SlideShare a Scribd company logo
1 of 42
Download to read offline
Eiro – Mīti un Realitāte
Latvijas ieguvumi un zaudējumi no
                  dalības eirozonā

                            Vilnis Zakrevskis
                         M. Econ., Dipl. Eng.




              http://www.makroekonomika.org
Nacionālie mērķi jeb Diskusijas ietvars


   Ko Gribam Sasniegt?
“Kad cilvēks nezina, kurā ostā viņš vēlas nonākt,
      nekāds vējš nav ceļavējš.” — Seneka

 Suverenitāte un iespējas pašiem
          kopt savu zemi in attīstīt savu valsti?
 Gaidīt, ka labklājību iedos kāds cits?


Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.             Page  2
Ekonomikas augsmes loma


                                          Ekonomikas augsme



       Valsts un sabiedrības sociālā un politiskā attīstība

       VESELĪBA, IZGLĪTĪBA, MATERIĀLĀ LABKLĀJĪBA, KULTŪRA, VIDE, U.C.




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.
        Barro                                                      Page  3
Ekonomikas Augsmes Pamatfaktori

                                          Pamatfaktori




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                  Page  4
Ilgtspējīgas straujas izaugsmes ietvars

                                              Globālās
                                             ekonomikas
                                            izmantošana


   Tirgus kā resursu                                                        Augsts Uzkrājumu
    izvietotošanas
                                            Pārvaldība                        un Investīciju
      mehānisms                             un līderība                          līmenis



                                       Makroekonomiskā
                                          stabilitāte

    Avots: Autora kopsavilkums no The Growth Report, Strategies for Sustained Growth and Inclusive
    Development, Commission on Growth and Development, 2008 The International Bank for
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.
    Reconstruction and Development / The World Bank.                                                 Page  5
Izaugsmes ietvars: S & I

                                          Globālās ekonomikas
                                              izmantošana


               Tirgus kā resursu                                Augsts Uzkrājumu
                izvietotošanas               Pārvaldība un        un Investīciju
                  mehānisms                     līderība             līmenis


                                           Makroekonomiskā
                                              stabilitāte

 Augsts nacionālo uzkrājumu SD un investīciju ID līmenis,
          kam nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                      Page  6
Izaugsmes ietvars: Globalizācijas izmantošana
                                             Globālās
                                           ekonomikas
                                           izmantošana

               Tirgus kā resursu
                                           Pārvaldība un    Augsts Uzkrājumu un
                izvietotošanas
                                              līderība       Investīciju līmenis
                  mehānisms


                                          Makroekonomiskā
                                             stabilitāte

Paņemt zināšanas un pārdot preces
        pasaules zināšanu pārņemšana un attīstīšana, un
        preču un pakalpojumu eksports
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                      Page  7
Izaugsmes ietvars: Tirgus un Konkurence

                                          Globālās ekonomikas
                                              izmantošana


           Tirgus kā resursu                                    Augsts Uzkrājumu un
            izvietotošanas                   Pārvaldība un
                                                līderība         Investīciju līmenis
              mehānisms


                                           Makroekonomiskā
                                              stabilitāte

Tirgus kā resursu efektīvas izvietošanas priekšnoteikums –
        valsts noteiktu spēles noteikumu ietvaros, nevis “Briseles gudro”
        izstrādātie septiņgadu plāni

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                          Page  8
Izaugsmes ietvars: ME stabilitāte

                                          Globālās ekonomikas
                                              izmantošana


               Tirgus kā resursu
                                             Pārvaldība un      Augsts Uzkrājumu un
                izvietotošanas
                                                līderība         Investīciju līmenis
                  mehānisms


                                          Makroekonomiskā
                                             stabilitāte

ME stabilitāte – spēja nodrošināt prognozējamu ME
      vidi, t.sk. atbildēt uz ārējiem šokiem

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                          Page  9
Izaugsmes ietvars: Valsts pārvalde

                                          Globālās ekonomikas
                                              izmantošana


              Tirgus kā resursu                                 Augsts Uzkrājumu
               izvietotošanas             Pārvaldība un           un Investīciju
                 mehānisms                   līderība                līmenis


                                           Makroekonomiskā
                                              stabilitāte

Godīga un gudra valsts pārvalde – fokusēta uz valsts
        stratēģiskajiem mērķiem, t.sk. aizsardzību no ārējiem tīkotājiem,
        konkurētspēju veicinošiem spēles noteikumiem, tekošā konta
        līdzsvarošanu un cilvēkkapitāla noturēšanu.
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                       Page  10
Vismaz trīs vaļi


      I.                    Eiro un Valsts Kredīteitings
      II.                   Eiro un Investīcijas
      III. Eirozonas Stabilitāte




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                    Page  11
I.                   Eiro un Valsts Kredītreitings




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.              Page  12
Kā var nesolītTM - Vienotība & Co Ltd.

LB:
o “Latvija ietaupīs 900 miljonus eiro 10 gadu laikā”
o “ Ietekme uz Latvijas kopproduktu no 2014. līdz 2020.
       gadam ir lēsta kā papildu 8 miljardi eiro”
o “Līdz 2020.gadam                        papildus 33 tūkstoši darba vietu”




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                   Page  13
Eiro un valsts kredīteitings

o Valstu izlase nav statistiski nozīmīga
o Aplūkotais periods – viens gads
o Valstis pievienojās eirozonai dažādos laikos:
       Slovēnija 2007., Kipra un Malta 2008., Slovākija 2009., bet
       Igaunija 2011.gada janvārī - dati nav salīdzināmi
o Eirozonas krīze sākās 2009.gada beigās.

    Vai šāda analīze ļauj dot ticamu prognozi
                   10 gadiem?

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                        Page  14
LB izpratne par tautsaimniecības attīstību




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.      Page  15
Eiro un valsts kredīteitings

Kredītreitingu pārmaiņas
pirms un pēc valsts iestāšanās eiro zonā




     Avots: Bloomberg




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.    Page  16
Eiro un valsts kredīteitings
Suverēnu (valstu) kredītreitinga sistēma
      Politiskais                         Ekonomiskais        Ārējais           Fiskālais        Monetārais
      vērtējums                            vērtējums         vērtējums          vērtējums        vērtējums


                   Politiskais un                                        Elastības un Veiktspējas
                Ekonomiskais profils                                              profils


                                                      Valsts indikatīvais
                                                       reitinga līmenis

                                                                         Ārkārtas korekcijas koeficienti

                                             Valsts kredītreitings ārvalstu valūtā

                                                                         Nulle līdz divu pakāpju pacēlums

                                              Valsts kredītreitings vietējā valūtā
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                                          S&P       Page  17
           Avots: How We Rate Sovereigns , Standars &Poor’s, March 13. 2012
Eiro un valsts kredīteitings: Standard &Poor’s

Pieci valsts kredītriska analīzes pamafaktori1:
          Institucionālā efektivitāte un politiskie riski
          Ekonomiskā struktūra un izaugsmes perspektīvas
          Ārējā likviditātes un starptautisko investīciju bilance
          Finanšu darbības rezultāti, elastība un parādu nasta
          Monetārā elastība



         1 - Avots: How We Rate Sovereigns , Standard &Poor’s, March 13. 2012
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                         Page  18
Eiro un valsts kredīteitings : Ko rāda Fakti

                                          Ilgtermiņa procentu likmes (Dec-2012)
                Eirozonas valstis       4.19                            Ne-eirozonas valstis       3.40
               Grieķija        17.201/ 13.332                         Islande                      6.04
               Portugāle                          8.321 / 7.621       Polija                       3.88
               Itālija (BBB+)                              4. 45      Latvija (BBB)               3.242
               Malta (A-)                                 3.882       Bulgārija (BBB)             3.442
               Īrija                              4.431 / 4.672       Apvienotā Karaliste           1.84
               Spānija                                         5.34   Dānija                1.111 / 1.072
               Slovākija                          4.141 / 3.922       Čehija                        2.12
               Somija                                          1.59   Zviedrija                     1.51
               Vācija                                          1.30   Šveice                       0.531
              1   –-Novembris, OECD;          2   – ECB dati



             Avots: OECD un ECB datu bāzes (uz 17/01/2013)
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                                                     Page  19
II                   Eiro un Ārvalstu Investīcijas




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.              Page  20
Investīcijas (Kā var nesolītTM)
LB:
o “Ieviešot eiro, Latvija varēs labāk piesaistīt investīcijas
        un aizņemties naudu attīstībai.
o “Pieaugs arī uzņēmēju iespējas piesaistīt naudu
        kapitālam. Viņi daudz aktīvāk varēs izmantot citviet
        attīstītajās valstīs plaši izmantotās finansējuma
        piesaistes iespējas caur akciju un obligāciju tirgiem.”
o Ievērojamu investīciju pieplūdumu pēc eiro ieviešanas
        apliecina Igaunijas piemērs.”



Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                       Page  21
Eiro un investīcijas: Igaunijas ekonomista skats




       Avots: Hadro Pajula, AmCham Outlook – The road to the Euro. Nov 28, 2012

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                           Page  22
On the course to oblivion

         Tõnu Viik has in his recent article
       highlighted some of the key issues which
       have started to electrify the country.
       • The failure of the utopian dreams nur-
         tured during the singing revolution
         about the achievability of the Nordic-
         style welfare state is not yet widely
         acknowledged but is slowly sinking in.
       • The adoption of the euro has revealed
         ruthlessly the huge gap between living
         standards between Estonia and the Eu-
         ropean core.
       • More importantly, convergence has
         turned out to be a historical happen-
         stance rather than a natural law as it
                                                                  Tõnu Viik
         has been often regarded – ie the gap     Professor of Philosophy at Tallinn University
         may be there to stay.

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                        Hardo Pajula 23
                                                                                        Page
Concluding remarks

       • The most significant effect of the euro
         adoption has been better visibility in
         all directions.
       • It is of course impossible to isolate the
         impact of the common currency but it
         seems to be fair to conclude that a
         sense of disappointment is setting in.
       • The major cause of disenchantment is
         the measured realisation that the wel-
         fare gap with Europe is not about to
         close any time soon.
       • The roots of the divergence – if it ever              Juku-Kalle Raid
         comes to that – lead us to the dismal               Member of the Parliament
         state of our education industry.
                                                       “Estonian state is a very expensive
       • Hence we shall probably have a period
                                                     language club.”
         of discontent ahead of us, of which the
         recent grumble is just the beginning.

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                        Hardo Pajula 24
                                                                                        Page
Šādus igauņus LTV nerāda

       “Laiks pirms eiro ieviešanas Igaunijā šķita kā
       laulību ceremonija, bet pēc tam nonācām gultā
       ar kaut ko vecu un neglītu. “
                                                      Andress Arraks (Andres Arrak)
                                          Mainoras Biznesa skolas asociētais profesors




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                                  Page  25
Eiro un investīcijas: EE un LV
Ikgadējās ĀTI Igaunijā un Latvijā (milj. EUR)
    3000

    2500

    2000

    1500
                                                                                €1,162
    1000

       500
                                                                                         €130
             0
                            2005          2006   2007      2008     2009        2010     2011
                                                 ĀTI Igaunijā     ĀTI Latvijā

             Avots: Eesti Pank, Latvijas Banka
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                                         Page  26
Eiro un investīcijas: EE
                       ĀTI (plūsmas) Igaunijas ražošanā
   20%
   18%
   16%
   14%
   12%
   10%
      8%
      6%
      4%                                                      3.0%                                            2.7%
                                                      2.0%            1.7%    1.9%
      2%              1.2%            1.4%    1.0%                                                                    1.1%
                                                                                                      0.3%
      0%
                                                                                     -0.2%   -0.4%
    -2%
                   2000            2001      2002    2003    2004    2005    2006    2007    2008    2009    2010    2011

                                  ĀTI Plūsmas Igaunijā, % no IKP               ĀTI plūsmas ražošanā, % no IKP

                 Avots: Eesti Pank
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                                                                Page  27
Eiro un investīcijas: EE
                       Uzkrātās ĀTI Igaunijas ražošanā




                                               bet ...
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                  Page  28
Eiro un investīcijas - Ko saka pētījumi?

o Mēs atklājām, ka Eiropas monetārajai savienībai (EMS)
     nav ietekmes vai arī tai ir vai negatīva ietekme uz ĀTI, un
     vienotā tirgus lielu pozitīvu ietekmi uz ĀTI.1
o Iepriekšējie pētījumi konstatēja EMS pozitīvu ietekmi, jo tie
     neievērtēja, ka vienotā tirgus ietekme laika gaitā mainās.1
o Mūsu aprēķini liecina, ka tirdzniecība un ĀTI attiecībā uz
     monetāro savienību savstarpēji viens otru aizstāj, nevis
     papildina.1
o Polijai, Latvijai un Lietuvai klātos labāk, neiestājoties EMS
     tuvākajā nākotnē.2
    1       - Flam H., Nordström H. The Euro Impact on FDI Revisited and Revised, 2008. Swedish
         National Board of Trade
         2 - Belke A., Spies J. Enlarging the EMU to the East: What Effects on Trade? Discussion Paper

         No. 3647 August 2008
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                                            Page  29
Eiro un investīcijas: porfeļinvestīcijas



        115%
        110%
        105%
        100%
         95%
         90%
         85%
         80%
         75%
         70%
                     Jan            Mar    May     Jul   Sep    Nov    Jan    Mar    May     Jul   Sep    Nov
                     2011           2011   2011   2011   2011   2011   2012   2012   2012   2012   2012   2012


Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                                                          Page  30
III                  Eirozonas Stabilitāte




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.      Page  31
Eirozonas stabilitāte (Kā var nesolītTM)
LB:
o “Eiro ir uzticama valūta. Eiro un eirozona nesabruks”
o “Vairāk darbavietu, lielāka vidējā alga, lielāki budžeta
  ieņēmumi”
o “Izzudīs valūtas (devalvācijas) risks”
o “Zemākas aizdevumu procentu likmes”
o “Latvija nemaksās Grieķijas parādus!”
o “Eiro garantiju fonds kā apdrošināšanas polise”
o “Starptautiskais (investīciju un uzņēmējdarbības)
  prestižs”

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                 Page  32
Eirozonas stabilitāte

Politisks projekts ekonomiskā ietērpā:

   Eirozona – pēc ekonomikas
   attīstības un konkurētspējas
   ļoti atšķirīgas valstis




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.   Page  33
Eirozonas pamatproblēmas

o Dalībvalstu konkurētnespēja, un no tās izrierošās
o Fiskālās problēmas – tēriņi pārsniedz nopelnīto
       – Valstīm, un/vai
       – Mājsaimniecībām
o Nav korekcijas mehānismu (emisija, devalvācija)
o Ierobežota darbaspēka mobilitāte
o Nav efektīva attīstības izlīdzināšanas mehānisma
o Valstis atrodas dažādos ekonomiskā cikla stāvokļos

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                Page  34
Eirozonas t.i. monetārās savienības aksiomas

o Ilgtspējīga monetārā savienība nav iepējama bez fiskālās
       savienības.
o Fiskālā savienība nozīmē vienotu visas valstu savienības
       finanšu pārvaldi
o Fiskālajai savienībai nepieciešama politiska savienība,
o Politiskajai savienībai nepieciešama iedzīvotāju piekrišana
                                          Vai ir pazīmes ka tāda radīsies?




Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                      Page  35
Eirokrātu plānotā nākotne

Van Rompeja "jaunas un patiesas" eiro zonas reformu četri pīlāri:
o integrēta finanšu sistēma -
        mums nebūs veidot savas bankas tautsaimniecības stimulēšanai
o integrēta budžeta sistēma,
        cik un kā būs tērēt, investēt un pelnīt lems Berlīzē
o integrēta ekonomikas politikas sistēma,
        nacionālās intereses tiek aizvietotas ar pārnacionālajām
o demokrātiskās leģitimitātes un atbildības nodrošināšana
        tiks izveidots demokrārtisks nacionālo valstu iedzīvotāju
        gribas ignorēšanas mehānisms

Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                             Page  36
Eirozonas stabilitātes pazīmes: ESM

  € 700bn Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM)
  Latvijas iemaksas ESM būšot tikai €199 miljoni
    ESM Līgums 9. pants: kapitāla pieprasījums
    ESM Biedri piekrīt neatgriezeniski un bezierunu
    kārtībā apmierināt jebkuru kapitāla pieprasījumu, ko izteicis
    Izpilddirektors (..) septiņu (7) dienu laikā no pieprasījuma
    saņemšanas brīža. (24. lpp.)
    10. pants: izmaiņas kapitāla apjomā
    (ESM Valde) var lemt par kapitāla apjoma izmaiņām un
    atbilstoši papildināt 8. pantu.(24. lpp.)
 kā būtu, ja solītājiem būtu jāatbild ar savu mantu?
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                     Page  37
Eiro zonas patiesā seja: daži ir vienlīdzīgāki

ESM Līgums
−        27. pants 3. punkts:
        “ESM, tā īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda
        veida tiesas procesa.
−        27. pants 4. punkts:
        “ESM īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida
        juridiski, administratīvi vai ar likumdošanu
        pamatotas pārmeklēšanas, rekvizīcijas, konfiskācijas, atsavin
        āšanas vai jebkāda cita veida konfiscēšanas vai
        likvidācijas.” (46. lpp.)
− 35. pants 1. punkts:
        [ESM] personāla darbības būs imūnas pret juridisku
        procesu, tāpat viņu oficiālie dokumenti baudīs
        neaizskaramību. (48. lpp.)
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                         Page  38
Eirozonas stabilitātes pazīmes: LTRO

o ECB glābj 1323 bankas ar
                             €1’018’000’000’000
       aizdevumu ar 1% likmi uz 36 mēnešiem (LTRO 1 un 2)

                                          Tautsaimniecības stimulēšanai?
                                            Strukturālajām reformām?
          Stabilizācija vai problēmu novilcināšana?
        Vai tiešām esat pārliecināti, ka eiro zona tuvākajā
                 nākotnē būs spēcīgākā pasaulē?
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                    Page  39
Vēl ir ko zaudēt




                      ‼ Kopējā vērtība esot LVL 7,15 miljardi
                      ‼ Pieder visiem Latvijas iedzīvotājiem
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                         Page  40
Eirozonas stabilitāte

       “Iestāšanās eiro zonā likvidētu devalvācijas
          risku, bet maksājumu bilances riski
                        saglabātos.” 1
      o Maksājumu bilances problēma – valūtas kursa problēma
      o Nepietiekoša ārējās tirdzniecības bilance (pie noteiktā
               apmaiņas kursa un nodarbinātības līmeņa)
      o Ko upurēt:
               → izaugsmi,
               → nodarbinātību, vai
               → valūtas kursu?
      o Valsts izpārdošana un mežu izgriešana – īslaicīgi risinājumi
       1 - Avots: Reuters, Standard &Poor’s Summary analysis - Latvia (Republic of) 11-May-2012
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.                                                           Page  41
Paldies vēlreiz!
                                   Paldies, ka uzklausījāt!




                                          Papildus informācija atrodama autora tautsaimniecības blogā
                                                                                        Page  43
Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng.
                                                                  http://www.makroekonomika.org

More Related Content

Viewers also liked

Viewers also liked (6)

Tex tworkshop2013
Tex tworkshop2013Tex tworkshop2013
Tex tworkshop2013
 
Web design principles
Web design principlesWeb design principles
Web design principles
 
Tagxedo
Tagxedo Tagxedo
Tagxedo
 
Revista virtual
Revista virtualRevista virtual
Revista virtual
 
Representación simbolica y angular del entorno 2° sem
Representación simbolica y angular del entorno 2° semRepresentación simbolica y angular del entorno 2° sem
Representación simbolica y angular del entorno 2° sem
 
AuraTalk issue 2
AuraTalk issue 2AuraTalk issue 2
AuraTalk issue 2
 

Pievienošanās eirozonai: mednis kokā vai zīle rokā?

  • 1. Eiro – Mīti un Realitāte Latvijas ieguvumi un zaudējumi no dalības eirozonā Vilnis Zakrevskis M. Econ., Dipl. Eng. http://www.makroekonomika.org
  • 2. Nacionālie mērķi jeb Diskusijas ietvars Ko Gribam Sasniegt? “Kad cilvēks nezina, kurā ostā viņš vēlas nonākt, nekāds vējš nav ceļavējš.” — Seneka Suverenitāte un iespējas pašiem kopt savu zemi in attīstīt savu valsti? Gaidīt, ka labklājību iedos kāds cits? Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  2
  • 3. Ekonomikas augsmes loma Ekonomikas augsme Valsts un sabiedrības sociālā un politiskā attīstība VESELĪBA, IZGLĪTĪBA, MATERIĀLĀ LABKLĀJĪBA, KULTŪRA, VIDE, U.C. Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Barro Page  3
  • 4. Ekonomikas Augsmes Pamatfaktori Pamatfaktori Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  4
  • 5. Ilgtspējīgas straujas izaugsmes ietvars Globālās ekonomikas izmantošana Tirgus kā resursu Augsts Uzkrājumu izvietotošanas Pārvaldība un Investīciju mehānisms un līderība līmenis Makroekonomiskā stabilitāte Avots: Autora kopsavilkums no The Growth Report, Strategies for Sustained Growth and Inclusive Development, Commission on Growth and Development, 2008 The International Bank for Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Reconstruction and Development / The World Bank. Page  5
  • 6. Izaugsmes ietvars: S & I Globālās ekonomikas izmantošana Tirgus kā resursu Augsts Uzkrājumu izvietotošanas Pārvaldība un un Investīciju mehānisms līderība līmenis Makroekonomiskā stabilitāte Augsts nacionālo uzkrājumu SD un investīciju ID līmenis, kam nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  6
  • 7. Izaugsmes ietvars: Globalizācijas izmantošana Globālās ekonomikas izmantošana Tirgus kā resursu Pārvaldība un Augsts Uzkrājumu un izvietotošanas līderība Investīciju līmenis mehānisms Makroekonomiskā stabilitāte Paņemt zināšanas un pārdot preces pasaules zināšanu pārņemšana un attīstīšana, un preču un pakalpojumu eksports Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  7
  • 8. Izaugsmes ietvars: Tirgus un Konkurence Globālās ekonomikas izmantošana Tirgus kā resursu Augsts Uzkrājumu un izvietotošanas Pārvaldība un līderība Investīciju līmenis mehānisms Makroekonomiskā stabilitāte Tirgus kā resursu efektīvas izvietošanas priekšnoteikums – valsts noteiktu spēles noteikumu ietvaros, nevis “Briseles gudro” izstrādātie septiņgadu plāni Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  8
  • 9. Izaugsmes ietvars: ME stabilitāte Globālās ekonomikas izmantošana Tirgus kā resursu Pārvaldība un Augsts Uzkrājumu un izvietotošanas līderība Investīciju līmenis mehānisms Makroekonomiskā stabilitāte ME stabilitāte – spēja nodrošināt prognozējamu ME vidi, t.sk. atbildēt uz ārējiem šokiem Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  9
  • 10. Izaugsmes ietvars: Valsts pārvalde Globālās ekonomikas izmantošana Tirgus kā resursu Augsts Uzkrājumu izvietotošanas Pārvaldība un un Investīciju mehānisms līderība līmenis Makroekonomiskā stabilitāte Godīga un gudra valsts pārvalde – fokusēta uz valsts stratēģiskajiem mērķiem, t.sk. aizsardzību no ārējiem tīkotājiem, konkurētspēju veicinošiem spēles noteikumiem, tekošā konta līdzsvarošanu un cilvēkkapitāla noturēšanu. Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  10
  • 11. Vismaz trīs vaļi I. Eiro un Valsts Kredīteitings II. Eiro un Investīcijas III. Eirozonas Stabilitāte Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  11
  • 12. I. Eiro un Valsts Kredītreitings Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  12
  • 13. Kā var nesolītTM - Vienotība & Co Ltd. LB: o “Latvija ietaupīs 900 miljonus eiro 10 gadu laikā” o “ Ietekme uz Latvijas kopproduktu no 2014. līdz 2020. gadam ir lēsta kā papildu 8 miljardi eiro” o “Līdz 2020.gadam papildus 33 tūkstoši darba vietu” Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  13
  • 14. Eiro un valsts kredīteitings o Valstu izlase nav statistiski nozīmīga o Aplūkotais periods – viens gads o Valstis pievienojās eirozonai dažādos laikos: Slovēnija 2007., Kipra un Malta 2008., Slovākija 2009., bet Igaunija 2011.gada janvārī - dati nav salīdzināmi o Eirozonas krīze sākās 2009.gada beigās. Vai šāda analīze ļauj dot ticamu prognozi 10 gadiem? Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  14
  • 15. LB izpratne par tautsaimniecības attīstību Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  15
  • 16. Eiro un valsts kredīteitings Kredītreitingu pārmaiņas pirms un pēc valsts iestāšanās eiro zonā Avots: Bloomberg Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  16
  • 17. Eiro un valsts kredīteitings Suverēnu (valstu) kredītreitinga sistēma Politiskais Ekonomiskais Ārējais Fiskālais Monetārais vērtējums vērtējums vērtējums vērtējums vērtējums Politiskais un Elastības un Veiktspējas Ekonomiskais profils profils Valsts indikatīvais reitinga līmenis Ārkārtas korekcijas koeficienti Valsts kredītreitings ārvalstu valūtā Nulle līdz divu pakāpju pacēlums Valsts kredītreitings vietējā valūtā Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. S&P Page  17 Avots: How We Rate Sovereigns , Standars &Poor’s, March 13. 2012
  • 18. Eiro un valsts kredīteitings: Standard &Poor’s Pieci valsts kredītriska analīzes pamafaktori1: Institucionālā efektivitāte un politiskie riski Ekonomiskā struktūra un izaugsmes perspektīvas Ārējā likviditātes un starptautisko investīciju bilance Finanšu darbības rezultāti, elastība un parādu nasta Monetārā elastība 1 - Avots: How We Rate Sovereigns , Standard &Poor’s, March 13. 2012 Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  18
  • 19. Eiro un valsts kredīteitings : Ko rāda Fakti Ilgtermiņa procentu likmes (Dec-2012) Eirozonas valstis 4.19 Ne-eirozonas valstis 3.40 Grieķija 17.201/ 13.332 Islande 6.04 Portugāle 8.321 / 7.621 Polija 3.88 Itālija (BBB+) 4. 45 Latvija (BBB) 3.242 Malta (A-) 3.882 Bulgārija (BBB) 3.442 Īrija 4.431 / 4.672 Apvienotā Karaliste 1.84 Spānija 5.34 Dānija 1.111 / 1.072 Slovākija 4.141 / 3.922 Čehija 2.12 Somija 1.59 Zviedrija 1.51 Vācija 1.30 Šveice 0.531 1 –-Novembris, OECD; 2 – ECB dati Avots: OECD un ECB datu bāzes (uz 17/01/2013) Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  19
  • 20. II Eiro un Ārvalstu Investīcijas Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  20
  • 21. Investīcijas (Kā var nesolītTM) LB: o “Ieviešot eiro, Latvija varēs labāk piesaistīt investīcijas un aizņemties naudu attīstībai. o “Pieaugs arī uzņēmēju iespējas piesaistīt naudu kapitālam. Viņi daudz aktīvāk varēs izmantot citviet attīstītajās valstīs plaši izmantotās finansējuma piesaistes iespējas caur akciju un obligāciju tirgiem.” o Ievērojamu investīciju pieplūdumu pēc eiro ieviešanas apliecina Igaunijas piemērs.” Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  21
  • 22. Eiro un investīcijas: Igaunijas ekonomista skats Avots: Hadro Pajula, AmCham Outlook – The road to the Euro. Nov 28, 2012 Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  22
  • 23. On the course to oblivion Tõnu Viik has in his recent article highlighted some of the key issues which have started to electrify the country. • The failure of the utopian dreams nur- tured during the singing revolution about the achievability of the Nordic- style welfare state is not yet widely acknowledged but is slowly sinking in. • The adoption of the euro has revealed ruthlessly the huge gap between living standards between Estonia and the Eu- ropean core. • More importantly, convergence has turned out to be a historical happen- stance rather than a natural law as it Tõnu Viik has been often regarded – ie the gap Professor of Philosophy at Tallinn University may be there to stay. Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Hardo Pajula 23 Page
  • 24. Concluding remarks • The most significant effect of the euro adoption has been better visibility in all directions. • It is of course impossible to isolate the impact of the common currency but it seems to be fair to conclude that a sense of disappointment is setting in. • The major cause of disenchantment is the measured realisation that the wel- fare gap with Europe is not about to close any time soon. • The roots of the divergence – if it ever Juku-Kalle Raid comes to that – lead us to the dismal Member of the Parliament state of our education industry. “Estonian state is a very expensive • Hence we shall probably have a period language club.” of discontent ahead of us, of which the recent grumble is just the beginning. Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Hardo Pajula 24 Page
  • 25. Šādus igauņus LTV nerāda “Laiks pirms eiro ieviešanas Igaunijā šķita kā laulību ceremonija, bet pēc tam nonācām gultā ar kaut ko vecu un neglītu. “ Andress Arraks (Andres Arrak) Mainoras Biznesa skolas asociētais profesors Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  25
  • 26. Eiro un investīcijas: EE un LV Ikgadējās ĀTI Igaunijā un Latvijā (milj. EUR) 3000 2500 2000 1500 €1,162 1000 500 €130 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 ĀTI Igaunijā ĀTI Latvijā Avots: Eesti Pank, Latvijas Banka Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  26
  • 27. Eiro un investīcijas: EE ĀTI (plūsmas) Igaunijas ražošanā 20% 18% 16% 14% 12% 10% 8% 6% 4% 3.0% 2.7% 2.0% 1.7% 1.9% 2% 1.2% 1.4% 1.0% 1.1% 0.3% 0% -0.2% -0.4% -2% 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 ĀTI Plūsmas Igaunijā, % no IKP ĀTI plūsmas ražošanā, % no IKP Avots: Eesti Pank Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  27
  • 28. Eiro un investīcijas: EE Uzkrātās ĀTI Igaunijas ražošanā bet ... Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  28
  • 29. Eiro un investīcijas - Ko saka pētījumi? o Mēs atklājām, ka Eiropas monetārajai savienībai (EMS) nav ietekmes vai arī tai ir vai negatīva ietekme uz ĀTI, un vienotā tirgus lielu pozitīvu ietekmi uz ĀTI.1 o Iepriekšējie pētījumi konstatēja EMS pozitīvu ietekmi, jo tie neievērtēja, ka vienotā tirgus ietekme laika gaitā mainās.1 o Mūsu aprēķini liecina, ka tirdzniecība un ĀTI attiecībā uz monetāro savienību savstarpēji viens otru aizstāj, nevis papildina.1 o Polijai, Latvijai un Lietuvai klātos labāk, neiestājoties EMS tuvākajā nākotnē.2 1 - Flam H., Nordström H. The Euro Impact on FDI Revisited and Revised, 2008. Swedish National Board of Trade 2 - Belke A., Spies J. Enlarging the EMU to the East: What Effects on Trade? Discussion Paper No. 3647 August 2008 Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  29
  • 30. Eiro un investīcijas: porfeļinvestīcijas 115% 110% 105% 100% 95% 90% 85% 80% 75% 70% Jan Mar May Jul Sep Nov Jan Mar May Jul Sep Nov 2011 2011 2011 2011 2011 2011 2012 2012 2012 2012 2012 2012 Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  30
  • 31. III Eirozonas Stabilitāte Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  31
  • 32. Eirozonas stabilitāte (Kā var nesolītTM) LB: o “Eiro ir uzticama valūta. Eiro un eirozona nesabruks” o “Vairāk darbavietu, lielāka vidējā alga, lielāki budžeta ieņēmumi” o “Izzudīs valūtas (devalvācijas) risks” o “Zemākas aizdevumu procentu likmes” o “Latvija nemaksās Grieķijas parādus!” o “Eiro garantiju fonds kā apdrošināšanas polise” o “Starptautiskais (investīciju un uzņēmējdarbības) prestižs” Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  32
  • 33. Eirozonas stabilitāte Politisks projekts ekonomiskā ietērpā: Eirozona – pēc ekonomikas attīstības un konkurētspējas ļoti atšķirīgas valstis Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  33
  • 34. Eirozonas pamatproblēmas o Dalībvalstu konkurētnespēja, un no tās izrierošās o Fiskālās problēmas – tēriņi pārsniedz nopelnīto – Valstīm, un/vai – Mājsaimniecībām o Nav korekcijas mehānismu (emisija, devalvācija) o Ierobežota darbaspēka mobilitāte o Nav efektīva attīstības izlīdzināšanas mehānisma o Valstis atrodas dažādos ekonomiskā cikla stāvokļos Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  34
  • 35. Eirozonas t.i. monetārās savienības aksiomas o Ilgtspējīga monetārā savienība nav iepējama bez fiskālās savienības. o Fiskālā savienība nozīmē vienotu visas valstu savienības finanšu pārvaldi o Fiskālajai savienībai nepieciešama politiska savienība, o Politiskajai savienībai nepieciešama iedzīvotāju piekrišana Vai ir pazīmes ka tāda radīsies? Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  35
  • 36. Eirokrātu plānotā nākotne Van Rompeja "jaunas un patiesas" eiro zonas reformu četri pīlāri: o integrēta finanšu sistēma - mums nebūs veidot savas bankas tautsaimniecības stimulēšanai o integrēta budžeta sistēma, cik un kā būs tērēt, investēt un pelnīt lems Berlīzē o integrēta ekonomikas politikas sistēma, nacionālās intereses tiek aizvietotas ar pārnacionālajām o demokrātiskās leģitimitātes un atbildības nodrošināšana tiks izveidots demokrārtisks nacionālo valstu iedzīvotāju gribas ignorēšanas mehānisms Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  36
  • 37. Eirozonas stabilitātes pazīmes: ESM € 700bn Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM) Latvijas iemaksas ESM būšot tikai €199 miljoni ESM Līgums 9. pants: kapitāla pieprasījums ESM Biedri piekrīt neatgriezeniski un bezierunu kārtībā apmierināt jebkuru kapitāla pieprasījumu, ko izteicis Izpilddirektors (..) septiņu (7) dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža. (24. lpp.) 10. pants: izmaiņas kapitāla apjomā (ESM Valde) var lemt par kapitāla apjoma izmaiņām un atbilstoši papildināt 8. pantu.(24. lpp.) kā būtu, ja solītājiem būtu jāatbild ar savu mantu? Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  37
  • 38. Eiro zonas patiesā seja: daži ir vienlīdzīgāki ESM Līgums − 27. pants 3. punkts: “ESM, tā īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida tiesas procesa. − 27. pants 4. punkts: “ESM īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida juridiski, administratīvi vai ar likumdošanu pamatotas pārmeklēšanas, rekvizīcijas, konfiskācijas, atsavin āšanas vai jebkāda cita veida konfiscēšanas vai likvidācijas.” (46. lpp.) − 35. pants 1. punkts: [ESM] personāla darbības būs imūnas pret juridisku procesu, tāpat viņu oficiālie dokumenti baudīs neaizskaramību. (48. lpp.) Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  38
  • 39. Eirozonas stabilitātes pazīmes: LTRO o ECB glābj 1323 bankas ar €1’018’000’000’000 aizdevumu ar 1% likmi uz 36 mēnešiem (LTRO 1 un 2) Tautsaimniecības stimulēšanai? Strukturālajām reformām? Stabilizācija vai problēmu novilcināšana? Vai tiešām esat pārliecināti, ka eiro zona tuvākajā nākotnē būs spēcīgākā pasaulē? Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  39
  • 40. Vēl ir ko zaudēt ‼ Kopējā vērtība esot LVL 7,15 miljardi ‼ Pieder visiem Latvijas iedzīvotājiem Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  40
  • 41. Eirozonas stabilitāte “Iestāšanās eiro zonā likvidētu devalvācijas risku, bet maksājumu bilances riski saglabātos.” 1 o Maksājumu bilances problēma – valūtas kursa problēma o Nepietiekoša ārējās tirdzniecības bilance (pie noteiktā apmaiņas kursa un nodarbinātības līmeņa) o Ko upurēt: → izaugsmi, → nodarbinātību, vai → valūtas kursu? o Valsts izpārdošana un mežu izgriešana – īslaicīgi risinājumi 1 - Avots: Reuters, Standard &Poor’s Summary analysis - Latvia (Republic of) 11-May-2012 Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. Page  41
  • 42. Paldies vēlreiz! Paldies, ka uzklausījāt! Papildus informācija atrodama autora tautsaimniecības blogā Page  43 Vilnis Zakrevskis, M. Econ., Dipl. Eng. http://www.makroekonomika.org

Editor's Notes

  1. Ekonomikas augsme vislielākajā mērā rada priekšnoteikumu valsts un sabiedrības sociālajai un politiskajai attīstībai, un tādējādi ir valsts un sabiedrības attīstības kritisks priekšnoteikums.Ekonomika ir valsts un nācijas attīstības pamats. Ekonomika nodrošina nācijas attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Šie līdzekļi ir nepieciešami gan iedzīvotāju materiālās labklājības, gan izglītības, veselības, kultūras, vides un jebkuras citas tautas attīstībai svarīgas jomas attīstībai.“Even small differences in these growth rates, whencumulated over 40 years or more, have much greater consequences for standards of livingthan the kinds of short-term business fluctuations that have typically occupied most of theattention of macroeconomists. To put it another way, if we can learn about government policyoptions that have even small effects on long-term growth rates, we can contribute muchmore to improvements in standards of living than has been provided by the entire history ofmacroeconomic analysis of countercyclical policy and fine-tuning. Economic growth—thesubject matter of this book—is the part of macroeconomics that really matters.”-- Robert J. Barro, Harvard University-- Xavier Sala-i-Martin, Columbia University
  2. (2) Paplašinātais Solova-Svana modelis (neoklasiskā augsmes teorija), kur Koba-Duglasa ražošanas f-ja ietver fizisko kapitālu K, cilvēkkapitālu H, un efektīvo darbaspēku L∙T(t) (darbaspēks reiz tehnoloģijas līmenis, kas aug ar eksogēnu tempu x).α – fiziskā kapitāla atdeve0<α<1, η – cilvēkkapitāla atdeve0<η<1.
  3. A i B is
  4. LB: “Ieviešot eiro, starptautiskās reitinga aģentūras paaugstinās Latvijas kredītreitingus, kas savukārt ir signāls uzņēmējiem, ka valstī ir uzlabojusies uzņēmējdarbības vide. Pievienojoties kopīgajai valūtai, pazūd arī nacionālo valūtu nestabilitātes risks, kas arī ir būtisks faktors investīciju piesaistei.Augstāks valsts ilgtermiņa kredītreitingu līmenis, ko nodrošina dalība eiro zonā, veicina ārvalstu kapitāla ieplūšanu, tostarp tiešo ārvalstu investīciju veidā. Viens no iemesliem, kādēļ, iestājoties eiro zonā, var sagaidīt straujāku ārvalstu tiešo investīciju pieaugumu, ir iespējamais valsts kredītreitinga paaugstinājums, kas liecina, ka potenciālie investori raudzīsies uz Latviju kā uz drošāku un uzticamāku vietu savām investīcijām. Taču, iestājoties eiro zonā, tiešās ārvalstu investīcijas varētu veicināt arī citi apsvērumi:pārrobežu darījumu lētākas izmaksas;valūtas riska pilnīga novēršana, kas ļaus uzņēmumiem ietaupīt uz atvasināto finanšu instrumentu rēķina, kuri citādāk būtu izmantoti, lai pārvaldītu valūtas risku;visiem uzņēmumiem (gan tiem, kuri produkciju galvenokārt eksportē, gan tiem, kas pārsvarā orientējas uz Latvijas tirgu) eiro ieviešana padara atklātāku un vienkāršāku gan izejvielu cenu salīdzināšanu, gan saražoto preču un pakalpojumu cenu noteikšanu;Latvijas dalība eiro zonā sniegtu uzņēmumiem iespējas palielināt ārvalstu tirdzniecības potenciālu;var sagaidīt, ka lētākas kļūtu jauna kapitāla piesaistes izmaksas;ārvalstu investori bieži piekopj praksi vispirms plānot savu investīciju izvietojumu lielās aktīvu klasēs gan pēc finanšu instrumentu veidiem, gan pēc investīciju valūtas. Piemēram, daudzi ārvalstu investori, plānojot finanšu līdzekļu izvietojumu, nosaka, kādu daļu no investējamajiem līdzekļiem jāiegulda eiro, ASV dolāros un citās mazākās valūtās. Tādējādi, ieviešot eiro, Latviju kā potenciālo investīciju vietu, varētu uztvert cits, potenciāli lielāks investoru loks.”
  5. Valdis Dombrovskis tikšanās laikā ar žurnāla IR domubiedriem apgalvoja, ka ieplūstošo investīciju apjoms Igaunijā pēc pievienošanās eirozonai (..) 2011. gadā dubultojās no 420 uz 850 miljoniem eiro. Swedbanka savas investīcijas LV un LT ir pārgrāmatojusi no EE uz SE. Swedbank EE samazināja savu pamatkapitālu no €603M uz €85M, pāgrāmatojot starpību €518M uz Swedbank AB. €518M +€130M = €648M, turklāt Y2010 I=€1’162M. Tādējādi ĀTI Igaunijā pēc pievienošanās eirozonai ir nevis dubultojušās, kā apgalvo Dombrovska kungs, bet apmēram divas reizes samazinājušās. Un protams tās „netransformējās izaugsmē un darbavietās”, taču tām bija jauks blakusefekts – Igaunijas Swedbank samaksāja Zviedrijas Swedbank dividendes €243M.Pat, ja Igaunijai būtu trīskāršs pieaugums, šis fakts absolūti nenozīmē, ka tas ir rezultāts eiro ieviešanai.Turklāt runa ir par vienu gadu!
  6. Valdis Dombrovskis tikšanās laikā ar žurnāla IR domubiedriem apgalvoja, ka ieplūstošo investīciju apjoms Igaunijā pēc pievienošanās eirozonai (..) 2011. gadā dubultojās no 420 uz 850 miljoniem eiro. Swedbanka savas investīcijas LV un LT ir pārgrāmatojusi no EE uz SE. Swedbank EE samazināja savu pamatkapitālu no €603M uz €85M, pāgrāmatojot starpību €518M uz Swedbank AB. €518M +€130M = €648M, turklāt Y2010 I=€1’162M. Tādējādi ĀTI Igaunijā pēc pievienošanās eirozonai ir nevis dubultojušās, kā apgalvo Dombrovska kungs, bet apmēram divas reizes samazinājušās. Un protams tās „netransformējās izaugsmē un darbavietās”, taču tām bija jauks blakusefekts – Igaunijas Swedbank samaksāja Zviedrijas Swedbank dividendes €243M.Tomēt pat tad, ja Igaunijai būtu trīskāršs pieaugums, šis fakts absolūti nenozīmē, ka tas ir rezultāts eiro ieviešanai.Turklāt runa ir par vienu gadu!
  7. We find no or negative effects on FDI of the European monetary union and large positive effects of the Single Market. Previous studies found positive effects of the monetary union because they did not allow the impact of the Single Market to change over time. Our estimates indicate that trade and FDI have been substitutes rather than complements with respect to the monetary union.
  8. Vispirms būtu svarīgi pateikt, ka ieguvums Baltijas valstu ekonomikai no t.s. portfeļinvestīcijām ir vairāk nekā apšaubāms. Atšķirībā no tiešajām investīcijām investorus uzņēmumu vērtspapīros varētu salīdzināt ar siseņu baru, kuri uzlido, sagrābj ātru peļņu un dodas tālāk sirojumos pasaules tirgos. Aplūkojot Nasdaq OMX Tallin, Riga un Vilnius indeksus redzam, ka tiešām 2011.gada janvārī Igaunijā bijā tāds „uzlidojums”, kurš ilga piecus mēnešus un uz 1.oktobri salīdzinājumā ar gada sākumu OMX Tallin indekss bija nokritis par 23.17%. Vēl interesantāk ir tas, ka bez visa eiro līdzīgs uzlidojums bija arī Latvijas tirgum, kas ilga līdz Augustam, un nokrita tikai līdz mīnus 2.73%.
  9. Lai attālinātu eirozonas un eiro krahu Eiropas Centrālās banka (ECB) ir aizdevusi bezatbildīgām bankām vairāk nekā vienu triljonu eiro. Tajā pat laikā izveidotais Eiropas Fiskālās Stabilitātes fonds (EFSF) un tam sekojošais  Eiropas Stabilitātes Mehānisms (ESM) ļauj pagaidām atturēt no defolta maksātnespējīgās eirozonas valstis un eirozonu no izjukšanas. Tomēr tie ir īstermiņa plāksteri daudz dziļākām eirozonas strukturālās krīzes problēmām, kuras tikai pieaugs. Tās ietver perifērijas valstu konkurēt nespēju, uz vispārējās taupības fona augošu bezdarbu, pieaugošu sociālo spriedzi, un fundamentālo pretrunu starp nepiecišamo eirozoznas integrāciju un valstu suverenitāti. Tā rezultātā eirozonas perifēriju sagaida smagi sociālie nemieri, un ekonomiskā krīze būtiski skars arī t.s. kodolu, kas jau šobrīd piedzīvo ekonomikas stagnāciju. Starp Vāciju un Franciju pastāv būtiskas nesaskaņas, kuras turklāt padziļina arī Ziemeļeiropas valstu politiskā pretestība perifērijas fiskālaijai glābšanai. Kaut arī sagaidāms, ka finansiālā palīdzība ES saglabāšanai beigās tiks sniegta, ir ļoto maza varbūtība, ka tā ļaus atrisināt eirozonas fundamentālās problēmas. 
  10. EMS ir neļauļ valstīm nedz devalvēt, nedz arī piedrukāt naudu, kas suverēnām valstīm daudzkārt ir ļāvis atrisināt problēmu. Tādējādi izmaksu samazināšana, t.i. iedzīvotāju nabadzības palielināšana ir vienīgais atsevišķas valsts risinājums. Konkurētnespējīgajām Eirozonas Dienvidu valstīm ir jāsamazina savas cenas pat par 30-40%, ko praktiski nav iespējams izdarīt. Esošajā EMS atpalikušās valstis ir nolemtas augošam ārējās tirdziecības deficītam un iedzīvotāji nabadzībai.
  11. Šodien ir skaidri redzams, ka cilvēki tam nepiekrīt un es neredzu iespēju, ka pārskatāmā nākotnē tas varētu mainīties. Politiķi savā augstprātībā cerēja un daudzi joprojām cer, ka tādējādi varēs ignorēt tautu demokrātisko veto, taču tas nenotiks. Tomēr ir naivi cerēt, ka eirokrāri, kas uzsākuši šo bezprecedenta afēru, atzīs savas kļūdas. Viņi ies līdz galam un darīs visu, lai šo mākslīgo veidojumu uzturētu, un viņu arsenālā ir vēl daudz instrumentu. Eirozonas šķietamā satabilizācija nozīmē problēmas novilcināšanu, kā rezultātā neizbēgamais krahs būs vēj jo dramatiskāks
  12. To šobrīd ir apjēguši par ES birokrāti:Jūnija beigās Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs prezentēja uz četriem pīlāriem balstītu eiro zonas reformu ierosinājumu, kas izgaismo "jaunas un patiesas" EMS nākotnes redzējumu, kas nodrošināšot eiro zonas pārticību un stabilitāti nākotnē:integrēta finanšu sistēma, kas nozīmē, ka bauriem savas tautsaimniecības attīstības stimulēšanai nekad nebūs iespējas izveidot savas bankas;integrēta budžeta sistēma, kas nozīmē, ka to cik un kā būs tērēt, investēt un pelnīt Latvijā lems Berlīnes – Parīzes klubiņā, bet latviešiem nebūs nekādu ekonomisku instrumentu valsts attīstīšanai;integrēta ekonomikas politikas sistēma,kas nozīmē, ka nacionālās intereses tiek aizvietotas ar pārnacionālajām interesēm. Turklāt tas parāda, ka Van Rompejs un Co joprojām nesaprot, kas īsti ir ekonomiskāpolitika, jotāspamatinstrumentikāreizarīirfiskālā (nodokļu un budžeta) politika un monetārāpolitika;demokrātiskās leģitimitātes un atbildības nodrošināšana lēmumu pieņemšanas procesā, kas nozīmē, ka eirokrāti centīsies izveidot mehānismu, kā ar škietamas demokrātijas palīdzību ignorēt nacionālo valstu iedzīvotāju gribu.
  13. Ko nozīmē „valūtas risks”? Tas ir zaudējumu rašanās risks, kas izpaužas kā valūtu kursu izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga ietekme uz finanšu instrumenta turētāja (ieguldītāja) gaidāmo ienākumu. Valūtas riskas cēlonis ir prasību un saistību nesabalansētība ārzemju valūtās, kas rodas nespējot nodrošināt pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci. Ja par savu eksportu valsts saņem mazāk eiro, nekā nepieciešams, lai nosegtu eiro saistības, tad rodas spiediens uz valūtas kursu, kas potenciāli var novest pie tās kursa krišanās – t.i. rada valūtas risku. Diemžēl problēma nav valūtā, bet gan spējā to nopelnīt, t.i. konkurētspējā. Kas mainās, ja pēkšņi sākam saņemt algas eiro? Vai kādā brīnumainā veidā no tā palielināsies mūsu ienākumi, vai samazināsies saistības? Grieķijas piemērs lieliski parāda, ka problēmas būtība nemainās, mainās tikai forma – valūtas riska vietā nāk maksātspējas risks. Un tad nāksies atkal atgriezties pie valūtas riska.Tādējādi valūtas risks patiesībā atspoguļos ekonomikas konkurētspējas problēmu un iestāšanās eirozonā to nekādi neatrisina, bet tikai transformē, samazinot valsts manevra iespējas.