Easter (Lieldienas)

1,066 views

Published on

Presentation made by the students of Jelgava State Grammar School about Easter and some ideas how to celebrate it at school. The presentation is made for the COMENIUS project "Democracy and Culture at School".

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,066
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
97
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Easter (Lieldienas)

  1. 1. Lieldienas.Veidoja:Santa KarnišauskaSindija RikmaneMadara-Lote Peizuma
  2. 2. Kas ir Lieldienas?• Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasaraun saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģinapalīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemesauglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijasmūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis irKristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušastādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirmsLieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, kas tieksaukta arī par Lielo Piektu. Tomēr šo tradīciju ievirzelatviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā irtautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārtsaistīta ar dažādiem ticējumiem par laikapareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību u.c.
  3. 3. Kā tās tiek atzīmētas?• Lieldienas tiek svinētas katru gadu citā laikā. Rietumos tās tieksvinētas pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās.• Pirms Lieldienām ir grēku nožēlošanas laiks, lielais gavēnis, unLieldienas ir līksmības diena. Lielais gavēnis sākas Pelnu trešdienā –40 dienas pirms Lieldienu svētdienas. No Lielā gavēņa svētdienāmpiekto dēvē arī par Kluso svētdienu, bet pēdējā pirms Lieldienām irPūpolu svētdiena. Nedēļu pirms Lieldienām sauc par Svētonedēļu, un tajā ir Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena. Lielaisgavēnis beidzas Svētās sestdienas pusnaktī. Lielā piektdiena irdiena, kurā piemin Jēzus nāvi pie krusta, piektdiena pirmsLieldienām. Kristiešiem tā ir sēru un grēku nožēlas diena. Tomērlatviskajās Lieldienu tradīcijās kristietības elementu nav daudz. SenoLieldienu tradīcijas, kas atspoguļo auglības rituālus un maģiskasdarbības, saglabājušās maz.
  4. 4. Ko latvieši dara Lieldienās?Lieldienu olu krāsošana:• Ar sīpolu mizām olas var nokrāsot dzeltenīgi brūnas, ar alkšņumizām – iesarkanas, bērzu lapām un sūnām – dzeltenizaļas, kumelītēm – viegli dzeltenas, rudzu zelmeni – koši zaļas.• Lai iegūtu vienkrāsainas olas, tās vāra nokāstā novārījumā, mazlietraibākas sanāks, ja biezumus atstāsi katliņā. Ja gribi lāsumainas vairakstainas, samitrini olu, ar lupatiņu pietin mizas vai putraimus klātun cieši nosien.• Lai iegūtu svītrainas olas, tās jāapsien ar dažādu krāsu diegiem. Varnosiet arī ar baltiem, bet tad tās jāvāra krāsainā ūdenī.• To, cik sena ir olu krāsošana, pateikt nevar, taču pie senākajāmLieldienu tradīcijām tā nepieder. Visparastākais un visbiežāksastopamais olu krāsošanas veids bija vārīt tās sīpolu mizās, tad olasieguva zeltaini brūnganu krāsu.
  5. 5. Spēles!• Olu meklēšana:Lielā daļā ģimeņu Lieldienu rīts sākas tieši ar olu meklēšanu. Vecāki/vecvecāki pagalmā zemkrūmiem, uz velēnām un citur saslēpj olas. Bērni pēc pamošanās dodas tās meklēt. Īpaši motivēta irmeklēšana, ja starp vārītajām olām ieslēpusies arī kāda šokolādes ola. Pēc laimīgas olu atrašanas varsākties našķošanās ar tām.• Olu ripināšana:Šai rotaļai jāsagatavojas laikus. Jāsarūpē speciāla renīte, kuru novieto slīpi. Var izmantot arīvienkārši dēli vai tamlīdzīgu priekšmetu. Spēlētāji pa vienam ripina lejā savu olu. Katrs nākamaiscenšas, lai viņa ola pieripotu pirmajai blakus un to izkustinātu. Ja tā notiek, ripinātājs var paņemtsavu un izkustināto olu. Ja neizdodas – zaudē savēj, atstājot to nākamajiem ripinātājiem. Uzvartas, kurš ieguvis visvairāk olu.• Augstu šūpoties:Tas vairāk ir kā rituāls, bet bērni par to ir sajūsmā. Šūpošanās simboliski atgādina saulesšūpošanos, ar to saistās arī dažādi ticējumi. Rotaļas pieskaņu šim pasākumam varpiešķirt, atceroties ticējumus: katrs, kurš nonācis šūpolēs, skaļi pārējiem pasaka kādu ar šūpošanosvai Lieldienām vispār saistītu ticējumu. Labi, ja iespējams neatkārtoties.• Lieldienu rotaļa:• Sētas vidū izkaš mazu bedrīti, kur nu jāiedzen koka klucītis, saukts par cūciņu. Viens nostājas piebedrītes ar koka nūju, tas ir cūciņas sargātājs, bet pārējie stāv ar nūjām pie savām bedrītēm unmēģina cūciņu iedzīt sargātāja bedrītē. Ja kādam spēlētājam tas izdodas, tad spēlīte ir vinnēta.
  6. 6. • Lieldienas tika svinētas trīs dienas. Vēstures avotiliecina, ka līdz viduslaikiem Lieldienas svinētasveselu nedēļu, vēlāk ierobežotas līdz trim dienām.• Lieldienas ir arī laiks, kad latvieša klēts ir jauiztukšota un laiks, kad sākas pavasaradarbi, latvietim ir visnabagākais.• Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīterotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pretsauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdziegūt možumu, gaišu prātu, veselību unskaistumu.
  7. 7. Lieldienu simboli.• Ola ir dabas radīts ideāls iepakojums jaunai dzīvībai.Laikiem ejot, ola ir simbolizējusinoslēpumu, burvestību, ārstniecisku līdzekli, barību un zīmi.Tā ir visā pasaulē izplatīts Lieldienu svinību simbols.• Olu krāso un citādi izrotā, izceļot tās īpašo simbolismu.Pirms olu sāka cieši saistīt ar kristīgajām Lieldienām, togodināja daudzos ar pavasara atnākšanu saistītos rituālos.Pagānu laikos ola attēloja zemes atdzimšanu. Kristīgajāpasaulē ola simbolizē ne vairs zemes, bet gan cilvēkaatdzimšanu. Kristieši aizguva olas simbolu, salīdzinot olu arkapu, no kura augšāmcēlās Kristus. Lai gan šodien retaisvairs tic olai kā zīmei vai noslēpumam, tās simboliskānozīme ir saglabājusies, un katru pavasari olas krāso unizgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē.
  8. 8. • To, cik sena ir olu krāsošana, pateikt nevar, taču pie senākajām Lieldienutradīcijām tā nepieder. Visparastākais un visbiežāk sastopamais olukrāsošanas veids bija vārīt tās sīpolu mizās, tad olas ieguva zeltainibrūnganu krāsu. Tautas ticējumos minēti arī citi krāsošanas paņēmieni.• Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olaspuišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saulessimbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģiskulīdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums.Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienāstiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām.Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, ganļaunuma atvairīšanai. Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana unšūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Šūpošanās irmaģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanuLieldienu rītā. Šūpošanās ar maģijas palīdzību it kā palīdz sauleiiešūpoties, lai vieglāk būtu uzkāpt debesu kalnā līdz augšai.
  9. 9. • Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci.Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdupāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienasun bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanāsbeigšanas, šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniemneizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus. Šūpolesparasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kuršūpoties.• Olu simbolika ir plaša latviešu Lieldienu tradīcijās. Oluēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uzlopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Olasvārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runātun smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini unbūs viegli tos kult. Lieldienās olas tiek nestas arī uzkapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreizatdzimtu.
  10. 10. Pasākuma norise.• Pasākums notiks mūsu skolas stadionā.Skolēni tiks iedalīti vairākās grupās(klasēs).Skolēniem būs viens mērķis-sasniegtLieldienas. Lai sasniegtu šīs Lieldienasskolēniem būs jāiziet 7 stacijas. Šajāpasākumā piedalās 7. klases skolēni.
  11. 11. 1.stacija.• Šīs stacijas dalībniekiem uzdevums būssaistīts ar ticējumiem. Uz lapas būs iedotskāds ticējums ar iztrūkstošiem vārdiem. Laipabeigtu šo staciju dalībniekiem kopīgi būsjāpabeidz šie ticējumi. Uz otro staciju netikstik ilgi, kamēr nebūs stacija izpildīta.
  12. 12. 2.stacija.• Šīs stacijas dalībniekiem uzdevums būssaistīts Lieldienu apsveikumiem. Tas precīzākbūs neliels konkursiņš.Viskaistākā, visinteresantākā apsveikumaautors(klase) saņems arī nelielu balviņu.
  13. 13. 3.stacija• Trešās stacijas dalībniekiem uzdevums būssaistīts ar Lieldienu rotaļām. Rotaļās piedalāspilnīgi visi pasākuma dalībnieki. Tasnozīmē, ka kopīgi tiks izspēlētas dažādasLieldienu rotaļas.
  14. 14. Rotaļu varianti.Rotaļas:• Mīklu maratons – spēlēt gribētāji sadalās divās komandās. Spēles vadītājiem jaulaicīgi ir jāsagatavo mīklas, ko uzdot dalībniekiem. Spēlē uzvar tā komanda, kurabūs atminējusi visvairāk mīklu. Daži Lieldienu mīklu piemēri – Četras kājaskumeļam, augšpēdus danco. (Šūpoles); Mazs, mazs vīriņš, zīda svārciņi mugurā.(Pūpols); Pats sarkans, acis baltas. (Pūpols); Atlauž muciņu, uziet sudrabu; atlaužsudrabu, atrod zeltu. (Ola);• Sietiņos iešanaŠī rotaļa piemērota lielākiem kolektīviem – bērnudārza grupiņām, skolniekubariņiem. Rotaļnieki sastājas kolonnā pa pāriem sadevušies rokās. Viens stāvpriekšgalā ar muguru pret pārējiem un skaļi sauc kolonnas beigās stāvošajampārim: „Sij, sij, Sieriņ!” Pārējie atsaucas: „Kādu miltu?” Vadītājs sauc: „Smalku!”Līdz ko tas pateikts, pēdējais pāris izšķiras un skrien uz priekšu gar savu kolonnaspusi lai priekšā satiktos. Saucējs mēģina vienu no viņiem noķert. Ja tasizdodas, saucējs ar noķerto nostājas kolonnas priekšā kā jauns pāris. Nenoķertaisiet saucēja vietā. Ja šķirtais pāris paspēj savienoties, par saucēju un ķērāju vēlreizpaliek iepriekšējais.
  15. 15. • Olu stafete – spēlēt gribētāji, sadalās divās komandās, kur katras komandas dalībnieki sastājas divāsrindās viens aiz otra. Katras komandas pirmajam dalībniekam iedod pa vienai karotei ar olu tajā.Nosaka, stafetes sākuma un beigu līniju, tās atzīmējot ar krēslu, virvi vai ko citu. Kad ir dots signāls unstafete ir sākusies, tad pirmais komandas dalībnieks ar karoti un olu skrien līdz noteiktajai beigu līnijaiun atpakaļ, nododot karoti ar olu nākamajam dalībniekam. Ja gadījumā ola izkrīt no karotes, tad stafetesdalībniekam var pieprasīt ķīlu, ko vēlāk vajag izpirkt.• Diena un naktsLaukuma galos atzīmē divas robežlīnijas. Rotaļas dalībnieki sadaļas uz pusēm: vieni ir Diena, otri - Nakts.Abi pulki nostājas taisnās rindās nelielā attālumā viens no otra. Vidū stāv vadītājs - rokās koka ripa, kamvien puse balta, otra - melna. Šo ripu viņš met gaisā. Ja tā nokrīt ar melno pusi uz augšu, tad viņš sauc:„Nakts!" Nakts pulks skrien uz savu robežlīniju. Pretējā grupa cenšas kādu noķert - to drīkst darīt tikailīdz robežlīnijai. Noķertajiem jāpāriet Dienas pusē. Vadītājs atkal met ripu. Spēle turpinās tik ilgi, kamērviens pulks izķerts.• Vistiņas ķeršanaVienam aizsien acis, un tas nu rasa: "Kur tu mani vedīsi?"- "Uz cūkkūtiņu putru ēst"- "Vai karote ir?"-"Meklē pats!" Tad visi sāk bēgt, bet ķērājs lūko kādu sagūstīt. Kuru noķer, tas stājas ķērāja vietā.
  16. 16. 4.stacija.• Šajā stacijā dalībniekiem uzdevums būssaistīts ar vienu no lieldienu simboliem-olām.Tās būs dažādas spēles, kā, piemēram, olumeklēšana, ripināšana, utt.
  17. 17. 5.stacija.• Piektās stacijas dalībniekiem uzdevums būssaistīts ar Lieldienu ēdieniem. Tiks dekorētidažādi gardumi.
  18. 18. 6.stacija.• Šīs stacijas dalībnieku uzdevums būs saistītsar dekorāciju veidošanu. Tiks iedoti materiāliun no šiem materiāliem būs jāizveidointeresantas dekorācijas. Labākā dekoraautoram(precīzāk grupai) tiks piešķirta nelielabalviņa.
  19. 19. 7.stacija=pēdējā pieturvieta.• Šī stacija ir pēdējā stacija un tādejādi visiemdalībniekiem būs viens liels uzdevums:nodziedāt tautasdziesmu. Šī tautasdziesmanoteikti būs visiem zināma un pazīstama.Kopīgi nodziedot šo dziesmu tiks sasniegtsmūsu mērķis-Lieldienas.
  20. 20. Kolāžas, dekorācijas.• No uzņemtajām bildēm tiks izveidotakolāža, bet no izveidotajām dekorācijām tiksizveidota liela kompozīcija, kas arī būs mūsuskolas Lieldienu dekorācija.

×