Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Sievietes drošība darbā

1,369 views

Published on

Tradicionāli nelaimes gadījumos darbā biežāk cieš vīrieši. Par viņiem arī biežāk runājam darba drošības kontekstā. Šajā prezentācijā par sievietēm - statistiskie dati, biežākie nelaimes gadījumu cēloņi un piemēri.
2014.gada 4.marta prezentācija Latviajs brīvo arodbiedību savienības rīkotajā diskusijā par darba vidi un sievietes veselību.
Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija

Published in: Business
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Sievietes drošība darbā

  1. 1. Sievietes drošība darba vidē Sieviete, kā nelaimes gadījumos darbā cietusī
  2. 2. Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu 1600 1400 1200 1595 1546 1397 1347 1292 1167 1000 Kopā Nesmagi Smagi Letāli 800 600 400 200 0 219 196 35 34 2011 219 2012 * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati. 29 2013*
  3. 3. Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits pēc dzimumiem 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu 1600 1595 1546 1397 1400 1200 1000 1039 1012 942 800 600 556 534 455 400 200 0 2011 2012 2013* Notikušo nelaimes gadījumu darbā kopējais cietušo skaits Nelaimes gadījumos darbā cietušo vīriešu skaits Nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati.
  4. 4. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pa smaguma pakāpēm salīdzinājumā ar 2012. gadu un 2011. gadu 600 500 534 455 556 505 483 405 400 300 200 100 48 46 4 0 2011 4 3 2012 Cietušo sieviešu kopējais skaits * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati. 47 2013* Nesmagi Smagi Letāli
  5. 5. Nozaru Top 5, kurās visvairāk nodarbinātas sievietes un kurās nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietušas sievietes Nozares, kurās visvairāk nodarbinātas sievietes (2012. gada CSP datiem) Nozares, kurās 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietušas sieviešu (pēc VDI datiem) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 17,4 % * Apstrādes rūpniecība – 20,3 % ** Izglītība – 16,5 % Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 18 % Apstrādes rūpniecība – 11,4 % Veselība un sociālā aprūpe – 17,4 % Veselība un sociālā aprūpe – 9,6 % Transports un uzglabāšana – 14,7 % Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana – 7,2 % Izglītība – 7 % Transports uz uzglabāšana – 4,5 % Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana – 5,8 % * % no visās nozarēs strādājošo sieviešu skaita; ** % no visām nelaimes gadījumos darbā cietušajām sievietēm.
  6. 6. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pēc vecuma salīdzinājumā ar 2012. gadu 160 147 152 149 137 140 120 100 87 80 93 97 72 2012 2013 57 60 45 40 20 27 25 1 1 0 līdz 18 gadiem 18-24 25-34 * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati. 35-44 45-54 55-64 65 un vairāk
  7. 7. 2013. gadā nelaimes gadījumos darbā cietušo sieviešu skaits sadalījumā pēc darba stāža salīdzinājumā ar 2012. gadu 160 156 146 144 140 151 158 129 120 100 2012 2013 80 60 49 42 40 27 32 21 31 20 0 līdz 1 gadam 1-3 * Par 2013. gadu grafikā norādīti operatīvie dati. 4-10 11-15 16-20 vairāk kā 20
  8. 8. Vidējais smagi cietušas darbinieces portrets Sieviete 54 gadus veca pilsone ar 6 gadu darba stāžu Konkrētas nozares speciāliste Rakstveidā noslēgts darba līgums Nelaimes gadījumā darbā cietusi ceturtdien Konstatēta 0,1 promille alkohola.
  9. 9. 2013. gada traumējošo faktoru Top 5 salīdzinājumā ar 2011. un 2012. gadu 2011. gads 2012. gads 2013. gads Krišana, pakrišana – 44,8 %* Krišana, pakrišana – 45,1 % Krišana, pakrišana – 46,1 % Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā – 6,8 % Saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi utt.) – 7,2 % Saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi utt.) – 9,9 % Sitiens – krītoša priekšmeta iedarbība – 6,2 % Sitiens, trieciens pret stacionāru objektu horizontālas kustības rezultātā – 7 % Trieciens, sitiens, grūdiens, spēriens, žņaugšana (gan cilvēku, gan dzīvnieku) – 7,3 % Saduršanās ar kustībā esošiem priekšmetiem t.sk. transportlīdzekļiem – 5,5 % Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā – 6,5 % Fiziska spriedze skeleta – muskuļu sistēmā – 6,2 % Ievilkšana, iespiešana – starp – 4 % Sitiens – krītoša priekšmeta iedarbība – 5,6 % Sitiens, trieciens pret stacionāru objektu horizontālas kustības rezultātā – 5,8 % * % no visiem traumējošajiem faktoriem, kurus nelaimes gadījuma rezultātā, guvušas sievietes.
  10. 10. Krišanas, pakrišanas rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Pavāre, kāpjot pa kāpnēm, neveikli nolika kāju, zaudēja līdzsvaru un nokrita atmuguriski uz kāpnēm, gūstot muguras traumu. Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 33 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 2. Apkopēja pēc nakts maiņas, izejot ārā no uzņēmuma telpām uzsmēķēt, paslīdēja un nokrita. Kājās bija gumijas zābaki un ārā uzsnidzis sniegs. Guva potītes lūzumu. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 60 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 3. Neiroloģe uzkāpa uz krēsla, lai pie sienas piekarinātu pulksteni. Kāpjot nost, kāja paslīdēja uz krēsla nelīdzenās virsmas, kā rezultātā krēsls apgāzās un darbiniece nokrita uz grīdas. Guva muguras traumu. Darba stāžs – 41 gadi, vecums – 67 gadi. Cēlonis: lietotas nepieļautas vai nepiemērotas darba metodes. 4. Sporta skolotāja pēc mācību stundas zālē ņēma nost piestiprināto volejbola tīklu. Tīkls noslīdēja uz zemes. Skolotājai aizķērās kāja un viņa nokrita, gūstot pleca lūzumu. Darba stāžs – 38 gadi, vecums – 58 gadi. Cēlonis: nepietiekoša darbinieces apmācība par drošu darba paņēmienu pielietošanu; darbinieces nepietiekoša neuzmanība.
  11. 11. Saskaroties ar asiem priekšmetiem – nažiem, asmeņiem u.c. notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Darba procesā operatora siera pakošanas iekārtā pamanīja bojātu produktu. Viņa apturēja iekārtu, izņēma bojāto produktu un ieklāja pakošanas folija iesaiņojumu. Pēc iekārtas darbības uzsākšanas, folija iesaiņojums salocījās. Operatore, neapturot iekārtu, pacēla aizsargvairogu un centās sakārtot folija iesaiņojumu, kā rezultātā rokas pirksti skāra darbojošos iekārtas nažus. Viņa guva atvērtas brūces. Darba stāžs – 15 gadi, vecums – 49 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana. 2. Virtuves strādniece, mazgājot sulas glāzi, guva plaukstas atvērtas brūces brīdī, kad glāze rokās saplīsa. Darba stāžs – 12 gadi, vecums – 44 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 3. Ceha strādniecei, veicot durvju rāmja apstrādi, no rokas izslīdēja kalts un trāpīja zem plaukstas locītavas. Viņa guva atvērtas brūces. Darba stāžs – 10 gadi, vecums – 41 gadi. Cēlonis: nepareiza darba tehnoloģijas izvēle. 4. Konditore pēc darba pabeigšanas, veica darbgalda mazgāšanu. Mazgājot virsmu zem galda, nepamanīja galda malas aso stūri un sagrieza roku. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 27 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
  12. 12. Uzbrukuma (vardarbības) rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Psihiatrija māsa lūdz pacientam doties uz gultu. Pacients neklausīja, kļuva agresīvs un uzbruka, sperot un ar dūrēm sitot viņai pa galvu. Darba stāžs – 10 gadi, vecums – 47 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība). 2. Patversmes darbiniece savā kabinetā veica dokumentu apstrādi. Kabinetā ienāca patversmes kliente un izteica neapmierinātību, ka arī viņai pašai jāņem līdzdalība noteiktu dokumentu noformēšanā un draudēja fiziski izrēķināties ar darbinieci. Patversmes darbiniece par radušos situāciju informēja savu vadītāju. Darbinieci, kura devās atpakaļ uz savu kabinetu, neapmierinātā kliente parāva un iesita pa galvu un seju. Darba stāžs – 15 gadi, vecums – 57 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība). 1. Skaistumkopšanas salonā maskējies vīrietis ar pudeli, kura piepildīta ar smiltīm, uzbruka salona darbiniecei. Viņa guva galvas traumas. Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 30 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība) 2. Skrienot pakaļ jaunietim ārpus veikala telpām pa trepēm, jaunietis, kurš bija nozadzis alkohola pudeli, uzbruka pārdevējai un izmežģīja viņai roku. Darba stāžs – 2 gadi, vecums – 35 gadi. Cēlonis: uzbrukums (vardarbība)
  13. 13. Fiziskas spriedze skeleta – muskuļu sistēmā notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Skolotāja, kāpjot lejā pa kāpnēm, paklupa, jo viena kāja aizķērās aiz otras. Lai nenokristu, viņa mēģināja noturēties pie kāpņu margām. Mēģinot noturēties, traumēja kāju, kura atsitās pret kāpņu pakāpienu. Darba stāžs – 22 gadi, vecums – 52 gadi. Cēlonis: neveikla darbinieces kustība. 2. Ārsta palīgs, ceļot pacientu, lai novietotu uz nestuvēm, sajuta stipras sāpes mugurā. Darba stāžs – 3 gadi, vecums – 45 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana. • Medicīnas māsa, pārvietojoties pa kāpņu telpu, neveikli pagriez kāju un guva traumu. Darba stāžs – 20 gadi, vecums – 62 gadi. Cēlonis: neveikla darbinieces kustība. • Arhivāres, meklējot dokumentu, kas atradās augšējā plauktā, pakāpjoties, neizmantoja saliekamās kāpnes, bet gan pakāpās uz plauktu sistēmas malas. Paņēmusi dokumentu, kāpa lejā uz grīdas, kā rezultātā neveiklas kustības dēļ satrieca kāju. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 35 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana.
  14. 14. Sitiena, trieciena pret stacionāru objektu horizontālas kustības rezultātā notikušie nelaimes gadījumi darbā 1. Direktora vietniece nesa dokumentus un, kāpjot pa kāpnēm, pret pakāpiena malu atsita kājas pirkstu. Darba stāžs – līdz 1 gadam, vecums – 43 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība. 2. Mēģinot apturēt pa skolas gaiteni skrienošu bērnu, skolotāja ar pieri atsitās pret gaiteņa sienu. Darba stāžs – 32 gadi, vecums – 54 gadi. Cēlonis: darba drošības instrukciju neievērošana. 3. Pastniece, ar velosipēdu veicot pasta piegādi, nepaspēja nobremzēt un ietriecās stāvošā automašīnā. Darba stāžs – 4 gadi, vecums – 26 gadi. Cēlonis: ceļu satiksmes negadījums. 4. Veikala preču speciāliste, ejot no tirdzniecības zāles cauri mehāniskajām durvīm, pētīja vai pircēja iedotā prece nav bojāta. Šādi virzoties, viņa nepievērsa uzmanību durvīm, kā rezultātā tajās ieskrēja un sasita galvu. Darba stāžs – 6 gadi, vecums – 27 gadi. Cēlonis: darbinieces nepietiekoša uzmanība.
  15. 15. Ko darīt? • Runāt ar darba devēju-atrast laiku sarunām ar darbiniekiem, to uzklausīšanai, sadzirdēt; • Nodarbinātajiem neklusēt arī par veselības un darba vides problēmām; • Izmantot ikgadējo atvaļinājumu; • Sievietes atbildīgākas, apzinīgākas, apstākļu spiestas strādā fiziski smagākus darbus; • Neriskēt ar dzīvību un veselību; • Apmācība, instruēšana-uzrunājošāka forma; • Veselības veicināšanas pasākumi; • Darba organizācija.
  16. 16. Paldies par uzmanību!

×