Noz reg pol _26062012

440 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
440
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
21
Actions
Shares
0
Downloads
2
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide
  • Piektais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju -, t.sk., atbalsts vietējās attīstības pieejai EK komunikācija par ES budžetu – ierosināts izveidot vienotu stratēģisko ietvaru abiem struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Lauku attīstības fondam lauku attīstībai un Zivsaimniecības fondam stratēģiskās plānošanas līmenī, noslēdzot attīstības un ieguldījumu partnerattiecību līgumu par šiem pieciem fondiem ar katru no dalībvalstīm un operacionālā līmenī īstenojot daudz-fondu pieeju. Līgumos būs noteiktas partneru apņemšanās nacionālā un reģionālā līmenī novirzīt piešķirtos līdzekļus ES 2020 mērķu sasniegšanai. Cieša saikne jānodrošina ar Nacionālajām reformu programmām.
  • Noz reg pol _26062012

    1. 1. Nozaru politiku loma reģionālās attīstības veicināšanā Ilona Raugze Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece
    2. 2. Paradigmas maiņa reģionālās attīstības sekmēšanā• Paplašinājies reģionālajā attīstībā iesaistīto pušu loks• Atzīta nozaru politiku nozīmīgā ietekme uz reģionālo attīstību, līdz ar to nozaru ministrijām ir jāuzņemas atbildība par teritoriju attīstību• Atzīta nepieciešamība koordinēt ieguldījumus nozaru un teritoriju attīstībā, lai nodrošinātu to papildinātību• Palielinājusies reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņa nozīme
    3. 3. ES līmeņa uzstādījumi• ES Teritoriālās attīstības darba kārtība – Teritoriālās dimensijas ievērtēšana nozaru politikās un politiku koordinācija ir būtiski principi teritoriālās kohēzijas veicināšanai – Politiku efektivitāti var uzlabot, ievērtejot tajās teritoriālo dimensiju un novērtejot to teritoriālo ietekmi – Politikās jāņem vērā teritoriālās atšķirības, paredzot teritoriāli specifiskus atbalsta pasākumus
    4. 4. Somijas pieredze• Ar valdības lēmumu tiek noteiktas ministrijas, kuru pārziņā esošās jomas ir nozīmīgas reģionālajai attīstībai• Reģionālās attīstības likums paredz, ka šīm ministrijām savu nozaru plānošanas dokumentu izstrādes ietvaros jāizstrādā savas nozares reģionālā stratēģija, ievērtējot tajā nacionālajā līmenī noteiktos reģionālās attīstības mērķus un valdības apstiprinātos reģionālajā attīstībā sasniedzamos rezultātus• Šīs reģionālās stratēģijas ietvaros jāparedz reģionālās attīstības mērķi un pasākumi konkrētās jomas ietvaros, kā arī principi pasākumu reģionālai piemērošanai un to finansēšanai, ņemot vērā reģionu izvirzītos attīstības mērķus• Reģionālās attīstības likums arī nosaka, ka šīs ministrijas ir atbildīgas par reģionālās stratēģijas novērtēšanu un tās mērķu sasniegšanas uzraudzību savā nozarē
    5. 5. Atbildība par reģionālo attīstību: stratēģiskais līmenisPlānojot nozaru politikas, no reģionālās attīstības viedokļa jāņem vērā:• reģionu specifika un problemātika noteiktās jomās (piemēram, Latgalē mazāks iedzīvotāju īpatsvars ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību – nepieciešami papildu stimuli, atsevišķās teritorijās pastāv sasniedzamības problēmas)• nacionālo interešu telpu (Latvija 2030) specifiskās pazīmes un īpašais potenciāls (piemēram, kūrortu tūrisma attīstība Baltijas jūras piekrastē, loģistikas un tranzīta attīstība Latvijas Austrumu pierobežā)• perspektīvā apdzīvojuma struktūra - attīstības centri kā darbavietu un pakalpojumu centri, kam nepieciešams nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un cilvēkresursu kapacitāti• reģionālās un vietējās attīstības prioritātes (piem., ceļi, kas nodrošina iedzīvotājiem darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību)
    6. 6. Atbildība par reģionālo politiku: ieviešanas līmenis (investīciju atbalsts) Atbalsta virzieni mērķteritorijām:• Atbalsta virzieni starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem• Atbalsta virzieni lauku teritorijai• Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam• Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei• Atbalsta virzieni austrumu pierobežai• Izcili dabas, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju areāli (Ainavu politikas pamatnostādnes)
    7. 7. Atbalsta virzieni starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem RPP Nozaru politika• Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras • Industriālā un inovāciju attīstība investoru piesaistei (industriālās teritorijas, politika - atbalsts tehnoloģijām, komunikāciju attīstība, kūrortu teritoriju sakārtošana u.c.) iekārtām, atbalsts uzņēmumiem industriālo teritoriju attīstībai• Pakalpojumu pieejamības nodrošināšana atbilstoši • Nozaru reformas pakalpojumu starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības tīklā, piem., izglītības, veselība centru līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam” • Valsts autoceļu attīstība -• Satiksmes infrastruktūras sakārtošana un attīstība, nozīmīgāko transporta koridoru t.sk. nodrošinot pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību arī attīstība lauku iedzīvotājiem (t.i. autoceļi, kas savieno attīstības centrus ar pārējo novada teritoriju un attīstības centru ielas)• Vietējo rīcības grupu nostiprināšana, iesaistot tās pilsētu attīstības aktivitāšu īstenošanā (LEADER pieejas paplašināšana)
    8. 8. Atbalsta virzieni lauku teritorijai RPP Nozaru politika• Satiksmes infrastruktūras sakārtošana un • Nozares attīstība attīstība sasniedzamībai novada ietvaros starp (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība) mazākām apdzīvotajām vietām – teritoriālais pieprasījums• Uzņēmējdarbības atbalsta • Zivsaimniecības teritorijas, infrastruktūras attīstība atbilstoši lauksaimniecības zemju attīstība, pašvaldības noteiktajai teritorijas specializācijai mežu attīstības plāni uzņēmējdarbībā• Pakalpojumu pieejamības nodrošināšana atbilstoši lauku teritorijai noteiktajam • Nozaru reformas pakalpojumu pakalpojumu „grozam” tīklā, piem., izglītības, veselība (piem., nozares politika attiecībā uz mazo skolu saglabāšanu)• Vietējo rīcības grupu nostiprināšana, iesaistot tās lauku attīstības aktivitāšu īstenošanā (LEADER pieejas turpināšana)
    9. 9. Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam RPP Nozaru politika• Rīgas pilsētas un Pierīgas transporta • Valsts autoceļu attīstība - infrastruktūras, sabiedriskā nozīmīgāko transporta koridoru attīstība transporta sistēmas uzlabošana• Kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšana • Valstij piederošo kultūras• Kultūras mantojuma, kultūras un objektu attīstība tūrisma infrastruktūras attīstība
    10. 10. Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei RPP Nozaru politika• Ostu infrastruktūras un kuģošanas • Lielo ostu attīstība drošības uzlabošana (t.sk. jahtu piestātnes) • Valsts autoceļu attīstība -• Piekrastes publiskās infrastruktūras nozīmīgāko transporta koridoru attīstība attīstība piekrastes sasniedzamības un pieejamības uzlabošanai, saglabājot dabas vērtības• Uzņēmējdarbības, kas mazina sezonalitātes ietekmi, attīstība (t.sk. veselības tūrisms un kūrortresursu izmantošana)• Pielāgošanās klimata pārmaiņām - t.sk. krasta erozijas seku mīkstināšana, applūšanas riska mazināšana, • Pielāgošanās klimata atjaunojamo energoresursu izmantošana pārmaiņām (siltumnīcefekta mazināšanas pasākumi)• Piekrastes identitātes stiprināšana (kultūras mantojuma apzināšana, saglabāšana un atjaunošana, informācijas, izglītības centru un objektu attīstība (mācību takas, skatu vietas, torņi, identitātes zīmes, norādes)) • Vides kvalitātes uzlabošana• Vides kvalitātes nodrošināšana (t.sk. (lielie infrastruktūras objekti) ūdenssaimniecības infrastruktūras un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošana, degradācijas novēršana, lai vietas/būves varētu izmanot infrastruktūras attīstīšanai)
    11. 11. Atbalsta virzieni Austrumu pierobežai RPP Nozaru politika • Transporta infrastruktūras izbūve vai • Valsts autoceļu attīstība - rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur nozīmīgāko transporta austrumu pierobežu (ceļi, ielas, koridoru attīstība dzelzceļš) • Robežkontroles punktu atjaunošana • Investīcijas robežkontroles un attīstība punktos • Loģistikas kompleksu un citu ar tranzītu saistīto pakalpojumu un • Atalgojuma politika objektu attīstība • Cilvēkkapitāla attīstībaLatgales reģiona rīcības plāns2012.-2013.gadam - pilotprojekts
    12. 12. Neinvestīciju atbalsta pasākumi: Norvēģijas piemērsFinnmark un Nord-Troms funkcionālajā reģionāīstenotie neinvestīciju atbalsta pasākumi:•Atbrīvojums no darba devēja sociālāsapdrošināšanas iemaksām•Studentu kredītu daļēja dzēšana līdz 10%apmērā no sākotnējās summas•Zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme•Lielāks ģimenes pabalsts•Papildus mērķfinansējums pirmsskolasskolotāju algām
    13. 13. Neinvestīciju atbalsta pasākumi: esošā pieredze • Piemaksas rezidentūras studentiem ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas (Veselības ministrija) • Īpaša pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība un īpaša zaudējumu segšanas kārtība īpaši atbalstāmajās teritorijās • Nodokļu atvieglojumi SEZ un brīvostās • Atviegloti nosacījumi pierobežā dzīvojošajiem robežas šķērsošanai – vietējās satiksmes atļaujas pierobežā
    14. 14. Neinvestīciju atbalsta pasākumi: perspektīva• Latgales reģiona rīcības plāna 2012.-2013.gadam ietvaros • Izstrādāt un ieviest atbalsta pasākumu iekšējās Latgales reģiona mobilitātes veicināšanai, darba uzsākšanas sākotnējā periodā finansiāli atbalstot tos bezdarbniekus, kuri atrod darbu citā pilsētā/novadā, tātad lai dotos no savas dzīves vietas uz darbu citā administratīvajā teritorijā (pasākuma ietvaros sedzot transporta izmaksas) • Izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, paredzot studiju un studējošo kredīta dzēšanas nosacījumus (specialitātes, gadījumi (pēc studijām strādā Latgalē publiskajā sektorā utt.))• Perspektīvā reģionālās politikas ietvaros: • priekšlikumi jauno speciālistu piesaistīšanai darbam ārpus Rīgas (fiskāli risinājumi – starp reģioniem diferencēta atalgojuma un sociālās apdrošināšanas sistēma no valsts budžeta finansētajās profesijās (pedagogi, mediķi u.c.)
    15. 15. Neinvestīciju atbalsta pasākumi: riski un izaicinājumi• Nodokļu atvieglojumu piemērošanas gadījumā – uzņēmumu formāla pārreģistrēšanās uz atbalstāmo reģionu; atbalsts gan labiem, gan sliktiem uzņēmumiem• Ieguldījumu un efektivitātes samērīgums - atteikšanās no īstermiņa izdevumiem par labu ieguvumiem ilgtermiņā• Pārraudzības mehānisms – vienoti uzraudzības rādītāji teritoriālā iedalījumā (pakārtoti reģionālās politikas mērķa teritorijām), vienlaikus jāizvairās no papildus administratīvā sloga radīšanas
    16. 16. Citi pasākumi, kur būtu lietderīga nozaru ministriju līdzdalība• Plānošanas reģionu attīstības programmu izstrāde – Nozaru ministriju atbalsts reģioniem, iesaistoties programmu izstrādē – Reģionu programmas kā informācijas avots nozaru politiku plānošanai• Pētījums par atbalsta pasākumu izstrādi attālām un mazapdzīvotām teritorijām kvalificēta darbaspēka un uzņēmēju piesaistei – mērķteritorijas identificēšana, nozaru politiku izvērtējums, stimulu izveide, balstoties uz Norvēģijas pieredzi (Norvēģijas finanšu instrumenta projekta ietvaros)
    17. 17. Diskusija1. Investīciju papildinātība starp teritoriālajām un nozaru investīcijām: nozaru (rūpniecības, lauksaimniecības u.tml.) attīstība teritorijās – pašvaldību infrastruktūras mērķis – Līdzšinējā pieredze? – Kā saskaņot – koordinācija starp nozaru un teritoriju aktivitātēm?2. Kādas reģionālās īpatnības / specifiku saskatāt savā pārraudzībā esošajās nozarēs?3. Kādi varētu būt specifiski teritoriālie atbalsta pasākumi nozaru politikās? Vai tādi ir nepieciešami?4. Vai ir nepieciešams VARAM / reģionu atbalsts teritoriālā aspekta ievērtēšanai nozaru politikās?
    18. 18. Paldies!

    ×