Vienotais universālā pakalpojuma modelis Latvijā; elektroenerģijas apgādes nozare Edvīns Karnītis SPRK padomes loceklis
Sabiedriskie pakalpojumi <ul><li>sabiedriskie pakalpojumi –  services of general economic interest: </li></ul><ul><ul><li>...
Sabiedrisko pakalpojumu pieejamības problēma   <ul><li>neizdevīgi pakalpojumi: liela pašizmaksa, mazs pieprasījums; </li><...
Zemu ienākumu klientam lietojot pakalpojumu iegūst pakalpojumu sniedzēji un visa sabiedrība <ul><li>tiešie ieguvumi: pakal...
<ul><li>Universālais pakalpojums – instruments, kas palīdz:  </li></ul><ul><ul><li>pakalpojumam būt;  </li></ul></ul><ul><...
Universālā pakalpojuma būtība <ul><li>Ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu nozīmību, tiek: </li></ul><ul><ul><li>definēta pa...
UP pie monopola nozarē – saistības monopolam <ul><li>valsts šo funkciju uzliek monopoluzņēmumam kā nosacījumu un pienākumu...
UP liberalizētā nozarē <ul><li>konkurenti ienāk rentablos segmentos ( krējuma nosmelšana ): </li></ul><ul><ul><li>nerentab...
UP ideoloģija:  izmaksu kompensācija UP sniedzējam
Modelī iekļaujamās nozares <ul><li>jāsāk ar nozarēm, kur tirgus atvērts: </li></ul><ul><ul><li>elektroniskie sakari : ir d...
UP kopa: vispārējie principi <ul><li>mērķauditorija: </li></ul><ul><ul><li>neizdevīgs pakalpojums (visiem visā valstī); </...
UP kopa un kvalitāte; elektroenerģijas apgādes nozare <ul><li>UP minimālo kopu Direktīva  2003/54/EC  tieši nenosaka;  </l...
Mērķgrupa: mazaizsargātie lietotāji <ul><li>mazaizsargātas (trūcīgas) mājsaimniecības  – pēc ienākumiem iepriekšējā laika ...
UP atbalsts lietotājiem (kompensēt pēc fakta!) 48,00 9,60 38,40 Atbalsta apjoms mazaizsargā-tai mājsaimniecībai 2009.g. (L...
UP izmaksu kompensācija Benefits: mēroga ietekme, brends, marketings, iespējami blakus ienākumi
Prognozētās UP tīrās izmaksas  ( net cost )  2009.g. <ul><li>UP sniegšana nedrīkst graut konkurenci, iekļaujama arī peļņas...
<ul><li>vispārēja sabiedrības līdzdalība – kompensācija no valsts budžeta/nodokļiem (atbalsta  krējuma smēlējus , kropļo k...
UP kompensācijas nodeva (prognoze 2009.g.) <ul><li>nodevas maksājumi ir izmantojami tikai UP sniegšanai šajā nozarē;  </li...
UP sniedzēja izvēle: principi <ul><li>ikvienam nozares komersantam ir iespēja tikt noteiktam par UP sniedzēju, izpildot kv...
<ul><li>pakalpojumiem, kas tieši orientēti uz mazaizsargātu lietotāju  konkursu īsteno katrs pakalpojumu lietotājs: </li><...
UP finansējums un tīro izmaksu kompensācija <ul><li>atbildīgā institūcija – SPRK; </li></ul><ul><li>likumā definētas admin...
UP kompensācijas mehānisma darbība un pārvalde
UP modeļa īstenošana <ul><li>koncepcijas izstrāde un akceptēšana MK: 2007. gads; </li></ul><ul><li>izstrādāt un pieņemt ne...
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Edvīns Karnītis: Vienotais universālā pakalpojuma modelis Latvijā; elektroenerģijas apgādes nozare

3,047 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
3,047
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1,475
Actions
Shares
0
Downloads
10
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Edvīns Karnītis: Vienotais universālā pakalpojuma modelis Latvijā; elektroenerģijas apgādes nozare

  1. 1. Vienotais universālā pakalpojuma modelis Latvijā; elektroenerģijas apgādes nozare Edvīns Karnītis SPRK padomes loceklis
  2. 2. Sabiedriskie pakalpojumi <ul><li>sabiedriskie pakalpojumi – services of general economic interest: </li></ul><ul><ul><li>robežojas ar cilvēktiesībām: būtiski indivīda dzīvībai, veselībai un iesaistei sabiedrībā un procesos; </li></ul></ul><ul><ul><li>nepieciešami jebkuram biznesam un darbībai ; </li></ul></ul><ul><li>pakalpojumu pieejamībai: </li></ul><ul><ul><li>jānodrošina pakalpojumu esamība valstī; </li></ul></ul><ul><ul><li>cena nedrīkst būt par principiālu šķērsli pakalpojuma saņemšanai; </li></ul></ul>
  3. 3. Sabiedrisko pakalpojumu pieejamības problēma <ul><li>neizdevīgi pakalpojumi: liela pašizmaksa, mazs pieprasījums; </li></ul><ul><li>neizdevīgi reģioni: mazs iedzīvotāju blīvums, zems pirktspējas līmenis; </li></ul><ul><li>mazaizsargāti ( vulnerable ) lietotāji – zemi ienākumi: pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes, bezdarbnieki, … ; </li></ul><ul><li>arī iestādes – skolas, bibliotēkas, slimnīcas; </li></ul>Bez papildus pasākumiem visi pakalpojumi visiem visur netiks sniegti
  4. 4. Zemu ienākumu klientam lietojot pakalpojumu iegūst pakalpojumu sniedzēji un visa sabiedrība <ul><li>tiešie ieguvumi: pakalpojumu apjoms un iespaids uz citām sfērām: </li></ul><ul><ul><li>telekomunikācijas un pasts – izteikts tīkla kapacitātes un iespēju pieaugums visiem klientiem: kontakti (zvani, sūtījumi) arī ar zemu ienākumu klientiem; </li></ul></ul><ul><ul><li>dzeramais ūdens, siltums – veselība un slodze medicīnai; </li></ul></ul><ul><ul><li>elektrība un gāze – piesārņojums un veselība salīdzinot ar CO 2 saturošiem enerģijas avotiem; </li></ul></ul><ul><ul><li>kanalizācija un atkritumu savākšana – vides piesārņojums, veselība; </li></ul></ul><ul><li>netiešie ieguvumi: arī šie klienti ir pilsoņi un vēlētāji: </li></ul><ul><ul><li>sabiedrības konsolidācija un kohēzija, sociālās spriedzes samazināšana; </li></ul></ul><ul><ul><li>indivīda iekļautība un drošība – telekomunikācijas, pasts; </li></ul></ul>
  5. 5. <ul><li>Universālais pakalpojums – instruments, kas palīdz: </li></ul><ul><ul><li>pakalpojumam būt; </li></ul></ul><ul><ul><li>pakalpojumu saņemt tiem, kam bez tā pakalpojums nav pieejams; </li></ul></ul>
  6. 6. Universālā pakalpojuma būtība <ul><li>Ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu nozīmību, tiek: </li></ul><ul><ul><li>definēta pakalpojumu kopa </li></ul></ul><ul><ul><li>ar noteiktu kvalitāti </li></ul></ul><ul><ul><li>kas pieejama visiem nepārtraukti </li></ul></ul><ul><ul><li>par sociāli pieņemamu cenu ( reasonable/affordable price ) </li></ul></ul><ul><li>Uzliek pakalpojumu sniedzējiem pienākumus ( obligations ) vai </li></ul><ul><li>prasības ( requirements ) sniegt UP: </li></ul><ul><ul><li>ekonomiski – daļēja pakalpojumu subsidēšana, daļēja ienākumu pārdale sabiedrībā no pārtikušajiem uz nabadzīgajiem, regulējošais elements brīvajā tirgū; </li></ul></ul><ul><ul><li>sociālpolitiski – pakalpojumu pieejamība ikvienam, kohēzija; </li></ul></ul>Brīvā tirgus modeļa modificēšana sabiedrības interesēs
  7. 7. UP pie monopola nozarē – saistības monopolam <ul><li>valsts šo funkciju uzliek monopoluzņēmumam kā nosacījumu un pienākumu; </li></ul><ul><li>izdevumu pārdale par labu kādai klientu grupai, šķērssubsīdijas pakalpojumu starpā, saglabājot uzņēmuma rentabilitāti kopumā; </li></ul><ul><li>daļēja uzņēmuma ieinteresētība: mēroga ietekme, brends, marketings, iespējami blakus ienākumi, ...; </li></ul>
  8. 8. UP liberalizētā nozarē <ul><li>konkurenti ienāk rentablos segmentos ( krējuma nosmelšana ): </li></ul><ul><ul><li>nerentablus pakalpojumus nesniedz; </li></ul></ul><ul><ul><li>neizdevīgus klientus/reģionus neapkalpo; </li></ul></ul>Konkurence likvidē visa veida šķērssubsīdiju iespējas; liberalizējot tirgu zūd iespēja uzlikt UP saistības
  9. 9. UP ideoloģija: izmaksu kompensācija UP sniedzējam
  10. 10. Modelī iekļaujamās nozares <ul><li>jāsāk ar nozarēm, kur tirgus atvērts: </li></ul><ul><ul><li>elektroniskie sakari : ir direktīvās un LR likumā sen cieti noteikts; notiek krējuma smelšana ; tikai 66% no fiksētā tīkla abonentiem un 71% no mobilā tīkla abonentiem cenas ir pieņemamas; </li></ul></ul><ul><ul><li>pasts : ir direktīvās un jaunajā LR likumā cieti noteikts; notiek izteikta krējuma smelšana un dempings; 88% lietotāju cenas ir pieņemamas; </li></ul></ul><ul><ul><li>elektroenerģijas apgāde : pašlaik ir direktīvās vispārējā veidā, EP rezolūcija par patērētāju enerģijas hartas pieņemšanu 2007.g.; sociālpolitiski ļoti ir un vēl vairāk būs vajadzīgs, tikai 68% no patērētājiem pakalpojumu cenas ir pieņemamas, tālāks cenu pieaugums; </li></ul></ul><ul><li>modeli veidot atklātu – vēlāk pēc vajadzības pievienot citas nozares (siltums, gāze, ūdens, atkritumi,…); </li></ul>
  11. 11. UP kopa: vispārējie principi <ul><li>mērķauditorija: </li></ul><ul><ul><li>neizdevīgs pakalpojums (visiem visā valstī); </li></ul></ul><ul><ul><li>dārgajās teritorijās; tradicionāli tiek segts ar vienotu tarifu valstī; </li></ul></ul><ul><ul><li>mazaizsargātajiem ( vulnerable ) lietotājiem (ar maziem ienākumiem); </li></ul></ul><ul><li>minimumu nosaka direktīvas, zināma brīvība dalībvalstīm; </li></ul><ul><li>kopa ir orientēta uz pakalpojumu: </li></ul><ul><ul><li>nedrīkst būt tehnoloģiski orientēta; </li></ul></ul><ul><ul><li>neietilpst iekārta (elektroaparāti); </li></ul></ul><ul><ul><li>nesatur apmācību pakalpojuma izmantošanai; </li></ul></ul><ul><li>neietilpst obligātie bezmaksas nosacījumi katram pakalpojumu sniedzējam: avārijas dienesti, pilna informācija klientiem, utt.; </li></ul>
  12. 12. UP kopa un kvalitāte; elektroenerģijas apgādes nozare <ul><li>UP minimālo kopu Direktīva 2003/54/EC tieši nenosaka; </li></ul><ul><li>skaidri tiek definēts dalībvalstu pienākums attiecībā uz mazaizsargātajiem patērētājiem izstrādājot instrumentus, kas atvieglo rēķinu nomaksu par patērēto elektroenerģiju; </li></ul><ul><li>UP kopā paredzēts īpašs atbalsts mazaizsargātajiem patērētājiem; </li></ul><ul><li>elektroenerģijas piegādei mazaizsargātajiem patērētājiem nav speciālu kvalitātes prasību; </li></ul><ul><li>vienoti tarifi visā valsts teritorijā; </li></ul><ul><li>vispārēja informācijas pieejamība par pakalpojumu klāstu, tarifiem un kvalitātes prasībām; </li></ul><ul><li>bojājumu (pretenziju) pieteikumu pieņemšanas dienesta efektivitāte – kontrollaikā atbildēto izsaukumu procents, pieteikto bojājumu daudzums un bojājumu novēršanas laiks; </li></ul>
  13. 13. Mērķgrupa: mazaizsargātie lietotāji <ul><li>mazaizsargātas (trūcīgas) mājsaimniecības – pēc ienākumiem iepriekšējā laika periodā; </li></ul><ul><ul><li>pašvaldībās un LM VSAA reģistrēts 43,1 tūkst.; </li></ul></ul><ul><ul><li>parādoties UP atbalstam var sagaidīt aktīvāku statusa pieprasīšanu – līdz apm. 80–90 tūkst.; </li></ul></ul><ul><ul><li>elektronisko sakaru pakalpojumi šajā kontekstā faktiski ir vērsti uz mājsaimniecību; </li></ul></ul><ul><li>sociāli jūtīgas iedzīvotāju grupas; prioritārā secībā : </li></ul><ul><ul><li>ģimenes ar trīs un vairāk bērniem (127,7 tūkst.); </li></ul></ul><ul><ul><li>bērni ģimenēs, kur viens vai abi vecāki miruši, un jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes beigām (kopskaitā 40,1 tūkst.); </li></ul></ul><ul><ul><li>I un II grupas invalīdi (kopskaitā 61 tūkst.); </li></ul></ul><ul><ul><li>bērni-invalīdi, kuriem nepieciešama īpaša kopšana (1,5 tūkst.); </li></ul></ul><ul><ul><li>nav iespējams izdalīt konkrētas personas/ģimenes ar maziem ienākumiem šajās grupās; </li></ul></ul>
  14. 14. UP atbalsts lietotājiem (kompensēt pēc fakta!) 48,00 9,60 38,40 Atbalsta apjoms mazaizsargā-tai mājsaimniecībai 2009.g. (Ls/gadā) 4,00 0,80 3,20 Atbalsta apjoms mazaizsargā-tai mājsaimniecībai 2009.g. (Ls/mēn.) 2,54 3,26 Izdevumi par elektroenerģiju 2006.g. vienai personai (Ls/mēn.) 2,81% 2,1% Izdevumi par elektroenerģiju 2006.g. (% no kopējiem izdevumiem) Atbalsts C (vid.) Atbalsts B (vid.-I kv.) Atbalsts A (I kv.) 1. kvintiles mājsaim-niecībās Vidēji valstī
  15. 15. UP izmaksu kompensācija Benefits: mēroga ietekme, brends, marketings, iespējami blakus ienākumi
  16. 16. Prognozētās UP tīrās izmaksas ( net cost ) 2009.g. <ul><li>UP sniegšana nedrīkst graut konkurenci, iekļaujama arī peļņas komponente; </li></ul><ul><li>tīrās izmaksas tiek galīgi precizētas pēc auditēta gada pārskata iesniegšanas; </li></ul>- 3 740 Tīrās izmaksas 100 Nemateriālie ieguvumi - 3 840 Atbalsts maznodrošinātām mājsaimniecībām (48 Ls x 80 tūkst.) Izmaksas (tūkst. Ls) Izmaksu pozīcija
  17. 17. <ul><li>vispārēja sabiedrības līdzdalība – kompensācija no valsts budžeta/nodokļiem (atbalsta krējuma smēlējus , kropļo konkurenci, maksā tā sabiedrības daļa, kas šo nozari neizmanto): </li></ul><ul><ul><li>tieša UP izmaksu segšana; </li></ul></ul><ul><ul><li>sociāls pabalsts UP lietotājiem; </li></ul></ul><ul><ul><li>nodokļu atlaide UP pakalpojumu sniedzējam; </li></ul></ul><ul><ul><li>valsts/pašvaldību līdzdalība tīkla infrastruktūras izbūvē; </li></ul></ul><ul><li>sektorāla sabiedrības līdzdalība – kompensāciju vienlīdzīgi maksā attiecīgās nozares pakalpojumu sniedzēji, iekļaujot pakalpojumu tarifos: </li></ul><ul><ul><li>visiem attiecīgās nozares lietotājiem; </li></ul></ul><ul><ul><li>tikai attiecīgās nozares korporatīviem klientiem (kropļo tirgu); </li></ul></ul><ul><li>kombinēts – sektorāls/budžeta finansējums ; budžeta līdzfinansējums – 5-10% no tīro izmaksu apjoma; </li></ul><ul><li>de minimis exemption – piemērot nav mērķtiecīgi, kropļo tirgu; </li></ul>UP izmaksu kompensācija: algoritms
  18. 18. UP kompensācijas nodeva (prognoze 2009.g.) <ul><li>nodevas maksājumi ir izmantojami tikai UP sniegšanai šajā nozarē; </li></ul><ul><li>kompensācijas nodevas apmēru MK precizē katru gadu; </li></ul><ul><li>tekošā gadā neizmantotā summa tiek pārnesta uz nākošo gadu; </li></ul>  0,96% 374 10% 350 3 740 D 1,00% 262 7% 350 3 740 C 1,02% 187 5% 350 3 740 B 1,07% 0 0% 350 3 740 A Nodeva komersantiem (% no apgrozījuma) Budžeta līdzdalība (tūkst. Ls) Budžeta līdzdalība (% no kopējām izmaksām) Nozares apgrozījums 2006.g. (milj. Ls) Tīrās izmaksas (tūkst. Ls) Vari-ants
  19. 19. UP sniedzēja izvēle: principi <ul><li>ikvienam nozares komersantam ir iespēja tikt noteiktam par UP sniedzēju, izpildot kvalitātes kritērijus ( play or pay ); </li></ul><ul><li>izvēloties UP sniedzēju jāievēro efektivitātes, objektivitātes, caurredzamības un vienlīdzības principi; </li></ul><ul><li>konkurss/izsole: </li></ul><ul><ul><li>atbilst tirgus ekonomikas principiem pretēji ekskluzīvām tiesībām/pienākumiem; </li></ul></ul><ul><ul><li>precizē un minimizē izmaksas; </li></ul></ul><ul><ul><li>paceļ UP vērtību firmu un sabiedrības acīs pretstatā saistību uzlikšanai (var rēķināt lielākus virtuālos labumus); </li></ul></ul><ul><li>ja UP sniegšanai nepiesakās neviens pretendents, UP sniegšanas saistības tiek uzliktas nozares bijušajam monopolistam ( Latvenergo ); </li></ul>
  20. 20. <ul><li>pakalpojumiem, kas tieši orientēti uz mazaizsargātu lietotāju konkursu īsteno katrs pakalpojumu lietotājs: </li></ul><ul><ul><li>lietotājs izvēlas tieši sev optimālu pakalpojumu groza un tarifu struktūru; </li></ul></ul><ul><ul><li>ikviens komersants, kurš spēj izpildīt kvalitātes prasības, var kļūt par UP sniedzēju, iegūstot UP lietotāju pieprasījumu; </li></ul></ul><ul><ul><li>UP pakalpojumu sniedzēju maiņa, parādoties izdevīgākam piedāvājumam; </li></ul></ul><ul><ul><li>Regulators reģistrē iespējamos UP sniedzējus un nodrošina visiem pieejamu informāciju par komersantiem, cenām un kvalitātes rādītājiem; </li></ul></ul>UP sniedzēja izvēle: īstenošana
  21. 21. UP finansējums un tīro izmaksu kompensācija <ul><li>atbildīgā institūcija – SPRK; </li></ul><ul><li>likumā definētas administrēšanas izmaksas; </li></ul><ul><li>kompensācijas mehānisms (pēc fakta!): </li></ul><ul><ul><li>UP sniedzējam (paredzot kompensāciju norēķinu sistēmā un samazinot lietotāju rēķinus); </li></ul></ul><ul><ul><li>kompensācija klientiem (kavēta kompensācija, lielas administrēšanas izmaksas); </li></ul></ul>
  22. 22. UP kompensācijas mehānisma darbība un pārvalde
  23. 23. UP modeļa īstenošana <ul><li>koncepcijas izstrāde un akceptēšana MK: 2007. gads; </li></ul><ul><li>izstrādāt un pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus: 2008.g. I pusgads; </li></ul><ul><li>paredzēt līdzekļus UP finansēšanai 2009.g. valsts budžetā; </li></ul><ul><li>veikt sagatavošanās darbības: 2008.g. II pusgads; </li></ul>Universālais pakalpojums Latvijā darbojas: 2009.g. 1. janvāris

×