Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Mūsdienīga pieeja dažādībai: Mediju pratība izglītībā

749 views

Published on

Autore: Liene Valdmane
Prezentācija lasīta UNESCO ASP seminārā "Saliec lauzīšus-atver pasauli!"

Published in: Education
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Mūsdienīga pieeja dažādībai: Mediju pratība izglītībā

  1. 1. Mūsdienīga pieeja dažādībai: Mediju pratība izglītībā L.Valdmane, LU doktora grāda pretendente liene.valdmane@gmail.com
  2. 2. Svaru kausos - dažādība vai tomēr visi kļūstam vienādi? Mediju diktēta bērnība - vienas spēles, vienas sociālās lomas A, B, C – kas notiek Latvijā? (uzdevums pāros)
  3. 3. Formas dažādas, saturs un pamats – viens «mediju pratība»
  4. 4. MĪTI: 1. Mūsdienu bērnam piemīt iedzimta mediju pratība 2. Mācību procesā mediji nodrošina izklaidi, nevis efektīvu izziņas darbību
  5. 5. MŪSDIENU BĒRNAM PIEMĪT IEDZIMTA MEDIJU PRATĪBA JEB BĒRNĪBA INTERNETĀ 1. Zviedrijā 70% 3-4 gadīgi bērni, Norvēģijā 58% 0-6 gadīgi bērni, Austrijā gandrīz puse 3-6gadīgi bērni internetu izmanto regulāri (London School of Economics and Political Science, 2013) 2. Aizvien vairāk aplikāciju (nav nepieciešama attīstīta pirkstu motorika) ražo pirmsskolas vecuma bērniem - jauns tirgus 3. Vecāku rīcība
  6. 6. MEDIJU PRATĪBAS DEFINĪCIJA Kas ir mediju izglītība? - tehnoloģiska prasme lietot visa veida medijus; - sabiedrībā lietoto mediju lomas, nozīmes, ietekmes, darbības izpratne un mediju praktisks lietojums; - kritisku mediju tekstu uztveri, analīzi, sev piemēroto mediju izvēli un jaunu mediju tekstu radīšanu un izplatīšanu. Mediju izglītības rezultātā tiek attīstīta mediju pratība - prasme uztvert, saprast, analizēt, strukturēt un vērtēt mediju vēstījumus.
  7. 7. MEDIJU PRATĪBA – rīcībspējas pamats ES definētas 8 pamatkompetences: komunikācija dzimtajā valodā; komunikācija svešvalodās; matemātisko, zinātnes un tehnoloģiju pamatu kompetence; digitālā kompetence; mācīšanās kompetence; sociālā un pilsoniskā kompetence; iniciatīva un uzņēmējdarbība; kultūras pārzināšana un ekspresija. (Pamatprasmes mūžizglītībai Eiropas pamatprincipu kopums, 2007)
  8. 8. KĀ ATTĪSTĪT MEDIJU PRATĪBU? Latvijas izglītības politikas akcents – prasme tehniski lietot medijus, programmēt www.visc.gov.lv Datorika 1.-3.klasei. Mācību programmas paraugs integrētai datorikas jautājumu apguvei Datorikas pamati un programmvadāmas ierīces Lietojumprogrammas Algoritmi un programmēšana Datorlietošanas tehniskie, ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai www.startit.lv
  9. 9. MEDIJU PRATĪBA ATTĪSTĀS TIKAI MĒRĶTIECĪGĀ DARBĀ «Tas noteikti jādara, bet ne manā mācību priekšmetā. Paskatieties programmas – kad to darīt?» Dodot uzdevumus, kuros skolēns mācās uztvert, saprast, analizēt, strukturēt un vērtēt mediju vēstījumus.
  10. 10. MĀCĪBU PROCESĀ MEDIJI NODROŠINA IZKLAIDI, NE EFEKTĪVU IZZIŅAS DARBĪBU Mūsdienu izglītības mērķis – labs, pasauli mainošs cilvēks, kurš ir spējīgs to izdarīt, ne tikai spējīgs mācīties. Mācīšanās nav izglītības mērķis, tas ir ceļš kā kļūt labākam, spējīgākam. Rīcībspēja ir viens no nozīmīgākajiem 21. gs dzīves kvalitātes indikatoriem. Cilvēks, kurš ir spējīgs izvirzīt mērķus, izvēlēties un praktiski darboties, lai mērķus sasniegtu, uzņemoties iniciatīvu, risku, pielāgojoties, radot ko jaunu, pats vadot savu darbību ceļā uz mērķi. https://www.youtube.com/watch?v=DX_BluBPsLY Mediju pratība ir rīcībspējas stūrakmens.
  11. 11. MEDIJU FUNKCIJAS informatīvā funkcija – mediju kultūra nozīmē noteiktu informatīvā procesa tipu, kādu līdz šim pasaule nav pazinusi; tā padara iespējamu informācijas uzkrāšanu un vairošanu, kā arī cilvēces uzkrātās pieredzes saglabāšanu unikālā veidā; komunikatīvā funkcija – mediju kultūra ir saskarsmes akts starp varu un sabiedrību, starp dažādām valstīm, tautām, sociālām grupām, indivīdiem utt.; šo komunikāciju nodrošina tehniskie kanāli, tā ir mūsdienu kultūru dialoga pamats; normatīvā jeb ideoloģiskā funkcija – mediji ir radījuši jaunu ticības formu – noticēšanu, tie izvirza autoritātes, kas stiprina šo ticību un kam tauta seko (Kūle, 2006); mediji mūsdienās ir galvenais ideoloģiju balsts;
  12. 12. MEDIJU FUNKCIJAS izklaidējošā funkcija – mediju kultūra ietver sevī spēles elementu, tā piedāvā plašu relaksācijas iespēju spektru, kas nodrošina patērētāju sabiedrības vajadzības; radošā funkcija - mediju kultūra nodrošina pasaules apguves un pārveides iespēju; tā paplašina indivīda pieredzes robežas, tādējādi iespaidojot pasaules redzējumu un personības pilnveides procesu; integrējošā funkcija – mediju kultūra tuvina tautas, sociālās grupas, valstis; tā ir vērsta uz kultūru dialogu miera un savstarpējās sapratnes nodrošināšanai; starpnieka funkcija – mediju kultūra ir sociālais starpnieks, kas stiprina saites starp sociālajām grupām sabiedrībā, mediji ir tā saucamā „ceturtā vara”, kas pilda arī politiskās varas funkciju; izglītojošā un audzinošā funkcija - mediju kultūra palīdz apgūt dzīvei informācijas sabiedrībā nepieciešamās prasmes un attieksmes, uztvert un kritiski izvērtēt informāciju. (Куриллова,2005)
  13. 13. IZKLAIDE VAI MĀCĪŠANĀS? https://www.youtube.com/watch?v=mbcAb13hXwg
  14. 14. Informācijas salīdzināšana Pūces ir plēsīgi putni. Lielākā daļa no tiem ir vientuļnieki un aktīvi naktī. Tos var sastapt gandrīz jebkurā vietā uz sauszemes, izņemot Antarktīdu. Latvijā sastopamas 13 pūčveidīgo sugas, no kurām 7 ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Lielākais pūčveidīgais putns, kas dzīvo Latvijā ir ūpis. Visbiežāk sastopamā suga ir meža pūce. Pūcēm ir tālredzība un tie neredz tuvumā, dažus centimetrus no sejas to redze ir ļoti vāja. To redze tālumā tumsā ir ļoti laba.
  15. 15. Vai vienmēr mediji nodrošina labāku rezultātu jeb kā izvērtēt medijus mācību procesā? Tehnoloģiju lietošanai jābūt pakārtotai mācību mērķim: Iesaistīšana – mediji fascinē skolēnus, tāpēc skolēnus vieglāk iesaistīt mācību uzdevumu veikšanā: - izvērtējiet, vai tehnoloģijas palīdz iesaistīt skolēnus satura apguvē - vai tehnoloģijas palīdz fokusēt skolēnu uzmanību saturam - vai tehnoloģijas palīdz skolēnus padarīt no pasīviem zināšanu uztvērējiem par aktīviem apguvējiem
  16. 16. MEDIJU AVOTU DALĪJUMS 1.Pirmās pakāpes informācijas avoti – oriģinālie avoti, kas nav interpretēti – foto, pētījumi, dokumenti, izrāde, filma u.c. 2. Otrās pakāpes avoti – žurnāli, datu analīze, zinātniskas grāmatas u.c. 3. Trešās pakāpes avoti – referāti, enciklopēdijas, mācību grāmatas u.c. Piemērs 1.Martina Lutera Kinga vēstule 2. Mājas lapa par Luteru Kingu 3. Pilsoņu tiesību cīnītāju enciklopēdija ar L.Kinga citātiem Sīkāk http://iite.unesco.org/pics/publications/ru/files/3214708.pdf
  17. 17. MEDIJU PRATĪBA PRAKTISKĀ DARBĪBĀ 1. Pierādījums – kā mēs zinām to, ko mēs zinām? 2. Viedoklis – kurš runā ar mums? Kas ir autors, kāds ir vēstījuma nolūks? 3. Cēloņi un sekas – kas ko izraisa? Kā tiek piesaistīta mūsu uzmanība? 4. Interpretācijas iespējamība, kuri fakti varētu mainīt vēstījuma būtību? 5. Būtiskā noteikšana – kam tas rūp, kas izlaists, noklusēts – kas no tā pelna?
  18. 18. KĀ MEDIJI IETEKMĒ SKOLĒNU DOMĀŠANU Desmit atšķirības domāšanas veidā jaunajai un iepriekšējai paaudzei (smadzeņu struktūra mainās, ja kādu darbību veic 100 minūtes dienā, 5 dienas nedēļā, 10 nedēļas pēc kārtas) 1. Lēcienveida uztveres ātrums, vēlme nekavējoties reaģēt, nevis pasīvi vērot. Uzdevumi – dinamiski, interaktīvi, uz sadarbību vērsti 2. Paralēla datu apstrāde pretstatā lineārai – paralēli veic vairākus uzdevumus, darbības, dalīta uzmanība 3. Nejauša izvēle pretstatā secīgai – neseko secīgai loģikas ķēdei, uztver saraustītu, nejaušu informāciju, no tā veido slēdzienus
  19. 19. 4. Vispirms attēls nevis teksts – vizuālā inteliģence (P.M.Grīnfilda) 5. Kontakti pretstatā savrupībai – elektroniskā saziņa, pasaule bez robežām 6. Aktivitāte pretstatā pasivitātei – tūlītēja reakcija (datorspēļu rezultāts), lēmuma pieņemšana, interaktivitāte 7. Spēle pretstatā darbam – informāciju var iegūt dažādi, jaunā paaudze dod priekšroku patīkamajam, nevis smagam darbam
  20. 20. 8. Kas man par to būs – tūlītējs rezultāts, novērtējums, praktiski izmantojamas prasmes, zināšanas 9. Fantāzija pretstatā realitātei – tehnoloģijas ļauj veidot nereālu vidi, personību 10.Tehnoloģijas kā draugs nevis kā ienaidnieks – digitālā tehnoloģiju valodā runājoši skolēni digital natives un mēs kā digital imigrants Umberto Eko: «Slikti ir tas, ka paļaušanās uz datoru, kurš jebkurā mirklī spēj atbildēt uz taviem jautājumiem, mazina vēlmi saglabāt informāciju atmiņā. Smadzenes ir dators, kurš vienmēr tev ir līdzi un kalpo līdz 90 gadu vecumam, ja vien tās vingrina»
  21. 21. PEDAGOGA UZDEVUMS Mūsdienu pasaulē ir svarīgi darbības vārdi izprast, sadarboties, radīt, analizēt. Pedagogs pārbauda kvalitāti, strukturē. Tehnoloģijas ir lietvārdi (PowerPoint, Wikipedia, Youtube u.c. – nemitīgi mainīgi), līdzeklis, kas palīdz apgūt darbības vārdus. (M.Prencky)
  22. 22. Paldies! Liene.valdmane@gmail.com

×