Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas loma

8,213 views

Published on

Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu

Published in: Economy & Finance
  • Manuprāt aizdevums biznesam ir ātrākais veids ka paplašināt biznesu un veikt tā izaugsmi. Citi veidi arī ir ļoti efektīvi, bet aizņem lielāku laiku. https://www.cityfinances.lv/rekinu-finansesana/
       Reply 
    Are you sure you want to  Yes  No
    Your message goes here
  • Be the first to like this

Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas loma

  1. 1. PREZENTĀCIJAS NOSAUKUMS Baiba Traidase LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS BUDŽETS UN FISKĀLĀS POLITIKAS LOMA Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste 20.08.2015.
  2. 2. SATURS 2 IZPILDE 2015 Plāns un fakts PROGNOZE 2016 Nominālā / strukturālā bilance, parāds. Vai situācija kļūst dramatiska? FISKĀLĀ DISCIPLĪNA Kādēļ nepieciešama? Kas ir strukturālā bilance un kā to aprēķina? Kontroles un soda mehānismi. Aktuālās diskusijas ES līmenī
  3. 3. 3 IZPILDE 2015 flickr.com
  4. 4. TAUTSAIMNIECĪBAS RĀDĪTĀJI 2.0 : 0.7 4
  5. 5. NODOKĻU IEŅĒMUMI PIEAUG… Uzkrātie nodokļu ieņēmumi janvāris - jūlijs, gads pret gadu, % 4.6 3.8 5.2 5.5 4.2 4.3 0 1 2 3 4 5 6 KOPĀ PVN UIN Akcīze SAI IIN Jūlijs 5 Avots: Valsts kase
  6. 6. …BET KĀPUMS PALĒNINĀS… Uzkrātie nodokļu ieņēmumi uz ceturkšņu beigām un jūlijā, gads pret gadu, % 5.9 4.6 0 1 2 3 4 5 6 7 8 KOPĀ PVN UIN Akcīze SAI IIN 1.cet 2.cet Jūlijs 6 Avots: Valsts kase
  7. 7. …UN NESASNIEDZ PLĀNOTOS APJOMUS Uzkrātie nod. ieņēmumi, gads pret gadu, % 4 5 6 4 4 0 1 2 3 4 5 6 7 8 1.cet 2.cet Jūlijs Uzkrātie nod. ieņēmumi jūlijā pret plānu, milj. eiro un % Nodoklis Izpilde pret budžeta plānu, milj. EUR Izpilde pret budžeta plānu, % UZKRĀTIE NODOKĻI, t.sk. -27.1 99.3% PVN -37.7 96.6 UIN -4.9 97.8 Akcīzes nodoklis +11.7 102.7 SAI -3.6 99.7 IIN +0.8 100.1 7 Avots: Valsts kase, VID administrēto nodokļu un nenodokļu ieņēmumu pārskats Avots: Valsts kase, VID administrēto nodokļu un nenodokļu ieņēmumu pārskats
  8. 8. KOPBUDŽETA BILANCE SLIKT(ĀK)A… 8 VKKB uzkrātā bilance janvāris-jūlijs, milj. eiro 80 276 265 258 218 132 0 50 100 150 200 250 300 -6,000 -4,000 -2,000 0 2,000 4,000 6,000 2014 V VI VII 2015 V VI VII Izdevumi Ieņēmumi Bilance (labā ass) Avots: Valsts kase, Finanšu ministrija
  9. 9. 12.5 6.2 -5.6 7.6 3.9 3.7 7.0 8.0 0.2 3.5 -1.6 4.6 Kapitālie izdevumi Uzturēšanas izdevumu transferti Kārtējie maksājumi ES budžetā Sociālie pabalsti Subsīdijas un dotācijas Procentu izdevumi Preces un pakalpojumi Atlīdzība Ārvalstu finanšu palīdzība Pašu ieņēmumi Nenodokļu ieņēmumi Nodokļu ieņēmumi VKKB izpildes izmaiņas janvāris-jūlijs, gads pret gadu, % 9 Avots: Valsts kase, Finanšu ministrija …JO IZDEVUMI AUG STRAUJĀK 2015/2014 I- VII Ieņēmumi +3.6% Izdevumi +6.6%
  10. 10. VĀJĀKAIS POSMS = VALSTS PAMATBUDŽETS 236 172 77 29 16 5 99 57 55 33 30 3 Valsts kons.budž. Pamatbudžets Speciālais budžets Pašvaldību kons. budž. Pamatbudžets Speciālais budžets 2014 2015 NB: Pašvaldībām tiek garantēti IIN ieņēmumi plānotajā apmērā 10 Uzkrātā apakšbudžetu bilance, janvāris-jūlijs, milj. eiro Avots: Valsts kase
  11. 11. BUDŽETA RISKI 2015. GADĀ • Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi budžetā; • Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu kavēšanās; • Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem; • Budžeta pensiju izdevumi; • IIN ieņēmumu garantija pašvaldībām. • Procentu izdevumi; • Daļa “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” varētu tikt atbrīvota 4Q2015; • Prezidentūras ietaupītie līdzekļi; • 2. ceturkšņa makroekonomikas dati. Negatīvie Pozitīvie 11 -1.0 > -1.46 > -1.54
  12. 12. 12 flickr.com PROGNOZE 2016
  13. 13. PROGNOŽU IETVARS 3 : 2 : 1 13
  14. 14. -1.0 -0.7 -1.4 -1.5 -1.4 -2 -1.5 -1 -0.5 0 2013 2014 2015* 2016* Budžeta mērķis Budžeta prognoze EK LB Vispārējās valdības budžeta nominālā bilance, izpilde un novērtējums (% no IKP, EKS`2010) * prognoze Avots: European Commission spring 2015 forecasts, FM materiāli, LB prognozes BUDŽETA PROGNOZE
  15. 15. 15 Sākuma gads IZDEVUMI 2015 2016 KOPĀ 74.2 + pieaugums 2015 Ģimenes valsts pabalsta (EUR 11.38) palielināšana par otro un nākamajiem bērniem (EUR 22.76 un EUR 34.14) 28.9 2015 Demogrāfijas veicināšanas pasākumi: bērnu kopšanas pabalstu reforma: - personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam – EUR 171 (no EUR 100); - personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz 2 gadiem – EUR 42,69 18.0 2015 Slimības, maternitātes, paternitātes un bezdarbnieku pabalstu “griestu” atcelšana* 28.32015 Pabalsts Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo ģimenēm (no EUR 85 uz EUR 100) 2015 Bez apgādības palikušo, invalīdu kopšanas, ar celiakiju sirgstošos bērnu u.c. sociālo pabalstu un programmu paplašināšana * 2014 “griesti”: • maternitātes pabalsts: 32,75 EUR un 50 procentus no piešķirtā pabalsta summas, kas vienā kalendāra dienā pārsniedz 32,75 EUR; • slimības lapa, bezdarbnieka pabalsts: 16,38 EUR un 50 procentus no piešķirtā pabalsta summas, kas vienā kalendāra dienā pārsniedz 16,38 EUR; SOCIĀLIE IZDEVUMI PIEAUG
  16. 16. 16 Sākuma gads IEŅĒMUMI 2016 KOPĀ -34.5 2016 IIN likmes samazināšana par 1pp (23% uz 22%) -60.2 2016 VSAIO iemaksu palielināšana 2. pensiju līmenī no 5% uz 6% (neto) -60.3 2016 Maksājumu par valsts kapitāla izmantošana saglabāšana augstā līmenī (90% 2015.gadā pret 80%/70% plānotajiem; 70% 2016. gadā pret 27% plānotajiem) 55.5 2016 Akcīzes nodokļa izmaiņas 9.4 2016 Ēnu ekonomikas mazināšana 52.6 2016 Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtības maiņa un atvieglojumu palielināšana -31.5 IEŅĒMUMI MAZINĀS
  17. 17. BUDŽETA RISKI 2016. GADĀ • Zemāka ieņēmu bāze • Jaunās politikas iniciatīvas • Aizsardzības izdevumi • Augstāki sociālie izdevumi • ES fondu līdzfinansējums • Makroekonomiskie riski • Procentu izdevumi; • Makroekonomiskie riski Negatīvie Pozitīvie 17 -1.4 > ?
  18. 18. BRĪVU BUDŽETA LĪDZEKĻU ŠOBRĪD NAV 18 Milj. eiro % no IKP Bilances mērķis -258.7 -1.0 Bilances prognoze -355.4 -1.4 Fiskālā telpa -96.8 -0.4 Pieļaujamā un sagaidāmā nominālā bilance 2016. gadā IEŅĒMUMI? IZDEVUMI?
  19. 19. 19 NEVIS: kur atrast 100 milj. eiro? BET: kāpēc sagaidāmais budžeta deficīts ir par lielu? politico.com
  20. 20. DEFICĪTS VIENU GADU NAV PROBLĒMA… -0.7% -10% 0% 10% 20% 30% 40% 50% Ieņēmumi Izdevumi Budžeta bilance 20 Vispārējās valdības sektora galvenie rādītāji, % no IKP Avots: CSB
  21. 21. … UN PARĀDU VAR AUTĻAUTIES, JA IR IZAUGSME + DEMOGRĀFIJA 12% 40% 0.0 2.0 4.0 6.0 8.0 10.0 12.0 0% 10% 20% 30% 40% 50% 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Billions Milj. eiro % no IKP 21 Vispārējās valdības parāds Avots: CSB, Valsts kase
  22. 22. 22 2016 DEFICĪTS 1 MILJARDA APMĒRĀ? 259 97 64 76 547 0 200 400 600 800 1000 Jaunās politiskās iniciatīvas Sociālās sistēmas izmaiņu priekšlikumi Aizsardzības papildu finansējums Sagaidāmais budžeta deficīts Budžeta deficīta mērķis % no IKP 1% 1.4% 1.6% 1.9% 4.0% Miljoni eiro
  23. 23. PROCENTU:NOZARU FINANSĒJUMS 79 357 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 0 50 100 150 200 250 300 350 400 Milj. eiro % no IKP (labā ass) 23 Vispārējās valdības parāda apkalpošanas izdevumi (milj. eiro un % no IKP) * prognoze saskaņā ar Informatīvo ziņojumu “Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2016.-2018. gadā” ** saskaņā ar Valsts kases oficiālo mēneša pārskatu, 2015. gada janvāris – jūlijs 2015. gada valdības izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām** MEUR Aizsardzība 243 Sabiedriskā kārtība un drošība 461 Vides aizsardzība 192 Veselība 736 Atpūta, kultūra un reliģija 133 Izglītība 764 Sociālā aizsardzība 606
  24. 24. RISKANTA PARTNERA LIKMES 0 2 4 6 8 10 12 14 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 Latvija Vācija 24 10 gadu valsts vērtspapīru procentu likmes (%) Avots: ECB
  25. 25. Tomēr izdevumus gribās lielākus… Un nodokļus vēl mazākus… Kurš un kāpēc ir ierobežojis mūsu budžeta izvēles brīvību? 25
  26. 26. 26 FISKĀLĀ DISCIPLĪNA voxeurop.eu
  27. 27. KĀDĒĻ VAJADZĪGA FISKĀLĀ DISCIPLĪNA? 27 Drošība un attīstība
  28. 28. AKTUALIZĒJĀS KRĪZĒ 28 2012 Četru prezidentu ziņojums 2013 ES Stabilitātes un Izaugsmes pakts (1997, pārskatīts 2005; 2011-2013; 2015) + Pirmā ekonomikas pārvaldības pakotne (Sešpaka) (2011) + Otrā ekonomikas pārvaldības pakotne (Divpaka) (2013) 2013 LV Fiskālās disciplīnas likums Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas padome http://fdp.gov.lv
  29. 29. KONTROLĒJAMĀS VĒRTĪBAS UN MĒRĶI 29 o Nominālā bilance o Māstrihtas budžeta deficīta atsauces vērtību o EKS’2010 o Strukturālā bilance o LV mērķis SIP ietvarā: -1.0% o LV nacionālais mērķis: -0.5% o LV strukturālās bilances drošības slieksnis: -1.8% – mazinās uz 1.4% 2017. gadā o Parāda līmenis o Māstrihtas parāda atsauces vērtību o EKS’2010 > - 3 % > - 1% (-0.5%) > 60 %
  30. 30. KĀDĒĻ STRUKTURĀLĀ BILANCE? 30 Strukturālā bilance (SB) parāda fiskālās politikas lēmumu ietekmi uz budžetu, neitralizējot ekonomiskā cikla devumu Kā? Strukturālā bilance = nominālā bilance - cikliskā komponente - vienreizējie izdevumi Fiskālā telpa = SB prognoze – SB mērķis Kad? Plānojot vidēja termiņa budžetu (2016-2018), tiek aprēķināti strukturālās bilances MĒRĶI un sagaidāmā IZPILDE
  31. 31. 31 LV 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 VTM -0.5 -0.5 -0.5 -0.5 -0.5 -0.5 -0.5 + Pieļaujamās atkāpes no 2% uz 4% -0.5 -0.5 -0.5 0 no 4% uz 5% -0.25 -0.27 -0.27 0 no 5% uz 6% -0.29 -0.29 -0.29 0 = Jauns VTM -1.0 -1.0 -1.25 -1.06 -1.06 -0.79 -0.5 1. SOLIS: MAKSIMĀLĀS SB NOTEIKŠANA % no IKP
  32. 32. 2.SOLIS: MAKSIMĀLĀS NOMINĀLĀS BILANCES APRĒĶINS 32 Ja cikliskā komponente, kas aprēķināta pēc nacionālās un EK metodoloģijas, atšķiras par vismaz 0.5% (2016 par 0.7), SB mērķa noteikšanai tiek izmantots algoritms: lielākā nominālā bilance Kuru izvēlas? FM EK = jaunais VTM -1.06 -1.56 (1.0+0.56) + maksimāli pieļaujamās papildu strukturālās reformas* 0 0 + cikliskā komponente -0.1 0.6 + vienreizējie izdevumi 0 0 = maksimāli pieļaujamā nominālā bilance =-1.16 =-0.96 * EK vērtējumā ir pārsniegta SB drošības rezerve 1.8%, tātad atkāpi piemērot nedrīkst; maksimāli pieļaujamo atkāpes apmērs: 0.5% citu reformu gadījumā, pensiju reformai ierobežojuma nav 2016. gadā, % no IKP
  33. 33. % no IKP Lielākā nominālā bilance -0.96 - cikliskā komponente -0.1 - vienreizējie izdevumi 0 = SB mērķis = -0.9 (235.1 MEUR) SB mērķa noteikšana Sagaidāmā SB 33 % no IKP -1.4 Sagaidāmā nominālā bilance -0.1 - cikliskā komponente 0 - vienreizējie izdevumi = -1.3 (329.3 MEUR ) = SB prognoze Fiskālā telpa 2016: -94.2 MEUR (0.4%) Strukt. reformu atkāpe 2016. gadā samazinās par 0.21pp 3. SOLIS: FISKĀLĀS TELPAS APRĒĶINS
  34. 34. 3. SOLIS: ALTERNATĪVA % no IKP -1.4 Sagaidāmā nominālā bilance -1.0 - Budžeta bilances mērķis = -0.4 = Fiskālā telpa Nominālās bilances mērķis Fiskālās telpas aprēķins 34 % no IKP Strukturālās bilances mērķis -0.9 + cikliskā komponente -0.1 + vienreizējie izdevumi 0 = Budžeta bilances mērķis = -1.0
  35. 35. NACIONĀLIE MĒRĶI VAR MAINĪTIES… -1.1 -0.9 -1.3 -1.5 -0.9 -1.0 -1.6 -1.4 -1.2 -1 -0.8 -0.6 -0.4 -0.2 0 2014 2015 2016 2017 Ikgadējie budžeta likumi Stabilitātes programma 2015-2018 (aprīlis) Vidēja termiņa budžeta ietvara likums 2016-2018 (augusts) 35 Strukturālās bilances mērķi 2015.-2017. gadam
  36. 36. …BET VĒRTĒ EIROPAS KOMISIJA 36 Vispārējās valdības strukturālā bilance (% no IKP, EKS`2010) * prognoze 0.0 -1.0 -1.6 -1.9 -2.2 0.0 -1.0 -1.4 -1.5 -1.3 -2.5 -2.0 -1.5 -1.0 -0.5 0.0 0.5 1.0 2012 2013 2014 2015* 2016* EK Vienreizējie izdevumi EK Ekonomiskā cikla ietekme EK Budžeta bilance EK Strukturālā bilance LV Strukturālā bilance (negatīvs cikls)
  37. 37. SEKAS NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANAI? 37 Fiskālās disciplīnas likums (FDL) 11. pants (4) Ja trīs gadu uzkrātā faktiskā novirze no bilances nosacījuma (-0.5) ir lielāka par 0.5, tad ietvara likuma projektā trešajam gadam minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci nosaka par 0,5% no IKP lielāku. 2014 + 2015. gads = 0.8pp 2017. gadā mērķis = 0%? FDL atruna (6) Koriģēšanu neveic, ja prognozētā iekšzemes kopprodukta un potenciālā iekšzemes kopprodukta starpība salīdzināmajās cenās ir negatīva LV negatīva cikliskā komponente (-0.1)
  38. 38. SEKAS EIROPAS LĪMENĪ? 38 Stabilitātes un Izaugsmes pakts (SIP) Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. un 126.pants nodrošina Stabilitātes un izaugsmes pakta tiesisko pamatu. Pakts nosaka fiskālo uzvedību divos līmeņos – preventīvā uzraudzība (nodrošina, lai fiskālā politika tiktu vadīta ilgtspējīgā veidā) un labošanās uzraudzība (nosaka pasākumus valstīm, kurām ir pārmērīgs deficīts). Dalībvalstīm zem preventīvās uzraudzības (preventive arm) Brīdinājums, rekomendācijas (2 līmeņi), eiro zonas dalībvalstīm - soda depozīts (līdz 0.2% no IKP) Dalībvalstīm zem labošanās uzraudzības (corrective arm) Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (angliski EDP); struktūrfondu un investīciju fondu ierobežojumi; eiro zonas dalībvalstīm – sods depozīta apmērā
  39. 39. VAI IESPĒJAMS MĪKSTINĀT? 39 Eiropas Komisijas vadlīnijas SIP noteikumu piemērošanai (2015) Akcentē "elastības" jeb tā saukto izaugsmi veicinošāku fiskālo nostāju, t.i., nosaka vairākas atkāpes iespējas no vidēja termiņa korekcijas soļiem (attiecībā uz valstīm, kuras vēl nav sasniegušas mērķi) vai atļaujot īslaicīgu novirzīšanos no mērķa (attiecībā uz valstīm, kuras jau to sasniegušas). Cikliskā klauzula… Sliktie / labie laiki
  40. 40. …PAMATOJOTIES UZ MATRICU 40 Ikgadējo korekcijas apmēri virzībai uz VTM matrica, % no IKP Avots: Vadlīnijas SIP noteikumu piemērošanai Making the best use of the flexibility within the existing rules of the Stability and Growth pact
  41. 41. ATKĀPES TURPINĀS 41 Investīciju klauzula Ieguldījumi Junkerplāna Investīciju fondā (European Fund for Strategic Investments (EFSI)) ir finanšu transakcija, tādējādi neietekmē budžeta bilanci (t.i. netiek ņemta vērā, vērtējot dalībvalsts fiskālo situāciju) Strukturālo reformu klauzula… Virzību uz mērķi drīkst palēnināt par strukturālo reformu apjomu Jean-Claude Juncker Eiropas Komisijas prezidents flickr.com
  42. 42. … STRUKTURĀLO REFORMU ROBEŽAS 42 Pieļaujamā ietekme uz budžetu un maksimālā atkāpe no mērķa Pensiju reformas gadījumā – nav ierobežojumu; citos - nedrīkst pārsniegt 0.5% no IKP Ierobežojumi, lai dalībvalsts kvalificētos strukturālo reformu atkāpei Dalībvalsts ir preventīvās uzraudzības līmenī; Nav pārkāpusi EK noteikto strukturālās bilances drošības rezervi Māstrihtas deficīta līmenim; Iesniedz plānu mērķa sasniegšanai uz perioda beigām (t+4); Maksimālā atkāpe no mērķa, piemērojot visas strukturālās reformas, nepārsniedz 1.5% no IKP (t gadā)
  43. 43. PROBLĒMA NR 1 = HIERARHIJA 43 ECOFIN Padome: SIP uzvedības kodekss (Code of Conduct of the SGP) Specifications on the implementation of the Stability and Growth Pact and Guidelines on the format and content of Stability and Convergence Programmes (3.09.2012) http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/code_of_conduct_en.pdf EIROPAS KOMISIJA: SIP elastības komunikācija (SGP Communication) Vadlīnijas SIP noteikumu piemērošanai Making the best use of the flexibility within the existing rules of the Stability and Growth pact (13.01.2015.) http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/2015-01- 13_communication_sgp_flexibility_guidelines_en.pdf
  44. 44. PROBLĒMA NR 2 = INTERPRETĀCIJA Padome Eiropas Komisija Strukturālo reformu definīcija Ņemt vērā tikai "ieviestas" un detalizēti izvērtējamas reformas (izņemt pensiju reforma) Pazīmes: i. nozīmīgas; ii. ilgtermiņā pozitīvi ietekmē budžetu; iii. detalizētas un identificējamas / ieviestas Arī plānotās, bet paziņotās reformas (iespējams atkāpties no Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra rosināšanas). Virzība uz mērķi “Labos laikus“ definē kā brīdi, kad izlaide pārsniedz potenciālo līmenī “Labie laiki”, kad izlaides starpība ir virs 1.5% Iespēja piemērot daudzas atkāpes (ne)virzībai uz mērķi Drīkst vienlaicīgi piemērot visas trīs atkāpes: strukturālo reformu gadījumu + ekonomiskā cikla atkāpe + investīciju atkāpe 44
  45. 45. REZULTĀTĀ 45 Sodu atliek EK nevar pierādīt, ka dalībvalsts nav veikusi efektīvu darbību Risks, ka fiskālā disciplīna kļūst vājāka Īrijas u.c. mazās dalībvalstis pieprasa vienādu attieksmi pret visām dalībvalstīm Tomēr… Vairākas dalībvalstis (īpaši NL, FI, DK, DE, SE, EE, arī LV) nav apmierinātas ar elastīgo SIP interpretāciju; Padomes juridiskais dienests ir paudis bažas par pretrunīgo interpretāciju. Šā gada oktobrī gaidāms jauns SIP Uzvedības kodekss.
  46. 46. KOPSAVILKUMS 46 IZPILDE 2015 Nodokļu ieņēmumi atpaliek no plāna par 27 milj. eiro; sagaidāmā budžeta izpilde būs sliktāka kā prognozēts PROGNOZE 2016 Tautsaimniecība attīstās labi, bet bilance par 100 milj. eiro pārsniedz mērķi; tiek pētītas iespējas izdevumu un ieņēmumu pusē; lielāks deficīts nozīmē lielākus procentu maksājumus FISKĀLĀ DISCIPLĪNA Latvijā ir divi budžeta bilances mērķi: nacionālais un EK; 2016. gadā ir risks pārkāpt noteikumus, kam var sekot struktūrfondu apturēšana un finanšu sods; ES līmenī redzami ilgtermiņa riski atliktu reformu un vājāku fiskālo noteikumu dēļ, tomēr “disciplīnas atbalstītāju alianse” joprojām stipra
  47. 47. 47

×