Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.
AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMA
LATVIJĀ
27.09.2017.
Mārtiņš Bitāns
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vie...
Kāda ir Latvijas augstākās izglītības sistēma?
Galvenais mērķis – kvantitāte, rezultātā cieš kvalitāte
Kā līdz tam nonācām...
Augstskolu skaits uz miljonu iedzīvotāju
Avots: Pasaules Banka
0
5
10
15
20
25
30
Latvija
Igaunija
Islande
Moldova
Bosnija...
Nekur pasaulē daudz augstskolu nenozīmē labāku augstāko
izglītību
0
5
10
15
20
25
30
35
0 5 10 15 20 25 30
Augstskoluīpats...
Studentu skaits
(izmaiņas 2010.-2015. gadā, %)
Avots: Eurostat
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
Lietuva
Slovēnija...
Turklāt arī esošo mācībspēku skaits nav pietiekams
18.7 16.6 13.9 17.0 15.9 20.1 23.5 12.2 11.9 31.0 27.3
0
5
10
15
20
25
...
Studentu/pasniedzēju skaita attiecība arī vidēji Latvijā viena
no "nepareizākajām"
0
5
10
15
20
25 Čehija
Beļģija
Itālija
...
Avots: Eiropas Komisija
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
Itālija
Beļģija
Lielbritānija
Portugāle
ASV
Austrālija
Nīderl...
Tādēļ daudzi pasniedzēji "mētājas" – strādā nepilnu slodzi
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Latvija
Slovēnija
Austrija
Vācija
...
Avots: Eurostat
0
2
4
6
8
10
12
14
Latvija
Bulgārija
Itālija
Igaunija
Slovākija
Slovēnija
Ungārija
Dānija
Zviedrija
Lietuv...
Zinātnisko un tehnisko žurnālu raksti
(2007.-2013. gadā, uz 10 000 iedzīvotāju)
Avots: Pasaules Banka
0
20
40
60
80
100
12...
Avots: SCImago Journal & Country Rank
0
4
8
12
16
20
24
Šveice
Islande
Nīderlande
Dānija
ASV
Zviedrija
Izraēla
Lielbritāni...
Avots: Eurydice Report 2017
Latvijā mācībspēki netiek ārēji novērtēti
13
Pats personāls
Arodbiedrības
Neatkarīgi vērtētāji...
Labākās Latvijas universitātes kvalitātes ziņā zem Somijas
reģionālajām augstskolām, kā arī Igaunijas un Lietuvas augstsko...
Ja gribam globāli konkurētspējīgu tautsaimniecību, arī izglītības
saturam jābūt līdzvērtīgam pasaules labākajiem standarti...
KO DARĪT?
16
Beidzot ir jāsāk reformas augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai
17
Izglītības kvantitāte
Izglītības
kvalitāte
Kā vienmēr, reformas sākamas ar sāpīgo
18
ĪSTERMIŅĀ
Nekvalitatīvo
studiju programmu
slēgšana
VIDĒJĀ TERMIŅĀ
Studiju progra...
Mērķis tuvākajos gados – atsijāt graudus no pelavām
19
0
5
10
15
20
25
30
Latvija
Igaunija
Islande
Moldova
Bosnija
Slovēnija
Gruzija
Dānija
Lietuva
Kipra
Šveice
Norvēģija
Polija...
Sākums – noteikt mērāmus kritērijus un izvērtēt augstskolas
Studiju programmu akreditācija atbilstoši Ziemeļvalstu labās p...
Reforma dotu papildu finansējumu studiju kvalitātes uzlabošanai
Studiju programmu akreditācija atbilstoši Ziemeļvalstu lab...
23
Valsts labklājība
Izcilība biznesā
Izcilība augstskolā
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Prezentācija: Augstākās izglītības sistēma Latvijā

3,529 views

Published on

Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācija Latvijas Bankas konferencē "Izglītība: no viduvējības uz izcilību"

Published in: Economy & Finance
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Prezentācija: Augstākās izglītības sistēma Latvijā

  1. 1. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMA LATVIJĀ 27.09.2017. Mārtiņš Bitāns Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks
  2. 2. Kāda ir Latvijas augstākās izglītības sistēma? Galvenais mērķis – kvantitāte, rezultātā cieš kvalitāte Kā līdz tam nonācām? Pārāk daudz studiju programmu Nespēja atšķirt labu izglītības kvalitāti no sliktas Vājas kvalitātes studiju programmas dominē Ko darīt? Mainīt izglītības politikas mērķi: no kvantitātes uz kvalitāti Saturs 2
  3. 3. Augstskolu skaits uz miljonu iedzīvotāju Avots: Pasaules Banka 0 5 10 15 20 25 30 Latvija Igaunija Islande Moldova Bosnija Slovēnija Gruzija Dānija Lietuva Kipra Šveice Norvēģija Polija Īrija Portugāle ASV Melnkalne Malta Francija Austrija Somija Nīderlande Beļģija Bulgārija Čehija Koreja Ungārija Ukraina Krievija Slovākija Horvātija Grieķija Kanāda Japāna Rumānija Zviedrija Spānija Vācija Lielbritānija Izraēla Singapūra Itālija Honkonga Turcija Latvija – pasaules līderis augstskolu skaita ziņā 3
  4. 4. Nekur pasaulē daudz augstskolu nenozīmē labāku augstāko izglītību 0 5 10 15 20 25 30 35 0 5 10 15 20 25 30 Augstskoluīpatsvarspasaules TOP1000,% Augstskolu skaits uz miljonu iedzīvotājuAvots: Pasaules Banka 4
  5. 5. Studentu skaits (izmaiņas 2010.-2015. gadā, %) Avots: Eurostat -30 -25 -20 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 30 Lietuva Slovēnija Latvija Polija Slovākija Ungārija Igaunija Portugāle Čehija Itālija Lielbritānija Zviedrija Bulgārija Somija Spānija Grieķija Francija Horvātija Īrija Beļģija Kipra Vācija Šveice Norvēģija Austrija Malta Nīderlande Dānija -23.7% Pēdējo gadu laikā studentu skaita kritums bijis dramatisks 5
  6. 6. Turklāt arī esošo mācībspēku skaits nav pietiekams 18.7 16.6 13.9 17.0 15.9 20.1 23.5 12.2 11.9 31.0 27.3 0 5 10 15 20 25 30 35 Oslo Universitāte Upsalas Universitāte Orhūsas Universitāte Helsinku Universitāte Turku Universitāte Ālto Universitāte Oulu Universitāte Tartu Universitāte Viļņas Universitāte Latvijas Universitāte Rīgas Tehniskā universitāte Studentu/pasniedzēju skaita attiecība 6
  7. 7. Studentu/pasniedzēju skaita attiecība arī vidēji Latvijā viena no "nepareizākajām" 0 5 10 15 20 25 Čehija Beļģija Itālija Latvija Rumānija Francija Kipra Slovēnija Lietuva Lielbritānija ES Nīderlande Somija Polija Ungārija Austrija Igaunija Portugāle Slovākija Bulgārija Spānija Vācija Dānija Zviedrija Malta Luksmebu… Studentu/pasniedzēju skaita attiecība augstākajā izglītībā 2015. gadā 7 Avots: Eurostat
  8. 8. Avots: Eiropas Komisija 0 1000 2000 3000 4000 5000 6000 7000 Itālija Beļģija Lielbritānija Portugāle ASV Austrālija Nīderlande Austrija Vācija Somija Dānija Slovēnija Norvēģija Francija Brazīlija Čehija Igaunija Latvija Akadēmiskā personāla atalgojums nav starptautiski konkurētspējīgs Profesoru atalgojums (2010. gads, eiro vidēji mēnesī (bruto), PPP) 8
  9. 9. Tādēļ daudzi pasniedzēji "mētājas" – strādā nepilnu slodzi 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 Latvija Slovēnija Austrija Vācija Lietuva Nīderlande Beļģija Kipra Igaunija Bulgārija Dānija Horvātija Portugāle Lielbritānija Spānija Ungārija Zviedrija Slovākija Polija Francija Avots: UNESCO/OECD/Eurostat Akadēmiskais personāls, kas strādā nepilnu slodzi (2015. gads, %) 9
  10. 10. Avots: Eurostat 0 2 4 6 8 10 12 14 Latvija Bulgārija Itālija Igaunija Slovākija Slovēnija Ungārija Dānija Zviedrija Lietuva Grieķija Lielbritānija ESvidēji Horvātija Kipra Spānija Vācija Portugāle Austrija Somija Francija Rumānija Nīderlande Beļģija Akadēmiskais personāls noveco Akadēmiskais personāls, kas vecāks par 65 gadiem (2015. gadā, %) 10
  11. 11. Zinātnisko un tehnisko žurnālu raksti (2007.-2013. gadā, uz 10 000 iedzīvotāju) Avots: Pasaules Banka 0 20 40 60 80 100 120 140 Šveice Dānija Zviedrija Somija Austrālija Singapūra Norvēģija Nīderlande Slovēnija Islande Kanāda Jaunzēlande Lielbritānija Īrija Izraēla Beļģija Austrija ASV Vācija Čehija Grieķija Francija Spānija Monako Portugāle Koreja Horvātija Itālija Igaunija Luksemburga Japāna Lietuva Slovākija Polija Ungārija Serbija Kipra Rumānija Malta Latvija Bulgārija Turcija Tunisija Čīle Ķīna Krievija Zinātnisko publikāciju skaita ziņā Latvija jūtami atpaliek no kaimiņvalstīm 11
  12. 12. Avots: SCImago Journal & Country Rank 0 4 8 12 16 20 24 Šveice Islande Nīderlande Dānija ASV Zviedrija Izraēla Lielbritānija Somija Kanāda Beļģija Vācija Norvēģija Austrija Francija Austrālija Jaunzēlande Itālija Īrija Singpūra Spānija Japāna Igaunija Ungārija Grieķija Portugāle Čīle Koreja Slovēnija Kipra Luksemburga Čehija Bulgārija Polija Slovākija Turcija Moldova Lietuva Indija Ēģipte Latvija Jordāna Horvātija Maroka AAE Baltkrievija Krievija Ķīna Rumānija Ukraina Serbija Arī zinātnisko publikāciju kvalitātes ziņā Latvija jūtami atpaliek 12 Vidējo atsauksmju skaits uz vienu zinātnisko publikāciju (2007.-2016. gadā)
  13. 13. Avots: Eurydice Report 2017 Latvijā mācībspēki netiek ārēji novērtēti 13 Pats personāls Arodbiedrības Neatkarīgi vērtētāji (QAAs) Darba devēju organizācijas Studenti Ministrija (aģentūra)
  14. 14. Labākās Latvijas universitātes kvalitātes ziņā zem Somijas reģionālajām augstskolām, kā arī Igaunijas un Lietuvas augstskolām 102. Helsinku Universitāte 137. Ālto (Aalto) Universitāte 276. Turku Universitāte 314. Tartu Universitāte 357. Jiveskiles (Jyväskylä) Universitāte 380. Tamperes Tehnoloģiju universitāte 401.-410. Viļņas Universitāte 411.-420. Oulu Universitāte 451.-460. Austrumsomijas Universitāte 501.-550. Lapēnrantas (Lappeenranta) Tehnol. univers. 551.-600. Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte 551.-600. Åbo Akademi universitāte 551.-600. Tamperes Universitāte 601.-650. Tallinas Tehnoloģiju universitāte 651-700. Rīgas Tehniskā universitāte 701.-750. Latvijas Universitāte 701.-750. Kauņas Tehnoloģiju universitāte 801.-1000. Vītauta Dižā universitāte 90. Helsinku Universitāte 190. Ālto (Aalto) Universitāte 201.–250. Tamperes Universitāte 251.–300. Oulu Universitāte 301.–350. Austrumsomijas Universitāte 301.–350. Tartu Universitāte 351.–400. Turku Universitāte 401.–500. Jiveskiles (Jyväskylä) Universitāte 501.–600. Lapēnrantas (Lappeenranta) Tehn. univers. 501.–600. Tamperes Tehnoloģiju universitāte 601.–800. Tallinas Tehnoloģiju universitāte 601.–800. Viļņas Universitāte 801.–1000. Latvijas Universitāte 801.–1000. Rīgas Tehniskā universitāte 1001.+ Kauņas Tehnoloģiju universitāte 14 2017.-2018.gads
  15. 15. Ja gribam globāli konkurētspējīgu tautsaimniecību, arī izglītības saturam jābūt līdzvērtīgam pasaules labākajiem standartiem 15 "Es nevaru pieļaut, ka dažviet Eiropā, Centrāleiropā un Austrumeiropā, cilvēkiem tiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika, nekā citās valstīs, neraugoties uz to, ka iepakojums un zīmols ir identiski". Žans Klods Junkers, 2017.gada 13.septembris
  16. 16. KO DARĪT? 16
  17. 17. Beidzot ir jāsāk reformas augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai 17 Izglītības kvantitāte Izglītības kvalitāte
  18. 18. Kā vienmēr, reformas sākamas ar sāpīgo 18 ĪSTERMIŅĀ Nekvalitatīvo studiju programmu slēgšana VIDĒJĀ TERMIŅĀ Studiju programmu kvalitātes celšana ILGTERMIŅĀ Latvijas augstskolu starptautiskā konkurētspēja
  19. 19. Mērķis tuvākajos gados – atsijāt graudus no pelavām 19
  20. 20. 0 5 10 15 20 25 30 Latvija Igaunija Islande Moldova Bosnija Slovēnija Gruzija Dānija Lietuva Kipra Šveice Norvēģija Polija Īrija Portugāle ASV Melnkalne Malta Francija Austrija Somija Nīderlande Beļģija Bulgārija Čehija Koreja Ungārija Ukraina Krievija Slovākija Horvātija Grieķija Kanāda Japāna Rumānija Zviedrija Spānija Vācija Lielbritānija Izraēla Singapūra Itālija Honkonga Turcija OECD vidējais = 9.8 Augstskolu skaits (uz miljonu iedzīvotāju) Avots: Pasaules Banka Latvija – pasaules līderis augstskolu skaita ziņā 20
  21. 21. Sākums – noteikt mērāmus kritērijus un izvērtēt augstskolas Studiju programmu akreditācija atbilstoši Ziemeļvalstu labās prakses standartiem: Nepieciešamie kritēriji augstskolu kvalitātes izvērtēšanai Pasniedzēju kvalifikācija: publikāciju skaits starptautiski recenzētos žurnālos; citējamības indekss; sadarbības projekti ar pasaules TOP 100 augstskolām. Mācību īpatsvars angļu valodā: bakalaura programmās – 30%; maģistra programmās – 50%. Ārvalstu pasniedzēju skaits: vidēji 4% 20% Papildus – ārējo vērtētāju viedoklis (darba devēji, IZM, neatkarīgie vērtētāji) 21
  22. 22. Reforma dotu papildu finansējumu studiju kvalitātes uzlabošanai Studiju programmu akreditācija atbilstoši Ziemeļvalstu labās prakses standartiem Akreditācijas rezultātu publiskošana – studiju programmu tops Studiju programmu skaita būtiska mazināšana: ( 900+ < 500) Augstskolu skaita mazināšana: 56 20 Pieejamais papildus finansējums atlikušajām augstskolām: vismaz 30 miljoni eiro gadā Atlikušo valsts augstskolu pārvaldības centralizācija: nozaru ministrijas (VM, LM, utt.) IZM 22
  23. 23. 23 Valsts labklājība Izcilība biznesā Izcilība augstskolā

×