J.Briedis, LNB, 2012Jauno bibliotēku un informācijas speciālistuKONFERENCEInovācijasbibliotēkāsLNB DiBi projekti
1) Nedaudz par inovācijām1) LNB projekti1) Praktiskā daļaMēģināsim prognozēt inovācijas, kuras ienāksbibliotēkā nākamo pie...
„Bet šeit, ja gribi zināt, ir jāskrien, ko kājas nes, lai tikaipaliktu tajā pašā vietā! Taču, ja vēlies nokļūt kādā citāvi...
“...No savas pieredzes zinu, ka visātrāk ir ceļotkājām... Attālums ir trīsdesmit jūdžu, biļetescena – deviņdesmit centi. T...
“Libraries run the risk of obsolescence unless they candevelop a digitally relevant new philosophy of what theyare for”*Av...
Ko sagaida šodienas lasītājs:• Tūlītējus rezultātus• Ērtībām priekšroka pār kvalitāti• Attēli ir vismaz tikpat nozīmīgi, k...
- jo vairāk informācijas iegūstam, jo neinformētāki esam;- jo vairāk laiku ietaupošu tehnoloģiju apgūstam, jomazāk laika p...
Avots:Dinesh Katre, Digital preservation: Converging and diverging factors of libraries, archives and museums – an Indian ...
Latvijas Nacionālās Bibliotēkas pamatuzdevumi ir nacionālāsliteratūras krājuma veidošana, mūžīga glabāšana un tā ilglaicīg...
LNDB projektsProjekta (ERAF) mērķis: Izstrādāt kvalitatīvi jaunus LatvijasNacionālās Digitālās bibliotēkas pakalpojumus ar...
Rekomendācijas,mūsdienīgu bibliotēkuprakseLNB īstenotie projekti /veidojamās sistēmasDigitāli radies saturs - RasmošanaDig...
Vienota LNDB arhitektūraVienots redzējums LNB Digitālās bibliotēkas ISefektīvai funkcionēšanai, sadarbspējai unattīstībai
Datu apjoms• Pašreiz Sistēmā uzglabāto datu apjoms:– 3180.25 Mb,– objektu skaits 8541.• Plānotais datu apjoms.Sistēmā plān...
Satura atklāšana• Atklāšanas rīki• Atšķirīgi produkti akadēmiskajām bibliotēkām(koncentrējas uz dažāda tipa materiālu atkl...
Riski• Var nebūt iespējams nodrošināt objektu mūžsaglabāšanu, ja netiks nodrošinātsnepieciešamais tehniskais nodrošinājums...
Papildus materiāli: literatūra u.c.
Literatūra / avoti1.The future of the library2.The Future Of Libraries In The E-Book Age3.Which Future for Libraries?4.Ope...
Literatūra / avoti1. Latvijas Nacionālās bibliotēkas stratēģija, 20102. LNB digitālās bibliotēkas augsta līmeņa arhitektūr...
Semantiskā tīmekļā tehnoloģijas• Semantisko tehnoloģiju funkcijas var iedalīt trīs kategorijās pieaugošas sarežģītībassecī...
Saistītie dati• Saistītie dati (linked data) nosaka principus kā informācijas sistēmāsizmantot semantiskā tīmekļa standart...
• Semantiskās tehnoloģijas ir semantiskā tīmekļa tehnoloģijas, kasparedzētas zināšanu aprakstīšanai, organizēšanai un dažā...
• Semantisko un kognitīvo tehnoloģiju ieviešanaiBibliotēkā ir šādi mērķi:• Paaugstināt datorizētas un ikdienas lietotājaor...
• Vienota bibliogrāfisko un metadatu sistēma• Vārdu meklēšana locījumos• Tezauru, autoritatīvo datu un ontoloģijuizveide, ...
Kognitīvās tehnoloģijas• kognitīvās tehnoloģijas ir kognitīvo zinātņuapakšnozare, kas orientēta uz valodasapstrādes, vizuā...
• efektīvu meklējamību liela apjoma digitālu reprezentācijuresursos - runā par mākslīgu un dabisku kognitīvu sistēmumijied...
• Vajadzību analīze no kognitīvo tehnoloģiju pielietojuma viedokļa:– veidot mijiedarbi starp dažāda formāta (teksts, attēl...
Kognitīvās tehnoloģijas• Līdzīgi semantiskajām tehnoloģijām, arī kognitīvās tehnoloģijas paredzsecīgu: (a) informācijas ap...
Rekomendācijas (Europeana)• 1.Finansējums– Digitalizēšana un tās plānošana– (Europeana kopš 2008. gada nodrošina pieeju 20...
Digital Promise for Public Libraries 2012• SCL Expects Every Public Library Service ShouldProvide:– Free access to the Int...
Digital Promise for Public Libraries 2012• SCL Encourages Every Public Library Service to Provide:– Free Internet access f...
Digital Promise for Public Libraries 2012• SCL will Work in Partnership with other parties to helpdeliver:– A single point...
Lielbritānija• Solījums (Digital promise 2012) - minimālaisnodrošināmie pakalpojumi digitālopakalpojumu pieejamībai iekļau...
Zviedrija• Pieeja tīmeklī lasītājiem kopš 1997• Linked Data kopš 2008– Martin Malmsten, Making a Library Catalog Partof th...
Inovācijas bibliotēkās (Jānis Briedis)
Inovācijas bibliotēkās (Jānis Briedis)
Inovācijas bibliotēkās (Jānis Briedis)
Inovācijas bibliotēkās (Jānis Briedis)
Inovācijas bibliotēkās (Jānis Briedis)
Inovācijas bibliotēkās (Jānis Briedis)
Inovācijas bibliotēkās (Jānis Briedis)
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Inovācijas bibliotēkās (Jānis Briedis)

713 views

Published on

Prezentācija no pirmās Latvijas jauno speciālistu konferences 4CanGurus

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
713
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
89
Actions
Shares
0
Downloads
3
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide
  • Pēdējā nu jau vairāk kā gada laikā man bija lieliska iespēja, neesot bibliotēku speciālistam, padziļināti interesēties un pētīt nozares problemātiku, piedaloties LNB vajadzību apzināšanā, IS prasību formulēšanā un pašu izstrādes projektu procesā, vadot vairāku LNB nozīmīgu IS izstrādes projektus (Objektu pārvaldības sistēmas papildinājumu izstrāde) un Agregatora izstrādes projektus Man bija iespēja un pienākums būt objektīvam, vērtējot dažādu risinājumu priekšrocības un trūkumus, piedaloties lēmumu pieņemšanā vairākos iepirkumos. Tāpat bija iespēja novērtēt, iespējams, pagātnes projektu īstenošanas kļūdas. Kā vadībzinātņu speciālists, vērtēju bibliotēku nozares attīstību tieši bibliotēkas specifisko informācijas sistēmu attīstības kontekstā. Mazākais, centīšos atbildēt uz jautājumu, vai LNB īsteno projektus, kuri atbilst šodienas prasībām (vai rītdien nebūsim neglābjami atpalikuši) Pāris vārdos: Ļ oti daudz jaunu iespēju un risinājumu Ļ oti daudz meklējumu Lieli ieguldījumi Lielas cerības Liels risks, ka daudzas funkcijas netiks lietotas (publisks finansējums nozīmē atšķirīgu skatījumu uz riskiem) Publisks finansējums neparedz eksperimentus Neesmu pētījis ieguldījumus šīs jomas fundamentālajā izpētē un prognozes par sagaidāmajiem praktiskajiem rezultātiem Iespēja attīstībai pa maziem solīšiem Veiksme ir svarīga
  • Inovācijas bibliotēkās (Jānis Briedis)

    1. 1. J.Briedis, LNB, 2012Jauno bibliotēku un informācijas speciālistuKONFERENCEInovācijasbibliotēkāsLNB DiBi projekti
    2. 2. 1) Nedaudz par inovācijām1) LNB projekti1) Praktiskā daļaMēģināsim prognozēt inovācijas, kuras ienāksbibliotēkā nākamo piecu līdz desmit gadu laikā,domājot par to, lai ne tikai sekotu pasaulē vadošajāmtendencēm, bet arī nepalaistu garām izdevību būtpirmajiem
    3. 3. „Bet šeit, ja gribi zināt, ir jāskrien, ko kājas nes, lai tikaipaliktu tajā pašā vietā! Taču, ja vēlies nokļūt kādā citāvietā, tad ir jāskrien divtik ātri”Avots: Dodžsons, Čarlzs; 1871Inovāciju attīstības tendences uzskatāmi parāda laikaperioda samazināšanos starp to ieviešanuIzaicinājumi- Satura mūžsaglabāšana- Bagātināšana- Satura atklāšana, Intelektuālāsatura atklāšana- Sociālā tīklošana, dalīšanās,Linked Data- Valodas rīki-..., ???
    4. 4. “...No savas pieredzes zinu, ka visātrāk ir ceļotkājām... Attālums ir trīsdesmit jūdžu, biļetescena – deviņdesmit centi. Tā ir gandrīz dienasalga. Atceros, ka strādniekiem, kuri būvēja šopašu dzelzsceļu, maksāja sešdesmit centusdienā. Tātad es došos ceļā tūlīt un pirmstumsas jau būšu galā; esmu staigājis šādusgabalus nedēļu no vietas. Tu pa to laiku būsinopelnījis ceļanaudu un ieradīsies galā rītdien,vai, iespējams, šovakar, ja palaimēsies dabūtdarbu uzreiz. Tā vietā, lai dotos uz Fičburgukājām, tu paliksi te un strādāsi dienas lielākodaļu. Kaut arī dzelzsceļš stieptos apkārt visaizemeslodei, man šķiet, ka es tik un tā vienmērbūšu priekšā; es nemaz nerunāju par apkārtnesapskatīšanu un jaunas pieredzes iegūšanu...”Avots: Henrijs Deivids Toro, Voldena jeb dzīvemežā, 1854 (Zvaigzne ABC, Rīga, 2004)
    5. 5. “Libraries run the risk of obsolescence unless they candevelop a digitally relevant new philosophy of what theyare for”*Avots: Derek Law, “As for the future, your task is not to foresee it, but to enable it”:(Antoine de Saint Exupéry), IFLA Journal December 201137: 269-275• Ērtības, pie kurām esam pieraduši vienā jomā, būs pieejamasarī citā• Informācijai ir jābūt pieejamai nekavējoties, bet cik laika tiksveltīts tās iepazīšanai?• Pie informācijas iespējams piekļūt vieglāk un ātrāk, bet vaitas pats notiek ar izpratni?• Daudzas inovācijas diemžēl novērš un izkaisa mūsuuzmanību, bet kuras ir tās, kas palīdz koncentrēties uniedziļināties?Piemērs: (Latvija, 2012) Šodienas jaunais lasītājs nesaprotvecvārdus, pašreiz nelietotus vārdus un to nozīmi, nezinaagrākos ielu nosaukumus, kas sastopami dažādā (t.sk.“obligātajā” skolas) literatūrā.
    6. 6. Ko sagaida šodienas lasītājs:• Tūlītējus rezultātus• Ērtībām priekšroka pār kvalitāti• Attēli ir vismaz tikpat nozīmīgi, kā teksts• Kas nav atrodams tīmeklī, tas neeksistē• Copy&Paste ir leģitīma alternatīva paša domām / idejai• Pietiek ar informāciju, kas pietiekama uzdevuma izpildei, pilnība undziļāka izpratne nav nepieciešamaPētījums par studentu informācijas meklēšanas paradumiem(jau pirms apm.5 gadiem)• 89 % izmanto nevis katalogu, vai bibliotēkas meklēšanas sistēmu, betlieto tīmekļa meklētāju (Arī LNB objektiem 90% apskatījumu nāk notīmekļa meklētājiem)• 2 % izmanto bibliotēkas mājas lapu• 93 % ir apmierināti vai ļoti apmierināti ar šādu pieeju informācijasmeklēšanai• 84 % bija apmierināti ar bibliotekāra sniegto atbalstu
    7. 7. - jo vairāk informācijas iegūstam, jo neinformētāki esam;- jo vairāk laiku ietaupošu tehnoloģiju apgūstam, jomazāk laika paliek.• Komunikācija ir tikpat kā bez traucēkļiem un zibenīga.• Komunikācijas ir daudz vairāk nekā agrāk. Taču beigubeigās mēs zaudējam spēju padarīt informāciju parzināšanām, ievietot to plašākā kontekstā.Avots: Tomass Hillens Ēriksens, Mirkļa tirānijaParadoksi
    8. 8. Avots:Dinesh Katre, Digital preservation: Converging and diverging factors of libraries, archives and museums – an Indian perspective,IFLA Journal October 2011 37: 195-203
    9. 9. Latvijas Nacionālās Bibliotēkas pamatuzdevumi ir nacionālāsliteratūras krājuma veidošana, mūžīga glabāšana un tā ilglaicīgaspieejamības nodrošināšana.Ēka un saturs: Snunith Shoham and Israela Yablonka,Monumental Library Buildings in the Internet Era: the future ofpublic libraries, IFLA Journal October 2008 34: 266-279“Piemineklis (!?) zināšanu vērtībai un Latvijas kultūras bagātībai”Gada lasītāju kopskaits – 91 603Gada apmeklējumu kopskaits – 740 931Gada virtuālo apmeklējumu kopskaits – 591 600(2011)Latvijas Nacionālā bibliotēka
    10. 10. LNDB projektsProjekta (ERAF) mērķis: Izstrādāt kvalitatīvi jaunus LatvijasNacionālās Digitālās bibliotēkas pakalpojumus ar nolūkunodrošināt ātru un ērtu pieeju digitalizētajiem informācijasresursiem.Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā bibliotēka ir informācijasresursu apstrādes sistēma, kuras uzdevumi ir:– Saglabāt (resource storage),– Sameklēt (resource discovery),– Padarīt pieejamus (resource presentation) dažāda veidainformācijas resursus, piemēram, grāmatas, periodiku,attēlus, notis u.c.ERAF1, ERAF2 (pašreiz), ERAF3 (plānošanas posms)
    11. 11. Rekomendācijas,mūsdienīgu bibliotēkuprakseLNB īstenotie projekti /veidojamās sistēmasDigitāli radies saturs - RasmošanaDigitalizēšana - Vēsturisko karšu pārskatīšanas pakalpojums- Digitalizēšana pēc pieprasījuma- Skenēšana (robots Roberts)Bagātināšana, t.sk. sociālā - Ielādes sistēmas funkcionalitāte DOM sistēmā- Sociālā bagātināšana- Piemērs: Skat. Zudusilatvija.lvSatura pārvaldība - Vienota objektu datu bāze un pārvaldība (DOMā), specifiskas saskarnes- ArhitektūraSatura atklāšana - Resursu agregators- Vecās rakstības tulkošanas pakalpojuma pilotprojekts- Tezauru sistēmas izmantošanas iespēja informācijas klasificētai meklēšanai, Saistītie dati- Īpašvārdi, Senās kartes, Periodikas valodas korpussPieejamība - Mobilās bibliotēkas pilotprojekts- Lasītāju attālinātās piekļuves pakalpojums- Elektroniskā bibliotēka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām- Elektroniskā bibliotēka bērniem- Saistītie datiPersonalizēšana - Lasītāju vienotā identitāte- Atslēgvārdu pievienošana, dalīšanās sociālajos tīklos- Virtuālais plaukts, piezīmes, rekomendācijas, atsauču veidošanaSaglabāšana - Saglabāšanas sistēma, lenšu bibliotēka, integrēta ar pārvaldības sist.
    12. 12. Vienota LNDB arhitektūraVienots redzējums LNB Digitālās bibliotēkas ISefektīvai funkcionēšanai, sadarbspējai unattīstībai
    13. 13. Datu apjoms• Pašreiz Sistēmā uzglabāto datu apjoms:– 3180.25 Mb,– objektu skaits 8541.• Plānotais datu apjoms.Sistēmā plānots saglabāt digitālo objektu reģistrā informāciju pardigitālajiem objektiem visās Bibliotēkas IS:– Periodika.lv: satur apmēram 7000 grāmatas un 300 000 periodiskoizdevumu numurus;– Zudusilatvija.lv: satur apmēram 25 000 attēlizdevumus;– Esošā DOM sistēma: satur apmēram 10 000 attēlizdevumus;– Rasmošanas sistēma: satur apmēram 3000 tīmekļa lapu kopijas;– Karšu sistēma: satur apmēram 3000 karšu izdevumus;– Resursu agregators: satur apmēram 35 000 000 metadatu ierakstus.
    14. 14. Satura atklāšana• Atklāšanas rīki• Atšķirīgi produkti akadēmiskajām bibliotēkām(koncentrējas uz dažāda tipa materiālu atklāšanu –grāmata, raksts, digitālais objekts, un publiskajām –saistītas ar kolekcijas fizisko objektu• Attiecīgi vietējie (rāda kurā plauktā grāmata ērtāksserviss..) un tīmekļa mēroga (agregatori)• Sociālā atklāšana – pārņem sociālo tīmekļu konceptus,aktīva piedalīšanās, vērtēšana, dalīšanās pienesums,kas kļūst par atklāšanas elementu• Mobilās ierīces, planšetdatori
    15. 15. Riski• Var nebūt iespējams nodrošināt objektu mūžsaglabāšanu, ja netiks nodrošinātsnepieciešamais tehniskais nodrošinājums, definēti pārbaudāmi procesi datu fiziskajaipārbaudei, datu formātu ilgtspējīgai apstrādei u.c.• Ņemot vērā potenciāli lielo datu avotu skaitu, to atšķirīgo tehnisko gatavības līmeni undažādo velmi sadarboties, saņemtie objekti var būt nepilnīgi, pretrunīgi vai pat daļējineizmantojami, kas var prasīt lielus resursus to parādīšanai (piemēram, tiek piegādātakļūdaina informācija).• Dažādiem datu avotiem, dažādos laikos var būt piemērotas atšķirīgas datu apstrādespieejas, kas ir balstītas tikai uz tajā brīdī pieejamajiem lietojumiem, kā rezultātāinformācija tiek atspoguļota nepilnīgi (piemēram, šobrīd apstrādātās atklātnes netiekatzīmētas kā „portreti”, jo nav šādas aplikācijas. Ja nākotnē tāda tiks radīta un tai tikspievienoti jauni objekti, tad esošie dati var netikt automātiski atpazīti un meklējami).• Vēsturiskajam materiālam var būt būtiski atšķirīgs regulējums autortiesību jomā, vai arītās nav zināmas, līdz ar to būtiska krājumu daļa var tikt parādīta pārkāpjot likumu, vaitieši otrādi – netiks nodrošināta šo objektu parādīšana sabiedrībai, lai arī autortiesīburegulējums to pieļautu.• Nepietiekams finansējums uzturēšanai un attīstībai var apdraudēt LNDB būtiskākofunkciju izpildi attiecībā uz digitālajiem objektiem un attiecībā uz pakalpojumiemlietotājiem.
    16. 16. Papildus materiāli: literatūra u.c.
    17. 17. Literatūra / avoti1.The future of the library2.The Future Of Libraries In The E-Book Age3.Which Future for Libraries?4.Opening up Europes cultural treasures to the online world5.Perceptions 2011: An International Survey of Library Automation6.Ian H. Witten, David Bainbridge and David M. Nichols, How to Build aDigital Library, Elsevier Inc., 20107.Blue book, Reference Model for an Open Archival Information System(OAIS), 20028.Council of Content Providers & Aggregators, Financial Sustainability of theAggregation & Syndication of European Digital Cultural Content, 2011
    18. 18. Literatūra / avoti1. Latvijas Nacionālās bibliotēkas stratēģija, 20102. LNB digitālās bibliotēkas augsta līmeņa arhitektūra un sistēmas servisukoncepcija, SIA Tacsol, 20113. DOM sistēmas attīstība, īstenojot ERAF projektu “Digitālās bibliotēkaspakalpojumu attīstība”, iepirkuma tehniskā specifikācija, LNB, 20114. Vienotā resursu agregatora iegāde, Mobilās bibliotēkas izstrādespilotprojekts, īstenojot ERAF projektu “Digitālās bibliotēkaspakalpojumu attīstība”, iepirkuma tehniskā specifikācija, LNB, 20115. Satura atklāšana un vēsturisko tekstu un modernās rakstības digitāloresursu integrācija, LNB, 20116. Koncepcija par semantisko un kognitīvo tehnoloģiju izmantošanubibliotēkas esošā digitālā satura aprakstīšanai, atklāšanai un iegūšanai,LNB, 20117. "Zudusī Latvija”8. Periodika
    19. 19. Semantiskā tīmekļā tehnoloģijas• Semantisko tehnoloģiju funkcijas var iedalīt trīs kategorijās pieaugošas sarežģītībassecībā: (a) informācijas aprakstīšana un pārraide (komunikācija); (b) informācijasintegrācija; (c) spriešana un jaunas informācijas radīšana (Mika and Akkermans,2004). Semantiskā tīmekļa tehnoloģiju pielietojumu bibliotēku informācijassistēmās arī var iedalīt šajās trīs kategorijās. Šobrīd bibliotēku informācijasapstrādē tiek plaši izmantotas semantiskā tīmekļa tehnoloģijas informācijasaprakstīšanai un integrācijai.• Informācijas aprakstīšana notiek aprakstāmā informācijas veidam atbilstošā datumodelī, kurš var tikt attēlots vienā vai vairākos formātos. Semantiskā tīmekļapamatā ir RDF un URI standarti (Manola and Miller, 2004). RDF ir universālsresursu apraksta ietvars, kurš piemērots informācijas aprakstīšanai, apmaiņai unintegrācijai. Tas ļauj precīzi aprakstīt informāciju par objektiem, to īpašībām unsavstarpējo saistību. Lai viennozīmīgi atsauktos uz resursiem RDF izmanto URI(vienotos resursu identifikatorus).
    20. 20. Saistītie dati• Saistītie dati (linked data) nosaka principus kā informācijas sistēmāsizmantot semantiskā tīmekļa standartus datu publicēšanai un savstarpējaiintegrācijai (Berners-Lee, 2006). Izmantojot esošos tīmekļa standartusinformācijas sistēmas var datus padarīt pieejamus citām sistēmāmsaprotamā formā, savukārt RDF un URI lietojums nodrošina iespējusasaistīt kopā no dažādiem avotiem nākošus datus.• Saistīto datu principi:– lietot URI kā resursu identifikatorus;– izmantot HTTP URI, nodrošinot informācijas sistēmām iespēju iegūt papildusinformāciju par resursu ar HTTP pieprasījumu palīdzību;– kad tiek pieprasīta informācija par resursu (izmantojot HTTP pieprasījumu),atgriezt informāciju izmantojot semantiskā tīmekļa standartus (RDF, SPARQL);– informācijā par resursu iekļaut saites uz citu, saistītu resursu URI.– HTTP protokols nodrošina satura salāgošanas (content negotiation) iespēju,tādēļ pastāv iespēja vienam HTTP URI pieprasīt informāciju dažādos formātos.Tas ļauj paralēli RDF reprezentācijai atgriezt datus arī citos formātos.
    21. 21. • Semantiskās tehnoloģijas ir semantiskā tīmekļa tehnoloģijas, kasparedzētas zināšanu aprakstīšanai, organizēšanai un dažādosavotos esošās informācijas integrācijai un savstarpējaibagātināšanai.• Semantiskās tehnoloģijas ļauj aprakstīt informāciju par digitāliemun reāliem objektiem, sasaistīt kopā dažādu objektu aprakstus(metadatus) un nodrošināt informācijas sistēmu savietojamībusemantikas līmenī, kā arī dažādos avotos esošās informācijasintegrāciju un savstarpēju bagātināšanu, jaunas informācijasradīšanu (secināšanu) no esošās informācijas.• Semantiskā tīmekļa tehnoloģijas tiek plaši izmantotas digitālobibliotēku satura aprakstīšanai un organizēšanai. Šobrīd straujiattīstās saistīto datu (linked data) principu izmantošana bibliotēkuinformācijas sistēmās.
    22. 22. • Semantisko un kognitīvo tehnoloģiju ieviešanaiBibliotēkā ir šādi mērķi:• Paaugstināt datorizētas un ikdienas lietotājaorientētas vides mijiedarbību atbilstoši cilvēkadatora mijiedarbības pētījumiem kognitīvajāszinātnēs.• Atbalstīt valodas apstrādes efektivitāti un valodastehnoloģiju ieviešanu Bibliotēkas digitālā saturapārvaldības un lietotāju vajadzībām.
    23. 23. • Vienota bibliogrāfisko un metadatu sistēma• Vārdu meklēšana locījumos• Tezauru, autoritatīvo datu un ontoloģijuizveide, uzlabošana un
    24. 24. Kognitīvās tehnoloģijas• kognitīvās tehnoloģijas ir kognitīvo zinātņuapakšnozare, kas orientēta uz valodasapstrādes, vizuālā-verbālā materiālamijiedarbības, automatizētas spriešanas,multi-aģentu sistēmu un zināšanureprezentācijas sistēmu integratīvu analīzi nocilvēka-datora mijiedarbības perspektīvas.
    25. 25. • efektīvu meklējamību liela apjoma digitālu reprezentācijuresursos - runā par mākslīgu un dabisku kognitīvu sistēmumijiedarbību• Pētot digitālo resursu sistēmu lietotājus, ir divi principiāliaspekti, (1) mentālās reprezentācijas veidošana pieredzē unatmiņā un (2) process, kura rezultātā šīs reprezentācijastiek aktualizētas (Rapp, et al. 2003, 611).• mentālās reprezentācijas tiek aktualizētas efektīvāk, ja patslietotājs ir piedalījies satura veidošanā, uz kuru tās attiecas(Slamecka, Graf, 1978, Hirshman, Bjork, 1988, Rapp, et al.2003, 613).• Tādējādi ir vēlama digitālās bibliotēkas lietotājuiesaistīšanās satura veidošanā.
    26. 26. • Vajadzību analīze no kognitīvo tehnoloģiju pielietojuma viedokļa:– veidot mijiedarbi starp dažāda formāta (teksts, attēls, karšu resursi,skaņas resursi) resursiem;– valodas tehnoloģiju piesaiste meklēšanas rīkiem, lai varētu meklētlocījumos;– kontekstsensitīvas meklēšanas rīku izstrāde;– multilingvālu tehnoloģiju izveide;– metadatu, klasifikāciju, tēzauru papildināšana un struktūras atbalsts,lai nodrošinātu sastatāmību ar citām semantiskām ontoloģijām;– lietotāja saskarnes uzlabošana atbilstoši uztveres testu rezultātiem.
    27. 27. Kognitīvās tehnoloģijas• Līdzīgi semantiskajām tehnoloģijām, arī kognitīvās tehnoloģijas paredzsecīgu: (a) informācijas aprakstu, kodēšanu, pārnesi, (b) informācijasintegrācija esošajā vidē, resursos un (c) spriešana un jaunas informācijasģenerēšana.• Būtiska komponente šajā ir valodas vai sistēmas lietotājs, tādējādi nosemantiskām tehnoloģijām atšķirīgā komponente ir tāda, ka informācija šīvārda īstā nozīmē sākas tajā brīdī, kad to saprot, interpretē kāds valodaslietotājs. Tieši valodas lietotāja iesaiste ir kritiskais faktors raugoties nokognitīvo tehnoloģiju perspektīvas raugoties. Lai precīzi raksturotu kādukognitīvo tehnoloģiju uzdevumu, nepieciešama lietotāja testēšana.Respektīvi, mūsdienu kognitīvās tehnoloģijas lieto komplementārumetodoloģiju: bottom-up (lietotāja vēlmes un vajadzības, balstotieskonkrētā empīriskā materiālā) tiek sastatītas ar top-down (kādu iepriekšdefinētu digitālā satura modeli, kas lielā mērā tehnoloģiski atveido digitālāsatura specifiku un var tikt pamatā skatīts no semantiskā tīmekļa vaidatorzinātņu semantikas perspektīvas).
    28. 28. Rekomendācijas (Europeana)• 1.Finansējums– Digitalizēšana un tās plānošana– (Europeana kopš 2008. gada nodrošina pieeju 20 mlj. Objektiem. Līdz2015. gadam tie būs 30 mlj. Objekti, iekļaujot darbus, uz kuriemneattiecas autortiesību ierobežojumi)• 2.Privātajam sektoram– Darbi uz kuriem attiecas autortiesības. Ilgtspējīga attīstība, saturaatkalizmantošana.• 3. Satura agregatoriem un atmiņas institūcijām– Europeana Data Model– Agregatori– Satura sniedzēji – sadarbība• 4. LasītājiemAvots: Council of Content Providers & Aggregators, Financial Sustainability of theAggregation & Syndication of European Digital Cultural Content, 2011
    29. 29. Digital Promise for Public Libraries 2012• SCL Expects Every Public Library Service ShouldProvide:– Free access to the Internet for every customer (for aminimum period of time)– Clear and accessible online information about libraryservices– Staff trained to help customers access digital information– Ability for customers to join online– Ability to be contacted online/via email for answers tocustomer enquiries– 24/7 access to services through a virtual library presence– Ability to reserve & renew items remotely via an onlinecatalogue
    30. 30. Digital Promise for Public Libraries 2012• SCL Encourages Every Public Library Service to Provide:– Free Internet access for all wanting to use it, including wifi– A library APP to allow full access to all library digital services from mobiledevices– Tailored digital information for each customer– Training in digital information literacy and access for its customers and staffboth locally and remotely– Time-relevant, quality checked digital content for the communities it servesand support for communities to create their own content– Opportunity for e-lending of digital books, audio and video with remote access– Loan of digital devices for those without other access– Access to digitised local archive and local history resources– Social networking interaction/ engagement opportunities– Federated searching of locally held online resources– Access to online learning opportunities (citizenship, language learning, theorydriving test etc)
    31. 31. Digital Promise for Public Libraries 2012• SCL will Work in Partnership with other parties to helpdeliver:– A single point of digital contact for all public libraries in theUK– A portal or landing page for common access to nationaldigital services– A national catalogue of resources for loan, referring toonline or to be accessed in a designated location– Single standard of library customer authenticationadopted nationally to allow collaborative access to digitalresources– Local delivery of resources to the customer including viaremote lending of digital titles.
    32. 32. Lielbritānija• Solījums (Digital promise 2012) - minimālaisnodrošināmie pakalpojumi digitālopakalpojumu pieejamībai iekļauj:– Brīvu pieeju internetam visās publiskajāsbibliotēkās;– 24/7 on-line pieeja virtuālajai bibliotēkai;– Personāls apmācīts atbalstīt tiešsaistespakalpojumu izmantošanu;– Iespēja pievienoties bibliotēkai tiešsaistē.
    33. 33. Zviedrija• Pieeja tīmeklī lasītājiem kopš 1997• Linked Data kopš 2008– Martin Malmsten, Making a Library Catalog Partof the Semantic Web, 2008– Anders Söderbäck and Martin Malmsten, LIBRIS -Linked Library Data, 2008, Nodalities #5

    ×