A_Magone_Runa bibliotekariem 13 10 2011

534 views

Published on

Valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" direktora Armanda Magones runa, atklājot 3td konferenci "Bibliotēka. Sarunas par vērtībām"

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
534
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
2
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

A_Magone_Runa bibliotekariem 13 10 2011

  1. 1. „Bibliotēka. Sarunas par vērtībām” 3td konference bibliotekāriem un nozares pārstāvjiem 20 11 . g ad a 13 . -1 4. okto b rī Day s H ot el, Br ī vīb a s i e lā 19 9c , R īg āArmands Magone, valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” direktorsKonferences atklāšanas runaCienījamie Geitsu fonda pārstāvji, Latvijas bibliotekāri, žurnālisti un konferences viesi,vienā vārdā sakot – bibliotēku draugi un atbalstītāji! Šodien kuplā skaitā esam sapulcējušies uz spraigu un aktīvu darba sesiju, lai runātu parmūsdienīgu bibliotēku un tās izaicinājumiem. Mūsu konferences nosaukums ir „Bibliotēka. Sarunas par vērtībām”. Ne velti tieši bibliotēka irkļuvusi par demokrātisku, kultūras un sociālu centru – par tiltu, kas savieno dažādas nozares unprofesiju pārstāvjus, par tiltu, kas ļauj sekot laikam un piekļūt zināšanām dažādas materiālāsnodrošinātības pakāpes, atšķirīga izglītības līmeņa un vecuma ļaudīm. Bet kādēļ tieši bibliotēka? Paaudžu paaudzēs un vēl joprojām cilvēku priekšstatos pastāv ciešsuzskats, ka bibliotēkas pamatvērtība ir grāmata. Un tā arī ir taisnība. Ja bibliotēkā vairs nebūtugrāmatu, tad tā vairs nebūtu bibliotēka. Grāmata piešķir bibliotēkas esamībai svaru, garīgas vērtībasnozīmi, to īpašo izpratni, ka bibliotēka ir kas vairāk par multifunkcionālu sabiedrisku kultūras unizklaides centru. Jo – kopš Aleksandrijas bibliotēkas laikiem visiem ir skaidrs, ka grāmata – tā ir vērtība. Tačugrāmata bibliotēkas plauktā – tas ir tikai ķieģelītis sienā, un arī jēga tikpat liela kā no ķieģeļa. Tasnozīmē, ka bibliotēkas vērtība – tā būtībā ir papīra ķieģeļu kaudzes vērtība. Grāmatas vērtība rodas tajā brīdī, kad tā nonāk pie lasītāja, un veidojas attiecības. Starp lasītājuun grāmatu. Starp lasītāju un bibliotēku. Starp lasītāju un grāmatas autoru. Starp lasītāju un grāmatasautora pieredzi. Starp lasītāju un tiem autoriem, ko lasījis attiecīgās grāmatas autors. Un tikai šajā brīdīatklājas, ka grāmatai ir jēga. Grāmata ir sākusi darboties – viņa iespaido lasītāju, izmaina viņu, turklāt,visticamāk, izmaina ne tikai lasīšanas brīdī, bet neatgriezeniski un uz ilgiem laikiem. Tas nozīmē, ka jēga ir nevis grāmatai pašai par sevi, šim papīra ķieģelītim citu tādu pašuķieģelīšu sienā, bet gan attiecībām. Tāpat arī ar visu bibliotēku. Bibliotēka bez attiecībām ar lasītāju,bez tās lietotāja ir bezjēdzīga un bezvērtīga. Bibliotēkai jēga un vērtība parādās tikai tad, kad veidojasattiecības. Love story starp lietotāju un bibliotēku. 1
  2. 2. Mūsdienās, pateicoties informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, šīs attiecības iegūst globālukontekstu. Nav tādas bibliotēkas, kas spētu apmierināt visu lasītāju visas vajadzības un vēlmes – mēsvaram tikai censties izdarīt maksimāli iespējamo mūsu vietā, laikā un situācijā. Taču visas bibliotēkaskopā var pretendēt uz šo ideālā partnera lomu. Tas nozīmē, ka jēgu un līdz ar to arī milzīgu vērtībuiegūst arī attiecības starp bibliotēkām – tas, ka bibliotēkas ir saistītas vienotā tīklā. Piemēram – Ziemeļvidzemes pilsētas Limbažu iedzīvotājs, apmeklējot savas pilsētas bibliotēku,var iepazīties ne tikai ar tās plauktos sarindotajām grāmatām un preses izdevumiem, bet elektroniskajākatalogā pameklēt, ko piedāvā Salacgrīvas bibliotēka. Turklāt viņš internetā var noskaidrot, kādskoncerts tuvākajā mēnesī plānots Cēsu pilsdrupās, kādas vakances viņa profesijā piedāvā Valmierā unOgrē, un galu galā paskatīties, kādas grāmatas kā bestselleri atzīmēti „The New York Times” kultūrassadaļā internetā. Pasaule paver savus apvāršņus plašākus gan bibliotēkai, gan arī tās lietotājam. Šī gada rudenī, tikai mazliet vairāk kā pēc mēneša, novembra beigās paies tieši pieci gadi, kopšLatvijas valdība parakstīja līgumu ar Bila un Melindas Geitsu fondu par vērienīga publisko bibliotēkuattīstības projekta īstenošanu mūsu valstī. Projekts vēlāk ieguva nosaukumu – folklorā balstītu, un savāsimboliskajā nozīmē vienmēr aktuālu – „Trešais tēva dēls”. Šobrīd tas jau ir pazīstams gandrīz ikvienamLatvijas iedzīvotājam, vai tas būtu lauku sirmgalvis, vai galvaspilsētas ierēdnis, vai mazpilsētasskolaspuika. Šodien mēs visi – bibliotekāri un „Trešā Tēva dēla” projekta grupa kopā ar mūsu partneriem unbibliotēku labdariem – Geitsu fonda pārstāvjiem – atskatīsimies uz to, ko šajos piecos gados esampaveikuši, kas noticis Latvijas bibliotēkās, kā attīstība bibliotēkā ietekmē sabiedrību, kā pārmaiņas politikā un ekonomikā atsaucas uz bibliotēku ikdienu, ko cilvēks šajā situācijā sagaida, apmeklējot savai dzīvesvietai tuvāko bibliotēku. Aizvadītie gadi ir bijuši piesātināti ar aktivitātēm – bibliotēkās esam īstenojuši plašustehnoloģiskus pilnveidojumus, kas savukārt rosināja pašvaldību vadītājus izvērtēt bibliotēkas nozīmi jaupēc citas atskaites sistēmas, ieguldīt līdzekļus bibliotēkas attīstībā, kapitāli atjaunot vai pat uzcelt nojauna bibliotēkas ēku savā pilsētā vai pagastā. Tādēļ, ka jaunie datori, printeri, skeneri, bezvaduinternets, interaktīvās mācību klases un līdz ar visu to straujais lietotāju pieplūdums bibliotēkāsnesaderējās ar krēslainām, ilgstoši neremontētām telpām un šaurībā sastumtiem grāmatu plauktiem. Bibliotēka no lielāka vai mazāka apjoma un nozīmes grāmatu krātuves kļuva par atvērtu unmūsdienīgu sabiedrisko centru. Un arī pašas grāmatas no maziem ķieģelīšiem bibliotēkas depozitārijaplaukta sienā digitālā veidā pamazām kļūst par visiem pieejamu un lasāmu elektronisko resursu. Šajāsakarā gribu piesaukt kādu ievērojamu amerikāni, sava laika sapņotāju, kurš mazliet vairāk kā pirmsmēneša šķīrās no šīs pasaules, bet kura sākotnēji šķietami utopiskās idejas izrādījās pat ļoti 2
  3. 3. dzīvotspējīgas. Runa nav par Stīvu Džobsu, bet par digitālās bibliotēkas idejas autoru un radītāju MaikluHārtu. Viņš gandrīz tieši pirms apaļiem četrdesmit gadiem formulēja tēzi, kura ir pamatā arī mūsuprojekta uzstādījumam, gādājot, lai ikvienā publiskajā bibliotēkā būtu pieejama informācija unzināšanas ikvienam tās lietotājam. Stāsts sākās 1971. gada 4. jūlijā, kad Maikls Hārts, būdams vienkāršs students, nāca noNeatkarības dienas uguņošanas un kādā veikalā par brīvu saņēma ASV Neatkarības deklarācijaseksemplāru. Dators tobrīd bija nevis cilvēka labākais draugs, palīgs, izklaides centrs vai informācijasavots, bet kārtīga skapja lieluma skaitļotājs, ar kuru varēja ļoti daudz un ātri rēķināt. Datoriem vēlnebija grafiskās lietotāja saskarnes, tie maksāja vairākus simtus tūkstošus dolāru un arī par datoralietošanas laiku nācās maksāt. Tikai pirms dažiem gadiem bija dzimusi interneta ideja – 1969. gada 29.oktobrī pirmo reizi tīklā tika saslēgti četri datori un informācija pārraidīta 640 km attālumā, taču tāvārds „internets” vēl nebija izdomāts, un par pasauli aptverošu informācijas tīmekli atļāvās sapņot tikaipārdrošākie fantasti. Tajā dienā Maikls Hārts, pateicoties kāda paziņas labvēlībai, Ilinoisas štatauniversitātē bija ticis pie ārkārtīgi dārgā datorlaika, ar kuru viņš īsti nezināja, ko iesākt. Iespējams, tiešitajā brīdī, iespējams mazliet agrāk vai vēlāk viņam iešāvās prātā svētīga ideja – cilvēces svarīgākostekstus vajadzētu pārcelt elektroniskā formātā un padarīt pieejamus visiem. Daudz nedomādams, viņšapsēdās pie datora un pārrakstīja ASV Neatkarības deklarāciju. Tā radās pirmais teksts elektroniskāformātā – un ar šo brīdi varam datēt arī idejas par digitālo tekstu bibliotēku dzimšanu. Apmēram tai pašā laikā Hārts formulēja savas ieceres svarīgākās pamattēzes, uz kurām balstāsarī mūsu projekta pamatprincips – informācijas un zināšanu pieejamība ikvienam iedzīvotājam,neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo un kāds ir viņa materiālais stāvoklis. Hārts paziņoja, ka nākotnēgalvenais būs nevis paši datori, bet gan tas, ka datori, saslēgti milzīgā tīklā, gluži tāpat kā bibliotēkasļaus glabāt informāciju. Jebkurā datorā glabāto elektroniski pārveidoto grāmatu vai kādu cituinformācijas resursu ar tīmekļa palīdzību iespējams pavairot teorētiski bezgalīgā skaitā. Šai informācijaijābūt pieejamai jebkuram cilvēkam jebkurā pasaules malā. Laiks pierādījis, ka Maikls Hārts nav bijis utopists. Viņš savu ideju realizēja – radīja ProjectGutenberg, pirmo digitālo bibliotēku, kas kļuva pieejama jau 1991. gadā. Šis starta punkts nav svarīgstikai tāpēc, ka uz Project Gutenberg bāzes izveidojās daudzas citas digitālās bibliotēkas. No svara ir arīkas cits – viņa formulētās idejas izrādījās dzīvotspējīgas un iemājoja daudzu citu digitālo bibliotēkupamatā. Šobrīd digitālā veidā virtuālajā vidē tiek pārnestas ne tikai grāmatas, bet arī filmas, dziesmas,gleznas un citi resursi. Mūsdienu sabiedrībā jau par pašsaprotamu ir kļuvusi patiesība, ka internetā irpieejams viss un visiem. Un, laikam ejot, aktualizējas cits jautājums – cik uzticami ir šie tīmeklī atrodamiresursi, cik daudz mēs varam paļauties uz to, ka saite, kuru mums piedāvā kāds no lielajiem internetameklētājiem, aizved mūs līdz patiesam informācijas avotam. Jā, protams, ir autorizētas, zinātniskas,speciāli veidotas datu bāzes, kurās apkopotas gan grāmatu, gan populāru un vērtīgu žurnālu un 3
  4. 4. enciklopēdiju teksti, taču šie resursi ir pārāk dārgi, lai tos savā datorā varētu atļauties lasīt vidusmēralielpilsētas iedzīvotājs, kur nu vēl laucinieks attālākā pagastā, kuram pat interneta abonēšanai pietrūkstlīdzekļu. Latvijā šai problēmai risinājumu piedāvā publiskās bibliotēkas. Mēs paliekam uzticīgi tēzei, kaikvienam, neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, jābūt pieejamai informācijai, turklāt kvalitatīvai un uzticamai,turklāt bez maksas. Pateicoties Geitsu fonda atbalstam, projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros īstenojām savā ziņāunikālu risinājumu, par kuru interesējas arī citu valstu kultūras nozares speciālisti. Tika izveidotsbibliotēku iekšējais tīkls Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā, proti, visas Latvijas pašvaldībupublisko bibliotēku datori tika saslēgti vienotā tīklā, kurš dod iespēju lietotājiem bibliotēkās piekļūtvērtīgiem, ar autortiesībām aizsargātiem digitālajiem resursiem. Attiecībā uz šiem elektroniskajiemresursiem tiek pielietots tas pats princips, kas attiecībā uz bibliotēkas grāmatu – tā tiek izsniegta uzlaiku, pēc tam atgriežoties bibliotēkas īpašumā. Tieši tādā pašā veidā lietotājs izmanto digitalizētogrāmatu, filmu vai citu resursu – uz zināmu laiku bibliotēkas iekšējā tīklā, līdz ar to šis processiespējams bez maksas. Šobrīd tādā veidā ikviens Latvijas iedzīvotājs savai dzīvesvietai tuvākajā bibliotēkā var izlasītenciklopēdijas par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju un kultūru, turklāt ne tikai izlasīt, bet arī iepazīties ar šiemresursiem video un audio formātos; katrā bibliotēkā var meklēt, lasīt un pētīt Latvijas elektroniskajālaikrakstu un likumu datu bāzē; katrā bibliotēkā var noskatīties latviešu dokumentālā un mākslas kinolabākos paraugus. Tāpat pašvaldību publiskajās bibliotēkās tiek piedāvātas dažādas elektroniskās datubāzes ar enciklopēdiju, populārzinātnisku žurnālu un rakstu pilnajiem tekstiem svešvalodās. Turklātbibliotēku vienotajā tīklā pieejamie elektroniskie resursi tiek papildināti ar jaunām vērtībām. Statistikasdati rāda, ka lietotāju interese par šiem resursiem aizvien pieaug, turklāt aizvien vairāk cilvēki visāLatvijā ir gatavi lasīt svešvalodās, ne tikai savā dzimtajā. Lai aptvertu un orientētos šajā jauno piedāvājumu un iespēju gūzmā, vispirms vajadzējamainīties un mācīties pašiem bibliotekāriem. Līdz ar datortehnikas piegādi rīkojām intensīvasbibliotekāru apmācības – gan informācijas tehnoloģiju prasmēs, gan darbam ar lietotājiem jaunajāsituācijā. Nākamais solis, ko esam uzsākuši īstenot un turpinām, ir lietotāju apmācība uz vietasbibliotēkās. Kad bibliotekārs pats ir apguvis un izpratis iespējas, ko sniedz mūsdienīga bibliotēka, viņauzdevums ir savās zināšanās dalīties. Apgūstot bibliotēkā datora un interneta lietošanas prasmes, iemācoties izmantot dažādus e-pakalpojumus un uzzinot par daudzveidīgajiem resursiem, kas pieejami bibliotēkā, lietotājs ne tikaipaver jaunas iespējas savā dzīvē. Vienlaikus viņš kļūst par bibliotēkas draugu, un nodod tālāk sevzināmo ļaužu lokā vēsti par to, kādas vērtības pieejamas bibliotēkā. 4
  5. 5. Raugoties tuvākā un tālākā nākotnē, par aktualitāti bibliotēku dzīvē kļūst jautājums parbibliotēkās uzkrāto un radīto vērtību uzturēšanu, saglabāšanu un, atsevišķos gadījumos – arīnosargāšanu. Tas ir uzdevums, kuru mums visiem ātrāk vai vēlāk nāksies izvirzīt kā prioritāti. Ne tādēļ,lai bibliotēkas vienkārši pastāvētu, bet gan tādēļ, lai iedzīvotājiem būtu iespēja bibliotēkās saņemtpakalpojumus, kas, runājot Geitsu fonda vārdiem – uzlabo cilvēka dzīves kvalitāti. Šodien „Trešā tēva dēla” projekta grupas pārstāvji stāstīs par paveikto un iepazīstinās mūs arpētījuma rezultātiem, kuros jau tīri skaitliski varēsim redzēt, kā audzis interneta lietotāju skaits mūsuvalstī, cik nozīmīga ir pieeja internetam tieši bibliotēkā un cik vispār liela nozīme ir bibliotēkaiiedzīvotāju vidū. Uzskatu, ka Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās – gan pateicoties mūsu labdariem unatbalstītājiem, gan arī pašu bibliotekāru aktivitātei un radošumam – ir noticis patiešām daudz. Ir gūtajauna pieredze, kurā dalīties gan ar Latvijas, gan citu valstu kolēģiem, ir gandarījums par paveikto. Irlepnums par to, ko varam pastāstīt un parādīt Geitsu fonda pārstāvjiem. Lai mums visiem iespaidiem bagātas, vērtīgas un aktivitātēm piepildītas šīs divas darba dienas! 5

×