Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Vieslekcija RTU "Globālās ekonomikas tendences"

94 views

Published on

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds 14. maijā Rīgas Tehniskajā universitātē lasīja lekciju "Globālās ekonomikas tendences".

Published in: Economy & Finance
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Vieslekcija RTU "Globālās ekonomikas tendences"

  1. 1. GLOBĀLĀS EKONOMIKAS TENDENCES Andris Strazds Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks 14.05.2019.
  2. 2. SMAGUMA CENTRS VIRZĀS UZ KLUSO OKEĀNU
  3. 3. SMAGUMA CENTRS VIRZĀS UZ KLUSO OKEĀNU Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze IKP dati miljardos USD 0 2000 4000 6000 8000 10000 12000 14000 16000 18000 20000 1995 2005 2015 ASV Ķīna 中国 Zhōng Guó Vidējā karaliste/ Centrālā zeme
  4. 4. Pasaules IKP sadalījums (%, pēc pirktspējas paritātes) Pasaules IKP sadalījums (%, ASV dolāros) ASV – JOPROJĀM LIELĀKĀ EKONOMIKA PASAULĒ, EIROPAS DAĻA PAMAZĀM SARŪK, BET ĶĪNAS - BŪTISKI PIEAUG Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze, Latvijas Bankas aprēķini * - Starptautiskā Valūtas fonda prognozes 49.43 49.36 50.29 50.40 20.09 19.33 15.74 14.01 24.56 21.54 16.85 15.05 5.91 9.77 17.11 20.54 1995 2005 2015 2022* Ķīna ES-28 ASV Citas 41.92 37.24 38.48 38.39 24.73 27.54 24.38 22.78 30.98 30.36 22.03 20.32 2.38 4.86 15.11 17.81 1995 2005 2015 2022*
  5. 5. STARP CITU, ĶĪNA VIENKĀRŠI ATGRIEŽAS TUR, KUR REIZ JAU BIJA PIRMS DAUDZIEM GADIEM Avots: Angus Maddison, University of Groningen (dati līdz 1980. gadam), Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze (dati sākot no 1980.gada) '0.00 '0.05 '0.10 '0.15 '0.20 '0.25 '0.30 '0.35 '0.40 1820 1826 1832 1838 1844 1850 1856 1862 1868 1874 1880 1886 1892 1898 1904 1910 1916 1922 1928 1934 1940 1946 1952 1958 1964 1970 1976 1982 1988 1994 2000 2006 2012 2018 Pasaules IKP sadalījums pēc pirktspējas paritātes Rietumeiropa ASV Ķīna Indija
  6. 6. ĶĪNĀ JAU ŠOBRĪD IR VAIRĀK NEKĀ 100 MILJONI IEDZĪVOTĀJU, KURU IENĀKUMI PĀRSNIEDZ 500 EIRO MĒNESĪ Avots: Pasaules Banka 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% 1981 1983 1985 1987 1989 1991 1993 1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 Ķīnas iedzīvotāju ienākumu sadalījums < $2 dienā $2 - $10 dienā $10 - $ 20 dienā $20 - $50 dienā > $50 dienā
  7. 7. Avots: Pasaules ekonomikas forums "Atbalstīt protekcionismu ir kā ieslēgt sevi tumšā telpā. Lai gan sienas aiztur vēju un lietu, tumšajā telpā neiekļūst arī svaigs gaiss un saules gaisma." Pasaules ekonomikas forums Davosā 17.01.2017. Sji Dzjiņpins, Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretārs, Ķīnas Tautas Republikas prezidents "Šī būs ēra, kad Ķīna tuvosies pasaules varas centram un sniegs lielāku ieguldījumu cilvēces labā." Ķīnas Komunistiskās partijas XIX kongress Pekinā 18.10.2017. ĶĪNA: GALVENAIS GLOBALIZĀCIJAS AIZSTĀVIS UN JAUNAIS PASAULES LĪDERIS?
  8. 8. "Atēnu izaugsme un bailes, kādas tā iedvesa Spartai, padarīja karu neizbēgamu.” "Nacionālās drošības stratēģijā, kuru prezidents Tramps publiskoja pagājušā gada decembrī, viņš aprakstīja jaunu “lielvaru sāncensības” ēru. <...> Prezidents Tramps skaidri norādīja, ka Amerikas Savienotās valstis īstenos jaunu pieeju attiecībā pret Ķīnu. Mēs vēlamies attiecības, kas ir godīgas, abpusējas un respektē suverenitāti, un mēs esam pieņēmuši stingrus un straujus mērus, lai sasniegtu šo mērķi." Avoti: Allison, Graham, "The Thucydides Trap", Foreign Policy, June 9, 2017 Vice President Mike Pence's Remarks on the Administration's Policy Towards China, Hudson Institute, October 4, 2018 VAI ĶĪNAI UN ASV IZDOSIES IZVAIRĪTIES NO TUKIDĪDA LAMATĀM? "Pagājušajos 500 gados esam pieredzējuši 16 gadījumus, kad jauns spēks draudēja nobīdīt malā valdošo spēku. Divpadsmit no tiem beidzās ar karu." "Tukidīda lamatas" Jauns aukstais karš starp ASV un Ķīnu?
  9. 9. Avots: Our World In Data, Pasaules Banka, OECD, UNESCO TIK LABI, KĀ IR ŠODIEN, VĒL NAV BIJIS NEKAD 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% 1820 1860 1900 1940 1980 Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nedzīvo galējā nabadzībā Pasaules iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējā nabadzībā 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% 1800 1840 1880 1920 1960 2000 Pasaules iedzīvotāju daļa, kas prot lasīt Pasaules iedzīvotāju daļa, kas neprot lasīt 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% 1800 1840 1880 1920 1960 2000 Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nenomirst pirmajos 5 dzīves gados Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nomirst pirmajos 5 dzīves gados Galēja nabadzība Lasītprasme Bērnu mirstība 94 10 88 15 43 4 2015
  10. 10. Avots: SVF, YouGov aptauja 2016. gada oktobrī. Apļa lielums ir proporcionāls 2016. gada IKP uz vienu iedzīvotāju (USD). Globalizācija aptaujā definēta kā arvien pieaugoša preču, ideju, naudas, darbavietu, kultūru un cilvēku plūsma pāri robežām Lielbritānija Francija Somija Dānija Norvēģija Zviedrija Vācija Austrālija Hongkonga Indonēzija Malaizija Filipīnas Singapūra Taizeme Vjetnama ASV Indija Apvienotie Arābu Emirāti Saūda Arābija 20 30 40 50 60 70 80 90 -3 0 3 6 9 12 15 18 21 24 27 30 33 36 39 Pozitīvsviedoklisparglobalizāciju,% Reālā IKP (USD, PPP) pārmaiņas, 2010-2016, % JO STRAUJĀKA EKONOMIKAS IZAUGSME JO POZITĪVĀK IEDZĪVOTĀJI VĒRTĒ GLOBALIZĀCIJU
  11. 11. (1) Globālais vidusslānis (galvenokārt Ķīna) un (2) paši bagātākie pasaules iedzīvotāji ir bijuši lielākie ieguvēji no globalizācijas Iedzīvotāju reālo ienākumu ilgstoša stagnācija vismaz daļēji izskaidro pieaugošo atbalstu nacionālisma un protekcionisma idejām Tikmēr lielākie zaudētāji (vai vismaz "neuzvarētāji") ir (1) paši nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji un (2) attīstīto valstu vidusslānis Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada dolāros) Reāloienākumuizmaiņas(%) Ienākumu procentīle NE VISI NO GLOBALIZĀCIJAS IR IEGUVUŠI VIENLĪDZ DAUDZ Globālais vidusslānis Paši bagātākie Paši nabadzīgākie Attīstīto valstu vidusslānis
  12. 12. Avots: Jan Kruger/Getty Images TIKMĒR ASV – LIELS ATBALSTS TAM, KURŠ SOLA ATJAUNOT AMERIKAS VARENĪBU UN VIENMĒR LIEK AMERIKU PIRMAJĀ VIETĀ
  13. 13. Avots: By Foreign and Commonwealth Office - International Atomic Energy Agency Director General, CC BY 2.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=73747417 LIELBRITĀNIJĀ ATBALSTU GUVA BREKSITS
  14. 14. Avots: askanews.it, 25 October 2018 ITĀĻI BALSO PAR KĀDU, KURŠ SAGLABĀ MIERU "…siamo tranquilli. Le letterine di Bruxelles le apriamo, perché noi siamo educati, le leggiamo, e rispondiamo." "…mēs esam mierīgi. Vēstules no Briseles, mēs tās atveram, jo mēs esam izglītoti, mēs tās lasām un mēs atbildam."
  15. 15. EKONOMIKAS IZAUGSME EIRO ZONĀ PALĒNINĀS; ITĀLIJA TEHNISKI JAU IR RECESIJĀ 15 2018 2019 (Prognoze) Mar19/Nov18 Pasaule 3,6 3,3 -0,2 Eiro zona 1,8 1,0 -0,8 Vācija 1,4 0,7 -0,9 Francija 1,5 1,3 -0,3 Itālija 0,9 -0,2 -1,1 Lielbritānija 1,4 0,8 -0,6 ASV 2,9 2,6 -0,1 Ķīna 6,6 6,2 -0,1 Krievija 1,6 1,4 -0,1 Reālā IKP pieaugums (%); OECD prognoze 06.03.2019 Avots: OECD
  16. 16. Eiropā dzīvo mazāk par 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas apjoma, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu Rietumeiropas valstu institūcijas nav gatavas iedzīvotāju sagaidāmā dzīves ilguma būtiskam pieaugumam (līdz ~90 gadiem), kas kļūst par arvien ticamāku scenāriju Sociālie izdevumi n=96, 2004-2009 VAI VIEGLI BŪT JAUNAM LABKLĀJĪBAS SAVIENĪBĀ? Pārējā pasaule, 42% Eiropa (n=36) 58% Avots: Pasaules banka, Atlantijas Padome, Eurostat Nabadzības riska slieksnis: 60% no valsts vidējā ekvivalenta rīcībā esošā ienākuma '13 '15 '17 '19 '21 '23 '25 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 Nabadzības riska rādītājs ES-27 valstīs (% no kopējā) 18-24 gadi 25-54 gadi 55-64 gadi 65+ gadi Kopš finanšu krīzes Eiropā ir ticis lauzts "starppaudžu līgums"
  17. 17. Avots: European Commission autumn forecast for 2019 EIROPA: LABKLĀJĪBA UZ PARĀDA 0 20 40 60 80 100 120 140 160 180 200 -4.5 -3 -1.5 0 1.5 Vispārējāsvaldībasparāds,%noIKP Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP Daudzas valstis turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Sabalansēts budžets šogad plānots 14 no 28 valstīm Māstrihtas kritērijus (parāds zem 60% no IKP, deficīts nepārsniedz 3% no IKP) pilnībā ievēro 12 no 28 ES valstīm Valdības parāda līmeņi ir ļoti augsti, vidēji Eiropā – 81.6% no IKP
  18. 18. Avots: Shutterstock "Pasaules 40 lielākajos megareģionos ir koncentrētas 2/3 no visas pasaules ekonomiskās aktivitātes un 85% no pasaules tehnoloģiskajām inovācijām, taču tajos dzīvo vien 18% pasaules iedzīvotāju. [..] Lai megareģioni darbotos kā integrētas ekonomiskas vienības, tiem ir vajadzīgi labāki, efektīvāki un ātrāki veidi kā pārvietot preces, cilvēkus un idejas. Ātrgaitas dzelzceļš to var paveikt, turklāt tas arī rada priekšnoteikumus "tukšo vietu" aizpildīšanai gar tā koridoru nākotnē." /Ričards Florida, 2009/ IR PIENĀCIS (MEGA)PILSĒTU LAIKMETS
  19. 19. Avots: OECD aprēķini, balstoties uz OECD Regional Statistics datu bāzi LIELĀKAS PILSĒTAS IR PRODUKTĪVĀKAS Vidējā darbaspēka produktivitāte OECD valstu lielākajās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita Eiropa (OECD) ASV, Kanāda Meksika, Čīle Japāna, Koreja 0.5-1 miljons 1-2 miljoni 2-5 miljoni 5+ miljoni
  20. 20. Kopējais ASV apstrādes rūpniecības sektorā saražotais apjoms ir vēsturiski augstākajā līmenī. Tikmēr nodarbinātība ir pakāpeniski samazinājusies Daudz lielāka uzmanība jāpievērš darbu zaudējušo cilvēku zināšanu un prasmju paaugstināšanai Avots: Mark Muro, MIT Technology Review ASV apstrādes rūpniecības nodarbinātība un izlaides apjoms salīdzināmās cenās (indekss, 1980=100) LABĀK ATALGOTAS DARBA VIETAS BET MAZĀK 0 50 100 150 200 250 300 1980 1985 1990 1995 2000 2005 2010 2015 Izlaides apjoms Nodarbinātība Tas skaidrojams ar produktivitātes pieaugumu, tehnoloģiju attīstību un ražošanas procesu automatizāciju
  21. 21. KO DARĪT LATVIJAI? Avots: Jim Watson/AFP, Shutterstock, LETA, Rail Baltica, Ivars Neimanis Bez kavēšanās īstenot Rail Baltica Nepieļaut sociālo izdevumu sloga pieaugumu Veikt administratīvo reformu un koncentrēt attīstību Rīgā un mazākā skaitā reģionālo centru Stiprināt attiecības ar ASV un Ķīnu Veikt izglītības satura reformu

×