Livanu novada attiestibas programma 2012-2018

1,974 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,974
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
6
Actions
Shares
0
Downloads
4
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Livanu novada attiestibas programma 2012-2018

  1. 1. Līvānu novada pašvaldībasintegrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvāni 2011
  2. 2. 2 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. - 2018. gadam izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta „Līvānu novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” ietvaros. (Darbības programma 2007. - 2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5. Administratīvās kapacitātes stiprināšana; Pasākums: 1.5.3. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana. Aktivitāte: 1.5.3.2. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana) Izpildītājs: SIA „ArGaumi” Reģ.nr. 41503049819, Domes iela 3, Līvāni, LV-5316, Latvija Izstrādes darba grupa: M.Env.Sc. Marika Rudzīte-Griķe Mag.Paed. Valdis Kudiņš Dr.oec. Elita Jermolajeva M.B.A. Inese Matisāne M.Env.Sc. Inta Ādamsone Tehniskais atbalsts: Kaspars Pakalns Līga Vērdiņa Līga Luīze Ādamsone
  3. 3. 3 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam SATURS Saturs ................................................................................................................................... 3 Saīsinājumi ........................................................................................................................... 6 Terminu skaidrojums ............................................................................................................ 9 Kopsavilkums ..................................................................................................................... 12 I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ............................................ 15 1.1. Līvānu novada vispārīgs fizioģeogrāfiskais raksturojums .............................................. 17 SOCIĀLĀS VIDES RAKSTUROJUMS ........................................................................23 1.2. Iedzīvotāji..................................................................................................................... 24 1.3. Līvānu novada demogrāfiskais modelis ........................................................................ 31 1.4. Nodarbinātība .............................................................................................................. 35 1.5. Izglītība un tālākizglītība............................................................................................... 41 1.6. Veselības aprūpe .......................................................................................................... 66 1.7. Sociālie pakalpojumi un dzīvojamā fonda nodrošinājums ............................................. 70 1.8. Kultūrvide, bibliotēkas, sports un brīvais laiks .............................................................. 73 1.9. Publiskā pārvalde, projekti, pašvaldības un iedzīvotaju sadarbība ................................ 87 Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 100 DABAS VIDES RAKSTUROJUMS ........................................................................... 101 1.10. Ģeoloģiskā uzbūve ................................................................................................... 102 1.11. Derīgie dabas resursi................................................................................................. 104 1.12. Klimatiskie apstākļi................................................................................................... 114 1.13. Dabas vērtības .......................................................................................................... 116 1.14. Dabas vides riski ....................................................................................................... 121 1.15. Publiskās teritorijas .................................................................................................. 123 1.16. Vides komunikācija un vides pārvaldība .................................................................... 127 Galvenie secinājumi ...........................................................................................................131 EKONOMISKĀS VIDES RAKSTUROJUMS ............................................................. 132 1.17.Uzņēmējdarbība .........................................................................................................133 1.18. Tūrisms ..................................................................................................................... 143 1.19. Ekonomikas pamata infrastruktūra un komunālie pakalpojumi ................................ 166 1.20. Transporta un sakaru infrastruktūra ......................................................................... 174 1.21. Investīciju vide .......................................................................................................... 181
  4. 4. 4 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.22. Uzņēmējdarbības atbalsts ........................................................................................ 183 1.23. Sociālā uzņēmējdarbība ........................................................................................... 187 Galvenie secinājumi .......................................................................................................... 190 1.24. Sociālās, dabas un ekonomiskās vides SVID analīze ................................................. 191 II DAĻA:STRATĒĢISKĀ DAĻA ................................................................................198 2.1. Ievads ......................................................................................................................... 199 2.2. Plānošanas konteksts un tiesiskais ietvars.................................................................. 200 2.3. Līvānu novada VĪZIJA 2020 ........................................................................................ 207 2.4. Līvānu novada funkcionālās ietekmes zona un ekonomiskā specializācija ................. 208 2.5. Līvānu novada attīstības STRATĒĢIJA ....................................................................... 215 2.6. RĪCĪBU PLĀNS – prioritātes, rīcību virzieni, rīcības, pasākumi, sasniegumu indikatori, pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie ........................................................................... 216 2.7. Līvānu pilsētai pieguļošās industriālās teritorijas attīstības scenāriji ........................... 238 2.8. Valsts loma Rīcību plāna izpildē ................................................................................. 250 III DAĻA: INVESTĪCIJU PLĀNS ............................................................................... 253 3.1. Ievads ......................................................................................................................... 254 3.2. Investīciju plāns 2012-2014.gadam ............................................................................. 255 3.3. 2012.-2018.gadu periodam ieteicamie projekti privātajā sektorā ............................... 262 IV DAĻA: IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS .................................................... 264 4.1. Ievads ......................................................................................................................... 265 4.2. Ieviešanas uzraudzības kārtība un institucionālais ietvars .......................................... 266 4.3. Līvānu novada teritorijas attīstības rādītāji ................................................................. 268 4.4. Attīstības programmas ieviešanas izvērtējuma rādītāji .............................................. 270 4.5. Uzraudzības ziņojumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība .................................. 275 V DAĻA: PĀRSKATS PAR LĪVĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2012.- 2018.GADAM IZSTRĀDI UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU...................................... 279 5.1. Ievads ......................................................................................................................... 280 5.2. Sabiedrības līdzdalības procesa raksturojums ............................................................ 281 5.3. Iesniegtie priekšlikumi un atbildes, ziņojums par publisko apspriešanu ...................... 287 PIELIKUMI ............................................................................................................ 288 1.Pielikums: Līvānu novada domes struktūra .................................................................... 289 2.Pielikums: Pašvaldības izpildvaras vispārējā struktūra ................................................... 290
  5. 5. 5 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 3.Pielikums: Pašvaldības administrācijas struktūra ........................................................... 291 4. Pielikums: Līvānu novada pašvaldības pēdējos 5 gados realizēto projektu saraksts ...... 292 5.Pielikums: Naktsmītnes Līvānu novadā ......................................................................... 304 6.Pielikums: Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi Līvānu novadā ..................................... 305 7.Pielikums: Velo maršruti un laivošanas maršruti Līvānu novadā ..................................... 306 8.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas AP izstrādē „... un nesaki, ka Tu nezināji!” skrejlapa ........................................................................................................................... 307 9.Pielikums: Sabiedrības iesaistes kampaņas uzsākšanas ievadraksta „Līvānos atvērta jauna ražotne” kopija ................................................................................................................. 308 10.Pielikums: Sabiedrības iesaistei izmanoto aptaujas anketu paraugi: iedzīvotājiem, uzņēmējiem, blakus esošajām pašvaldībām, ārējiem ekspertiem ..................................... 309 11.Pielikums: Publiskās apspriešanas laikā saņemto sabiedrības iebildumu un priekšlikumu kopsavilkums par Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmas 2012.- 2018.gadam 1.redakciju, programmas Vides pārskata 1.redakcija .................................... 322
  6. 6. 6 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam SAĪSINĀJUMI1 AP Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.-2018. AS Akciju sabiedrība ATR Administratīvi teritoriālā reforma CSP Centrālā statistikas pārvalde DUS Degvielas uzpildes stacija ELFLA Eiropas Lauku fonds lauksaimniecības attīstībai EM LR Ekonomikas ministrija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Sociālais fonds ESK Ekonomiskā un sociālā kohēzija EUR Eiro FM LR Finanšu ministrija GSS Gāzes sadales stacija ha Hektāri IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas INTERREG ES Kopienas iniciatīvas pārrobežu sadarbības programma www.bsrinterreg.net IT Informācijas tehnoloģijas IU Individuālais uzņēmums IVN Ietekmes uz vidi novērtējums IZM LR Izglītības un zinātnes ministrija KIF Kopienu iniciatīvu fonds km kilometri KNHM Nīderlandes fonds Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij kW Kilovati kWh Kilovatstundas KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments LAD Lauku atbalsta dienests LATC Līvānu aktīva tūrisma centrs LBJC Līvānu bērnu un jauniešu centrs LBJSS Līvānu bērnu un jauniešu sporta skola LDzKS SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” 1 Atsevišķās AP sadaļās lietotie papildus saīsinājumi skaidroti attiecīgajā sadaļā
  7. 7. 7 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam LIIC Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs LM LR Labklājības ministrija LMAC Latgales mākslas un amatniecības centrs LMT SIA „Latvijas Mobilais Telefons” LNCB Līvānu novada centrālā bibliotēka LNKC Līvānu novada kultūras centrs LNLAD Līvānu novada domes Lauku atbalsta daļa LNP Līvānu novada pašvaldība LPR Latgales plānošanas reģions LR Latvijas Republika LVL Latvijas lats LVĢMA Latvijas vides ģeoloģijas un metroloģijas aģentūra LVM Latvijas Valsts meži m metri MK Ministru Kabinets mW Megavati NAI Notekūdeņu attīrīšanas (atdzelžošanas) iekārtas NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO Nevalstiskā organizācija PFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds PII Pirmskolas izglītības iestāde PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PPP Publiskās privātās partnerības pasākums (projekts) PVN Pievienotās vērtības nodoklis Rtg Rentgens SAI Sadzīves atkritumu izgāztuve SDV Saimnieciskās darbības veicēji SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIF Sabiedrības integrācijas fonds SM LR Satiksmes ministrija SVID Stiprās un vājās puses, iespējas, draudi TEP Tehniski ekonomiskais pamatojums UP (Līvānu novada) Uzņēmēju padome UR LR Uzņēmumu reģistrs VARAM LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
  8. 8. 8 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam VAS Valsts akciju sabiedrība VM LR Veselības ministrija VI LR Veselības inspekcija VID Valsts ieņēmumu dienests VMD Valsts meža dienests VPVB Vides pārraudzības valsts birojs VVI Vispārējā vidējā izglītība VZD Valsts Zemes dienests ZM LR Zemkopības ministrija z/s Zemnieku saimniecība
  9. 9. 9 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadamTERMINU SKAIDROJUMSAinava Redzeslokā esoši un saredzami zemes virsmas ģeomorfoloģiskie, floras un faunas elementi, kas radušies biotisku, abiotisku un cilvēka darbības rezultātā.Attīstības plānošana Principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.Attīstības programma Vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai.Bezdarba līmenis Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto un bezdarbnieka statusu ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā procentos (%).Bioloģiskā Dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs. Bioloģisko daudzveidību aplūkodaudzveidība ģenētiskajā, sugu un ekosistēmu līmenī.Biotops Teritorija, kuru raksturo līdzīgas biotiskas un abiotiskas pazīmesEkonomiski aktīvie Abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtībuiedzīvotāji ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbuEkosistēma Ekosistēmu veido augu, dzīvnieku un mikroorganismu funkcionāli saistīta kopa un to nedzīvā vide, kas atrodas ciešā mijiedarbībā un viens otru ietekmēDabas liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorijaDemogrāfiskā slodze Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumāEkonomikas profils Teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo perspektīvos uzņēmējdarbības attīstības virzienus un priekšnoteikumus to attīstībai infrastruktūras, pakalpojumu, cilvēkresursu u.c. jomās.E-pārvalde Atbilstoši Latvijas e-pārvaldes koncepcijai e-pārvalde tās šaurākajā nozīmē ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus (internetu). Plašākajā nozīmē e-pārvalde tiek lietota visaptverošu valsts pārvaldes darba pilnveidošanas programmu kontekstā, kur papildus pakalpojumu sniegšanas elektronizācijai tiek risināti arī citi valsts pārvaldes darbības pilnveidošanas jautājumi.Funkcionālās Teritorija A, kuras attīstību ietekmē teritorija B.ietekmes zonaIetekme uz vidi Saimnieciskās darbības tieši vai netieši izraisītas pārmaiņas vidēInterešu grupas Juridisku un/vai fizisku personu kopums, kuras pārstāv savas intereses kādā konkrētā darbības jomāIlgtspējīga attīstība Attīstība, kura apmierina šodienas vajadzības, neradot draudus nākotnes vajadzību apmierināšanai (Ziņojums „Mūsu kopīgā nākotne”, 1972)
  10. 10. 10 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadamInformācijas Sabiedrības (cilvēces) ilgtspējīgas attīstības process, kuru veicina augoša zināšanusabiedrība pārvaldība, kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopiena un kurā zināšanu ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa pieaugumu. Termins kopumā atspoguļo pieaugošo zināšanu pārvaldību, sistematizēšanu un izplatīšanu sabiedrībā, papildu informācijai ietverot šajā jēdzienā izpratni, saprašanu, pieredzi, kvalifikāciju, kompetenci, spējas un gudrību.Integrēt Iesaistīt kādā kopumā, veselumā, apvienot elementus, daļas, lai izveidotu vienu veselu kopumu, sasaistīt vienā veselumā ar ko cituIntegrēta pieeja Pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem (nacionālo, reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām u.c.), izmantojot konkrētus (finanšu) instrumentus, lai sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātesInvestīciju plāns Attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz 3 gadiem, kuru apstiprina pašvaldība. Investīciju plānu var aktualizēt katru gaduMetodoloģija Skaidrojošā, teorētiskā pamatojuma un metodoloģiskā sadaļa, kurā atspoguļota attīstības programmas izstrādes normatīvā bāze, plānošanas dokumentu hierarhija un aprakstītas attīstības programmas sastāvdaļasMigrācijas saldo Starpība starp kādā teritorijā iebraukušo un no tās izbraukušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā. Pozitīva vērtība nozīmē, ka teritorijā ierodas vairāk cilvēku nekā izbrauc, bet negatīva vērtība nozīmē, ka vairāk cilvēku izbrauc un mazāk iebrauc.Modernās Mūsdienu sakaru, informācijas, izklaides līdzekļi, resursu patēriņa uzskaites u.c. līdzekļitehnoloģijas (piem., datori, mobilie telefoni, Internets, GPS, ūdens skaitītāji), majsaimniecībā, personīgajā dzīvē un uzņēmējdarbībā nepieciešamās jaunās tehnoloģijasMonitorings Regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības programmas īstenošanāNodarbinātības Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā,līmenis procentosPastāvīgie iedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorijaPievienotā vērtība Preces vai pakalpojuma vērtības pieaugums, pateicoties izmantoto izejvielu kvalitātei, pielietotajām metodēm un tehnoloģijām (t.sk. modernajām), ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja intelektuālajam ieguldījumam, darbam un personīgajai attieksmeiPrioritāte Teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēmProjekts Pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiemRehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošana, pasākumu komplekss, kas cilvēkam pēc saslimšanas vai ievainojuma palīdz atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo un profesionālo pilnvērtībuRekreācija Ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra
  11. 11. 11 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadamRekultivācija Ainavas vai citas teritorijas sakopšana, zemes auglības atjaunošana pēc saimnieciskās darbības izraisītiem postījumiemRīcību plāns Attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanaiSabiedriskā apspriede Sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvjiStratēģija Attīstības programmas sadaļa, kurā definēts teritorijas attīstības pamata plāns, t.sk. pašvaldības vidēja termiņa prioritātes, mērķi, to sasniegšanas rīcību virzieni un sasniegšanas mehānismsStratēģiskais Ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiskiietekmes uz vidi ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšananovērtējums vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumuTeritorijas attīstības Dokumentu kopums, kas sastāv no teritorijas attīstības programmas un teritorijasplāns plānojuma un kas, ievērojot teritorijas attīstības plānošanas principus un priekšnoteikumus, teritorijas un tautsaimniecības nozaru attīstības analīzes rezultātus un prognozes, nosaka teritorijas vispusīgas un ilgtspējīgas attīstības mērķus un to sasniegšanas stratēģijuTeritorijas plānojums Ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi (atbilstoši likumam "Teritorijas plānošanas likums")Uzņēmējdarbība Saimnieciskā darbība ko veic mikro, mazie, vidējie, lielie uzņēmumi, zemnieku saimniecības un individuālie komersanti (pašnodarbinātie)Vide Ekonomiskā vides, sociālā vides un dabas vides apvienojums un mijiedarbībaVides pārvaldība Vides zinātnes apakšnozare, kas, sistemātiski savienojot humanitāro, sociālo, inženierzinātņu un dabaszinātņu metodoloģiju, risina vides problēmas. Vietējai pašvaldība tas nozīmē konkrētas pieņemtās vides politikas plānošanu, ieviešanas plāna programmēšanu un šī plāna realizēšanu konkrētu projektu viedā.Vīzija Lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.
  12. 12. 12 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam KOPSAVILKUMS Līvānu novads atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas labajā krastā, Latgales plānošanas reģionā. Līvānu novads ir pirmā pašvaldība Latgalē, iebraucot Līvānos no galvaspilsētas - Rīgas puses. Tā ir kā vizītkarte un atslēga Latgales vārtos, pa kuriem tālāk doties iepazīt viesmīlīgo Latgali. Līvānu novads sākotnēji tika izveidots 1999.gada 21.decembrī uz LR Ministru Kabineta noteikumu Nr.411/1999 pamata, kad administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros novadā apvienojās Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts un Turku pagasts. Nākošā administratīvi teritoriālā reforma Latvijā tiek pabeigta 2009. gada 1. jūlijā, kad 522 pašvaldību vietā izveido 118 vietējās pašvaldības: 109 novadus un 9 republikas pilsētas. Līvānu novadam pievienojas arī Sutru, Rudzātu un Jersikas pagasti. 2009. gada 1. jūlijā izbeidzas arī rajonu padomju pilnvaras. No Preiļu rajona padomes Līvānu novads pārņem Līvānu mākslas skolu un Rudzātu speciālo internātpamatskolu. Pašreizējais Līvānu novads aptver Līvānu pilsētu un piecus pagastus – Rožupi, Turkus, Sutrus, Rudzātus un Jersiku. Novadā dzīvo 13906 iedzīvotāji (PMLP dati uz 01.01.2011.), un iedzīvotāju skaita ziņā tas ir 25.lielākais novads no 109 novadiem Latvijā. Līvānu novada teritorijas kopplatība ir 62 180 ha, t.sk. Līvānu pilsēta – 497 ha, Rožupes pagasts – 18 163 ha, Rudzātu pagasts – 12 467, Turku pagasts – 11 900 ha, Jersikas pagasts – 11 360 ha un Sutru pagasts – 7 793 ha. Attēls 1 : Līvānu novada novietojums
  13. 13. 13 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes attīstības centrs ar nozīmīgu kultūras, ražošanas, sociālo infrastruktūru, pakalpojumiem un sabiedriskajām iestādēm. Attālums līdz Rīgai ir 167 km, līdz Preiļiem 36 km, līdz Jēkabpilij 25 km, līdz Daugavpilij 65 km, līdz Rēzeknei 100 km. Līvānu novada ekonomiskās ietekmes sfēra ir ietverta t.s. Latgales ekonomiskā trijstūra telpā „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils” (skat. 2.attēlu). Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un blakus esošo lielāko pilsētu resursi tiek ņemti vērā, lai apzinātu un saskaņoti plānotu Līvānu novada integrētu attīstību. Attēls 2: Latgales ekonomiskā trijstūra telpa „Daugavpils – Rēzekne – Jēkabpils” Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012.–2018.gadam (turpmāk AP) ir vidējā termiņa plānošanas dokuments, kurš izstrādāts saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu (RAL), Attīstības plānošanas sistēmas likumu un LR RAPLM (vēlāk VARAM) Metodiskiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī (aktualizētā versija, 2010.gada 23.septembris). AP ir saglabājusi pēctecību ar 2008.–2014.gada Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmu un ir saskaņā ar Līvānu novada teritorijas plānojumu 2006.–2018.gadam, kā arī ar jaunā teritorijas plānojuma projektu. Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmai 2012.- 2018.gadam piemērota stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 2011.gada 31.maija lēmumu Nr.32 „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu”. AP loma ir: apzināt un novērtēt Līvānu novada pašvaldības rīcībā esošos resursus (dabas resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvājot skaidru redzējumu un risinājumus to efektīvākai izmantošanai; mērķtiecīgi plānot rīcības un investīcijas (t.sk. pamats pašvaldības budžeta plānošanai); sekmēt visa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta
  14. 14. 14 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam plānošanai, ārvalstu un vietējo privāto investīciju piesaistei) un sekmēt Līvānu novada teritorijas atpazīstamību.‫‏‬ AP ir ietvertas šādas sadaļas:  pašreizējās situācijas raksturojums un analīze;  stratēģiskā daļa – vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcību virzieni un pasākumu kopums, pasākumu realizācijas laiks un atbildīgie, kā arī vidējā termiņā sasniedzamie rezultāti;  investīciju plāns – investīciju projektu kopums un to sasaisti ar atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu resursiem;  AP ieviešanas uzraudzības kārtība – uzraudzības un ziņojuma sagatavošanas periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji;  pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem.
  15. 15. 15 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam I DAĻA: PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS
  16. 16. 16 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam IEVADS Atbilstoši Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumam (2006.–2026.)2, Latgales reģiona ilgtspējīgas attīstības pamatakmens ir policentrisks konkurētspējīgu un dinamisku apdzīvoto vietu tīkls. Līvānu pilsēta ir reģionālās nozīmes centrs, kā arī nozīmīgs kultūras un ražošanas centrs. Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus labprāt plašāk izmantotu arī Daugavas otra krasta teritoriju iedzīvotāji, taču to ierobežo sliktā satiksme pār Daugavu, jo nav tilta. Vasaras periodā tiek izmantotas 2 pārceltuves, bet ziemas periodā atbilstošu savienojumu nav vispār. 2 2007.gada 17.septembrī to atbalstīja Nacionālā reģionālās attīstības padome (NRAP).
  17. 17. 17 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.1. LĪVĀNU NOVADA VISPĀRĪGS FIZIOĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS Līvānu pilsēta Līvāniem ir raksturīga lineāra telpiskā struktūra, jo pilsētu ierobežo upe (Daugava) rietumu pusē un visai mitras (dažviet purvainas) teritorijas austrumu pusē. Pilsētas kopējā platība ir 497 ha. Daļu pilsētas teritorijas aizņem ražošanas objektu un darījumu apbūves teritorijas (8% no kopējās pilsētas platības). Pilsētā ir salīdzinoši daudz dabas teritoriju - apstādījumi, skvēri, parki (11,5%). Pilsētas kapu teritorija, kas arī pieskaitāma pie zaļajām pilsētas teritorijām, aizņem 0,85% no kopējās pilsētas teritorijas. Pilsētā ievērojamu platību (vairāk kā 5%) aizņem arī satiksmes infrastruktūra un tehnisko objektu apbūves teritorijas, t.sk. dzelzceļa līnija ar tai piegulošo teritoriju. Savrupmāju dzīvojamā apbūve izkārtota gandrīz 30% pilsētas platības, savukārt daudzdzīvokļu mājas aizņem ap 4% no pilsētas teritorijas. Līvānu pilsētas attīstība ir vērsta uz pilsētas funkcionālu un kompozicionālu sakārtošanu, akcentējot centra veidolu, ražošanas teritoriju nepaplašināšanu pilsētā, bet gan bijušo industriālo teritoriju atjaunošanu (t.sk. agrāk piepilsētas teritorijā esošo industriālo zonu iekļaujot pilsētas teritorijā), daudzdzīvokļu māju teritoriju pilnīgu labiekārtošanu, publiskās telpas kvalitātes uzlabošanu, upju krastmalu priekšrocību izmantošanu. Attēls 1: Līvānu pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums Pilsētas centra lineāro raksturu nosaka Daugavas mala, Rīgas iela, dzelzceļš. Ap Rīgas ielu kā pilsētas galveno asi organizējas apbūve un pakalpojumu objekti. Darījumu un sabiedriskās funkcijas zonas aptver teritoriju abos Dubnas krastos no skolas teritorijas līdz tirdzniecības centram un autostāvvietai. Šī teritorija raksturo pilsētas kodolu. Centra zonas jaunā attīstības teritorija attīstās Rīgas ielas šķērsvirzienā gar Domes ielu un Dubnas upi līdz pat Daugavas krastam, kur atrodas Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs, Latgales mākslas un amatniecības centrs, Līvānu aktīvā tūrisma centrs. Domes iela, pārtopot par ielu ar prioritāti gājējiem, varētu attīstīties kā aktīva sabiedriskā telpa iedzīvotāju atpūtai un izklaidei. Cik ierobežotajā pilsētas teritorijā iespējams, kā pozitīvs faktors jāuzsver ražošanas teritoriju atrašanās ārpus sabiedriskā centra. Līvānu novada, īpaši Līvānu pilsētas sniegtos pakalpojumus izmantotu arī Daugavas otrā krasta tuvējās teritorijas, taču sliktā satiksme pār Daugavu šo pakalpojumu pieejamību
  18. 18. 18 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam bremzē. Jauns savienojums pār Daugavu sniegtu lielu attīstības potenciālu Jēkabpils un Līvānu novadiem un veidotu ciešu sadarbības saikni. Līvānu apkārtne ir sevišķi bagāta ar saldūdens resursiem: tajā atrodas 7 ezeri, 11 mazas upītes, cauri novada teritorijai plūst Dubnas upe un teritorijas dienvidaustrumu mala robežojas ar Latvijas lielāko upi - Daugavu. Dubnas gada notece – 0,5 km³, kopgarums – 120 km un baseina laukums – 2768 km². Ūdenstilpņu ūdens kvalitāte ir piemērota gan tā rūpnieciskai izmantošanai, gan rekreācijai (izņemot Līvānu ezeru, kurā atbilstoši Sabiedrības Veselības aģentūras datiem 2009. un 2010.gadā peldēšanās nebija ieteicama līdz peldūdens kvalitātes problēmu novēršanai). Nākotnē pilsētas platību plānots paplašināt par aptuveni 198 ha, pilsētas teritorijai pievienojot ražošanas un darījumu apbūves teritorijas, jauktas darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas, kā arī lauku apbūves un dzīvojamo māju apbūves teritorijas. rezultātā Līvāni varētu kļūt 1,4reizes lielāki nekā līdz šim. Plānotā pilsētas robežu paplašināšana ir saistīta ar inženiertehniskās apgādes, satiksmes infrastruktūras tālāku uzlabošanu pilsētā (rūpnieciskajā zonā, dzīvojamo māju rajonos), iespēju pašvaldībai pretendēt uz ES fondu finansējumu, lai sakārtotu ielas un tehnisko infrastruktūru industriālajā zonātagadējā Jersikas pagasta daļā, lai veidotu Līvānu pilsētu par reģiona nozīmes attīstības centru atbilstoši Latvija 2030 Telpiskās attīstības perspektīvai un Latgales plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem.Šobrīd nav iespējams izstrādāt pilnīgu sociāli ekonomisko novērtējumu robežas izmaiņām vairāku iemeslu dēļ, t.sk. kadastrālo vērtību pārvērtēšana rūpnieciskajai apbūvei, kas stāsies spēkā 2013.gadā, ES atbalsta 2014.-2020.gadam prioritāra virzība uz pilsētu vai lauku teritorijām u.c. Veidojas diskusija starp pašvaldību, uzņēmējiem un citiem zemes īpašniekiem, un jaunā pilsētas robeža stāsies spēkā pēc nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. apstiprināšanas un ES programmu jauno aktivitāšu izsludināšanas. Rožupes pagasts Rožupes pagasts atrodas uz austrumiem no Līvānu pilsētas, starp diviem ceļiem, kas ved uz Preiļiem (P 63) un uz Upmalu (V 678). Rožupes ciems atrodas abpus Dubnas upei, tiek iedalīts Rožupe I (Dubnas labajā krastā) un Rožupe II (Dubnas kreisajā krastā). Ciemu divās daļās sadala Dubnas upe ar visai plašu palieni un vairākām attekām. Pavasara palu un lietavu laikā upe pārplūst, radot neērtības ciema iedzīvotājiem. Atrašanās pie Līvānu – Preiļu 1.šķiras valsts autoceļa pamato jaunu darījumu objektu izveidi Rožupes ciematā, kas perspektīvā var veidoties abās pusēs ceļam – gan Rožupes ciemā, gan pāri ceļam. Rožupes pagasta teritoriju šķērso 5 upes - Dubna, Feimanka, Oša, Sumanka un Melnupīte. Pagasta ziemeļaustrumos atrodas Skrebeļu purvs, rietumos - Pētermuižas purvs, austrumu pusē - daļa no Steporu purva un dienvidos - daļa no Krievu jeb Jersikas purva. Skrebeļu - Skrūzmaņu purvs tiek izmantots kūdras ieguvei 1800 ha platībā. Tā sūnu kūdras resursi noteikti ap 150 miljoni m³. Iegūto kūdru izmanto substrāta ražošanai, lopkopībā pakaišiem un arī apkurei. Purvus iespējams izmantot arī dzērveņu audzēšanai, kas gan līdz šim netiek darīts.
  19. 19. 19 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 2: Rožupes pagasta centrs Atšķirībā no citiem novada pagastiem Rožupes pagastā pirms dažiem gadiem lauku saimniekošanā populāra kļuva dīķsaimniecība kā viens no saimnieciskās darbības veidiem, kas būtiski ietekmējaarī lauku ainavu. Taču pēdējā laikā šī nodarbošanās samazinājusies. Pagastā atrodas neliela daļa (16,4ha) no dabas lieguma un NATURA 2000 teritorijas „Dubnas paliene”, kā arī divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un arheoloģijas pieminekļi - Muktupāvelu senkapi (Muktupāvelos, Dubnas upes kreisajā krastā) un Oškalniešu senkapi (Oškalniešos). Turku pagasts Turku pagasta administratīvais centrs atrodas Zundānos, kas atrodas autoceļa V 754 malā 6 km attālumā no Līvāniem. Pagastā teritorijā ir Jaunsilavas un Turku ciemi. Turku ciems izvietojies 2.škiras valsts autoceļu V755 un V754 krustojumā. Ceļš V755 ved uz Mežārēm, kur ērti iespējams nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, bet ceļš V754 caur Jaunsilavām – uz Līvāniem, bet pretējā virzienā - Steķiem. Abi šie ceļi Turku ciema iedzīvotājiem ir nozīmīgi, lai nokļūtu uz A12 valsts galveno ceļu. Dienvidaustrumos ciems robežojas ar Neretas upi, no citām pusēm to ieskauj lauksaimniecības zemes. Turku pagasta teritorijā ir 4 purvi - Māsānu, Peisenieku, Borovkas un Gaiņu. Nozīmīgākā Turku pagasta vērtība ir Gaiņu purvs – Natura 2000 teritorija.
  20. 20. 20 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 3: Lauksaimnieciskā darbība Turku pagastā Arī Turku pagastā atrodas divi valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un arheoloģijas pieminekļi - Veiguru senkapi (Vecie kapi) un Ģedušu (Gavartines) pilskalns. Pilskalns atrodas Rudzētu – Steķu – Turku lielceļa kreisajā malā un no ceļa labi saskatāms. Pilskalns visumā uzglabājies neskarts. Pašreiz to izmantošana saistīta tikai ar aprobežojumu ievērošanu ap valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem. To turpmākā iekļaušana apritē (tūrisma maršrutos, piem.) atkarīga no vairākiem priekšdarbiem – izpētes, informācijas par objektu izvietošanas, pieejamības nodrošināšanas. Sutru pagasts Sutru pagastam ir ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta – līdz Līvāniem – 24 km, Preiļiem - 12 km, pagasta centrs SUTRI atrodas 0.2 km attālumā no valsts 1. šķiras autoceļa P63 Līvāni - Preiļi, laba, ērta sabiedriskā transporta satiksme ar Preiļiem, Līvāniem, Rīgu, kas nodrošina pašvaldības iedzīvotājiem pieeju pamata, vidējai un interešu izglītībai, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, iespējas saņemt jebkuru ikdienas pakalpojumu un preču klāstu, kā arī nodrošina satiksmes iespējas pat līdz republikas galvaspilsētai. Sutru pagasta svarīgākā tautsaimniecības nozare ir lauksamniecība un mežsaimniecība. Sutru pagasta Šultēs atrodas viens no nedaudzajiem valsts nozīmes aizsargājamiem kultūras pieminekļiem – zemnieku sēta „Šultes”, kā arī vairāki pagasta nozīmes kultūrvēsturiskie objekti – dižkoki, baznīcas. Sutru pagasta Bernānos dzimis garīdznieks, Romas katoļu baznīcas kardināls, baznīcas vēsturnieks un rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta kavalierisJuliāns Vaivods. Pagastā atrodas arī kardināla piemiņas vieta. Attēls 4: Zemnieku sēta „Šultes”, valsts aizsargājamais kultūras piemineklis nr.6130 Rudzātu pagasts
  21. 21. 21 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Rudzātu pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Pagasta reljefs ir līdzens, teritorijas vidējais augstums virs jūras līmeņa ir robežās no 80 – 105 m virs jūras līmeņa. Atsevišķās vietās pagasta teritorijā atrodas DR-ZA virzienā izstiepti 3-10 m augsti morēnu vaļņi. Pagasta ziemeļu un austrumu daļā vairāki purvi, pazīstamākais no tiem – īpaši aizsargājamā teritorija un nozīmīga gājputnu pulcēšanās vieta Lielais Pelečāres purvs. Pagasta teritoriju šķērsojošā Ošas upe un tās pietekas veido plašu nelielu ūdensteču tīklu. Pagasta teritorija atrodas Lubānas līdzenuma – Latgales augstienes klimatiskajā rajonā. Tas ir viskontinentālākais un siltākais Latvijas klimatiskais rajons. Bezsala periods ilgst 135 – 145 dienas. Pēc ģeomorfoloģiskās rajonēšanas pagasta teritorija pieder pie Latgales augstienes Feimaņu pauguraines. Pagasta teritorija atrodas netālu no lielajām automaģistrālēm Rīga – Rēzekne un Rīga – Daugavpils. Galvenās nozares pagastā ir lauksaimniecība, mežizstrāde un tirdzniecība, bet populārākā uzņēmējdarbības forma – z/s. Rudzātu pagastā tūrisma attīstībai izmantojamie resursi ir savdabīgi – atšķirībā no Latgalei raksturīgā saposmotā un ezeriem bagātā reljefa, pagasta teritorija atrodas līdzenumā. Autoceļš P62 Madona – Preiļi – Krāslava Latgales reģiona teritorijas plānojumā ir definēts kā ainaviskais ceļš. Attēls 5: Rudzātu pagasta parka reljefs Jersikas pagasts Jersikas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā un tā kopējā platība ir 11380 ha. Pagastu šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki), viens vietējais autoceļš (2.šķiras autoceļš) V757 Grīva-Stari un dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils, pa kuru notiek gan pasažieru pārvadājumi, gan arī kravu pārvadājumi. Laba satiksme ir viena no galvenajām pagastu raksturojošām iezīmēm. Gar pagasta rietumu robežu tek Daugava 31 km garumā. No Jersikas pagasta teritorijas iztek Daugavas pieteka Gumerte, cauri pagastam tek Daugavas pieteka Izteka. Pagastā ir 17 apdzīvotas vietas un 2 ciemi (Upenieki un Jersika). Jersikas pagasta teritorijā atrodas divas pārceltuves - Līvānu pārceltuve un Dunavas pārceltuve (Stūrišķos). Šis pakalpojuma veids ir īpašs un Daugavai raksturīgs. Jersikas ciemā tika ierīkots gājēju un veloceliņš autoceļa A6 Rīga-Daugavpils- Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmā no 184,86 – 186,03 km zemes nodalījuma joslā. Līvānu pilsētas industriālā teritorija robežojas ar Jersikas pagasta rūpniecisko zonu, kurā atrodas un darbojas vairāki uzņēmumi.
  22. 22. 22 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Jersikas pagastam ir liela kultūrvēsturiska nozīme, jo pēc arheoloģiskajiem izrakumiem noskaidrots, ka Jersikas pilskalnu cilvēki sākuši apdzīvot kopš 1.gadu tūkstoša p.m.ē., pilskalnu sākuši nocietināt, te sākta būvēt pilis ap 900. gadu. Blakus Jersikas pilij sāka veidoties arī senpilsēta, kura sevišķi uzplauka laikā no 10. līdz 13.gs. Arheoloģiskie atradumi un rakstiskie avoti liecina, ka Jersikas pilsēta tiem laikiem bijusi liela un bagāta, ar daudzām dzīvojamām mājām, saimniecības ēkām, vairākām baznīcām. Attēls 6: Daugava Jersikas pagastā
  23. 23. 23 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Sociālās vides raksturojums
  24. 24. 24 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.2. IEDZĪVOTĀJI Iedzīvotāji ir galvenie resursi, kas nosaka Līvānu novada sociālo un ekonomisko attīstību. Iedzīvotāju skaita ziņā Līvānu novads ir 25.lielākais novads Latvijā. Taču pastāvīgo iedzīvotāju skaits Līvānu novadā ir pakāpeniski samazinājies - no 18085 iedzīvotājiem 1990.gada līdz 13906 iedzīvotājiem 2011.gadā. Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu LATVIJA novadā 1990 2 668 140 18 085 1991 2 658 161 18 007 1992 2 643 000 17 873 1993 2 585 075 17 453 1994 2 540 904 17 265 1995 2 500 580 17 126 1996 2 469 531 16 894 1997 2 444 912 16 743 1998 2 420 789 16 586 1999 2 399 248 16 251 2000 2 381 715 15 973 2001 2 364 254 15 725 2002 2 345 768 15 472 2003 2 331 480 15 348 2004 2 319 203 15 113 2005 2 306 434 14 926 2006 2 294 590 14 799 2007 2 281 305 14 661 2008 2 270 894 14 483 2009 2 261 294 14 283 2010 2 248 374 14 134 2011 2 236 910 13 906 Tabula 1: Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu novadā (Avots: CSP) Līvānu novada iedzīvotāju skaits uz 01.01.2010. bija 14134 iedzīvotāji, t.sk. 6540 vīrieši un 7594 sievietes, bet uz 01.01.2011. - 13906 iedzīvotāji, t.sk. 6445 vīrieši un 7461 sieviete (pēc PMLP datiem). Attēls 7: Iedzīvotāju skaita dinamika Līvānu novadā (Avots: CSP)
  25. 25. 25 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Uz 01.01.2010. no visiem novada iedzīvotājiem 8993 jeb 63.63% dzīvoja Līvānu pilsētā, 01.01.2011. pilsētā dzīvoja 8824 cilvēki jeb 63.45% no visiem novada iedzīvotājiem. Kopā ar iedzīvotāju skaita kopējo samazinājumu vērojams neliels pilsētas iedzīvotāju skaita proporcionāls pieaugums. Savukārt pagastu iedzīvotāju skaita izmaiņas attēlotas attēlā 8. 1600 1453 1419 1400 1200 1068 1065 1016 1013 1000 911 902 800 693 683 01.01.2010. 600 01.01.2011. 400 200 0 Jersikas Rožupes Rudzātu Sutru Turku pagasts pagasts pagasts pagasts pagasts Attēls 8: Iedzīvotāju skaits Līvānu novada pagastos (Avots: CSP) Iedzīvotāju skaita samazināšanās raksturīga arī visam Latgales reģionam un valstij kopumā. Līvānu novadā ievērojamākais iedzīvotāju skaita samazinājums vērojams Līvānu pilsētā un Rožupes un Sutru pagastos. Vidējais iedzīvotāju blīvums Līvānu novadā ir salīdzinoši neliels - 22,7 cilvēki uz 1km² teritorijas (Latgalē - 23,4 cilvēki, Latvijā – 34,8 cilvēki). Galvenās apdzīvotās vietas ir Līvānu pilsēta un ciemi pagastu centros - Jaunsilavas, Rožupe, Turki, Rudzāti, Jersika, Upenieki, Sutri. Iedzīvotāju vecuma un dzimuma dinamika rāda to, ka vecumā līdz 20 gadiem Līvānu novadā ir vairāk sieviešu, vecumā no 20 – 35 gadiem ir vairāk vīriešu, no 35 – 55 gadiem atkal ir neliels sieviešu pārsvars, kas ievērojami palielinās lielākā vecumā, pēc 70 gadu vecuma pārsniedzot vīriešu skaitu vairāk par 2 reizēm. ILGTERMIŅA MIGRĀCIJA 2009 2010 Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo Iebrauca Izbrauca Migrācijas saldo Latvija 42666 47366 -4700 40862 48774 -7912 Latgales reģions 5486 6612 -1126 5346 6656 -1310 Līvānu novads 195 238 -43 186 250 -64 Tabula 2: Migrācijas saldo valsts, reģionā un novada skatījumā (Avots: CSP)
  26. 26. 26 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Migrācijas saldo, kā jau minēts, ir negatīvs. Sevišķi izteikti tas vērojams pagastos, kur attīstību nopietni ietekmē pastiprinātā jauniešu aizbraukšana, kuri meklē plašākas darba un mācību iespējas ārpus pagasta un novada. Vairums veiksmīgi iekārtojas jaunās dzīvesvietās un neatgriežas uz pastāvīgu dzīvi pagastā, tādējādi samazinot pagasta darbspējīgo iedzīvotāju skaitu. Līvanu novadā reģistrētās un šķirtās laulības Gads Reģistrētas t.sk. baznīcā Šķirtas 2006 63 10 10 2007 60 5 7 2008 60 4 2 2009 40 3 0 2010 36 5 0 Tabula 3: Līvānu novadā reģistrēto laulību skaits(Avots: Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas dati) Reģistrēto laulību skaits ar katru gadu sarūk, kas tiešā veidā ietekmē dzimstību. Bez tam jaundzimušo skaitu ietekmē arī valsts atbalsta politika vecākiem, ģimenēm – 2007. un 2008.gada dzimstības rādītāji Līvānu novadā tāpat kā lielā daļā Latvijas ir visaugstākie pēdējo 5 gadu laikā. Attēls 9: Jaundzimušie Līvānu novadā(Avots: Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas dati) Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas informācija liecina, ka 2007.gadā bija vērojams ievērojams mirstības samazinājums, turpretī 2010.gada rādītāji ir augstākie pēdējo 5 gadu laikā, kas skaidrojams ar vispārējās sociāli ekonomiskās situācijas, sociālā klimata, personu fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanos valstī.
  27. 27. 27 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Miruši Līvānu novadā 250 229 220 207 193 193 200 150 121 Vīrieši 105 102 106 112 108 108 94 99 100 87 Sievietes Kopā: 50 0 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. Attēls 10: Miruši Līvānu novadā(Avots: Līvānu novada Dzimtsarakstu nodaļas dati) Kā rāda Līvānu novadu demogrāfiskā piramīda (2011.g. sākumā), pat ar augstu dzimstību iedzīvotāju skaits turpmākajos gados turpinās sarukt, jo zemas dzimstības rezultātā (1990.- 2010.gadu periodā) ir izveidojies cilvēku iztrūkums (skat. demogrāfisko ‘piramīdu’ – Attēls 11), attiecīgi turpmākos gadus būs mazāk ‘māmiņu’ (pat ja viņas visas dzemdētu 3 bērnus katra).Pie tam, iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā nenovēršami krītas. 80- 119 448 75-79 154 366 70-74 238 441 65-69 272 428 60-64 311 417 55-59 409 471 50-54 495 541 Vecuma grupa 45-49 542 553 40-44 507 505 35-39 484 478 30-34 456 431 25-29 519 464 20-24 600 567 15-19 465 455 10-14 294 302 5-9 287 293 0-4 294 300 1000 500 0 500 1000 Iedzīvotāju skaits Vīrieši Sievietes Attēls 11: Līvānu novada „demogrāfiskā piramīda”
  28. 28. 28 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Līvānu novads ir viena no latviskākajām Latgales pašvaldībām, kur latviešu īpatsvars veido 66,46%. Tomēr lielu daļu no Līvānu novada iedzīvotāju sastāva (3778 iedzīvotāji jeb 27,17%) veido krieviski runājošie. Tas prasa papildus pašvaldības ieguldījumus, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību krievvalodīgiem iedzīvotājiem. Attēls 12: Iedzīvotāju nacionālais sastāvs /01.01.2011., PMLP/ Jāatzīmē, ka Līvānu novadā ir diezgan zems darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kas nosaka augstāku demogrāfisko slodzi3. 2011.gada sākumā demogrāfiskā slodze Līvānu novadā bija 497 cilvēki, t.sk. 191 - līdz darbspējas vecumam un 306 - virs darbspējas vecuma. Pašvaldībai pirmām kārtām tas nozīmē sociālās palīdzības izmaksas un nepieciešamību pēc aprūpes pakalpojumiem. Demogrāfiskā slodze 2011.gadā 600 500 400 300 200 100 0 Iedzīvotāji līdz Iedzīvotāji darbspējas Iedzīvotāji virs darbspējas vecumam vecumā darbspējas vecuma Attēls 13: Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā Līvānu novadā (Avots: CSP) 3 Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā
  29. 29. 29 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tendences norāda uz vēl nelabvēlīgāku vecumstruktūru nākotnē - iedzīvotāju skaits gan pagastos, gan pilsētā turpinās samazināties vēl vismaz 10 gadus, jo būtiski samazinājies bērnu īpatsvars, potenciālo jauno māmiņu īpatsvars. Visā novadā ir nepietiekama paaudžu nomaiņa, dzimušo skaits ievērojami mazāks kā mirušo. Viens no risinājumiem varētu būt bērnu un ģimeņu valsts pabalstu palielināšana. Viens no iedzīvotāju aktivitātes rādītājiem ir NVO skaits un nodarbošanās. Uz 01.04.2011. Līvānu novadā bija reģistrētas 53 nevalstiskas organizācijas, kuru kontaktinformācija publiski pieejama pašvaldības mājas lapā. Šis ir ievērojams skaits, salīdzinot ar citiem līdzīga izmēra novadiem. Pateicoties NVO un dažādu iniciatīvu grupu aktivitātēm, novadā paveikti daudzi sociālās un dabas vides uzlabošanas projekti. Viens no lielākajiem finansējuma avotiem pēdējos 3 gados bijusi t.s. LEADER programma. Laika posmā kopš programmas uzsākšanas 2009.gadā Līvānu novada biedrības kopā iesniegušas 42 projektu pieteikumus. Atbalstīto projektu kopsumma sasniedz gandrīz 150 000 LVL. Attēls 14: Jauniešuradošā biznesa un veselības nometne Līvānu novadā ar LEADER līdzfinansētu aprīkojumu (2010) Līvānu novada iedzīvotāji izceļas ar savu radošumu un daudzpusību – arī pagastos blakus iegūtajām zināšanām, apgūtajai profesijai iedzīvotājiem piemīt vērtīgas kulinārijas, mūzikas, amatniecības u.c. prasmes. Kopējais dzīves vides un sabiedriskās drošības līmenis Līvānos un Līvānu novadā vērtējams kā apmierinošs. Noziedzības līmenis Līvānu novadā ir zemāks nekā vidēji Latgalē un Latvijā – tas varētu padarīt novadu pievilcīgu ģimenēm.
  30. 30. 30 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Latgales Avots: CSP LATVIJA reģions Līvānu novads 2010 Noziedzīgu nodarījumu skaits 51 108 5 792 176 Noziedzīgu nodarījumu skaits uz 10000 iedzīvotājiem 228 172 125 Tabula 4: Noziedzīgo nodarījumu skaits (Avots: CSP)
  31. 31. 31 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.3. LĪVĀNU NOVADA DEMOGRĀFISKAIS MODELIS Ņemot vērā Līvānu novada dzimstības, mirstības un migrācijas rādītājus iepriekšējos 5 gados, ir izstrādāts novada demogrāfiskais modelis, kas parāda prognozējamo iedzīvotāju skaita samazinājumu turpmākajos gados pie noteiktiem nosacījumiem, darbībām un atbalsta pasākumiem. Kopā Līvānu novadam ir izstrādāti 5 demogrāfiskie scenāriji:  Inertais scenārijs, kad dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji saglabājas 2010.gada līmenī  Reālistiskais scenārijs, kad dzimstība pakāpeniski pieaug par 2.5% gadā līdz dabiskās atražošanas līmenim (t.i. katra sievietei auglīgajā vecumā dzimst VISMAZ 2 bērni), mirstība pakāpeniski sarūk līdz Skandināvijas valstu līmenim, negatīvs migrācijas saldo (-64) sarūk līdz 0 desmit gadu laikā)  Scenārijs „2 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”, kur pieņēmumi tādi paši kā Reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 2 bērni katrai sievietei ir jau sākot no 2011.gada  Scenārijs „3 bērni vienai sievietei jau 2011. gadā”, kad pieņēmumi tādi paši kā reālistiskajā scenārijā, tikai līdzsvara dzimstība - 3 bērni katrai sievietei ir jau sākot no 2011.gada. Iedzīvotāju skaits šajā scenārija aug, taču aug arī demogrāfiskā slodze.  Scenārijs „Bērni un iebraukšana”, kur, lai ‘izlabotu’ demogrāfisko situāciju, būtu nepieciešams ‘kompensēt’ zemu dzimstību 1990.-2010.gadu periodā. ‘Vienkāršākais’ veids ir palielināt iedzīvotāju skaitu vecumā no 0 līdz 19 gadiem, kur ir iedzīvotāju iztrūkums, analizējot pēc iedzīvotāju piramīdas (skat. Attēlu 12). Lai nākotnē nodrošinātu darbspējas vecuma iedzīvotāju saglabāšanu esošajā līmenī (ap 9300 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 61 gadam), papildus augstākam dzimstības līmenim, būtu nepieciešama apmēram 1700 iedzīvotāju vecumā no 0 līdz 19 gadiem ienākšana. Ja pieņemam, ka šāda cilvēku iebraukšana varētu notikt desmit gados, tad vienā gadā vajadzētu iebraukt ap 170 jauniem iedzīvotājiem (pa 50 bērniem vecuma grupās no 0 līdz 4, no 5 līdz 9 un no 10 līdz 14 gadiem un 20 jauniešiem vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem). Pesimistiskākajā -Inertajā scenārijā, ja dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāji saglabājas 2010.gada līmenī, nākotnes demogrāfiskā prognoze izskatās šādi:
  32. 32. 32 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 16000 14000 13906 12000 13145 12179 10000 11165 10129 8000 9067 7999 6000 6935 5900 4000 2000 0 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls 15: Iedzīvotāju kopējā skaita samazinājums Inertajā scenārijā 100% 90% 20.4% 21.4% 22.7% 25.3% 27.6% 29.9% 31.8% 33.4% 80% 38.0% 70% 60% 50% 66.8% 66.1% 65.3% 63.8% 62.1% 40% 60.8% 59.7% 58.5% 54.3% 30% 20% 10% 12.7% 12.4% 11.9% 10.9% 10.2% 9.3% 8.5% 8.0% 7.7% 0% 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem Attēls 16: Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām Inertajā scenārijā 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 1770 1635 1454 1219 1035 845 682 557 456 15 - 61 gads 9293 8695 7958 7124 6294 5511 4777 4059 3203 62 gadi un vairāk 2843 2815 2767 2822 2800 2712 2540 2319 2240 1314 Kopā 13906 5 12179 11165 10129 9067 7999 6935 5900 Tabula 5: Iedzīvotāju skaita prognozes pa vecuma grupām līdz 2050. gadam Inertajā scenārijā Scenārijā „Bērni un iebraukšana” grūti iedomāties situāciju, kad novadā iebrauc tikai bērni un jaunieši atsevišķi bez vecākiem, tāpēc tika modelēta situācija, kad iebrauc ģimenes ar bērniem: 1700 iedzīvotāji, t.sk. 850 pieaugušie (vecumā no 20 līdz 35 gadiem) un 850 bērni un jaunieši no 0 līdz 19 gadiem. Iedzīvotāju skaita prognoze šajā scenārijā izskatās šādi:
  33. 33. 33 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 16000 14000 15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937 14536 13906 12000 10000 8000 6000 4000 2000 0 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 Attēls 17: Iedzīvotāju kopējā skaita samazinājums scenārijā „Bērni un iebraukšana” 100% 90% 20.4% 19.6% 18.6% 19.2% 19.8% 20.0% 19.7% 19.7% 21.1% 80% 70% 60% 50% 61.7% 59.3% 59.9% 61.2% 62.1% 61.6% 59.0% 66.8% 64.2% 40% 30% 20% 10% 16.2% 19.8% 21.4% 20.4% 18.8% 18.2% 18.8% 19.8% 12.7% 0% 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 15 - 61 gads pēc 62 gadiem Attēls 18: Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām scenārijā „Bērni un iebraukšana” 2011 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 līdz 14 gadiem 1770 2352 3042 3331 3141 2861 2742 2820 2963 15 - 61 gads 9293 9332 9491 922 9226 9329 9379 9239 8815 62 gadi un vairāk 2843 2852 2862 2987 3046 3046 2974 2950 3159 Kopā 13906 14536 15395 15538 15413 15236 15095 15009 14937 Tabula 6: Iedzīvotāju vecumgrupu un skaita prognozes līdz 2050.gadam scenārijā „Bērni un iebraukšana”
  34. 34. 34 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Demogrāfiskā slodze (iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam un pēc darbspējas vecuma skaits uz 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā) pieaug pilnīgi visos scenārijos, taču labvēlīgākā situācija ir scenārijos ar jaunu iedzīvotāju iebraukšanu. Šīs paredzamās demogrāfiskās tendences jāņem vērā, plānojot esošo pakalpojumu uzlabošanu, pārvaldes pārstrukturizēšanu, jaunu pakalpojumu attīstību un jebkurus attīstības pasākumus novadā.
  35. 35. 35 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.4. NODARBINĀTĪBA Līvānu pilsētas un novada uzņēmējdarbībai ir nozīmīgas rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas tradīcijas un pieredze. Līvānu novads pozicionē sevi kā pašvaldību, kura veido uzņēmējdarbību un inovācijas rosinošu vidi, un ir jau pirmie sasniegumi, kas tiek attīstīti tālāk, iekļaujoties Latgales reģiona uzņēmējdarbības atbalsta sistēmā. Uzņēmējdarbības atbalsta un inovāciju veicināšanas pasākumi novadā tiek saistīti ar atbilstošiem cilvēkresursu attīstības pasākumiem, lai nodrošinātu moderno tehnoloģiju ieviešanai un kvalitatīvu produktu attīstībai nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas. Gan ražošanas apjoma, gan nodarbināto skaita ziņā lielākie novada uzņēmumi ir SIA „Z- Light”, SIA „RNS-D”, SIA „Sencis”, SIA „Līvānu mājas un logi”, „SIA „Adugs”, SIA „Daugulis & Partneri”, SIA „Līvānu siltums”, SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, SIA „Biolitec”, SIA „Līvānu kūdras fabrika”, SIA „Līvānu meliorators”, SIA „Saltums 2”, SIA „Rudzāts”, SIA „Čiekuriņi”. Diemžēl bezdarba līmenis Līvānu novadā bijis augsts visu laiku. Salīdzinot pilsētas un pagastu griezumā, visaugstākais bezdarba līmenis ir Rožupes pagastā, kam seko Līvānu pilsēta, vismazāk bezdarbnieku ir Rudzātu pagastā (skat. attēlu 21). Attēls 19: Bezdarbnieku skaits no kopējā darbspējīgo iedzīvotāju skaita novadā (Avots: NVA dati, 01.01.2011) No NVA Līvānu apkalpošanas centra uzskaitē (uz 30.11.2010.) esošajiem bezdarbniekiem lielākā daļa sieviešu ir vecumā no 55-59, no kā stipri neatpaliek sievietes, sākot no 44 gadu vecuma. Otra lielākā grupa ir jaunieši no 25-29 gadi. Vīriešiem visvairāk bezdarbnieku ir 50- 54 gadu vecumā. Nomācošs ir fakts, ka gandrīz 54% bezdarbnieka statusā ir 1-3 gadus un vairāk. Visvairāk bezdarbnieku ir profesionālā un vispārējā vidējā izglītība.
  36. 36. 36 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Attēls 20: Bezdarbnieku skaits Līvānu pilsētā 01.01.2011. (Avots: NVA Preiļu filiāles Līvānu sektors) Ja runājam atsevišķi par Līvānu pilsētu, 55% no bezdarbniekiem ir sievietes, no kurām 11% ir pirmspensijas vecumā. Vairāk kā 13% no visiem bezdarbniekiem ir jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, kuri tātad nav turpinājuši studijas augstskolās un nav arī atraduši darbu. Kā lielā daļā Latvijas pašvaldību arī Līvānos vairāk kā puse (55%) no bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki (skat. attēlu 22). Situācija novada griezumā ir līdzīga – skat. Attēlu 23. Attēls 21: Bezdarbnieku skaits Līvānu novadā 01.01.2011. (Avots: CSP) Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu nodarbinātības jautājumiem. Jauniešu-bezdarbnieku skaits pašvaldībā pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem uz 30.04.2011. - 226 personas, vecumā no 15-25 gadiem, kas ir 13,8 % no kopējā bezdarbnieku skaita Līvānu novadā. Pašvaldība iesaistās dažādos NVA projektos, izmantojot to piedāvātās iespējas nodarbināt iedzīvotājus. Piemēram:  Vasaras darbu skolēniem 2008. gadā veica 108 jaunieši tajā skaitā 34 pusaudži no 13- 14g.v.  2009. gadā Līvānu novada pašvaldības iestādēs un vietējos uzņēmumos NVA projektā „Darba izmēģinājumi” strādāja 15 jaunieši - bezdarbnieki un guva praktiskā darba iemaņas dažādās profesijās.
  37. 37. 37 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam  2010.gadā tika atvērts projekts par jauniešu (virs 18.g.v.) nodarbinātību biedrībās un NVO.  Projekts sociālā riska grupu jauniešu un jauniešu ar mazākām iespējam integrācijai darba tirgū.  Projekts ilgstošajiem bezdarbniekiem - jauniešiem kopš 2009.septembra ir iespēja iesaistīties NVA projektā ”Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība”.  2010. un 2011. gadā projektā „Jauniešu darba prakse” Līvānu novadā 69 jaunieši strādāja pie 19 darba devējiem Līvānu novada komercsabiedrībās, NVO.  Latvijā kopumā sāk uzlaboties ekonomiskā situācija valstī – uzņēmēji NVA reģistrē vairāk vakances, taču vienlaicīgi saskaras ar problēmu, ka ir grūti atrast nepieciešamos darbiniekus nepietiekošu profesionālo iemaņu, kā arī zemas darba kultūras dēļ.  Pēc NVA Līvānu sektora sniegtās informācijas pēdējo 2 gadu laikā Līvānu novadā ESF programmas ”Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā” ietvaros 492 bezdarbnieki un darba meklētāji saņēmuši neformālo apmācību, 92 – profesionālo apmācību. Diemžēl nav konkrētu datu, cik no šiem cilvēkiem, pateicoties apmācībām, ieguvuši darbu. Sākot ar 2011.gadu, jau vērojams neliels bezdarba samazinājums (skat. attēlu zemāk). Bezdarba līmenis (%) Līvānu novadā 2011.g.augusts 15,7 2011.g.janvāris 18 2010.g.janvāris 20,4 2009.g.janvāris 14,5 2008.g.janvāris 10,8 0 5 10 15 20 25 Attēls 22: Bezdarba līmenis Līvānu novadā (Avots: NVA dati) 2008.gadā bezdarba līmenis novadā bija 10,8%, 2010.gada janvārī tas gandrīz dubultojās – 20,4% no iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā. Lai gan bezdarba līmenis joprojām ir augsts, tam ir tendence samazināties. Analizējot informāciju par bezdarbniekiem, kas zaudējuši bezdarbnieka statusu Līvānu novadā laika periodā no 01.01.2011. līdz 30.09.2011., redzam, ka bezdarbnieki tiek noņemti no uzskaites dažādu iemeslu dēļ – darbā iekārtojas vidēji aptuveni tikai 35 – 40% (skat.
  38. 38. 38 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Tabulu 7!) Augstāks rādītājs darba vietu atrašanā vērojams pavasarī, kad sākas sezonālie darbi. Darbiniekus tad mēdz pieņemt darbā uz vienu vai diviem mēnešiem. Bezdarbnieku Bezdarba 2011.gada Noņemti Noņemti no uzskaites skaits līmenis mēnesis no ar iemeslu iekārtojies % uzskaites darbā 1702 18,0 janvāris 75 26 1696 18,0 februāris 67 22 1670 17,7 marts 92 35 1637 17,3 aprīlis 92 44 1569 16,6 maijs 133 52 1521 16,1 jūnijs 100 33 1473 15,8 jūlijs 98 35 1464 17,7 augusts 83 25 1450 15,6 septembris 94 37 Kopā 834 309 Tabula 7: Bezdarbnieku, kas zaudējuši bezdarbnieka statusu Līvānu novadā, skaits no 01.01.2011. līdz 30.09.2011 (Avots: NVA Preiļu filiāles Līvānu sektors) Daudzi jaunieši un citi darbspējīgie iedzīvotāji atrod darbu ārzemēs. Cilvēki vēl joprojām turpina izbraukt no valsts, cilvēku skaits samazinās, kas parādās arī bezdarbnieku skaita samazinājumā. Bezdarba līmeni ietekmē arī NVA piedāvātie daudzveidīgie komercdarbību atbalstošie pasākumi, kuru ietvaros daļa bezdarbnieku kļūst par saimnieciskā darba veicējiem un/vai attīsta savu uzņēmējdarbību. Papildus iemesls bezdarbnieka statusa zaudēšanai ir arī tas, ka daži bezdarbnieki nepilda savus pienākumus, kas viņiem ir noteikti ar likumu. Pēc VID datiem 2009.gadā Līvānu novadā bija reģistrēti 894 komersanti, 2010.gadā – 874, bet uz 2011. gada 1.jūliju -866 (t.sk. komercsabiedrības, pašnodarbinātas personas, zemnieku saimniecībasun individuālie komersanti) – skat. attēlu 23. Taču tikai 247 uzņēmumos (28,52%) ir darba ņēmēji. Tātad lielākā daļa komersantu ir viena cilvēka uzņēmumi vai tās ir pašnodarbinātās personas. Lai radītu jaunas darba vietas, jāsniedz iespējamais atbalsts esošo uzņēmumu paplašināšanai un jaunu uzņēmumu dibināšanai.
  39. 39. 39 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam Komersantu (pašnodarbināto personu, IK, komercsabiedrību un saimniecību) skaits 2009 - 2011 900 890 894 880 870 Līvānu novadā 873 860 866 850 2009 2010 2011 Attēls 23: Komersantu skaits Līvānu novadā(Avots: VID) Kopējo ekonomisko aktivitāti atspoguļo ekonomiski aktīvo statistikas vienību skaits novadā, kas 2009.- 2011.gadā bijis līdzīgs. Atbilstoši CSP datiem 2010.gadā novadā ekonomiski aktīvi darbojās 443 pašnodarbinātās personas, 70 individuālie komersanti, 165 komercsabiedrības, 195 zemnieku saimniecības, 34 biedrības, fondi un nodibinājumi un 3 pašvaldības budžeta iestādes – kopā 910 ekonomiski aktīvas vienības. Novadā darbojas Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (LIIC), kas jaunajiem uzņēmējiem piedāvā biroja telpas par samazinātu nomas maksu un biroja tehniskos pakalpojumus. Lai tiktu veicināta jauniešu nodarbinātība un komercdarbība, Līvānu novadā tiek organizētas karjeras konsultācijas (NVA) un konsultācijas jaunajiem uzņēmējiem (LIIC). Līvānu 1.vidusskolā sadarbībā ar Latvijas uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmiju tiek piedāvāta interešu izglītības programma „Komerczinības vidusskolēniem”, kur jauniešu apgūst komercdarbības uzsākšanai nepieciešamās zināšanas. Pašvaldība līdzdarbojas skolēnu „Ēnu dienu” pasākumos4. Ēnu dienā skolēni tiek iepazīstināti ar pašvaldības iestāžu darbu, darbinieku pienākumiem, atbildību u.c. jautājumiem, lai jaunieši gūtu priekšstatu par dažādām specialitātēm un spētu vieglāk izvēlēties nākotnes profesiju. Diemžēl jauniešu bez darba pieredzes kopējās darba prakšu iespējas ir ļoti ierobežotas, t.sk. ja nav adekvāta valsts atbalsta, uzņēmēji nelabprāt pieņem jauniešus darba praksē, jo tas no uzņēmēja prasa papildus uzmanību, laiku, ieguldījumus. Pēc Līvānu novada Sociālā dienesta informācijas, liela daļa bezdarbnieku nevēlas mācīties kvalifikācijas celšanas vai citas profesijas apguves kursos, pamatojot ar to, ka trūkst naudas ceļam uz pilsētu un atpakaļ, liels attālums līdz autobusa pieturai, nav ērtas autobusu satiksmes vai tik un tā darbu neatradīs. 4 Papildus informācija par „Ēnu dienu” pasākumiem www.jal.lv
  40. 40. 40 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam ESF programmas „Darba praktizēšana pašvaldībās” (ar 100 latu stipendiju) ietvaros, t.i., subsidētas darba vietas saņēmuši 657 cilvēki laika posmā no 2010.gada sākuma līdz 2011.gada martam. Vidēji mēnesī ir nodarbināti ap 170 - 230 bezdarbnieku. Diemžēl vienai bezdarbnieku daļai pat 100 latu stipendiātu programma nešķiet pievilcīga, jo „vasarā ir karsti, bet ziemā auksti”. Bieži vien cilvēki vēlas strādāt tikai fiziski vieglus darbus, neraugoties uz nepieciešamo prasmju trūkumu. Liela daļa pagastu iedzīvotāju strādā savās saimniecībās. 2010.gadā novadā kopā bija 1875 zemnieku un piemājas saimniecības. Rožupes pagasts ir vienīgias pagasts, kurā zemnieku saimniecību skaits ir lielāks par piemājas saimniecību skaitu. Saimniecību skaits Līvānu novadā 333 350 279 291 300 250 250 214 205 200 Zemnieku saimniecības 150 108 Piemājas saimniecības 100 81 70 44 Pārējās saimniecības 50 0 Rožupes Turku pagasts Jersikas Rudzātu Sutru pagasts pagasts pagasts pagasts Attēls 24: Saimniecību skaits Līvānu novadā (CSP dati, 2010) Diemžēl pēdējos gados daļai sabiedrības ir izveidojies pamata dzīves un darba prasmju trūkums, pašapziņas trūkums un pat kauns strādāt. Aptaujājot dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus par izmaiņām, uzlabojumiem, kas būtu jāveic sociālo pabalstu piešķiršanas sistēmā, lai augstāk minēto tendenci mainītu, tiek secināts, lai motivētu cilvēkus iesaistīties dzīves kvalitātes uzlabošanā, būtu nepieciešams ieviest stingrākus noteikumus pabalstu piešķiršanai tie varētu būt: 1. par nepatiesu ziņu sniegšanu (par aplokšņu algu u.c. ienākumiem) liegt pabalstu saņemšanu uz kādu laiku un likt atmaksāt saņemtos pabalstus; 2. uzlikt par pienākumu katru pabalstu tiešām atstrādāt, nevis kā tagad, kad var arī nestrādāt; 3. ļaut algotos pagaidu sabiedriskos darbus strādāt pie uzņēmējiem (tad centīgākajiem bezdarbniekiem būtu lielāka iespēja atrast darbu, arī uzņēmējiem būtu iespēja ražot vairāk produkcijas u.t.t.); 4. nemaksāt pabalstus, ja pabalstu saņēmējs atsakās no pieejamām NVA piedāvātām programmām, neskatoties uz to, ka šī ir iespēja palielināt ienākumus; 5. sociālais dienests pēc savas iniciatīvas varētu pārvērtēt personas (ģimenes) ienākumus.
  41. 41. 41 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam 1.5. IZGLĪTĪBA UN TĀLĀKIZGLĪTĪBA Izglītības (formālās, interešu un neformālās) un garīgās pilnveidošanās, kā arī fiziskās attīstības iespējas novadā nodrošina šādas izglītības iestādes: 01.09.2 01.09.2 Izglītojamo skaits uz 01.09.2010. 008. 009 t.sk. t.sk. t.sk. Izglītības iestāde Kopā Kopā Kopā 1 -12.kl. 5-6 gadīgie pārējie pirms kolas vec. bērni Līvānu 1. vidusskola 698 671 609 609 n/a n/a Līvānu 2. vidusskola 284 278 274 257 17 n/a Līvānu novada vakara (maiņu) 108 116 122 122 n/a n/a vidusskola Rudzātu vidusskola 148 146 144 114 21 9 Rožupes pamatskola 135 130 124 92 16 16 Jaunsilavas pamatskola 168 168 165 105 29 31 Jersikas pamatskola 92 105 113 101 12 n/a Sutru pamatskola 65 68 59 44 5 10 Rudzātu speciālā 82 85 79 n/a n/a n/a internātpamatskola Līvānu novada pirmsskolas izglītības 268 280 301 n/a 130 171 iestāde „Rūķīši” Līvānu Bērnu un jauniešu centrs 711 802 919 n/a n/a n/a Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un 240 255 243 n/a n/a n/a mākslas skola Līvānu Bērnu un jaunatnes sporta 242 189 227 n/a n/a n/a skola Tabula 8: Izglītības iestādes Līvānu novadā un izglītojamo skaits Līvānu novada astoņās vispārējās izglītības iestādēs un vienā speciālās izglītības iestādē 2010.gada 1.septembrī mācības uzsāka 1444 izglītojamie, kas ir par 154 izglītojamiem mazāk nekā 2009.gada 1.septembrī. Līvānu novada pirmsskolas izglītības iestādi„Rūķīši” un pirmsskolas grupiņas pagastos kopā apmeklē 467 izglītojamie. 919 izglītojamie ir iesaistīti interešu izglītības apguvē, bet 470 izglītojamie apmeklē Līvānu novada profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Kopējo skolēnu skaita samazinājumu ietekmēja tas, ka izlaiduma klases bija skaitliski lielas, jo 1.klašu skolēnu skaits salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir nedaudz palielinājies. 2009.gadā mācības uzsāka 108, bet 2010.gadā 119 skolēni. Līvānu novada vispārizglītojošās izglītības iestādēs 2010./2011.mācību gadā tika īstenotas 29 licencētas un akreditētas izglītības programmas, pirmsskolas izglītības iestādē - trīs
  42. 42. 42 Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam izglītības programmas, Līvānu mūzikas un mākslas skolā –kopā 8 licencētas un akreditētas izglītības programmas un sporta skolā - četras licencētas izglītības programmas. Novada vidusskolu absolventu vērtējumi 2010./2011.mācību gada centralizētajos eksāmenos A, B un C līmenī:  Līvānu 1.vidusskolā 68 %;  Rudzātu vidusskolā 77,4 % ;  Līvānu 2.vidusskolā 74%;  Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskolā 30 %. Iepriekšējos gados situācija bijusi citāda, kas nozīmē, ka absolventu vērtējumi centralizētajos eksāmenos atkarīgi no daudziem faktoriem, t.sk. pašiem izglītojamiem, pedagogiem, mācību materiāliem un infrastruktūras u.c. Par labiem sasniegumiem 2009./2010.mācību gada valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, sporta čempionātos 21 izglītojamais saņēma Līvānu novada domes piešķirtās naudas balvas, bet 50 skolēni par veiksmīgu dalību saņēma Domes balvas. 46 Līvānu novada pedagogi, kuru izglītojamie/audzēkņi 2009./2010.mācību gadā bija mācību priekšmetu olimpiāžu, konkursu un čempionātu uzvarētāji saņēma Domes balvas. Apkopojot pēdējos 3 gados skolās ieguldītā finansējuma sadalījums (LVL), t.sk. jau apstiprinātais piešķirtais finansējums, kas tiks ieguldīts līdz 2012.gadam:  Līvānu 1.vidusskola - 125 189,96 LVL (infrastruktūras pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem, energoefektivitātes paaugstināšana);  Līvānu 2.vidusskola: 306 566,31 LVL (dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana, energoefektivitātes paaugstināšana, izglītības, veselības un sociālās jomas uzlabošana);  Līvānu novada vakara (maiņu) vidusskola – 14 794,71 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, iestādes informatizācija);  Rudzātu vidusskola – 162 005,65 LVL(dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana, aktu zāles rekonstrukcija);  Rožupes pamatskola – 159 648,66 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, iestādes informatizācija);  Jaunsilavas pamatskola – 249 133,70 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, iestādes informatizācija);  Sutru pamatskola – 7212,81 LVL (iestādes informatizācija);  Jersikas pamatskola – 69 181,45 LVL (energoefektivitātes paaugstināšana, iestādes informatizācija);

×