Pievienošanās eirozonai: mednis kokā vai zīle rokā?
1. Eiro – Mīti un Realitāte
Latvijas ieguvumi un zaudējumi no
dalības eirozonā
Vilnis Zakrevskis
M. Econ., Dipl. Eng.
http://www.makroekonomika.org
2. Nacionālie mērķi jeb Diskusijas ietvars
Ko Gribam Sasniegt?
“Kad cilvēks nezina, kurā ostā viņš vēlas nonākt,
nekāds vējš nav ceļavējš.” — Seneka
Suverenitāte un iespējas pašiem
kopt savu zemi in attīstīt savu valsti?
Gaidīt, ka labklājību iedos kāds cits?
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 2
3. Ekonomikas augsmes loma
Ekonomikas augsme
Valsts un sabiedrības sociālā un politiskā attīstība
VESELĪBA, IZGLĪTĪBA, MATERIĀLĀ LABKLĀJĪBA, KULTŪRA, VIDE, U.C.
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.
Barro Page 3
5. Ilgtspējīgas straujas izaugsmes ietvars
Globālās
ekonomikas
izmantošana
Tirgus kā resursu Augsts Uzkrājumu
izvietotošanas
Pārvaldība un Investīciju
mehānisms un līderība līmenis
Makroekonomiskā
stabilitāte
Avots: Autora kopsavilkums no The Growth Report, Strategies for Sustained Growth and Inclusive
Development, Commission on Growth and Development, 2008 The International Bank for
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.
Reconstruction and Development / The World Bank. Page 5
6. Izaugsmes ietvars: S & I
Globālās ekonomikas
izmantošana
Tirgus kā resursu Augsts Uzkrājumu
izvietotošanas Pārvaldība un un Investīciju
mehānisms līderība līmenis
Makroekonomiskā
stabilitāte
Augsts nacionālo uzkrājumu SD un investīciju ID līmenis,
kam nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 6
7. Izaugsmes ietvars: Globalizācijas izmantošana
Globālās
ekonomikas
izmantošana
Tirgus kā resursu
Pārvaldība un Augsts Uzkrājumu un
izvietotošanas
līderība Investīciju līmenis
mehānisms
Makroekonomiskā
stabilitāte
Paņemt zināšanas un pārdot preces
pasaules zināšanu pārņemšana un attīstīšana, un
preču un pakalpojumu eksports
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 7
8. Izaugsmes ietvars: Tirgus un Konkurence
Globālās ekonomikas
izmantošana
Tirgus kā resursu Augsts Uzkrājumu un
izvietotošanas Pārvaldība un
līderība Investīciju līmenis
mehānisms
Makroekonomiskā
stabilitāte
Tirgus kā resursu efektīvas izvietošanas priekšnoteikums –
valsts noteiktu spēles noteikumu ietvaros, nevis “Briseles gudro”
izstrādātie septiņgadu plāni
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 8
9. Izaugsmes ietvars: ME stabilitāte
Globālās ekonomikas
izmantošana
Tirgus kā resursu
Pārvaldība un Augsts Uzkrājumu un
izvietotošanas
līderība Investīciju līmenis
mehānisms
Makroekonomiskā
stabilitāte
ME stabilitāte – spēja nodrošināt prognozējamu ME
vidi, t.sk. atbildēt uz ārējiem šokiem
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 9
10. Izaugsmes ietvars: Valsts pārvalde
Globālās ekonomikas
izmantošana
Tirgus kā resursu Augsts Uzkrājumu
izvietotošanas Pārvaldība un un Investīciju
mehānisms līderība līmenis
Makroekonomiskā
stabilitāte
Godīga un gudra valsts pārvalde – fokusēta uz valsts
stratēģiskajiem mērķiem, t.sk. aizsardzību no ārējiem tīkotājiem,
konkurētspēju veicinošiem spēles noteikumiem, tekošā konta
līdzsvarošanu un cilvēkkapitāla noturēšanu.
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 10
11. Vismaz trīs vaļi
I. Eiro un Valsts Kredīteitings
II. Eiro un Investīcijas
III. Eirozonas Stabilitāte
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 11
12. I. Eiro un Valsts Kredītreitings
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 12
13. Kā var nesolītTM - Vienotība & Co Ltd.
LB:
o “Latvija ietaupīs 900 miljonus eiro 10 gadu laikā”
o “ Ietekme uz Latvijas kopproduktu no 2014. līdz 2020.
gadam ir lēsta kā papildu 8 miljardi eiro”
o “Līdz 2020.gadam papildus 33 tūkstoši darba vietu”
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 13
14. Eiro un valsts kredīteitings
o Valstu izlase nav statistiski nozīmīga
o Aplūkotais periods – viens gads
o Valstis pievienojās eirozonai dažādos laikos:
Slovēnija 2007., Kipra un Malta 2008., Slovākija 2009., bet
Igaunija 2011.gada janvārī - dati nav salīdzināmi
o Eirozonas krīze sākās 2009.gada beigās.
Vai šāda analīze ļauj dot ticamu prognozi
10 gadiem?
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 14
15. LB izpratne par tautsaimniecības attīstību
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 15
16. Eiro un valsts kredīteitings
Kredītreitingu pārmaiņas
pirms un pēc valsts iestāšanās eiro zonā
Avots: Bloomberg
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 16
17. Eiro un valsts kredīteitings
Suverēnu (valstu) kredītreitinga sistēma
Politiskais Ekonomiskais Ārējais Fiskālais Monetārais
vērtējums vērtējums vērtējums vērtējums vērtējums
Politiskais un Elastības un Veiktspējas
Ekonomiskais profils profils
Valsts indikatīvais
reitinga līmenis
Ārkārtas korekcijas koeficienti
Valsts kredītreitings ārvalstu valūtā
Nulle līdz divu pakāpju pacēlums
Valsts kredītreitings vietējā valūtā
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. S&P Page 17
Avots: How We Rate Sovereigns , Standars &Poor’s, March 13. 2012
18. Eiro un valsts kredīteitings: Standard &Poor’s
Pieci valsts kredītriska analīzes pamafaktori1:
Institucionālā efektivitāte un politiskie riski
Ekonomiskā struktūra un izaugsmes perspektīvas
Ārējā likviditātes un starptautisko investīciju bilance
Finanšu darbības rezultāti, elastība un parādu nasta
Monetārā elastība
1 - Avots: How We Rate Sovereigns , Standard &Poor’s, March 13. 2012
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 18
19. Eiro un valsts kredīteitings : Ko rāda Fakti
Ilgtermiņa procentu likmes (Dec-2012)
Eirozonas valstis 4.19 Ne-eirozonas valstis 3.40
Grieķija 17.201/ 13.332 Islande 6.04
Portugāle 8.321 / 7.621 Polija 3.88
Itālija (BBB+) 4. 45 Latvija (BBB) 3.242
Malta (A-) 3.882 Bulgārija (BBB) 3.442
Īrija 4.431 / 4.672 Apvienotā Karaliste 1.84
Spānija 5.34 Dānija 1.111 / 1.072
Slovākija 4.141 / 3.922 Čehija 2.12
Somija 1.59 Zviedrija 1.51
Vācija 1.30 Šveice 0.531
1 –-Novembris, OECD; 2 – ECB dati
Avots: OECD un ECB datu bāzes (uz 17/01/2013)
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 19
20. II Eiro un Ārvalstu Investīcijas
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 20
21. Investīcijas (Kā var nesolītTM)
LB:
o “Ieviešot eiro, Latvija varēs labāk piesaistīt investīcijas
un aizņemties naudu attīstībai.
o “Pieaugs arī uzņēmēju iespējas piesaistīt naudu
kapitālam. Viņi daudz aktīvāk varēs izmantot citviet
attīstītajās valstīs plaši izmantotās finansējuma
piesaistes iespējas caur akciju un obligāciju tirgiem.”
o Ievērojamu investīciju pieplūdumu pēc eiro ieviešanas
apliecina Igaunijas piemērs.”
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 21
22. Eiro un investīcijas: Igaunijas ekonomista skats
Avots: Hadro Pajula, AmCham Outlook – The road to the Euro. Nov 28, 2012
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 22
23. On the course to oblivion
Tõnu Viik has in his recent article
highlighted some of the key issues which
have started to electrify the country.
• The failure of the utopian dreams nur-
tured during the singing revolution
about the achievability of the Nordic-
style welfare state is not yet widely
acknowledged but is slowly sinking in.
• The adoption of the euro has revealed
ruthlessly the huge gap between living
standards between Estonia and the Eu-
ropean core.
• More importantly, convergence has
turned out to be a historical happen-
stance rather than a natural law as it
Tõnu Viik
has been often regarded – ie the gap Professor of Philosophy at Tallinn University
may be there to stay.
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Hardo Pajula 23
Page
24. Concluding remarks
• The most significant effect of the euro
adoption has been better visibility in
all directions.
• It is of course impossible to isolate the
impact of the common currency but it
seems to be fair to conclude that a
sense of disappointment is setting in.
• The major cause of disenchantment is
the measured realisation that the wel-
fare gap with Europe is not about to
close any time soon.
• The roots of the divergence – if it ever Juku-Kalle Raid
comes to that – lead us to the dismal Member of the Parliament
state of our education industry.
“Estonian state is a very expensive
• Hence we shall probably have a period
language club.”
of discontent ahead of us, of which the
recent grumble is just the beginning.
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Hardo Pajula 24
Page
25. Šādus igauņus LTV nerāda
“Laiks pirms eiro ieviešanas Igaunijā šķita kā
laulību ceremonija, bet pēc tam nonācām gultā
ar kaut ko vecu un neglītu. “
Andress Arraks (Andres Arrak)
Mainoras Biznesa skolas asociētais profesors
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 25
26. Eiro un investīcijas: EE un LV
Ikgadējās ĀTI Igaunijā un Latvijā (milj. EUR)
3000
2500
2000
1500
€1,162
1000
500
€130
0
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011
ĀTI Igaunijā ĀTI Latvijā
Avots: Eesti Pank, Latvijas Banka
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 26
27. Eiro un investīcijas: EE
ĀTI (plūsmas) Igaunijas ražošanā
20%
18%
16%
14%
12%
10%
8%
6%
4% 3.0% 2.7%
2.0% 1.7% 1.9%
2% 1.2% 1.4% 1.0% 1.1%
0.3%
0%
-0.2% -0.4%
-2%
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011
ĀTI Plūsmas Igaunijā, % no IKP ĀTI plūsmas ražošanā, % no IKP
Avots: Eesti Pank
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 27
28. Eiro un investīcijas: EE
Uzkrātās ĀTI Igaunijas ražošanā
bet ...
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 28
29. Eiro un investīcijas - Ko saka pētījumi?
o Mēs atklājām, ka Eiropas monetārajai savienībai (EMS)
nav ietekmes vai arī tai ir vai negatīva ietekme uz ĀTI, un
vienotā tirgus lielu pozitīvu ietekmi uz ĀTI.1
o Iepriekšējie pētījumi konstatēja EMS pozitīvu ietekmi, jo tie
neievērtēja, ka vienotā tirgus ietekme laika gaitā mainās.1
o Mūsu aprēķini liecina, ka tirdzniecība un ĀTI attiecībā uz
monetāro savienību savstarpēji viens otru aizstāj, nevis
papildina.1
o Polijai, Latvijai un Lietuvai klātos labāk, neiestājoties EMS
tuvākajā nākotnē.2
1 - Flam H., Nordström H. The Euro Impact on FDI Revisited and Revised, 2008. Swedish
National Board of Trade
2 - Belke A., Spies J. Enlarging the EMU to the East: What Effects on Trade? Discussion Paper
No. 3647 August 2008
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 29
30. Eiro un investīcijas: porfeļinvestīcijas
115%
110%
105%
100%
95%
90%
85%
80%
75%
70%
Jan Mar May Jul Sep Nov Jan Mar May Jul Sep Nov
2011 2011 2011 2011 2011 2011 2012 2012 2012 2012 2012 2012
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 30
31. III Eirozonas Stabilitāte
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 31
32. Eirozonas stabilitāte (Kā var nesolītTM)
LB:
o “Eiro ir uzticama valūta. Eiro un eirozona nesabruks”
o “Vairāk darbavietu, lielāka vidējā alga, lielāki budžeta
ieņēmumi”
o “Izzudīs valūtas (devalvācijas) risks”
o “Zemākas aizdevumu procentu likmes”
o “Latvija nemaksās Grieķijas parādus!”
o “Eiro garantiju fonds kā apdrošināšanas polise”
o “Starptautiskais (investīciju un uzņēmējdarbības)
prestižs”
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 32
33. Eirozonas stabilitāte
Politisks projekts ekonomiskā ietērpā:
Eirozona – pēc ekonomikas
attīstības un konkurētspējas
ļoti atšķirīgas valstis
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 33
34. Eirozonas pamatproblēmas
o Dalībvalstu konkurētnespēja, un no tās izrierošās
o Fiskālās problēmas – tēriņi pārsniedz nopelnīto
– Valstīm, un/vai
– Mājsaimniecībām
o Nav korekcijas mehānismu (emisija, devalvācija)
o Ierobežota darbaspēka mobilitāte
o Nav efektīva attīstības izlīdzināšanas mehānisma
o Valstis atrodas dažādos ekonomiskā cikla stāvokļos
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 34
35. Eirozonas t.i. monetārās savienības aksiomas
o Ilgtspējīga monetārā savienība nav iepējama bez fiskālās
savienības.
o Fiskālā savienība nozīmē vienotu visas valstu savienības
finanšu pārvaldi
o Fiskālajai savienībai nepieciešama politiska savienība,
o Politiskajai savienībai nepieciešama iedzīvotāju piekrišana
Vai ir pazīmes ka tāda radīsies?
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 35
36. Eirokrātu plānotā nākotne
Van Rompeja "jaunas un patiesas" eiro zonas reformu četri pīlāri:
o integrēta finanšu sistēma -
mums nebūs veidot savas bankas tautsaimniecības stimulēšanai
o integrēta budžeta sistēma,
cik un kā būs tērēt, investēt un pelnīt lems Berlīzē
o integrēta ekonomikas politikas sistēma,
nacionālās intereses tiek aizvietotas ar pārnacionālajām
o demokrātiskās leģitimitātes un atbildības nodrošināšana
tiks izveidots demokrārtisks nacionālo valstu iedzīvotāju
gribas ignorēšanas mehānisms
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 36
37. Eirozonas stabilitātes pazīmes: ESM
€ 700bn Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM)
Latvijas iemaksas ESM būšot tikai €199 miljoni
ESM Līgums 9. pants: kapitāla pieprasījums
ESM Biedri piekrīt neatgriezeniski un bezierunu
kārtībā apmierināt jebkuru kapitāla pieprasījumu, ko izteicis
Izpilddirektors (..) septiņu (7) dienu laikā no pieprasījuma
saņemšanas brīža. (24. lpp.)
10. pants: izmaiņas kapitāla apjomā
(ESM Valde) var lemt par kapitāla apjoma izmaiņām un
atbilstoši papildināt 8. pantu.(24. lpp.)
kā būtu, ja solītājiem būtu jāatbild ar savu mantu?
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 37
38. Eiro zonas patiesā seja: daži ir vienlīdzīgāki
ESM Līgums
− 27. pants 3. punkts:
“ESM, tā īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda
veida tiesas procesa.
− 27. pants 4. punkts:
“ESM īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida
juridiski, administratīvi vai ar likumdošanu
pamatotas pārmeklēšanas, rekvizīcijas, konfiskācijas, atsavin
āšanas vai jebkāda cita veida konfiscēšanas vai
likvidācijas.” (46. lpp.)
− 35. pants 1. punkts:
[ESM] personāla darbības būs imūnas pret juridisku
procesu, tāpat viņu oficiālie dokumenti baudīs
neaizskaramību. (48. lpp.)
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 38
39. Eirozonas stabilitātes pazīmes: LTRO
o ECB glābj 1323 bankas ar
€1’018’000’000’000
aizdevumu ar 1% likmi uz 36 mēnešiem (LTRO 1 un 2)
Tautsaimniecības stimulēšanai?
Strukturālajām reformām?
Stabilizācija vai problēmu novilcināšana?
Vai tiešām esat pārliecināti, ka eiro zona tuvākajā
nākotnē būs spēcīgākā pasaulē?
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 39
40. Vēl ir ko zaudēt
‼ Kopējā vērtība esot LVL 7,15 miljardi
‼ Pieder visiem Latvijas iedzīvotājiem
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 40
41. Eirozonas stabilitāte
“Iestāšanās eiro zonā likvidētu devalvācijas
risku, bet maksājumu bilances riski
saglabātos.” 1
o Maksājumu bilances problēma – valūtas kursa problēma
o Nepietiekoša ārējās tirdzniecības bilance (pie noteiktā
apmaiņas kursa un nodarbinātības līmeņa)
o Ko upurēt:
→ izaugsmi,
→ nodarbinātību, vai
→ valūtas kursu?
o Valsts izpārdošana un mežu izgriešana – īslaicīgi risinājumi
1 - Avots: Reuters, Standard &Poor’s Summary analysis - Latvia (Republic of) 11-May-2012
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page 41
42. Paldies vēlreiz!
Paldies, ka uzklausījāt!
Papildus informācija atrodama autora tautsaimniecības blogā
Page 43
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.
http://www.makroekonomika.org
Editor's Notes
Ekonomikas augsme vislielākajā mērā rada priekšnoteikumu valsts un sabiedrības sociālajai un politiskajai attīstībai, un tādējādi ir valsts un sabiedrības attīstības kritisks priekšnoteikums.Ekonomika ir valsts un nācijas attīstības pamats. Ekonomika nodrošina nācijas attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Šie līdzekļi ir nepieciešami gan iedzīvotāju materiālās labklājības, gan izglītības, veselības, kultūras, vides un jebkuras citas tautas attīstībai svarīgas jomas attīstībai.“Even small differences in these growth rates, whencumulated over 40 years or more, have much greater consequences for standards of livingthan the kinds of short-term business fluctuations that have typically occupied most of theattention of macroeconomists. To put it another way, if we can learn about government policyoptions that have even small effects on long-term growth rates, we can contribute muchmore to improvements in standards of living than has been provided by the entire history ofmacroeconomic analysis of countercyclical policy and fine-tuning. Economic growth—thesubject matter of this book—is the part of macroeconomics that really matters.”-- Robert J. Barro, Harvard University-- Xavier Sala-i-Martin, Columbia University
(2) Paplašinātais Solova-Svana modelis (neoklasiskā augsmes teorija), kur Koba-Duglasa ražošanas f-ja ietver fizisko kapitālu K, cilvēkkapitālu H, un efektīvo darbaspēku L∙T(t) (darbaspēks reiz tehnoloģijas līmenis, kas aug ar eksogēnu tempu x).α – fiziskā kapitāla atdeve0<α<1, η – cilvēkkapitāla atdeve0<η<1.
A i B is
LB: “Ieviešot eiro, starptautiskās reitinga aģentūras paaugstinās Latvijas kredītreitingus, kas savukārt ir signāls uzņēmējiem, ka valstī ir uzlabojusies uzņēmējdarbības vide. Pievienojoties kopīgajai valūtai, pazūd arī nacionālo valūtu nestabilitātes risks, kas arī ir būtisks faktors investīciju piesaistei.Augstāks valsts ilgtermiņa kredītreitingu līmenis, ko nodrošina dalība eiro zonā, veicina ārvalstu kapitāla ieplūšanu, tostarp tiešo ārvalstu investīciju veidā. Viens no iemesliem, kādēļ, iestājoties eiro zonā, var sagaidīt straujāku ārvalstu tiešo investīciju pieaugumu, ir iespējamais valsts kredītreitinga paaugstinājums, kas liecina, ka potenciālie investori raudzīsies uz Latviju kā uz drošāku un uzticamāku vietu savām investīcijām. Taču, iestājoties eiro zonā, tiešās ārvalstu investīcijas varētu veicināt arī citi apsvērumi:pārrobežu darījumu lētākas izmaksas;valūtas riska pilnīga novēršana, kas ļaus uzņēmumiem ietaupīt uz atvasināto finanšu instrumentu rēķina, kuri citādāk būtu izmantoti, lai pārvaldītu valūtas risku;visiem uzņēmumiem (gan tiem, kuri produkciju galvenokārt eksportē, gan tiem, kas pārsvarā orientējas uz Latvijas tirgu) eiro ieviešana padara atklātāku un vienkāršāku gan izejvielu cenu salīdzināšanu, gan saražoto preču un pakalpojumu cenu noteikšanu;Latvijas dalība eiro zonā sniegtu uzņēmumiem iespējas palielināt ārvalstu tirdzniecības potenciālu;var sagaidīt, ka lētākas kļūtu jauna kapitāla piesaistes izmaksas;ārvalstu investori bieži piekopj praksi vispirms plānot savu investīciju izvietojumu lielās aktīvu klasēs gan pēc finanšu instrumentu veidiem, gan pēc investīciju valūtas. Piemēram, daudzi ārvalstu investori, plānojot finanšu līdzekļu izvietojumu, nosaka, kādu daļu no investējamajiem līdzekļiem jāiegulda eiro, ASV dolāros un citās mazākās valūtās. Tādējādi, ieviešot eiro, Latviju kā potenciālo investīciju vietu, varētu uztvert cits, potenciāli lielāks investoru loks.”
Valdis Dombrovskis tikšanās laikā ar žurnāla IR domubiedriem apgalvoja, ka ieplūstošo investīciju apjoms Igaunijā pēc pievienošanās eirozonai (..) 2011. gadā dubultojās no 420 uz 850 miljoniem eiro. Swedbanka savas investīcijas LV un LT ir pārgrāmatojusi no EE uz SE. Swedbank EE samazināja savu pamatkapitālu no €603M uz €85M, pāgrāmatojot starpību €518M uz Swedbank AB. €518M +€130M = €648M, turklāt Y2010 I=€1’162M. Tādējādi ĀTI Igaunijā pēc pievienošanās eirozonai ir nevis dubultojušās, kā apgalvo Dombrovska kungs, bet apmēram divas reizes samazinājušās. Un protams tās „netransformējās izaugsmē un darbavietās”, taču tām bija jauks blakusefekts – Igaunijas Swedbank samaksāja Zviedrijas Swedbank dividendes €243M.Pat, ja Igaunijai būtu trīskāršs pieaugums, šis fakts absolūti nenozīmē, ka tas ir rezultāts eiro ieviešanai.Turklāt runa ir par vienu gadu!
Valdis Dombrovskis tikšanās laikā ar žurnāla IR domubiedriem apgalvoja, ka ieplūstošo investīciju apjoms Igaunijā pēc pievienošanās eirozonai (..) 2011. gadā dubultojās no 420 uz 850 miljoniem eiro. Swedbanka savas investīcijas LV un LT ir pārgrāmatojusi no EE uz SE. Swedbank EE samazināja savu pamatkapitālu no €603M uz €85M, pāgrāmatojot starpību €518M uz Swedbank AB. €518M +€130M = €648M, turklāt Y2010 I=€1’162M. Tādējādi ĀTI Igaunijā pēc pievienošanās eirozonai ir nevis dubultojušās, kā apgalvo Dombrovska kungs, bet apmēram divas reizes samazinājušās. Un protams tās „netransformējās izaugsmē un darbavietās”, taču tām bija jauks blakusefekts – Igaunijas Swedbank samaksāja Zviedrijas Swedbank dividendes €243M.Tomēt pat tad, ja Igaunijai būtu trīskāršs pieaugums, šis fakts absolūti nenozīmē, ka tas ir rezultāts eiro ieviešanai.Turklāt runa ir par vienu gadu!
We find no or negative effects on FDI of the European monetary union and large positive effects of the Single Market. Previous studies found positive effects of the monetary union because they did not allow the impact of the Single Market to change over time. Our estimates indicate that trade and FDI have been substitutes rather than complements with respect to the monetary union.
Vispirms būtu svarīgi pateikt, ka ieguvums Baltijas valstu ekonomikai no t.s. portfeļinvestīcijām ir vairāk nekā apšaubāms. Atšķirībā no tiešajām investīcijām investorus uzņēmumu vērtspapīros varētu salīdzināt ar siseņu baru, kuri uzlido, sagrābj ātru peļņu un dodas tālāk sirojumos pasaules tirgos. Aplūkojot Nasdaq OMX Tallin, Riga un Vilnius indeksus redzam, ka tiešām 2011.gada janvārī Igaunijā bijā tāds „uzlidojums”, kurš ilga piecus mēnešus un uz 1.oktobri salīdzinājumā ar gada sākumu OMX Tallin indekss bija nokritis par 23.17%. Vēl interesantāk ir tas, ka bez visa eiro līdzīgs uzlidojums bija arī Latvijas tirgum, kas ilga līdz Augustam, un nokrita tikai līdz mīnus 2.73%.
Lai attālinātu eirozonas un eiro krahu Eiropas Centrālās banka (ECB) ir aizdevusi bezatbildīgām bankām vairāk nekā vienu triljonu eiro. Tajā pat laikā izveidotais Eiropas Fiskālās Stabilitātes fonds (EFSF) un tam sekojošais Eiropas Stabilitātes Mehānisms (ESM) ļauj pagaidām atturēt no defolta maksātnespējīgās eirozonas valstis un eirozonu no izjukšanas. Tomēr tie ir īstermiņa plāksteri daudz dziļākām eirozonas strukturālās krīzes problēmām, kuras tikai pieaugs. Tās ietver perifērijas valstu konkurēt nespēju, uz vispārējās taupības fona augošu bezdarbu, pieaugošu sociālo spriedzi, un fundamentālo pretrunu starp nepiecišamo eirozoznas integrāciju un valstu suverenitāti. Tā rezultātā eirozonas perifēriju sagaida smagi sociālie nemieri, un ekonomiskā krīze būtiski skars arī t.s. kodolu, kas jau šobrīd piedzīvo ekonomikas stagnāciju. Starp Vāciju un Franciju pastāv būtiskas nesaskaņas, kuras turklāt padziļina arī Ziemeļeiropas valstu politiskā pretestība perifērijas fiskālaijai glābšanai. Kaut arī sagaidāms, ka finansiālā palīdzība ES saglabāšanai beigās tiks sniegta, ir ļoto maza varbūtība, ka tā ļaus atrisināt eirozonas fundamentālās problēmas.
EMS ir neļauļ valstīm nedz devalvēt, nedz arī piedrukāt naudu, kas suverēnām valstīm daudzkārt ir ļāvis atrisināt problēmu. Tādējādi izmaksu samazināšana, t.i. iedzīvotāju nabadzības palielināšana ir vienīgais atsevišķas valsts risinājums. Konkurētnespējīgajām Eirozonas Dienvidu valstīm ir jāsamazina savas cenas pat par 30-40%, ko praktiski nav iespējams izdarīt. Esošajā EMS atpalikušās valstis ir nolemtas augošam ārējās tirdziecības deficītam un iedzīvotāji nabadzībai.
Šodien ir skaidri redzams, ka cilvēki tam nepiekrīt un es neredzu iespēju, ka pārskatāmā nākotnē tas varētu mainīties. Politiķi savā augstprātībā cerēja un daudzi joprojām cer, ka tādējādi varēs ignorēt tautu demokrātisko veto, taču tas nenotiks. Tomēr ir naivi cerēt, ka eirokrāri, kas uzsākuši šo bezprecedenta afēru, atzīs savas kļūdas. Viņi ies līdz galam un darīs visu, lai šo mākslīgo veidojumu uzturētu, un viņu arsenālā ir vēl daudz instrumentu. Eirozonas šķietamā satabilizācija nozīmē problēmas novilcināšanu, kā rezultātā neizbēgamais krahs būs vēj jo dramatiskāks
To šobrīd ir apjēguši par ES birokrāti:Jūnija beigās Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs prezentēja uz četriem pīlāriem balstītu eiro zonas reformu ierosinājumu, kas izgaismo "jaunas un patiesas" EMS nākotnes redzējumu, kas nodrošināšot eiro zonas pārticību un stabilitāti nākotnē:integrēta finanšu sistēma, kas nozīmē, ka bauriem savas tautsaimniecības attīstības stimulēšanai nekad nebūs iespējas izveidot savas bankas;integrēta budžeta sistēma, kas nozīmē, ka to cik un kā būs tērēt, investēt un pelnīt Latvijā lems Berlīnes – Parīzes klubiņā, bet latviešiem nebūs nekādu ekonomisku instrumentu valsts attīstīšanai;integrēta ekonomikas politikas sistēma,kas nozīmē, ka nacionālās intereses tiek aizvietotas ar pārnacionālajām interesēm. Turklāt tas parāda, ka Van Rompejs un Co joprojām nesaprot, kas īsti ir ekonomiskāpolitika, jotāspamatinstrumentikāreizarīirfiskālā (nodokļu un budžeta) politika un monetārāpolitika;demokrātiskās leģitimitātes un atbildības nodrošināšana lēmumu pieņemšanas procesā, kas nozīmē, ka eirokrāti centīsies izveidot mehānismu, kā ar škietamas demokrātijas palīdzību ignorēt nacionālo valstu iedzīvotāju gribu.
Ko nozīmē „valūtas risks”? Tas ir zaudējumu rašanās risks, kas izpaužas kā valūtu kursu izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga ietekme uz finanšu instrumenta turētāja (ieguldītāja) gaidāmo ienākumu. Valūtas riskas cēlonis ir prasību un saistību nesabalansētība ārzemju valūtās, kas rodas nespējot nodrošināt pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci. Ja par savu eksportu valsts saņem mazāk eiro, nekā nepieciešams, lai nosegtu eiro saistības, tad rodas spiediens uz valūtas kursu, kas potenciāli var novest pie tās kursa krišanās – t.i. rada valūtas risku. Diemžēl problēma nav valūtā, bet gan spējā to nopelnīt, t.i. konkurētspējā. Kas mainās, ja pēkšņi sākam saņemt algas eiro? Vai kādā brīnumainā veidā no tā palielināsies mūsu ienākumi, vai samazināsies saistības? Grieķijas piemērs lieliski parāda, ka problēmas būtība nemainās, mainās tikai forma – valūtas riska vietā nāk maksātspējas risks. Un tad nāksies atkal atgriezties pie valūtas riska.Tādējādi valūtas risks patiesībā atspoguļos ekonomikas konkurētspējas problēmu un iestāšanās eirozonā to nekādi neatrisina, bet tikai transformē, samazinot valsts manevra iespējas.