Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

1. modulis - Tiesību normas

10 views

Published on

Saturs

Published in: Education
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

1. modulis - Tiesību normas

  1. 1. ToTCOOP+i PROJECT Modulis 1 : Kooperatīvu atbilstība saistošajiem iekšējiem, ārējiem, nozares un institucionālajiem tiesību aktiem STRATEGIC PARTNERSHIP FOR INNOVATING THE TRAINING OF TRAINERS OF THE EUROPEAN AGRI-FOOD COOPERATIVES
  2. 2. Mācību mērķis Apgūt prasmi piemērot saistošos iekšējos, ārējos, nozares un institucionālos tiesību aktus, vadot kooperatīva darbu.
  3. 3. Saturs I 1. Kooperatīva definīcija. Kooperatīva vērtības un principi 2. Kooperatīva biznesa modeļi un citas kopdarbības formas 3. Kooperāciju regulējošā likumdošana 4. Iekšējie noteikumi 5. Kooperatīva biedru atbildība un noteikumi 6. Darba devēju un darba ņēmēju atbildība un pienākumi kooperatīvos 7. Statūtos noteiktie pienākumi un atbildība par produktiem 8. Statūtos noteiktā atbildība un izvairīšanās no draudiem 9. Ēdiena kvalitāte un drošība, pārtikas nozares normatīvais regulējums
  4. 4. Saturs II 10. Starptautiskie un vietējie pārtikas kvalitātes standarti 11. Integrētās sistēmas pārtikas kvalitātes un drošības nodrošināšanai 12. Vides nozares normatīvais regulējums 13. Vides pārvaldes sistēmas 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji 15. Nodarbinātības risku novēršana 16. Fiskālās nozares normatīvais regulējums 17. Korporatīvā sociālā atbildība
  5. 5. 1. Kooperatīva definīcija Kooperatīvs ir brīvprātīga cilvēku apvienība, kuru mērķis ir sasniegt kopējas ekonomiskas, sociālas un kultūras vajadzības un vēlmes, izmantojot kopīgu un demokrātiski pārvaldītu uzņēmējdarbības formu. https://www.youtube.com/watch?v=qvF3jfSWq 8A
  6. 6. 1. Kooperatīva vērtības KOOPERATĪVA VĒRTĪBAS PAŠPALĪDZĪBA ATBILDĪBA DEMOKRĀTIJA VIENLĪDZĪBA TAISNĪGUMS SOLIDARITĀTE
  7. 7. 1. Kooperatīva principi 1. Brīvprātība un atvērta dalība 2. Demokrātiska biedru kontrole 3. Biedru ekonomiskā līdzdalība 4. Autonomija un neatkarība 5. Izglītošanās, dalība mācībās un informācijas apmaiņa 6. Kooperācija/sadarbība starp kooperatīviem 7. Rūpes par sabiedrību
  8. 8. 2. Kooperatīva biznesa modeļi un citas kopdarbības formas KOOPERATĪVS CITAS KOPDARBĪBAS FORMAS Vara pieder biedriem Vara pieder tam, kam pieder vairākums kapitāla Kapitāls ir galvenais instruments, lai nodrošinātu pakalpojumus kooperatīva biedriem Darbs, klienti, piegādātāji – lai sasniegtu finansiālos mērķus Peļņas sadale ir atbilstoša biedru līdzdalībai kooperatīvā Peļņas sadale, balstoties uz ieguldīto kapitālu
  9. 9. 3. Kooperāciju regulējošā likumdošana I Kooperatīviem ir nepieciešama likumdošana un politika, kas veicina attīstību un izaugsmi, līdzīgi kā jebkurā citā uzņēmējdarbībā. Likumdošanai ir būtiska loma kooperatīvu pastāvēšanā un dzīvotspējā. Projekta mērķis ir nodrošināt palīdzību likumdevējiem un politikas veidotājiem, tā lai veicinātu kooperācijas uzņēmējdarbības formas attīstību caur atbalstošu tiesisko regulējumu, kas varētu veicināt kooperatīvu ekonomisko potenciālu.
  10. 10. 3. Kooperāciju regulējošā likumdošana II Katrai valstij ir sava kooperāciju regulējošā likumdošana Par kooperatīviem dažās Eiropas valstīs: • Eiropas Komisijas regula Nr. 1435/2003 22.07.2003. par statūtiem Eiropas Kooperatīvai Sabiedrībai • Par strādnieku iesaistīšanos Eiropas Kooperatīvajā Sabiedrībā reglamentē Eiropas Komisijas Direktīva 2003/72 • Likums 3/2011 4. martā, kas nosaka Eiropas Kooperatīvo Sabiedrību Spānijā
  11. 11. 4. Iekšējie noteikumi (1) Kooperatīvu pienākums ir regulēt savu darbību caur statūtiem, kas kalpo, lai pielāgotu likumdošanu attiecīgā kooperatīva vajadzībām un īpatnībām. Minimālais saturs: • Kooperatīva nosaukums, sociālais mērķis, atrašanās vieta, darbības laiks un teritoriālie ierobežojumi • Minimālais sociālais kapitāls • Minimālais obligātais sociālā kapitāla ieguldījums, kļūstot par biedru, termiņi, kritēriji, kā arī obligāto iemaksu apjoms, kas jāmaksā jauniem biedriem, iestājoties kooperatīvā • Akreditācijas ceļš ieguldījumiem sociālajā kapitālā • Peļņas procentu uzkrāšana un izmaksa, attiecībā pret biedru ieguldījumu pamatkapitālā
  12. 12. 4. Iekšējie noteikumi (II) • Biedru kategorijas, uzņemšanas prasības, kā arī brīvprātīgie un obligātie nosacījumi • Biedru tiesības un pienākumi • Biedru tiesības saņemt iemaksu atlīdzību un to saņemšanas termiņi • Sociālās disciplīnas noteikumi, pieļauto kļūdu klasifikācija un sankcijas, sankciju piemērošanas procedūra un biedra statusa zaudēšana • Valdes locekļu skaits un darbības ilgums. Tāpat arī iesaistīto skaits un darbības ilgums biedru apelācijas komisijas nepieciešamības gadījumos
  13. 13. 4. Iekšējie noteikumi (III) Brīvprātīgā kārtā, ja biedru kopsapulce apstiprina, kooperatīvi var darboties, iesaistot sabiedrību pētījumu un inovāciju izstrādē. To saturs un struktūra var būt noteikta no biedru puses, vienmēr ņemot vērā likumdošanu un kooperatīva statūtus, lai attīstītu sadarbības, organizatoriskos un menedžmenta jautājumus.
  14. 14. 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (I) BIEDRU KOPSAPULCE VALDE IZPILDDIREKTORS + DARBINIEKU KOMANDA
  15. 15. Biedru kopsapulce ir biedru tikšanās ar mērķi apspriest jautājumus, kas noteikti likumdošanā un statūtos, kā arī pieņemt par tiem lēmumus attiecībā uz visiem kooperatīva biedriem (tajā skaitā klāt neesošiem). Biedru kopsapulce: definīcija 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (II)
  16. 16. Biedru kopsapulce nosaka kooperatīva vispārējo politiku un var apspriest jebkuru kooperatīvam interesējošu jautājumu, ja tas ir iekļauts darba kārtībā. Tomēr jāņem vērā, ka apspriestie jautājumi nedrīkst būt likumdošanā noteikti citu institūciju kompetencē. Biedru kopsapulce: kompetences 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (III)
  17. 17.  Sociālā menedžmenta izvērtējums, gada pārskata un vadības ziņojuma apstiprināšana, lēmumu pieņemšana par peļņas izlietošanu vai zaudējumu segšanu.  Valdes locekļu, revidentu, likvidatoru un nepieciešamības gadījumā arī apelācijas komisijas ievēlēšana un atcelšana, kā arī samaksas noteikšana kooperatīva vadītājam un likvidatoriem. Biedru kopsapulce: kompetences 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (VI)
  18. 18.  Statūtu grozīšana un apstiprināšana, kā arī iekšējo noteikumu mainīšana nepieciešamības gadījumos  Obligāto iemaksu izmaiņu apstiprināšana, brīvprātīgo iemaksu apstiprināšana, pamatkapitāla iemaksu apjoma noteikšana, jauno biedru iemaksu noteikšana, kvotu vai ienākumu periodiska sadale, kā arī procentu likmes noteikšana, kas jāmaksā par ieguldījumu sociālajā kapitālā. Biedru kopsapulce: īpašās kompetences 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (V)
  19. 19.  Emisiju obligāciju, līdzdalības obligāciju un cita veida finansējuma sadale  Kooperatīvu apvienošanās, atdalīšanās, pārveidošana un likvidācija  Jebkurš lēmums, kas kooperatīvam nozīmē būtiskas pārmaiņas saskaņā ar statūtiem par ekonomiskiem, sociāliem, organizacionāliem vai funkcionāliem jautājumiem Biedru kopsapulce: īpašās kompetences 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (VI)
  20. 20.  Vienošanās par kooperatīvu savstarpējo sadarbību vai sadarbības izbeigšanu, līdzdalību citās ekonomiskās apvienībās, reprezentatīvu dalību dažādās institūcijās vai pasākumos, kā arī par savstarpēju atdalīšanos kooperatīva ietvaros  Sociālā atbildība pret valdes locekļiem, auditoriem un likvidatoriem  Priekšlikumu sniegšana likumiem un ministru kabineta nosacījumiem Biedru kopsapulce: īpašās kompetences 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (VII)
  21. 21. Biedru kopsapulce ir lielākais lēmumu pieņēmējs kooperatīvā... …bet tas NAV labs lēmumu pieņēmējs.  Tā ir liela struktūra, kas nevar padziļināti apspriest jautājumus un pieņemt sarežģītus lēmumus  Tā ir struktūra, kurai parasti nav pietiekami daudz informācijas, lai sniegtu kompetentu atzinumu, izvērtētu iespējamās alternatīvas un pieņemtu pareizos lēmumus.  Biedru kopsapulcē parasti ir emocionālas reakcijas, kas ir attālinātas no loģiskiem argumentiem  Ar tādu vairumu cilvēku ir iespējams viegli manipulēt 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (VIII)
  22. 22.  Biedru kopsapulcē katram biedram ir viena balss  Kooperatīva statūtos var paredzēt svērto balsojumu, kur proporcionāli biedra ieguldījumam kooperatīva darbībā, tam var piešķirt ne vairāk kā piecas balsis, tomēr izslēdzot iespēju, ka viens biedrs var saņemt vairāk kā trešdaļu balsu. Biedru kopsapulce: tiesības balsot 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (IX)
  23. 23.  Kopsapulcē biedru var pārstāvēt cits biedrs, tomēr viņš nedrīkst pārstāvēt vairāk kā divus biedrus  Biedrus ar pilnām tiesībām drīkst pārstāvēt radinieki, tomēr statūtos ir jābūt atrunātai radniecības pakāpei  Balss deleģēšanas opcijai ir jābūt atrunātai kooperatīva statūtos Biedru kopsapulce: valdes ievēlēšana 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (X)
  24. 24.  Izņemot likumā noteiktos gadījumus, biedru kopsapulce var pieņemt lēmumus ar vairāk kā pusi no derīgām balsīm un nav tiesīgi balsot ar tukšām biļetēm vai atturēties  Lai izmainītu statūtus, nepieciešams divu trešdaļu klātesošo un pārstāvēto biedru vairākuma balsojums. Tas attiecas, piemēram, uz tādiem jautājumiem kā iestāšanās/izstāšanās no kooperatīva, izmaiņas kooperatīva struktūrā, apvienošanās un atdalīšanās no kādas struktūras, kooperatīva likvidācija vai atjaunošana Biedru kopsapulce: lēmumu pieņemšana (1) 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XI)
  25. 25. Jautājumi, kas nav iekļauti darba kārtībā, nav spēkā esoši, izņemot sekojošus gadījumus:  Sasaukt jaunu kopsapulci  Kooperatīva biedru un ārējo personu cenzūra  Lai paplašinātu biedru kopsapulces sesiju  Atbildības celšana pret valdes locekļiem, auditoriem vai likvidatoriem  Sociālo maksājumu atcelšana Biedru kopsapulce: lēmumu pieņemšana (2) 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XII)
  26. 26. Kooperatīva valde ir koleģiāla un augstākā pārvaldes struktūra, kas pārstāv kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā, atbilstoši statūtiem un vispārējai politikai Valdes locekļi: definīcija 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XIII)
  27. 27.  Kooperatīva valde ir atbildīga pret likumā un statūtos noteiktajām institūcijām  Valdes priekšsēdētājam ir juridiskas tiesības pārstāvēt kooperatīvu statūtos noteiktajā kārtībā, kā arī kārtībā, kādā to nosaka valde vai biedru kopsapulce Kooperatīva valde: kompetences un pārstāvniecība Kooperatīva valde ir pārvaldes orgāns ar ekskluzīvām iespējām pārstāvēt un vadīt kooperatīvu. 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XIV)
  28. 28. Kooperatīva valde ir kooperatīva pārvaldes institūcija, ko ievēlējusi biedru kopsapulce. Valde kooperatīva pārvaldes funkciju pilda noteiktu laiku. Valde ir ļoti būtiska kooperatīva sastāvdaļa, tāpēc, ja valde... ...nestrādā un nenodrošina kooperatīva dinamisku darbu... ...bloķē citu kooperatīva institūciju darbu... ...ierobežo kooperatīva vadītāju un tehnisko personālu pildīt savas funkcijas ...kooperatīvs NEDARBOSIES Kooperatīva valde: funkcijas 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XV)
  29. 29.  Vadlīniju nodrošināšana, lai izstrādātu kooperatīva stratēģisko plānošanu un to apstiprinātu: uzņēmējdarbības veida definēšana, mērķi, darbības plāni, budžets...  Kooperatīva attīstības plānošana, balstoties uz tirgus situāciju un stratēģisko plānu  Nodrošināt uzticamību, zināšanas un attiecības ar kooperatīvu  Izvēlēties un nodrošināt vadītāju un nepieciešamības gadījumā to aizvietot  Nodrošināt un veicināt kooperatīva vadītāja un tehnisko darbinieku attīstību Kooperatīva valde: funkcijas 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XVI)
  30. 30.  Darbojas kā starpnieki, lai atrisinātu iespējamās nesaskaņas starp kooperatīva biedriem, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz kooperatīva darbu  Atkārtoti neiejaucas ikdienas darbā, izņemot krīzes gadījumus  Finanšu plūsmas plānošana: modernizācija vs. kapitalizācija  Informācija, informācija, informācija...  Juridiski pārstāv kooperatīvu ar visām no tā izrietošajām sekām Kooperatīva valde: funkcijas 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XVII)
  31. 31.  Kooperatīva valdes sastāvs tiek noteikts statūtos  Valdes sastāvā varbūt ne mazāk kā 3 un ne vairāk kā 15 locekļi un jebkurā gadījumā kooperatīvam var būt vadītājs, izpilddirektors un sekretārs  Ja kooperatīvā ir vairāk kā 50 darbinieku uz nenoteiktu darba termiņu un ir izveidota darbinieku komisija, vienam no valdes locekļiem ir jābūt darbinieku pārstāvim, ko ir ievēlējusi darbinieku komisija Kooperatīva valde: sastāvs 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XVIII)
  32. 32.  Par kooperatīva valdes priekšsēdētāju biedru kopsapulce balso aizklātā balsojumā un ievēl kandidātu ar vislielāko balsu skaitu  Kooperatīva statūtos jeb iekšējos kārtības noteikumos ir noteikta vēlēšanu procesa kārtība  Kooperatīva valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors un sekretārs tiek ievēlēts no kooperatīva biedru vidus. Balstoties uz statūtiem, to dara vai nu valdes locekļi vai biedru kopsapulce  Kooperatīva jaunā valde stājas amatā no ievēlēšanas brīža un uzņēmumu reģistrā kooperatīvam par to jāziņo viena mēneša laikā pēc ievēlēšanas Kooperatīva valde: vēlēšanas 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (IXX)
  33. 33. Statūtos var paredzēt, ka kooperatīva vadītājs vai kooperatīva vadītāja vietnieks var būt kvalificēts un pieredzējis cilvēks no malas, ja vismaz viena trešdaļa balsstiesīgo dod savu piekrišanu. Kooperatīva valde: vēlēšanas 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XX)
  34. 34.  Kooperatīva valdes locekļi tiek ievēlēti uz noteiktu laiku, kas noteikts Statūtos (3 līdz 6 gadi), ar iespēju tikt pārvēlētiem  Visi kooperatīva locekļi tiek ievēlēti un nomainīti vienlaicīgi, ja vien statūtos nav paredzēta daļēja pārvēlēšana  Kooperatīva valdes locekļus var atlaist biedru kopsapulce arī tad, ja tas nav paredzēts sapulces darba kārtībā  Valdes priekšsēdētāja atkāpšanos var akceptēt kooperatīva valde vai biedru kopsapulce Kooperatīva valde: ilgums, darba izbeigšana, vakances 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XXI)
  35. 35.  Kooperatīva valde ir lemttiesīga, ja uz valdes sēdi ir ieradušies vairāk kā puse valdes locekļu  Lēmumi tiek pieņemti ar vairāk kā pusi derīgām balsīm. Katram valdes loceklim ir viena balss. Valdes priekšsēdētāja balss var būt izšķiroša.  Priekšsēdētāja un sekretāra parakstīts sanāksmes protokols ietver valdes locekļu debašu kopsavilkumu, pieņemtos lēmumus, kā arī balsošanas rezultātus. Kooperatīva valde: funkcijas 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XXII)
  36. 36.  Deleģētā vara NAV personīgā vara. Valdes locekļiem par deleģētās varas izmantošanu ir jāatskaitās biedru kopsapulcei, kas viņus ir ievēlējusi un uzticējusi varu.  Biedru kopsapulce deleģē varu kooperatīva valdei kopumā nevis atsevišķiem tās locekļiem  Kooperatīva valdes locekļi, kas uzņemas šo lomu, to dara brīvprātīgi Kooperatīva valde: daži apsvērumi (1) 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XXIII)
  37. 37.  Kooperatīva valdē darbojas vairākuma princips, un ja lēmumu nav iespējams pieņemt vienprātīgi, nepieciešams rīkot balsošanu  Kooperatīva valdei ir saistošs vairākuma balsojums un oficiāli jāpauž kopējais valdes lēmums  Kooperatīva valdes locekļiem vajadzētu lēmumu pieņemšanas procesu turēt konfidenciālu, kā arī būt uzmanīgiem ar informāciju, kas tiek izmantota lēmumu pieņemšanas procesā Kooperatīva valde: daži apsvērumi (2) 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XXIV)
  38. 38. Kooperatīva vadītājs: «Kāds, kurš koordinē un pārzina visu kooperatīva cilvēku darbu, lai sasniegtu tā mērķus.» (Robbins, 2010) 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XXV)
  39. 39. Funkcijas: Plānot Organizēt Vadīt Kontrolēt Vadītāja loma: Saskarsme Informācijas nodrošināšana Lēmumu pieņemšana Īpašības un prasmes: Metodes Cilvēcība Atbilstošas Panākumu atslēga: Apmācības Pieredze Personiskās īpašības Veiksme Vadītājs 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XXVII)
  40. 40. Kooperatīva valde Kooperatīva vadītājs Biedru kopsapulce 1. Kooperatīva pārstāvniecība 2. Stratēģijas noteikšana un pārvaldes vadlīnijas 3. Kooperatīva darba uzraudzība un kontrole 1. Vadība un profesionālā pārvalde 2. Apstiprinātās stratēģijas ieviešana 1. Kooperatīva vispārējās stratēģijas noteikšana 2. Līgumu slēgšana un statūtu maiņa 3. Iemaksu, apvienošanās, pārņemšanas un atdalīšanās apstiprināšana 5. Kooperatīva biedru pienākumi un atbildība (XXVII)
  41. 41. 6. Kooperatīva darba devēju un darba ņēmēju tiesības un pienākumi (1) Darba ņēmēju tiesības Eiropas likumdošanā apkopotā veidā, izņemot dažas īpašas norādes, ir atrodamas divos lielos tiesību aktos – Eiropas Kopienas līgumā, kas parakstīts Romā 1957. gadā, un Eiropas Savienības līgumā, kas parakstīts Māstrihtā 1992. gadā
  42. 42. 6. Kooperatīva darba devēju un darba ņēmēju tiesības un pienākumi (2) Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, ko 1989. gadā Strasbūrā parakstīja visas valstis, izņemot Apvienoto Karalisti, ir noteiktas sekojošas lietas: • Pārvietošanās brīvība: • Darba un tirdzniecības iespējas jebkurā ES valstī • Suppress obstacles to the type-approval of bachelors • Saskaņoti uzturēšanās nosacījumi • Nodarbinātība un atalgojums: • Darbam atbilstošs atalgojums un cienīgu dzīves apstākļu nodrošināšana • Sociālās garantijas ģimenes atbalstam
  43. 43. 6. Kooperatīva darba devēju un darba ņēmēju tiesības un pienākumi (3) • Dzīves un darba apstākļu uzlabošana: • Minimālais iknedēļas atpūtas laiks un ikgadējs apmaksāts atvaļinājums • Likumā noteiktas tiesības par darba līgumu slēgšanu un darba apstākļiem • Sociālā aizsardzība: • Biedrošanās brīvība un brīvība slēgt darba līgumus: šīs tiesības attiecas ne tikai uz darba ņēmējiem, bet arī uz darba devējiem • Profesionāla apmācība
  44. 44. 6. Kooperatīva darba devēju un darba ņēmēju tiesības un pienākumi (4) • Vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem • Darbinieku informēšana, konsultēšana un līdzdalības nodrošināšana • Veselības aizsardzība un drošība darba vietā • Bērnu un pusaudžu aizsardzība • Vecu cilvēku aizsardzība • Cilvēku ar īpašām vajadzībām aizsardzība
  45. 45. 6. Kooperatīva darba devēju un darba ņēmēju tiesības un pienākumi (5) ES Darba laika direktīva (2003/88/EK). Direktīva ir vērsta uz to, lai visiem darba ņēmējiem bez izņēmuma nodrošinātu sekojošas tiesības: • Iknedēļas darba stundu ierobežojums, kas nepārsniedz 48 stundas, ieskaitot virsstundas • Minimālais atpūtas laiks – 11 stundas no vietas katras 24 stundas • Pārtraukums darba laikā, ja darba pienākumi ir ilgāki par 6 stundām • Minimālais iknedēļas atpūtas periods ir 24 stundas no vietas katrās 7 dienās, papildus 11 stundu ikdienas atpūtai
  46. 46. 6. Kooperatīva darba devēju un darba ņēmēju tiesības un pienākumi (6) • Četras apmaksātas atvaļinājuma nedēļas gadā • Papildus aizsardzība darbiniekiem, kuri strādā naktīs, piemēram: • Vidējais darba laiks 24 stundu periodā nedrīkst pārsniegt 8 stundas • Naktī strādājošie nedrīkst veikt smagu vai bīstamu darbu ne ilgāk kā 8 stundas 24 stundu periodā • Nakts darba ņēmējiem ir tiesības uz bezmaksas veselības pārbaudi un pēc noteiktiem apstākļiem tikt pārceltiem uz dienas maiņām
  47. 47. 6. Kooperatīva darba devēju un darba ņēmēju tiesības un pienākumi (7) Direktīvā ir noteikti arī īpaši darba stundu nosacījumi īpašu uzmanību prasošu profesiju pārstāvjiem, piemēram, ārstiem, kas nodarbojas ar topošo ārstu apmācību, jūrniekiem, zvejniekiem, kā arī cilvēkiem, kas strādā pilsētas sabiedriskajā transportā (ir arī atsevišķas direktīvas, kas nosaka darba laiku darbiniekiem konkrētās transporta nozarēs).
  48. 48. 7. Statūtos noteiktie pienākumi un atbildība par produktiem Produkts – jebkurš kustamais īpašums, arī tad ja tas ir pievienots citam kustamam vai nekustamam īpašumam, tāpat produkts ir arī gāze un elektrība. Par produktu atbildīgais pārstāvis ir produkta ražotājs pārstāvis vai importētājs. Produkts ar defektu ir tāds, kurš nav tik drošs, kā paredzēts tā aprakstā, ņemot vērā visus apstākļus, reprezentētās tā īpašības, paredzamo izmantošanu, kā arī laišanu apgrozībā. Produkti ar trūkumiem nav tik droši, kā parasti tie tiek piedāvāti no tās pašas vai citas sērijas. Produktiem var būt ražošanas, dizaina vai informācijas defekti.
  49. 49. 7. Statūtos noteiktie pienākumi un atbildība par produktiem(2) Produkta ražotāja paplašināta atbildība: atkritumu pārstrādes produktu ražotāji ir iesaistīti atkritumu apsaimniekošanas novēršanā un organizēšanā, veicinot atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju. • EP direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem • EP direktīva 2001/95/EK, par produktu vispārēju drošību • Directive 2008/98/EC, about waste The contracting of civil liability insurance for the protection and repair of possible damages by defective products, that covers the claims derived from them, is of
  50. 50. 8. Statūtos noteiktā atbildība un izvairīšanās no krāpšanas Krāpšana • Rīcība, kas ir pretrunā ar noteikto un norunāto, un var kaitēt kooperatīvam • Likumā noteikto tiesību normu apiešana Krāpšanas tipi: • Komerciālā krāpšana • Fiskālā krāpšana • Finansiālā krāpšana • Pārtikas drošuma krāpšana
  51. 51. 8. Statūtos noteiktā atbildība un izvairīšanās no krāpšanas (2) Komerciālā krāpšana var ietekmēt jebkuru uzņēmējdarbību, reizēm pat bez kompānijas vadības izpratnes par notiekošo Nodokļu krāpšana ir valsts ieņēmumu zaudējums. Šādas krāpšanas rezultātā cieš sabiedrība. Finansiālā krāpšana rada būtiskas kļūdas uzņēmuma finanšu pārskatā. Par to atbildīga uzņēmuma administrācija. • Finanšu audits
  52. 52. 8. Statūtos noteiktā atbildība un izvairīšanās no krāpšanas (3) Pārtikas krāpšana: apzināta tādas pārtikas laišana tirgū un pārdošana, kas nav derīga lietošanai pārtikā vai apzināta maldināšana ar nepatiesu informāciju par to ar nolūku maldināt patērētāju un gūt ekonomiskus ieguvumus. Regula (ES) 1169/2011: par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem Visbiežāk sastopamie pārtikas krāpšanas gadījumi: • Kvalitatīvas sastāvdaļas aizstāšana ar lētāku un līdzīgu sastāvdaļu • Visu sastāvdaļu nenorādīšana • Pārtikas produktu viltošana, lai uzlabotu galaprodukta īpašības • Nepatiesas informācijas sniegšana par ražošanas procesu • Nepatiesi apgalvojumi par pārtikas produkta izcelsmi vai ģeogrāfisko izcelsmi
  53. 53. 9. Pārtikas kvalitāte un drošums, uztura nozares regulējums Pārtikas drošums Pasaulē: «The Codex Alimentarius» jeb «Pārtikas kodu» 1963. gadā izveidoja Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija (Food and Agricultural Organization -FAO) kopā ar Pasaules Veselības organizāciju (World Health Organization - WHO). Tā paredzēta standartu, rekomendāciju un vadlīniju izstrādāšanai, kas palīdzētu aizsargāt patērētāju veselību un nodrošinātu godīgu tirdzniecības praksi, vienlaikus veicinot starptautisko tirdzniecību. Pasaules Tirdzniecības vienošanās (Doha Round, Uruguay Round…)
  54. 54. 9. Pārtikas kvalitāte un drošums, uztura nozares regulējums (2) Pārtikas drošība Eiropas Savienībā: higiēnas noteikumi • Regula (EK) Nr. 178/2002 • Regula (EK) Nr. 853/2004 • Regula (EK) Nr. 854/2004 • Regula (EK) Nr. 882/2004 • Regula (EK) Nr. 183/2005
  55. 55. 9. Pārtikas kvalitāte un drošums, uztura nozares regulējums (3) Pārtikas kvalitāte ir pārtikas produktu īpašību un raksturlielumu kopums, kas izriet no tiesību aktos noteiktajiem obligātiem noteikumiem par izejvielām un sastāvdaļām, kas izmantotas konkrēta produkta sagatavošanā, izmantotie tehnoloģiskie procesi, sastāvs un gala produkta noformējums. Pārtikas drošums ir tad, ja visiem cilvēkiem vienmēr ir fiziska un ekonomiska piekļuve pietiekamai drošai un ar uzturvērtību bagātai pārtikai, lai apmierinātu viņu vajadzības pēc pārtikas un pārtikas izvēli, lai dzīvotu aktīvi un veselīgi. Pārtikas produktu uzturvērtība ir pārtikas kvantitatīvais raksturojums, norādot tā enerģētisko vērtību un kvalitātēs īpašības.
  56. 56. The Codex Alimentarius: Nodrošina pārtikas kvalitāti un drošību Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu Higiēnas pakete: Regulas 852/04; 853/04; 854/04; 882/04 un 183/05 Labas prakses nosacījumi dzīvnieku ēdināšanā un HACCP pamatnostādnes Oficiālās kontroles dzīvnieku pārtikas atbilstības tiesību aktiem pārbaudei, kā arī dzīvnieku veselības un labturības pārbaudes. Šīs kontroles ietver labas higiēnas prakses un HACCP auditus, 9. Pārtikas kvalitāte un drošums, uztura nozares regulējums (4)
  57. 57. 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji Teorētiskais ietvars • 1979. gada Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ANO 1979. gada decembris • Ceturtā pasaules sieviešu konference Pekinā, 1995. gads • Amsterdamas līgums 01.05.1999.
  58. 58. 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji (2) Eiropas likumiskais ietvars • Ziņojums «Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm» • EK direktīva 75/117/EEC • EK direktīva 76/207/EEC • EK direktīva 2000/78/EC Latvijā nav konkrētu tiesību aktu diskriminācijas nepieļaušanai vai dzimumu līdztiesības panākšanai. Nozīmīgākie dzimumu līdztiesību veicinošie tiesību akti ir Darba likums un Darba aizsardzības likums. Pēdējo desmit gadu laikā Labklājības ministrija ir izstrādājusi trīs programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai.
  59. 59. 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji (3) Sociālā un bioloģiskā dzimuma sistēma: dzimumu sistēma attiecas uz sociokulturālo mehānismu, kas veido identifikācijas attiecības starp: • Dzimums / bioloģiskais dzimums - nozīmē bioloģisko piederību sievietēm vai vīriešiem, viņu bioloģiskās funkcijas. • Dzimums / sociālais dzimums / dzimte - specifisku kultūras ietekmē veidojušos īpašību kopums, kas nosaka sieviešu un vīriešu sociālo uzvedību. Šis jēdziens raksturo sociāli izveidojušās attiecības starp vīriešiem un sievietēm. Sociālā dzimuma apzināšanās notiek socializācijas ietekmē - sociālo procesu rezultātā indivīds iegūst sociālo pieredzi, darbojoties un kontaktējoties ar citiem, indivīds iemācās noteiktas normas un vērtības, kas
  60. 60. 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji (4) • Formālā vienlīdzība: Ministru Kabineta noteikumi, likumi un institūciju noteikumi, kā arī institūcijas, kas veicina vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem • Reālā vienlīdzība ir vienlīdzīga izturēšanās un vienlīdzīgas iespējas
  61. 61. 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji (5) Diskriminācija - aizliegta atšķirīga attieksme, kuras mērķis vai rezultāts ir personas nostādīšana mazāk labvēlīgā situācijā attiecībā pret citu personu, kas atrodas ar šo personu salīdzināmos apstākļos, un kuras pamatā ir aizliegtas atšķirīgas attieksmes izpausme, tajā skaitā personas aizskaršana un norādījums personu diskriminēt. Tiešā dzimuma diskriminācija - situācija, kad viena dzimuma pārstāvim tiek noteikti labāki nosacījumi nekā otra dzimuma pārstāvim. Netiešā dzimuma diskriminācija - situācija, kad neitrāls nosacījums vai kritērijs rada sliktākus apstākļus vienam dzimumam.
  62. 62. 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji (6) • Vienlīdzīgas attieksmes princips starp sievietēm un vīriešiem • Vienlīdzīgas attieksmes princips starp sievietēm un vīriešiem piekļūt nodarbinātībai, apmācībām un darba apstākļiem • Vienlīdzīga samaksa neatkarīgi no dzimuma • Vienlīdzības veicināšana kolektīvās diskusijās
  63. 63. 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji (7) Seksuāla uzmākšanās ir jebkura seksuāla rakstura uzvedība, kas ir mutiska vai fiziska un kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana, it īpaši, radot biedējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi. Seksuāla aizskaršana dzimuma dēļ ir uzvedība, pamatojoties uz personas dzimumu, kuras mērķis vai sekas ir viņa cieņas pārkāpšana un iebiedējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana, piemēram, saistībā ar grūtniecību.
  64. 64. 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji (8) Stereotipi  Stereotips ir izzināšanas mehānisms, kas palīdz klasificēt reālās pasaules lietas un parādības, atvieglojot domāšanas procesu. Cilvēks netērē enerģiju kāda jauna objekta iepazīšanai, bet, vadoties pēc dažām pazīmēm, iekļauj to jau esošajā kategorijā.  Stereotipa validitāte ikdienas dzīvē netiek pārbaudīta, bet - gluži otrādi - pats stereotips var vadīt informācijas atlasi  Stereotips ir pārspīlēta saikne starp piederību kādai grupai un noteiktu īpašību esamību, uzskati par kādu personu grupu.
  65. 65. 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji (9) Dzimumu lomas un stereotipi - Nevienlīdzīgs sieviešu un vīriešu stāvoklis sabiedrībā - Varas attiecības un pakļautība - Dažādas sociālās vērtības - Neredzamība/ignorēšana
  66. 66. 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji (10) Tradicionālie dzimumu stereotipi Sievietes Vīrieši Mierīgas No kāda atkarīgas Viegli ietekmējamas Paklausīgas Pasīvas Orientētas uz mājām Emocionāli viegli ietekmējamas Neizlēmīgas Runātīgas Laipnas Iejūtīgas pret citiem Vēlas būt drošībā Daudz raud Emocionālas Runātīgas Jaukas Taktiskas Mātišķas Agresīvi Neatkarīgi Grūti ietekmējami Dominējoši Aktīvi Pasaules pilsoņi Emocionāli noturīgi Izlēmīgi Ne pārāk runīgi Spēcīgi Nesatraucas par citu jūtām Jūtas droši, par to nesaraucas Neraud Loģiski Analītiski Cietsirdīgi Skarbi
  67. 67. 14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības kritēriji (11) Arhetips Stereotips Simbols vai motīvs literatūrā, kas ataino universālas cilvēka dabas iezīmes Vispārējas raksturojošas iezīmes, kas ir viegli atpazīstamas Var būt dinamisks vai statisks, apaļš vai plakans, liels vai neliels Parasti izmanto, lai palīdzētu ko raksturot, raksturojumi parasti ir balstīti uz pieņēmumiem Raksturojuma prototips; pamats, no kura var būt radīts raksturojums Pārspīlēta raksturojuma reprezentācija/attēlošana Var būt raksturojums, situācija vai darbība Vienmēr tas ir raksturojums Arhetips vs. Stereotips
  68. 68. 15. Nodarbinātības risku novēršana Likumdošana Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums, Pants 118a Padomes Direktīva (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā
  69. 69. 15. Nodarbinātības risku novēršana(2) Mērķis Šīs direktīvas mērķis ir ieviest pasākumus, kas veicinātu darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu. Šī direktīva attiecas uz visām valsts un privātas darbības nozarēm (rūpniecību, lauksaimniecību, tirdzniecību, pārvaldi, pakalpojumiem, izglītību, kultūru, izklaidi u.c.). Tālab tajā izklāstīti galvenie principi arodriska novēršanai, dro- šības un veselības aizsardzībai, riska un nelaimes gadījuma faktoru likvidēšanai, informēšanai, konsultācijām, pietiekamai līdzdalībai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi un darba ņēmēju un viņu pārstāvju apmācībai, kā arī vispārīgas pamatnorādes minēto principu īstenošanai.
  70. 70. 15. Nodarbinātības risku novēršana (3) Galvenie principi  izvairīties no riska  novērtēt nenovēršamu risku  vērsties pret riska cēloni  darbu pielāgot indivīdam, īpaši darba vietu ierīkojuma, darba inventāra un darba un ražošanas metožu izvēles ziņā, tostarp domājot, kā atvieglot monotonu darbu un darbu normētā tempā un samazināt šāda darba iespaidu uz veselību  piemēroties tehnikas attīstībai  bīstamo aizstāt ar drošo vai mazāk bīstamo  izveidot saskanīgu vispārējas profilakses politiku, aptverot tehnoloģiju, darba organizāciju, darba apstākļus, sabiedriskās attiecības un darba vides faktoru ietekmi  dot priekšroku kolektīviem, nevis individuāliem drošības pasākumiem  pienācīgi instruēt darba ņēmējus.
  71. 71. 15. Nodarbinātības risku novēršana (4) Drošības un profilakses pasākumi Darba devējs norīko vienu vai vairākus darba ņēmējus, lai tie veiktu darbību, kas saistīta ar aizsardzību pret arodrisku un tā novēršanu uzņēmumā un/vai iestādē. Ja šādus drošības un profilakses pasākumus uzņēmumā un/vai iestādē nevar organizēt kompetenta personāla trūkuma dēļ, darba devējs iesaista kompetentus dienestus vai personas no malas.
  72. 72. 15. Nodarbinātības risku novēršana (5) Drošības un profilakses pasākumi Visos gadījumos: — norīkotiem darba ņēmējiem jābūt vajadzīgajām spējām un vajadzīgajiem līdzekļiem, — dienestiem vai personām no malas, ar kurām konsultējas, jābūt vajadzīgajai prasmei un vajadzīgajiem personiskiem un profesionāliem līdzekļiem, — norīkotiem darba ņēmējiem un dienestiem vai personām no malas, ar kurām konsultējas, jābūt pietiekamā skaitā, lai tie varētu nodarboties ar drošības un profilakses pasākumu organizēšanu, ņemot vērā uzņēmuma un/vai iestādes lielumu un/vai briesmas, kādas darba ņēmējiem draud, un darba ņēmēju izvietojumu uzņēmumā un/vai iestādē.
  73. 73. 15. Nodarbinātības risku novēršana (6) Drošības un profilakses pasākumi Aizsardzība pret risku veselībai un drošībai, un riska profilakse, kas ir šā panta priekšmets, ir pienākums vienam vai vairākiem darba ņēmējiem, vienam vai vairākiem dienestiem, kuri ir no uzņēmuma un/vai iestādes vai no malas Darba ņēmējiem un/vai dienestiem, kad vien vajadzīgs, jāsadarbojas.
  74. 74. 15. Nodarbinātības risku novēršana (7) Darba devēju un darba ņēmēju pienākumi Darba devējam vajadzētu:  Novērtēt, kāds risks darba ņēmēju drošībai un veselībai rodas, inter alia, no darba inventāra izvēles, izmantojamām ķīmiskām vielām vai preparātiem un darba vietu aprīkojuma.  Ieviest metodes, kas nodrošina darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu visos līmeņos.  Dodot darba ņēmējam uzdevumus, ņem vērā viņa spējas veselības aizsardzības un darba drošības ziņā.  Informēt darba ņēmējus par jaunajām tehnoloģijām; norīkot vienu vai vairākus darba ņēmējus, lai tie veiktu darbību, kas saistīta ar aizsardzību pret arodrisku un tā novēršanu uzņēmumā un/vai iestādē.
  75. 75. 15. Nodarbinātības risku novēršana (8)Darba devējam vajadzētu:  veikt vajadzīgos pirmās palīdzības, ugunsdzēsības un darba ņēmēju evakuācijas pasākumus, piemērojoties uzņēmuma un/vai iestādes darbībai un lielumam, kā arī ņemot vērā citu personu klātbūtni  glabāt to nelaimes gadījumu darbā sarakstu, kuru dēļ kāds darba ņēmējs nav bijis derīgs darbam ilgāk par trim darba dienām  Informēt un konsultēt darbiniekus, kā arī ļaut viņiem piedalīties diskusijās par visiem jautājumiem, kas saistīti ar drošību un veselību darbā  Nodrošināt, ka katrs darbinieks darba vietā var justies drošībā un netiek apdraudēta viņa veselība
  76. 76. 15. Nodarbinātības risku novēršana (9) Darba ņēmējiem vajadzētu:  Pareizi rīkoties ar mehānismiem, aparātiem, rīkiem, bīstamām vielām, transporta līdzekļiem un citiem ražošanas līdzekļiem  Nekavējoties informēt darba devēju un/vai darba ņēmēju, kas īpaši atbild par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, par katru situāciju darbā, kad ir pamats uzskatīt, ka drošība un veselība ir nopietni un tieši apdraudēta, un par visiem trūkumiem drošības organizācijā  Saskaņā ar valstī pastāvošo praksi tik ilgi sadarboties ar darba devēju un/vai darba ņēmējiem, kas īpaši atbild par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, cik vajadzīgs, lai darba devējs varētu nodrošināt, ka darba vide un darba apstākļi viņu darbības jomā ir droši un nerada nekādu risku drošībai un veselībai. Profesijas, kurām veicama veselības uzraudzība, vajadzētu noteikt valstiskā līmenī. Īpaši jūtīgās riska grupas vajadzētu
  77. 77. 16. Fiskālais nozares regulējums Kooperatīvu fiskālie modeļi Eiropas valstīs:  Dienvideiropas valstis, ar labi attīstītu normatīvā regulējuma bāzi, būtiskiem materiāliem ierobežojumiem, būtiski atšķiras no citām uzņēmējdarbības formām, nodokļu sistēmā paredzēti atvieglojumi  Ziemeļeiropas valstis ar nelielu normatīvā regulējuma bāzi, kur atrunāti tikai būtiskākie jautājumi, paredzēti daži fiskālie nosacījumi
  78. 78. Dienvideiropas valstis Noteikumi par kooperatīvu nodokļiem  Kooperatīvu darījumi ar partneriem, izņemot Spāniju, tiek aplikti ar nodokļiem līdzīgi kā citi uzņēmumi. Tas nozīmē, ka kooperatīviem ir tādi paši noteikumi  Procentu maksājumos kooperatīva biedriem parasti tiek atskaitīti kooperatīva nodokļu izdevumi, tomēr tie tiek juridiski ierobežoti
  79. 79. Dienvideiropas valstis Kooperatīvu nodokļus regulējošie noteikumi  The constitution of irreparable reserves is common in these countries and they enjoy reductions of the taxable base. The exception is France where there is no reduction.  Darījumos ar personām un uzņēmumiem, kas nav kooperatīva biedri, ir būtiski ierobežojumi. Šie darījumi nedrīkst būt vairāk kā 50%. Ja tiek pārsniegts šis limits, kooperatīvi zaudē iespēju saņemt nodokļu atlaides.
  80. 80. Dienvideiropas valstis Kooperāciju veicinošie noteikumi:  Ienākuma nodokļa likme par kooperatīva darījumiem ar biedriem ir zemāka kā vispārējā valstī noteiktā (Spānija)  Spānijā ir bonusa kvotu sistēma īpaši aizsargātajiem kooperatīviem  Portugālē Izglītības un veicināšanas fonda dotācijas kooperatīviem sasniedz 120% no ziedojumiem, jo 20% ir papildus motivācija
  81. 81. Ziemeļeiropas valstis Kooperatīvu nodokļus regulējošie noteikumi  Darījumi ar biedriem integrēti tiek aplikti ar nodokļiem  The operations with partners, are taxed integrally within the partner, being deductible in the cooperative, including the returns of the cooperative activity.  Procentos, kas tiek maksāti no biedru ieguldījumiem  In the interest paid to the contributions of partners, we observe different taxes, being predominantly deductible if they are adjusted to market price.  Nodokļu bāzes samazināšana nav paredzēta
  82. 82. Ziemeļeiropas valstis Kooperatīvu nodokļus regulējošie noteikumi  Nodokļu likmes ir tādas pašas kā citām uzņēmējdarbības formām. Ja kooperatīvs atbilst MVU, tiek piemērotas attiecīgās nodokļu likmes.  Attiecībā uz darījumiem ar trešajām personām kooperatīviem nav ierobežojumu. Nodokļi tiek piemēroti kā jebkurā uzņēmumā. Kooperāciju veicinošie noteikumi:  Atsevišķos sektoros un gadījumos kooperatīviem ir nodokļu atvieglojumi
  83. 83. 17. Korporatīvā sociālā atbildība Korporatīvā jeb uzņēmumu sociālā atbildība nozīmē to, ka uzņēmumi savā ikdienas darbībā dara vairāk, nekā prasa likums, un brīvprātīgi pilda sociālos un vides aizsardzības mērķus: Ekonomiskā, vides un sociālā ilgtspēja Direktīva 2014/95/EU: attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu
  84. 84. 17. Korporatīvā sociālā atbildība(2) Modeļi: • Globālā ziņošanas iniciatīva (GRI). • Apvienoto Nāciju Organizācijas globālais līgums. • OECD vadlīnijas starptautiskiem uzņēmumiem. • Korporatīvās sociālās atbildības principi Latvijā
  85. 85. Paldies par jūsu uzmanību!

×