Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.
PĒTĪJUMA REZULTĀTI:
13%
Latvijas iedzīvotāju uzskata,
ka viņi izprot ekonomikas
norises valstī
32%
neko nezina par
norisēm...
42%
nezina, kādēļ
Latvijas Banka un
Eirosistēma regulē
naudas procentu
likmes
ZINĀŠANAS PAR MAKROEKONOMIKU:
Jaunieši ir inf...
PRODUKTIVITĀTE:
Zināšanas motivē jaunu zināšanu apguvi
NEVIS VAIRĀK
GUDRĀK,
35%
domā, ka lielāku algu pelnījis
tas, kurš n...
43% uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji ar savu naudu
rīkojas neapdomīgi un spontāni ar savu naudu
ILGTERMIŅA SAIMNIEKOŠANA:
...
VALSTS FINANŠU PRATĪBA:
60% vs. 24% iedzīvotāju atzīst,
ka izvēlētos valsts budžetu
ar uzkrājumu
60%
62% norāda, ka laikos...
respondentu uzskata, ka Latvijas
iedzīvotāji domā par nākamajām
paaudzēm, plānojot savus tēriņus
uzskata, ka īsteni turīgs...
38%
gan par
personīgajiem, gan valsts
budžeta plānošanas
jautājumiem
16%
par privātpersonas
finanšu jautājumiem
12%
par val...
No sprīdīšiem par saimniekiem - iedzīvotāju zināšanas par naudu
No sprīdīšiem par saimniekiem - iedzīvotāju zināšanas par naudu
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

No sprīdīšiem par saimniekiem - iedzīvotāju zināšanas par naudu

8,447 views

Published on

Secinājumi no 2017. gada nogalē veiktās iedzīvotāju aptaujas par viņu zināšanām un rīcību ar naudu. Prezentēti 02.02.2018., Latvijas Bankas izglītojošās programmas "No sprīdīšiem par saimniekiem" izziņošanas pasākumā.

Published in: Education
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No sprīdīšiem par saimniekiem - iedzīvotāju zināšanas par naudu

  1. 1. PĒTĪJUMA REZULTĀTI: 13% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņi izprot ekonomikas norises valstī 32% neko nezina par norisēm ekonomikā 56% cenšas sekot līdzi, bet pilnībā neizprot Pētījums apstiprina jau iepriekš veiktus pētījumus par iedzīvotāju personīgo finanšu pratību: • mūsu zināšanas ir labākas, nekā praktiskā rīcība • zinām, kā vajadzētu rīkoties, taču uzskatām, ka gan valsts, gan iedzīvotāji rīkojas īstermiņa finanšu mērķu vadīti ESAM TIKAI PUSCEĻĀ NO SPRĪDĪŠIEM UZ SAIMNIEKIEM Nacionāli reprezentatīva Latvijas sabiedrības aptauja, n= 1'023 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, 2017.gada novembris.
  2. 2. 42% nezina, kādēļ Latvijas Banka un Eirosistēma regulē naudas procentu likmes ZINĀŠANAS PAR MAKROEKONOMIKU: Jaunieši ir informētāki un zinošāki nekā citu vecuma grupu pārstāvji 20% uzskata, ka % likmes būtu jāceļ, kad ekonomika strauji kāpj 20% zina, kas nodrošina to, lai starpbanku maksājumi notiktu savlaicīgi un droši Vairāk nekā 30% respondentu nav viedokļa šajos jautājumos ZINĀŠANU LĪMENIS KRIETNI JĀCEĻ Nacionāli reprezentatīva Latvijas sabiedrības aptauja, n= 1'023 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, 2017.gada novembris.
  3. 3. PRODUKTIVITĀTE: Zināšanas motivē jaunu zināšanu apguvi NEVIS VAIRĀK GUDRĀK, 35% domā, ka lielāku algu pelnījis tas, kurš nes vislielāko peļņu 21% gatavi apgūt papildus prasmes, lai saņemtu vairāk 16% uzskata ka lielāka alga tam, kurš strādā visvairāk 16% uzskata ka lielāka alga tam, kurš strādā visgrūtāko darbu 31% uzskata, ka no pašiem nekas nav atkarīgs, jo visu nosaka darba devējs 33% liela darba apjoma gadījumā gatavi strādāt ilgāk, nevis ieviest efektīvus darba uzlabojumus JĀMĀCĀS STRĀDĀT Nacionāli reprezentatīva Latvijas sabiedrības aptauja, n= 1'023 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, 2017.gada novembris.
  4. 4. 43% uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji ar savu naudu rīkojas neapdomīgi un spontāni ar savu naudu ILGTERMIŅA SAIMNIEKOŠANA: 31% uzkrājumi ir pāris mēnešalgu apmērā 48% dzīvo no algas līdz algai 26% jauniešu atzīst, ka pietrūkst disciplīnas uzkrājumu veidošanai senioru grupā (>65 g.) 7% atzīst disciplīnas trūkumu uzkrājumu veidošanai 43% iedzīvotāju atzīst, ka vēlamais uzkrājumu apjoms būtu vairāk nekā pāris mēnešalgas Disciplīna uzkrājumu veidošanā nāk līdz ar gadiem: JĀMĀCĀS UN JĀPRAKTIZĒ Nacionāli reprezentatīva Latvijas sabiedrības aptauja, n= 1'023 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, 2017.gada novembris.
  5. 5. VALSTS FINANŠU PRATĪBA: 60% vs. 24% iedzīvotāju atzīst, ka izvēlētos valsts budžetu ar uzkrājumu 60% 62% norāda, ka laikos, kad ekonomika aug, daļu ienākošo nodokļu atliktu rezervei 62% 32% uzskata, ka valstij būtu jāprot saimniekot bez parādiem 32% 28% uzskata,ka aizņemšanās pieļaujama tikai krīzes situācijās 28% Tikai 6% respondentu uzskata, ka valsts rīcība ar budžetu ir bijusi pārdomāta uz ilgtermiņa attīstību balstīta 6% IEDZĪVOTĀJI VĒLAS, LAI VALSTS BALSTĪTOS UZ ILGTERMIŅA MĒRĶIEM Nacionāli reprezentatīva Latvijas sabiedrības aptauja, n= 1'023 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, 2017.gada novembris.
  6. 6. respondentu uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji domā par nākamajām paaudzēm, plānojot savus tēriņus uzskata, ka īsteni turīgs cilvēks ir tas, kurš atstājis mantojumu nākamajām paaudzēm ILGTERMIŅA SAIMNIEKOŠANA: 7% 19% VAI DOMĀJAM PAR NĀKAMAJĀM PAAUDZĒM? Nacionāli reprezentatīva Latvijas sabiedrības aptauja, n= 1'023 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, 2017.gada novembris.
  7. 7. 38% gan par personīgajiem, gan valsts budžeta plānošanas jautājumiem 16% par privātpersonas finanšu jautājumiem 12% par valsts finanšu jautājumiem 2/3 respondentu uzskata, ka iedzīvotāju zināšanas par ekonomiku būtu jāceļ: ZINĀŠANAS: PA PUSEI LABAS 38% 16% 12% Nacionāli reprezentatīva Latvijas sabiedrības aptauja, n= 1'023 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, 2017.gada novembris.

×