2. * Reģionālisms literatūrā – jautājums par
identitāti
* Mēs esam daļa no globālā un daļa no lokālā
* Rakstnieki izsaka sava laika cilvēku būtību
“Vispirms es laužu kāpu miezi,
Lai tas pār visām puķēm izslejas,
Kā simbols šajā krastā dzīvošanai
Ar sīkstumu, ar noturību saknē”.
(Olafs Gūtmanis).
3. Liepājas CZB elektroniskā datubāze
“Novadpētniecība”
Apjoms – 126 809 ieraksti
Literatūrzinātne – 10 985 ieraksti
Visa pamatā ir rakstnieku – novadnieku
apzināšana un bibliogrāfijas par viņiem
apkopošana
Datubāze ir arī pamats bibliogrāfisko
rādītāju un izstāžu veidošanai
4. Izstādes rakstniekiem – novadniekiem
Abonementā
2011 * Rakstniekam Ērikam Kūlim – 70
2010 * Kurzemniekam Jēkabam Janševskim –
145
2009 * Vinifreda Krauča tulkotās grāmatas
2008 * Dzejas dienu viesis Liepājā – Mārtiņš
Freimanis
* Liepāja Latvijā : dzeja un proza
2007 * “Mīlot cilvēkus, dzīvi un dzeju” : Mirdzai
Ķempei - 100
5. Humanitāro zinātņu lasītavā
2011 * Liepājas literātu jaunākais devums
* Izstāde par Daigu Dzilnu grāmatas “Likteņvēju
šūpolēs” atvēršanas svētkos
* Ēriks Kūlis – Liepājas patriots un mīlestības
bruņinieks
2010 * Liepājas dzejniecei Dzidrai Šmitei – 80
* Pastariņa prēmijas un Jāņa Baltvilka balvas
ieguvējam Mārim Rungulim – 60
* Dzejniekam Mārim Čaklajam – 70
* Liepājas dzejniecei Dzintrai Zorgevicai - 50
6. Turpin.
2009 * Dzejniekam Jānim Peteram – 70
* Skarbajam jūras romantiķim Egonam Līvam – 85
2008 * Liepājas dzejnieki mūzikā
2007 * Dabas izjūtas Olafa Gūtmaņa dzejā,
stāstos, atmiņās
* Dzejniecei Mirdzai Ķempei – 100
* Edvīns Tauriņš – spīvais un neatkarīgais
liepājnieks
* Mīlestības dziesminiekam un brīvības karotājam
Modrim Zihmanim – 80
11. Antona Kreica grāmatas “Stāsti ar pulvera,
Atmodas un mīlestības smaržu” atvēršana
LCZB Reģionālajā māc. centrā 2011.g. 29.apr.
“Es gribu savu laiku
nodzīvot
Un laika saldās važas
just,
Jo, tikai savu laiku
mīlot,
Sirds pukstēt
„Rakstu” 3.sēj. atvēršana nepiekūst”.
2010.g. 22.okt.
(Antons Kreics).
12. Rakstnieku autorvakari un jubileju
pasākumi
Dzejnieka Ādolfa Gaujieša autorvakars
Humanitāro zinātņu lasītavā 2009.g. 7.martā
15. Literārā žurnāla “Helikons” atvēršanas
svētki Humanitāro zinātņu lasītavā
Liepājas literātu un radošo mūziķu kluba
žurnāls tiek izdots kopš 2002.gada janvāra.
Klubā darbojas ~ 30 biedri – literāti un mūziķi.
Gadā tiek izdoti 2 žurnāla numuri.
16. Dzejas dienu pasākumi ar Liepājas
autoru piedalīšanos
Līdztekus tradicionāliem pasākumiem, nemitīgi
notiek arī novatoriski meklējumi
Sarīkojums “Satikšanās” uz kuģa “Namejs”
2007.g. 5.sept.
21. Piemiņas izstāde Liepājas muzejā un 70.dz.d. atcere
LLBN tulkotājam Vinifredam Kraučim 2009.g.17.sept.
22. Bibliogrāfiskie rādītāji sērijā
“Liepājas literāti – jubilāri”
Tiek izdoti kopš 1981.gada
Līdz šim izdoti 9 rādītāji – 7 literātiem
Sandra Vensko – 2008.gadā
Ēriks Kūlis – 2001. un 2011.gadā
Māris Rungulis – 2000.gadā
Vinifreds Kraučis – 1999.gadā
Edvīns Tauriņš – 1998.gadā
Modris Zihmanis – 1997.gadā
Olafs Gūtmanis – 1981. un 1997.gadā
23. Sandra Vensko
(īst.v. Sandra Alksne)
Raksta dzeju, prozu, lugas
Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 2004.gada
Latvijas Dramaturgu ģildē kopš 2005.gada
Latvijas Rakstnieku savien. Liepājas nodaļas vadītāja
Latvijas Rakstnieku savienības Valdes locekle,
vada savienības Ekspertu komisiju
Izdotas ~ 10 grāmatas
Apbalvojumi: Luga “Mārča” godalgota KM lugu
konkursā, garstāsts “Vāvere” uzvarējis bērnu un
jauniešu literatūras konkursā “Baltā Vilka grāmatas”
24. Par Liepāju savā dzejā raksta :
“… saldie piekrastes kuģi
nāk karavānās uz mājām
caur jūras vārtiem nārstot
un izkraut tev zeltu pie kājām”
Sandra Vensko
(dzejas krāj. “Sudraba putns” Liepāja : LiePA, 2001)
25. Ēriks Kūlis
Raksta prozu
Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 1975.gada
Izdotas ~ 40 grāmatas
Apbalvojumi: Vairākkārt prēmēts stāstu konkursos,
Gada liepājnieks`2009, pirmais Egona Līva piemiņas
balvas “Krasta ļaudis” ieguvējs
Garais stāsts “Nobela prēmija mīlestībā” 1984.g.
ekranizēts ar nosaukumu “Parāds mīlestībā”
26. Ēriks Kūlis raksta :
“Es gribu runāt par cilvēkiem, kuri dzīvo, strādā
un mīl Bārtas krastos.”
Plašākā nozīmē… Latvijā. Liepājas un Nīcas
ainavas, kurzemnieciski sīkstie, kolorītie
varoņi un nīceniekiem raksturīgā valoda ir
paliekoša vērtība latviešu literatūrā ne tikai
Liepājas puses ļaudīm.
27. Māris Rungulis
Raksta dzeju un prozu,
veidojis bērnu folkloras krājumus
Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 1988.gada
Izdotas ~ 30 grāmatas
Apbalvojumi: Pastariņa prēmija, garstāsts “Sirsniņsalas”
iekļauts starptautiskās Bērnu un jaunatnes grāmatu
padomes (IBBY) Goda sarakstā, Lauku bibliotēku
atbalsta biedrības Lielā lasītāju balva, Jāņa Baltvilka
balva, godalgots konkursos “Preses nama grāmata”
un “Baltā Vilka grāmatas”
28. Par nojaušamo Liepājas klātbūtni rakstnieka
mākslinieciskās literatūras darbos:
“Mana garstāsta “Laima” galvenā varone ir
jūrmalas bērns, un Dagnija Zigmonte, šo
sacerējumu izdevniecībai “Liesma”
recenzējot, izteica nožēlu, ka autors velti
nesaucot Liepāju vārdā, jo tāpat pēc detaļām
un noskaņas esot skaidrs, par ko stāstīts.
Man tas bija kā medusmaize, kā pagājušā
nostaļģisks turpinājums. Tātad esmu palicis
dzīvot Liepājā – vismaz detaļās un noskaņā!”
(Māris Rungulis “Turēt aiz astes laiku” Rīga : Zvaigzne
ABC, 2010)
29. Vinifreds Kraučis
(1939 – 2005)
Tulkotājs
Latvijas Rakstnieku savienībā ticis uzņemts
1985.gadā
Tulkojis no 11 slāvu valodām un vācu valodas,
kuras apguvis pašmācības ceļā. Tulkojis arī
no latviešu valodas krievu valodā.
30 gados pārtulkojis 57 grāmatas
Tulkojumiem teicama kvalitāte un vijīga latviešu
valoda
30. Edvīns Tauriņš
Raksta dzeju, prozu un lugas
Izdotas 6 grāmatas
Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 1992.gada
Apbalvojumi: RS un žurnāla “Karogs” romānu konkursā
īpašā balva par romānu “Grēcinieka sirdspuksti”,
prēmēti arī vairāki stāsti, ar panākumiem piedalījies
radiokonkursos – gan ar stāstiem, gan lugām.
Darbos atklājas psiholoģiski motivēti, kolorīti raksturi,
smalki dzīves vērojumi
31. Par Liepāju savā dzejā raksta :
“Tie, kas logā maigu ezeru redz –
Raudu stallīti, varžu piekurkstētu –
Tie jūt kalmju smaržu kā Persiju
Līdz pat durvīm uznākam.”
Edvīns Tauriņš “Liepājas barkarola”
(no Liepājas literātu dzejas kopkrājuma “Krizdoļu ķocis”
Rīga : Jumava, 2004.)
32. Modris Zihmanis
Raksta dzeju un prozu
Izdotas 12 grāmatas
Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 1994.gada
Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, virsnieka pakāpe,
Goda zīme “Lāčplēsis”, LR aizsardzības ministra
apbalvojums “Atzinības Goda Zīme”, Barikāžu
dalībnieka un “Zemessardzei 15 gadi” medaļas
“Modris Zihmanis ir dzejnieks un rožu audzētājs. Viņam
ir akadēmiskā izglītība cilvēcībā” (Olafs Gūtmanis).
33. Par Liepāju savā dzejā raksta :
“pa Kūrmājas koku zariem kāpj saule
esmu pārnācis mājās
kaparā mazgājas jūra
kāpu skanstis savos pagrabos
vēl kuršu dālderus glabā
un Pērkones plikainēs
tāpat kā senāk
ar zvaigznēm saziedas sudraba smilgas”
Modris Zihmanis “Pārnākšana”
(no dzejas krāj. “Tēvzemei un jaunībai” Liepāja, 2000)
34. Olafs Gūtmanis
Raksta dzeju un prozu
Izdotas ~ 20 grāmatas,
“Raksti” piecos sējumos
Latvijas Rakstnieku savienībā kopš 1973.gada
Tulkojis arī cittautu literātu darbus - gan dzeju,
gan lugas, kas iestudētas Liepājas teātrī.
Apbalvojumi: Goda liepājnieks (kopš
2005.gada), Lāčplēša ordeņa medaļa
35. Par Liepāju savā dzejā raksta :
“Ja gribi Liepāju izspēlēt,
Spēlē uz asfalta, spēlē uz bruģa,
Spēlē uz ostmalas akmeņiem,
Spēlē uz laivām, jahtām un kuģiem,
Spēlē uz dzintara gredzeniem”
Olafs Gūtmanis “Liepājai IV”
(“Raksti” 2.sēj. Liepāja: LiePA, 2007)
36. Olafa Gūtmaņa “Raksti” 5 sējumos
Liepāja : LiePA (2006-2012)
Raksti ir atskats uz rakstnieka radošās darbības
ceļu pusgadsimta garumā. Izdoti ar Liepājas
pils. Domes, Valsts Kultūrkapitāla fonda u.c.
atbalstītāju palīdzību. Projekta darba grupas
vad. Sandra Vensko, rakstu sastādītājs Olafa
Gūtmaņa daiļrades pētnieks, LiePU
Kurzemes Humanitārā institūta direktors, prof.
Edgars Lāms, bibliogrāfisko norāžu
sastādītāja Indra Latvele, māksl. Uldis
Baltutis, fotogrāfs Varis Sants
37. Sandra Vensko par Olafa Gūtmaņa
daiļrades nozīmīgumu Liepājai:
“Kaut kas liepājniecisks Olafa Gūtmaņa daiļradē
pavīdēs vienmēr. Tā varbūt būs dzintara
atblāzma, pilsētas vaibsti, ielu nosaukumi un
notikumi. Vienalga – Liepāja bez viņa
literatūras būtu kā jūra bez sāls. Tāpat kā
grāmata bez attieksmes ir tikai pusgrāmata.
Savā 86.gadskārtā iegājis, kursis Olafs
Gūtmanis pasacījis par mums vairāk nekā
viens cilvēks spēj savā dzīvē izdzīvot dienas
un gadus.”
38. Nobeigumā Olafa Gūtmaņa sacītais par
liepājniekiem:
“Izteiktā vairākumā esam lokālpatrioti ar asu un
smeldzīgu dzimtās vietas izjūtu. Reizēm
pārmēru lepojamies, ka esam liepājnieki. Bet
lielākoties šīs lepnuma jūtas attaisnojas –
mēs patiešām esam savdabīgi un dzīvojam
īpatnā pilsētā. Starp ezeru un jūru. Pie
atklātas jūras. Vienā no jūrmalām, kur
Latvijas piekrastē visbagātāk pieskalo
dzintaru. Dzintarkrastā.”
39. Paldies, ka uzklausījāt !
Īpaša pateicība kolēģēm Gintai Kaņeckai,
Mirdzai Morozovai, Kristīnei Stuļģei,
Baibai Paškus, Andrai Kāpiņai, Skaidrītei
Smilkts par sniegto atbalstu prezentācijas
veidošanas gaitā.
Paldies arī fotogrāfēm Marlēnai Kapitonovai
un Zigrīdai Knostenbergai.