizsardzības jautājumos. No ekotūrisma produktiem un pakalpojumiem iegūtie līdzekļi var tikt novirzīti dabas unvides saglabāšanai, aizsardzībai, sakārtošanai un uzlabošanai.3.1.6. Ainavas Novada pievilcību vairo īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas: Ainavu apvidus Līvānu viļņaine, Ošaspolderis, Dubnas upe, teritorija pie Feimankas un Dubnas satecēm. Prasības novada īpaši vērtīgo ainaviskoteritoriju aizsardzībai, ņemtas vērā Līvānu novada teritorijas plānojumā, ierobežojot nesadalāmo zemes vienībasplatību dzīvojamai lauku apbūvei (0,5 ha) un lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijām (2 ha). Iecienītaatpūtas un rekreācijas vieta Steķu mežā ir VAS „Latvijas valsts meži” labiekārtotie „Tīteņi”. Rudzātu pagastāatrodas Daguma mežs, Sutros – Vacumeņš (30 % no pagasta platības). Arī atpūtas vieta „Deduška kalns” Turkupagastā izveidots ar VAS „Latvijas valsts meži” atbalstu, un arī ir iecienīta atpūtas vieta, kas jāatjauno unjāsakopj.Būtiskākās ar ainavu saistītās problēmas:  Lauksaimniecības zemju aizaugšana;  Atsegtu skatu nepietiekamība;  Nav skatu laukumu;  Mežu izciršanas lielie apjomi, samazinot ainavisko vērtību un rekreācijas resursus;  Trūkst skaisto skatu ceļrāža bukleta formātā.3.2. Vides kvalitāte Nozīmīgākie vides problēmjautājumi Līvānu novadā ir: virszemes ūdeņu kvalitāte, piesārņojums noapkures, padomju laika mantojums – bijušo ražotņu teritorijas un to potenciālais augsnes un gruntspiesārņojums, latvāņu invadētās teritorijas, plūdi, pamestas un neapsaimniekotas teritorijas, kā arī vairākuūdensapgādes urbumu bezsaimnieka statuss.3.2.1. Gaisa kvalitāte Līvānu novada atmosfēras gaisa piesārņojumu galvenokārt rada stacionārie izmešu avoti (katlu mājas)un mobilie izmešu avoti (autotransports un vilcienu sastāvi, dodot apmēram 70 — 80 % no kopējā izmešudaudzuma gaisā). Vislielākais ar centralizēto siltumapgādi nodrošināto iedzīvotāju skaits ir Līvānu pilsētā—kopumā 60%no pilsētas iedzīvotājiem. Sutru pagastā apkures jautājumu iedzīvotāji risina individuāli. Individuālajā unsabiedriskajā apkurē pamatā tiek izmantota malka. Būtu jāmēģina meklēt alternatīvus apkures veidus, jo,piemēram, Sutru pagastā turpmākajos gados vērojama malkas nepietiekamība. Turku pagasta Jaunsilavās unTurku ciemā, Rudzātu un Jersikas pagastos centralizētā apkures vispār netiek nodrošināta. Rožupes pagastaRožupes ciemā ir pieslēgtas 5 mājas: Rožupes pamatskola, pašvaldības daudzdzīvokļu ēka, pagasta pārvaldes 26
  27. 27. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)administratīvā ēka, alternatīvās aprūpes centrs „Rožlejas”, kultūras nams. Pagastu daudzdzīvokļu mājasiedzīvotāji kurina privāti, izjaucot iepriekš ierīkoto centralizēto apkures sistēmu. Līvānu pilsētā nav nepārtrauktās darbības gaisa piesārņojuma mērīšanas stacijas, tāpēc piesārņojošoizmešu daudzums tiek iegūts emisiju limitu aprēķinu ceļā. Piesārņojošās darbības iedala A, B un C kategorijā,ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi. Pēc LVMĢCdatiem, novadā 2010.gadā no stacionāriem izmešu avotiem tika izkliedētas 4,79 t cieto daļiņu (sodrēju unputekļu), slāpekļa oksīdi 0,072 t; slāpekļa dioksīdi 27,71 t; benzīna tvaiki 0,13 t. Šos datus veido tikai tieuzņēmumi, kuriem ir izdotas A, B vai C kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, bet neietilpst privātaissektors. Līvānu novadā galvenais izmantotais kurināmā veids ir koksnes kurināmais – malka, šķelda un dabasgāze. Salīdzinot ar padomju gadiem, kad Līvānos bija neskaitāmas industriālās ražotnes, šobrīd, kad ražošanasapjomi ir nozīmīgi samazinājušies, kopējā gaisa piesārņojuma apjoms no rūpnīcām ir minimāls. Lai izvairītos no situācijām, kad komersants darbojas bez atbilstošas kategorijas piesārņojošās darbībasatļaujas un lai nepieļautu atļaujās norādīto emisiju vidē limitu pārsniegšanu, atļauju derīguma termiņuievērošanu, būtu jāveic B un C piesārņojošās darbības komersantu un iestāžu stingri kontroles pasākumi. Novada pašvaldība un iedzīvotāji atbalsta rūpniecības uzņēmumu attīstību Līvānu novadā, jo tas ļaujmazināt bezdarba līmeni. Tomēr nereti jaunas ražotnes ienākšana pašvaldībā nes ne tikai ekonomiskoieguldījumu, bet arī dažādas problēmas. Šobrīd viena no nozīmīgākajām gaisa kvalitātes problēmāmindustriālajā sektorā ir saistāma ar SIA „Līvānu Karbons” kokogļu ražotni Rožupes pagastā. Uzņēmumam SIA„Līvānu Karbons", kas atrodas Rožupes pagasta teritorijā, 2010.gada 10.septembrī Valsts vides dienestaDaugavpils reģionālā vides pārvalde izdeva B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju Nr.DA 10 IB 0062. 2Pamatojoties uz LR 15.03.2001. likuma „Par piesārņojumu” 32.panta (3 ).daļu, un ņemot vērā to, ka šīs atļaujasizsniegšanas brīdī SIA „Līvānu Karbons” kokogļu ražotnes piesārņojošās darbības ietekme uz cilvēku veselību unvidi nebija pietiekami noskaidrota, šī atļauja jāpārskata un atjaunota pēc gada. 3 SIA „Līvānu Karbons” kokogļu ražošanai tiks izmantota lapu koku koksne līdz 16 000 m /gadā (≈ 8 000 t/gadā). Uzņēmums plāno saražot līdz 2000 tonnām kokogļu gadā. Piesārņojošās darbības B kategorijas atļaujā uzņēmums ir norādījis, ka kokogļu ražošanas procesā radušās pirolīzes gāzes, kuras nav izmantotas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai un kokogļu atdzesēšanas sistēmā, tiks sadedzinātas retortes lāpā. Lāpas aizdedzināšanai tiks izmantota sašķidrinātā propāna – butāna gāze, kuras izmantošanas apjoms ir neliels. Tālāk lāpas degšanas process tiks uzturēts tikai ar koksnes pirolīzes gāzēm (bez propāna – butāna gāzes), bet to pilnīgā sadegšana tiks nodrošināta, ievērojot nosacījumu, lai kokogļu ražošanai paredzētās tehnoloģiskās koksnes mitrums būtu zemāks par 25 %. Tuvākā dzīvojamā māja atrodas 50 m attālumā no SIA „Līvānu Karbons” uzņēmuma teritorijas un apmēram 200 m attālumā no kokogļu ražošanas retortes. Rietumu un austrumu pusēs no SIA „Līvānu Karbons” uzņēmuma teritorijas atrodas meža masīvs un lauksaimniecības zeme. Valsts SIA „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” veica SIA „Līvānu Karbons” kokogļu ražotnei gaisa piesārņojošo vielu emisijas izkliedes modelēšanu ar programmu EnviMan (beztermiņa licence Nr.0479-7349–8007, versija Beta 3.0D), izmantojot Gausa matemātisko modeli. Datorprogrammas 27
  28. 28. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA) izstrādātājs ir Opsis AB (Zviedrija). Aprēķinos tika ņemts vērā apbūves raksturojums un vietējā reljefa īpatnības. Izanalizējot gaisa piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinus var secināt, ka cieto daļiņu (PM 10), oglekļa oksīda un slāpekļa dioksīda summārā (ar fonu) piesārņojuma koncentrācija nepārsniegs gaisa kvalitātes normatīvus, kas ir noteikti LR MK 03.11.2009. noteikumos Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”. SIA „Līvānu Karbons” uzņēmuma piesārņojošā darbība atļauta saskaņā ar atļaujas nosacījumiem, kā arī ievērojot darbībā izmantojamo iekārtu tehnoloģiskos režīmus. Piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumi nosaka, ka :  Kokogļu ražotnes tehnoloģisko iekārtu darbība nedrīkst radīt traucējošus trokšņus un smakas, radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, florai un faunai, kā arī radīt kaitējumu videi un cilvēku veselībai (LR 15.03.2001. likuma „Par piesārņojumu” 4.p., 5.p.);  Par traucējumiem darbībā, ieskaitot avārijas, kas varētu izraisīt vai ir izraisījušas cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamo piesārņojumu, vai tā risku, nekavējoties jāziņo VVD Daugavpils RVP un citām uzraugošajām institūcijām (LR 15.03.2001. likuma „Par piesārņojumu” 6.p.);  Saskaņā ar LR MK 09.07.2002.noteikumu Nr.294 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 42.p., VVD Daugavpils RVP var anulēt atļauju, ja tā konstatē, ka operators sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju. Nodrošināt tehnoloģiskā procesa ievērošanu kokogļu ražotnē, tajā skaitā pirolīzes gāzu pilnīgusadegšanu retortes lāpā. Kokogļu ražotnes darbības laikā nepieļaut vizuāli redzamo (pelēko un melno) dūmu,kas liecina par nepilnīgu sadegšanas procesu un tehnoloģiskās shēmas neievērošanu, rašanos, kā arī nepieļautzalvjveida izmetes no tehnoloģiskā katla un kokogļu ražošanas retortes. Nepieļaut difūzās emisijas izmetes nokokogļu ražotnes tehnoloģiskām iekārtām. Kā arī gadījumā, ja tiks saņemtas sūdzības par traucējošām smakām,veikt smaku mērījumus un paredzēt pasākumus traucējošo smaku novēršanai. Šobrīd uzņēmuma darbība ir apturēta, jo tika konstatēta pirolīzes gāzes izkliede apkārtējā vidē.Pirolīzes gāze principā ir tvana gāze ar minimālu ūdeņraža piemaisījumu. Tvana gāze ir bezkrāsaina, bez garšas,smaržas, degoša, ļoti indīga un toksiska gāze, kas veidojas visu oglekli saturošo vielu nepilnīgas sadegšanasprocesos. Saindēšanās ar tvana gāzi notiek pēc tāda paša mehānisma, kā ar zilskābi un cianīdiem. Oglekļamonoksīds veido ļoti stabilu kompleksu ar hemoglobīnu, tāpēc tas zaudē spēju pārnest skābekli. Maisījumā argaisu ir eksplozīvs, slēgtā telpā ātri rodas dzīvībai bīstama gāzes koncentrācija. Gāze intensīvi saistās arsarkanajiem asinsķermenīšiem (eritrocītiem) un bloķē skābekļa uzņemšanu organismā, tādējādi izraisotsaindēšanās pazīmes. Lielas koncentrācijas gadījumā arī letālas sekas. Tvana gāzes atklāšanai dzīvojamajās unsaimniecības telpās ir iespējams uzstādīt tvana gāzes signalizatoru jeb detektoru. 28
  29. 29. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)Gaisa kvalitātes nozīmīgākās problēmas Līvānu novadā:  Autotransporta intensitāte uz A6 autoceļa ( Rīgas iela);  Dzelzceļa radītais piesārņojums;  Kokogļu ražotnes – SIA „Līvānu Karbons” ietekme uz gaisa kvalitāti;  Nav indikatīvo mērījuma staciju, kas ļautu noteikt gaisa kvalitātes parametrus pilsētā.3.2.2. Ūdens apgāde un kvalitāte Līvānos centralizēti saņemto ūdeni izmanto apmēram 63% iedzīvotāju, lauku teritorijās centralizētajaiūdensapgādei pieslēgtas tikai sabiedriskās iestādes un neliela daļa dzīvojamo māju.Līvānu pilsēta Līvānos centralizēto ūdensapgādes sistēmu izmanto apmērām 63% iedzīvotāji. Pilsētas maģistrālaisūdensvada tīkla kopējais garums 13,4 km pilsētas teritorijā. „Dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas izbūve Līvānos” 3ietvaros 2010.gadā izbūvēta jauna ūdens attīrīšanas stacija (ar projektēto jaudu 1800 m /dnn), t.sk. tīrā ūdensrezervuārs, spiediena paaugstināšanas stacija. Tāpat rekonstruēta ūdens atdzelžošanas stacijas ēka, rekonstruētičetri artēziskie urbumi, slēgtas divas artēziskās akas, izbūvēti attīrītā ūdens cauruļvadi no spiedienapaaugstināšanas stacijas līdz pieslēguma vietām Zaļā ielā un Biedrības ielā, kā arī izbūvēts skalošanas ūdeņukanalizācijas cauruļvads līdz pieslēgumam pilsētas maģistrālajam kanalizācijas tīklam Zaļajā ielā. Līguma ietvarospiegādāts un uzstādīts arī dīzeļģenerators. Kopējam ūdens patēriņam un urbumu skaitam Līvānu pilsētā irtendence samazināties, bet, pieslēdzot individuālo dzīvojamo māju rajonus pilsētas ūdensvada tīklam, patēriņšpakāpeniski varētu pieaugt.Rožupes pagasts Eiropas Savienības projekta ietvaros, Rožupes ciematā ir nomainīti visi esošie ūdens un kanalizācijasvadi pret jauniem. Kopējais ūdensvada garums Rožupes ciematā 4,2 km. Pieslēgumu skaits Rožupes ciemā –115.Sutru pagasts Sutru ciemā centralizēti ūdeni piegādā pagasta pārvaldes ēkai, 20 „Līvānu” tipa mājiņām, 24 – dzīvokļuun 27 – dzīvokļu dzīvojamajām mājām. Kopējais ūdens apgādes tīkla garums ir 4,548 km. Pagasta centralizētāūdensapgādes sistēma nav teicamā stāvoklī, tāpēc jāpiestrādā pie ūdens kvalitātes uzlabošanas. 2008.gadāSutru pagasta Sutros tika uzstādīta dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija. 2011.gadā tiek mainīts ūdensvads 800m garumā „Līvānu” tipa mājiņām. Jau nomainīts 24 – dzīvokļu un 27 – dzīvokļu māju pagrabos ūdensvads 320 mgarumā. Joprojām ir nepieciešama Sutru ciema centrālā ūdensvada, kas apkalpo Līvānu tipa dzīvojamo mājuiedzīvotājus, renovācija. Pašvaldībai pieder 3 ūdensapgādes urbumi. Tie ir ierīkoti 90–tajos gados, un to dziļumssvārstās no 20–30 m. 29
  30. 30. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA) Tā kā ciemata centrā iedzīvotāji nodarbojas ar lopu audzēšanu, tad būtiska problēma ir kūtsmēslu unvircas neatbilstoša uzkrāšana un glabāšana, kas notiek atklātā laukā, nevis speciālās nosegtās vircu krātuvēs.Šāda lopu turēšanas prakse veicina organisko vielu infiltrāciju pazemes gruntsūdeņos un noteci uz virszemesūdenskrātuvēm, tādējādi pasliktinot gruntsūdens kvalitāti un veicinot vietējo ūdenstilpju piesārņojumu.Kūtsmēslu neatbilstoša uzglabāšana veicina arī smaku izplatību ciemā.Jersikas pagasts Pašvaldības pārziņā ir centralizēta ūdensapgāde Jersikas pagasta ciemam Upenieki un Jersikaspamatskolai. Ciemam Upenieki dzeramais ūdens tiek ņemts no 1983.gadā ierīkotās artēziskās akas, urbumadziļums 230 m. debits 1,2 l/sek. Tas apgādā daudzdzīvokļu māju, pagasta pārvaldes ēku, 24 privātmājas unindividuālo veikalu „Pie Ilzes”. Jersikas pamatskolai ūdens tiek ņemts no 1975.gadā ierīkotās artēziskās akas,dziļums – 205 metri, debits 0,7 l/sek. 2011.gada augustā ir uzstādīta atdzelžošanas iekārta ciema Upeniekiartēziskajam urbumam un jauns gaisa kompresors, kas pados skābekli uz aerotanku. Lielas problēmas radapaaugstināts dzelzs saturs ūdenī. Sakarā ar to Veselības ministrija 2010.gada 4.janvārī ir izsniegusi atļauju uztrim gadiem par pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšanu dzeramajam ūdenim Līvānu novadaJersikas pagasta Upenieku ciemam un Jersikas pamatskolai.Rudzātu pagasts Centralizētā ūdensapgādes sistēma darbojas Rudzātu ciematā. To izmanto aptuveni 400 pagastaiedzīvotāji. Centralizētās ūdensapgādes tīklu kopgarums ir 5,327 km. Ūdensvads ir nodots ekspluatācijā1982.gadā. Darbojas divi urbumi: urbums Nr.2 – ierīkots 1994.gadā, dziļums 90 m, Nr.3 – ierīkots 1994.gadā, 3dziļums 75 m. Gada jauda ūdens apgādes sistēmai 29500 m . Aptuveni 60% ūdensvada ir nomainītas caurules.2006.gadā, ar Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējumu, ir rekonstruēta dzeramā ūdens sagatavošanasstacija, kura nodrošina dzeramā ūdens atdzelžošanu. Jāturpina darbs pie atlikušā ūdensvada cauruļu nomaiņas.Turku pagasts Ciematā Jaunsilavas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izveidotas 1987.gadā.Kopējais Jaunsilavu ūdensvada tīkla garums 1,381 km. Ciematā Jaunsilavas: urbums Nr.1. izbūvēts 1970.gadā,dziļums 95 m. debits 3 l/sek, urbums Nr.2 izbūvēts 1987.gadā, dziļums 118m. debits 1,5 l/sek. Ciematā Turki:urbums Nr.1 DB Nr 14305 indekss D 3pl. izbūvēts 1961.gadā, dziļums 45 m. debits 6,4 l/sek. 2005.gadā,izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējuma līdzekļus, veikta atdzelžošanas iekārtu rekonstrukcija.Šobrīd notiek Vides ministrijas ERAF darbības programmas aktivitātes ūdenssaimniecības infrastruktūrasattīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Līvānu novadaJaunsilavas ciemā” izvērtēšana. Līvānu novadā ir liels skaits bezsaimnieka urbumu, kuri nav privatizēti kopā ar tiem piegulošo zemi,tādēļ ir nepieciešama to konservācija. Pamatojoties uz novada ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām, pastāvgruntsūdens un pazemes ūdens piesārņojuma draudi. Pēdējos gados arvien biežāk vērojami plūdi ne tikai Dubnā 30
  31. 31. Vides pārskats Līvānu novada pašvaldības integrētajai Attīstības programmai 2012. – 2018.gadam (1.REDAKCIJA)un Daugavā, bet arī novada mazākajās upēs. Privātmājās izmanto grodu akas un lokālos urbumus. Par šo ūdeņukvalitāti ziņu nav.Galvenās dzeramā ūdens problēmas:  Neapsaimniekoti un netamponēti neizmantotie urbumi;  Pazemes ūdeņu piesārņojumu draudi no nesankcionētas notekūdeņu novadīšanas;  Nepilnīgs centralizētās ūdensapgādes tīkls Līvānos un pagastu lielākajās apdzīvotajās vietās;  Nehermētiskas vircu bedres un krātuves;  Notece no lauksaimniecības zemēm un rūpnieciskām teritorijām.3.2.3. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana Komunālos pakalpojumus Līvānos nodrošina SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, betnovada pagastos centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus nodrošina pagastu komunālāssaimniecības. Pagastu ciemos centralizētajai kanalizācijai līdzīgi kā centralizētajai ūdens padevei ir pieslēgtassabiedriskās iestādes un daļa no daudzdzīvokļu namiem un privātajām mājsaimniecībām. Izmantojot Kohēzijas fonda iespējas, kopējā novadāmo notekūdeņu kvalitāte novadā ir būtiskiuzlabojusies, jo ir atjaunotas un/vai rekonstruētas Līvānu pilsētas un pagastu lielāko apdzīvoto vietunotekūdeņu attīrīšanas iekārtas.Līvānu pilsēta Lietus ūdens kanalizācijas sistēma Līvānu pilsētā ir ļoti nepilnīga un aptver tikai nelielu pilsētas daļu.Kanalizācijas tīkli pārsvarā ir būvēti 1970–tajos gados, tie ir izgatavoti no keramikas cauruļvadiem. Attīrīšanas 3iekārtas ir būvētas 1971.gadā. To projektētā jauda ir 7500 m /dnn, un tās bija paredzētas pilsētas un rūpniecībasuzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai, tādēļ pēdējā laikā to kapacitāte neatbilda novadītajam notekūdeņudaudzumam. Līvānos projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” tika uzstādītasjaunas un mūsdienīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.Rožupes pagasts Eiropas Savienības projekta ietvaros, Rožupes ciematā ir nomainīti visi esošie kanalizācijas vadi pretjauniem. Kopējais kanalizācijas tīklu garums ir 3,5 km. Pieslēgumu skaits Rožupes ciemā 115. Rožupes pagastā irviena notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kas atrodas Rožupes ciemā. Attīrīto notekūdeņu kvalitāte vienmēr atbildavisām normatīvajām prasībām. 2011.gada 19.augustā tiks pabeigta esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārturekonstrukcija. Viena no problēmām, kas saistāma ar kanalizācijas un ūdensapgādes nodrošinājumuiedzīvotājiem ir pēdējā laikā sastopamie dabas stihiju laikā radītie elektroenerģijas piegādes traucējumi, tādēļvajadzētu nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi ūdenssaimniecības elektroiekārtām, kā arīiegādāties attiecīgas jaudas elektroģeneratorus. 31

×