Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.
<ul><li>Matemātikas stundas vērtībradošā mācībvide </li></ul><ul><li>Ojārs Rode  </li></ul><ul><li>DU doktorants, Tautskol...
norise <ul><li>Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti </li></ul><ul><li>Terminoloģija </li></ul><ul><li...
Terminoloģija <ul><li>Izglītība  – personības veidošana atbilstoši tai videi, kurā indivīds ir ienācis. Tādu darbību kopum...
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas  skatījumā (1) <ul><li>Humānās pedagoģijas ...
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas  skatījumā (2) <ul><li>Humānās pedagoģijas ...
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas  skatījumā (3) <ul><li>Motivācija </li></ul...
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas  skatījumā (4) <ul><li>Iekšējā motivācija  ...
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas  skatījumā (5) <ul><li>Dzīves uzdevuma - dz...
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas  skatījumā (6) <ul><li>Dzīves uzdevuma - dz...
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas  skatījumā (7) <ul><li>Darbības  piemēri ne...
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas  skatījumā (8) <ul><li>Dzīves uzdevuma - dz...
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas  skatījumā (9) <ul><li>Dzīves uzdevuma - dz...
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas  skatījumā (10) <ul><li>Skolas uzdevums </l...
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas  skatījumā (11) <ul><li>Brīvība  Atbildība ...
Praktiskā daļā – Tautskola  <ul><li>Privāta mācībiestāde, pamatskola – dibinātājs biedrība Tautskola 99 Baltie zirgi; </li...
<ul><li>Pašregulācija </li></ul><ul><li>Laika limita noņemšana: </li></ul><ul><li>mācību stundai (plūstoša pāreja no viena...
Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā  Ieskaišu sistēma (3) <ul><li>  Skolas ieskaišu sistēma </li></ul><ul><li>…  ...
Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā  Ieskaišu sistēma (4) <ul><li>  ................................................
Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā  Ieskaišu sistēma (5)
Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā kopdarbs (6) ...................................................................
Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā vērtēšana (7) <ul><li>atzīmju sistēma - totalitārisms  (R.Hahele, 2006); </li...
Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā kopdarbs (8) <ul><li>Jaukta vecuma grupas (saimes) no 1.  - 9.kl. vai 1. – 4....
Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā Darbvietu izkārtojums (9)  <ul><li>Aplī </li></ul><ul><li>komunikācijai labvē...
Praktiskās daļas īpašie elementi klasē matemātikas dienās, kuru mērķis ir palīdzēt atrast katram savu būtību, atrast Dieva...
Dzīves koks <ul><li>Augsne – kultūras, sociālā, ekonomiska, dabas vide (ģimene, sēta, ciems, dzimtene utt.); </li></ul><ul...
Literatūra <ul><li>Beļickis Inārs  (2000) Vērtīborientētā mācību stunda. – R.: RaKa. 2000. </li></ul><ul><li>Hahele Rudīte...
Diskusija <ul><li>Kas ir brīvība?  </li></ul>
Līdzdalību konferencē atbalstīja ESF projekts  „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” (vienošanās...
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Vērtībveidojoša vide smiltene 2010

3,771 views

Published on

Vērtībveidojoša vide smiltene 2010, Drustu tautskola, Alternatīva izglītība

  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Vērtībveidojoša vide smiltene 2010

  1. 1. <ul><li>Matemātikas stundas vērtībradošā mācībvide </li></ul><ul><li>Ojārs Rode </li></ul><ul><li>DU doktorants, Tautskolas „ 99 baltie zirgi” vadītājs, matemātikas skolotājs </li></ul>ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” Vienošanās Nr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015
  2. 2. norise <ul><li>Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti </li></ul><ul><li>Terminoloģija </li></ul><ul><li>Humānās pedagoģijas izpratne </li></ul><ul><li>Motivācija (ārējā, iekšējā) </li></ul><ul><li>Dzīves uzdevuma - dzīves jēgas meklējums </li></ul><ul><li>pedagoga 1. uzdevums: jāapjēgt pašam sevi </li></ul><ul><li>pedagoga 2. uzdevums: palīdzēt atrast dzīves jēgu skolniekam </li></ul><ul><ul><li>pedagoga 3. uzdevums: attīstīt skolniekā nepieciešamās īpašības pašaktualizācijai </li></ul></ul><ul><li>pedagoga 4. uzdevums: audzināt būt gatavam dzīvi dzīvot </li></ul><ul><li>Skolas uzdevums </li></ul><ul><li>Brīvība Atbildība </li></ul><ul><li>Praktiskā daļā </li></ul><ul><li>Tautskola </li></ul><ul><li>Kopdarbs </li></ul><ul><li>Darbvietu izkārtojums </li></ul><ul><li>Pašregulācija </li></ul><ul><li>Skolas ieskaišu sistēma </li></ul><ul><li>Vērtēšana </li></ul><ul><li>Īpašie pasākumi skolēnu dzīves uzdevumu noskaidrošanā </li></ul><ul><li>Diskusija - tēma Brīvība </li></ul>
  3. 3. Terminoloģija <ul><li>Izglītība – personības veidošana atbilstoši tai videi, kurā indivīds ir ienācis. Tādu darbību kopums, kuru vektoru sākums meklējams ārpus indivīda (kultūra, vēsture, zināšanas, tradīcijas) ; </li></ul><ul><li>Vērtības – kaut kas tāds, kas ir kļuvis svarīgs indivīdam, tā orientieri dzīvē; </li></ul><ul><li>Vērtīborientācija – indivīda vērtību sistēma, kas atklājas konkrētā darbībā, attieksmēs (pedagoģijā tas ir vērtībizglītības galaprodukts) </li></ul><ul><li>Vērtībizglītība – vērtīborientācijas veidošanas process izglītojamam (parasti ar to saprot: «jādara tā, kā visi to dara»); </li></ul><ul><li>Vērtību mācīšana – vērtībizglītības teorētiskā komponente; </li></ul><ul><li>Vērtībvide, vērtībveidojoša vid e - skolas vides adaptācija (pielāgošana) - vērtībizglītības praktiskā komponente ; </li></ul><ul><li>Vērtībradošā, vērtībrodošā vide – vide, kurā indivīds atklāj sevī esošo, savai būtībai atbilstošo. </li></ul>
  4. 4. Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (1) <ul><li>Humānās pedagoģijas izpratnē </li></ul><ul><li>«Humānā pedagoģija ved skolnieku pa savas garīgās pasaules attīstības un pilnveidošanās ceļu, pa savas būtības un pienākuma apzināšanās ceļu ; pa labestības un mīlestības pavairošanas ceļu uz Zemes,» – (Šalva Amonašvili 2004, 9.lpp.) </li></ul><ul><li>Humānisms pedagoģijā - viss, kas vairo cēlsirdību, skaistumu, smalkāku kultūru (Gorelikova , 2006) ; </li></ul><ul><li>-visi brīvi; - visi spējīgi; -visi līdztiesīgi (Mitrofanova, 2006) </li></ul>
  5. 5. Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (2) <ul><li>Humānās pedagoģijas izpratnē </li></ul><ul><li>visi bērni ir apdāvināti - Cilvēks nāk pasaulē noteiktu uzdevumu veikšanai, ar tam atbilstošiem instrumentiem - noteiktiem psihiskiem, garīgiem un fiziskiem dotumiem ; </li></ul><ul><li>tāpēc viens no pedagoģijas uzdevumiem ir </li></ul><ul><li>skolotājam sadarbības procesā ar bērnu jāraisa viņā slēptie potenciāli, lai viņš varētu pašapliecināties; </li></ul>
  6. 6. Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (3) <ul><li>Motivācija </li></ul><ul><li>Ārējā motivācija </li></ul><ul><li>tās veidošanas varianti: </li></ul><ul><li>nostiprinot mācību saikni ar dzīvi (Симметрия, 2005), </li></ul><ul><li>matemātikas humanitarizācija ( Биневская, 2008) , </li></ul><ul><li>mācību dabiskošana (Сиротюк, 2005; Деревякина, 2005) - individuāli psihofizioloģisko īpatnību ievērošana (smadzeņu pusložu dominante, dzimumi, temperaments u.c.), vides faktoru ietekmes ievērošana (problēmas sabiedrībā, ģimenē, skolā; astronomiskie faktori u.c.) </li></ul><ul><li>Ārēji motivētai vērtīborientācijai īslaicīgs raksturs – tās pamatā situatīvas vērtības </li></ul>
  7. 7. Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (4) <ul><li>Iekšējā motivācija </li></ul><ul><li>evolūcijas „ritma likumu” noteikta - sinerģētika (Князева, 2010); </li></ul><ul><li>pašaktualizācijas nepieciešamības noteikta ( Maslow, 1968) </li></ul><ul><li>Iekšēji motivēta vērtīborientācija balstīta nemainīgās vispārcilvēciskās vērtībās un ir ilgtspējīga </li></ul><ul><li>Pašaktualizācija realizējama pašorganizējošās sitēmās – pašizpēte, pašvadība, pašvērtēšana, pašmācība u.c. </li></ul><ul><li>un ir personības dzīves jēgas nosacīta – pēc Gespera atklājama iegremdējoties zemākajos apziņas līmeņos: arhaiskajā, mītiskajā apziņā (Neville, 1999), </li></ul>
  8. 8. Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (5) <ul><li>Dzīves uzdevuma - dzīves jēgas meklējums </li></ul><ul><li>pedagoga 1. uzdevums: </li></ul><ul><li>Tikt skaidrībā pašam par sevi </li></ul><ul><li>Kāds ir mans dzīves uzdevums, mana dzīves jēga, misija? Vai esmu savā vietā? </li></ul><ul><li>Kā mani darbi saskan ar vārdiem (ar domām)? </li></ul><ul><li>Kā mainīt sevi, ja ir kas maināms? </li></ul>
  9. 9. Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (6) <ul><li>Dzīves uzdevuma - dzīves jēgas meklējums </li></ul><ul><li>pedagoga 2. uzdevums: </li></ul><ul><li>Palīdzēt bērniem atrast dzīves jēgu pašaktualizācijai </li></ul><ul><li>To var veikt: </li></ul><ul><li>Pētot indivīdu – vērojot, fiksējot, analizējot dotumus, īpatnības, patiku-nepatiku, motivētību u.c.; </li></ul><ul><li>Palīdzot bērnam pievērsties viņa iekšējai pasaulei (iegremdējoties zem. apziņas līmeņos) - pašizpēte, neverbālās nodarbības, intuīcijas attīstīšana u.c.; </li></ul><ul><li>Attīstot darba tikumu. </li></ul>
  10. 10. Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (7) <ul><li>Darbības piemēri neverbālām nodarbībām un prātošanai: </li></ul><ul><li>Sēdēšana, darba darīšana, pastaiga dabā, tās vērošana, klausīšanās un tamlīdzīgi klusumā; </li></ul><ul><li>Darbošanās mākslās, muzicēšana, dziedāšana, rotaļa, deja utt.; </li></ul><ul><li>Mākslas darbu aplūkošana (bilžu grāmatu), mūzikas klausīšanās utt.; </li></ul><ul><li>Meditācija – koncentrēšanās, vizualizācija; </li></ul><ul><li>Prātošanā: eksistenciālu jautājumu risināšana (esejas par sevi, pamatvērtībām, saikni ar citiem, vidi un tamlīdzīgi; atbilžu meklēšana uz jautājumiem: kā man vajadzētu dzīvot, vai dzīvei ir jēga, kādēļ pastāv lietas ap mums un tamlīdzīgi; diskusijas; Dzīves stāstu studijas; dillemu (pretrunu) risināšana. </li></ul><ul><li>u.c. </li></ul>
  11. 11. Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (8) <ul><li>Dzīves uzdevuma - dzīves jēgas meklējums </li></ul><ul><li>pedagoga 3. uzdevums: </li></ul><ul><li>Nostiprināt un attīstīt nepieciešamās īpašības indivīda pašaktualizācijai ( pēc Sternberga (2003) ir nepieciešamas trīs lietas: spēcīgs un attīstīts intelekts (1), jaunrades spējas (2) un gudrība (3) . </li></ul><ul><li>intelekts (1) kā </li></ul><ul><li>spēja sasniegt savus dzīves mērķi, </li></ul><ul><li>spēja apzināties un izmantot savas īpašības, dotumus, </li></ul><ul><li>spēja veidot (atrast, pielāgot) pašrealizācijai atbilstošu vidi; </li></ul><ul><li>spēja kombinēt analītiskās, radošās un praktiskās iemaņas. </li></ul><ul><li>jaunrade (2) </li></ul><ul><li>Spēja ģenerēt idejas, spēju analizēt idejas un spēju praktiski realizēt. gudrība (3) </li></ul><ul><li>cenšanos kopīgam labumam </li></ul>
  12. 12. Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (9) <ul><li>Dzīves uzdevuma - dzīves jēgas meklējums </li></ul><ul><li>pedagoga 4. uzdevums: audzināt būt: </li></ul><ul><li>gatavam dzīvot dzīvi atbilstoši savai iekšējai motivācijai, kas rosināta dzīves mērķī (jēgā); </li></ul><ul><li>gatavam mīlēt to, ko dara; </li></ul><ul><li>gatavam ticēt sev – jāattīsta iekšējs spēks, lai pārvarētu šķēršļus; </li></ul><ul><li>gatavam pieļaut neskaidrības; </li></ul><ul><li>gatavam „aizkavētam iepriecinājumam” </li></ul><ul><li>gatavam neieslīgt kārdinājumos atiet, nedarīt - būt neatlaidīgam; </li></ul><ul><li>gatavam būt drosmīgam; </li></ul><ul><li>gatavam riskēt un uzņemties atbildību… </li></ul>
  13. 13. Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (10) <ul><li>Skolas uzdevums </li></ul><ul><li>Darboties kā vienam veselumam – ne tikai sadarbība visos līmeņos, bet kopā dzīvi dzīvojot </li></ul><ul><li>Būt sociālo attiecību skolai; </li></ul><ul><li>Būt vietai, kurā caur sadzīvi, kalpošanu, darbu, katrs meklē sevi un attīsta augstāk minēto īpašību kopumu; </li></ul><ul><li>Būt kopienai. </li></ul>
  14. 14. Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (11) <ul><li>Brīvība Atbildība </li></ul><ul><li>Brīvība ir saistāma ar Visa Veseluma apziņu , ar Sadarbību visos līmeņos un aspektos. </li></ul><ul><li>«Brīvība ir nepieciešams nosacījums dabīgai psihiskās enerģijas aktivitātei,…» (Gorelikova , 2006, 129.lpp.) </li></ul><ul><li>Izrietošie (šim brīdim aktuālie) uzdevumi: </li></ul><ul><li>nelietojot vardarbīgus līdzekļus meklēt līdzsvaru starp sabiedrības un indivīda interesēm; </li></ul><ul><li>atbrīvoties no formālisma; </li></ul><ul><li>atbrīvot skolotāju; </li></ul>
  15. 15. Praktiskā daļā – Tautskola <ul><li>Privāta mācībiestāde, pamatskola – dibinātājs biedrība Tautskola 99 Baltie zirgi; </li></ul><ul><li>Struktūrvienības: </li></ul><ul><li>Drustus tautskola; </li></ul><ul><li>Ikšķiles Brīvā skola </li></ul><ul><li>Darba pieredze – 17 gadi; </li></ul><ul><li>Bērnu skaits – 37; </li></ul><ul><li>Skolotāji – 11; </li></ul><ul><li>Meistari darbnīcās – 4; </li></ul><ul><li>Darba stils – pašregulējošs; </li></ul><ul><li>Pedagoģija - humānā </li></ul>
  16. 16. <ul><li>Pašregulācija </li></ul><ul><li>Laika limita noņemšana: </li></ul><ul><li>mācību stundai (plūstoša pāreja no viena veida nodarbībām uz citām, dotās situācijas nosacīta); </li></ul><ul><li>programmas apgūšanai (programmas apgūšanas ātrums atkarīgs no skolēna motivētības, dotumiem un nav stingri noteiktas laika robežas); </li></ul><ul><li>ieskaišu sistēma </li></ul>Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā darba stils (2)
  17. 17. Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā Ieskaišu sistēma (3) <ul><li>  Skolas ieskaišu sistēma </li></ul><ul><li>… mācību process tiek organizēts pēc ieskaišu sistēmas principa. Ieskaite ir apkopojošs rakstisks, mutisks vai cita veida pārbaudes darbs par attiecīgo tēmu vai tēmu kopumu; </li></ul><ul><li>Ieskaišu skaitu semestrī nosaka priekšmeta skolotājs; </li></ul><ul><li>Ieskaišu vērtējums kalpo par pamatu semestra atzīmes izlikšanai, savukārt semestra atzīmes – gada atzīmes izlikšanai…. ; </li></ul><ul><li>Nenokārtota ieskaite nav pamats skolēna nepārcelšanai nākošā klasē. Iepriekšējā klase tiek skaitīta par pabeigtu tikai pēc visu iepriekšējā klasē nepieciešamo ieskaišu saņemšanas; </li></ul><ul><li>Ieskaišu grāmatiņa ir oficiāls dokuments, kas apliecina skolēna pamatizglītības programmas apguves gaitu… </li></ul><ul><li>…… ... </li></ul>
  18. 18. Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā Ieskaišu sistēma (4) <ul><li>  .................................................................................. </li></ul><ul><li>izglītības iestādes nosaukums </li></ul><ul><li>  </li></ul><ul><li>skolnie...... </li></ul><ul><li>...................................................... </li></ul><ul><li>Vārds, uzvārds </li></ul><ul><li>4.- 6. klases </li></ul><ul><li>  </li></ul><ul><li>IESKAIŠU - ATZĪMJU </li></ul><ul><li>GRĀMATIŅA </li></ul><ul><li>   Grāmatiņā pavisam ......lpp </li></ul>
  19. 19. Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā Ieskaišu sistēma (5)
  20. 20. Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā kopdarbs (6) ....................................................................... Izglītības iestādes nosaukums ........................................................................... individuālā darba programma algebrā 7.klasē Vārds, uzvārds 1.temats. 6.kl. programmas atkārtošana (20 stundas) plānotie izpildes datumi........................................................... reālais izpildes datums................................................................. Apgūstamais Apgūstamās prasmes un praktiskais lietojums pašvērtējums Skolotāja vērtējums <ul><li>Parastās daļas un decimāldaļas. </li></ul><ul><li> … . </li></ul><ul><li>Prot: </li></ul><ul><li>saskaitīt, atņemt, reizināt dalīt </li></ul><ul><li>un kāpināt naturālā pakāpē racionālus skaitļus; </li></ul><ul><li>aprēķināt dotajam skaitlim apgriezto skaitli; </li></ul><ul><li>atrasta pretējo skaitli; </li></ul><ul><li>…… </li></ul><ul><li>  Izprot: </li></ul><ul><li>proporcijas lietojumu teksta uzdevumu risināšanā. </li></ul><ul><li>  </li></ul><ul><ul><li>  </li></ul></ul><ul><ul><li>  </li></ul></ul><ul><li>  </li></ul><ul><li>  </li></ul><ul><li>  </li></ul><ul><li>  </li></ul><ul><li>  </li></ul>
  21. 21. Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā vērtēšana (7) <ul><li>atzīmju sistēma - totalitārisms (R.Hahele, 2006); </li></ul><ul><li>skolēna pašvērtējums - iedarbīgākais virzītājspēks mācībās ( E.Krastiņa un A.Pipere, (2004); </li></ul><ul><li>svarīga pašrefleksija (I.Beļickis, 2000). </li></ul><ul><li>Bezatzīmju sistēma </li></ul><ul><li>Nav bezvērtējums (R.Hahele, 2006); </li></ul><ul><li>Mērķis: nepieļaut skolēnu salīdzināšanu (nedalīt skolēnus spējīgākos mazāk spējīgos) skolēns pats salīdzina savus sasniegumus laika gaitā; </li></ul>
  22. 22. Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā kopdarbs (8) <ul><li>Jaukta vecuma grupas (saimes) no 1. - 9.kl. vai 1. – 4.kl., 5.- 9.kl.; </li></ul><ul><li>Individualizēts darbs – katrs strādā ar savu programmu; </li></ul><ul><li>Darbs pāros; </li></ul><ul><li>Pašmācīšanās; </li></ul><ul><li>Pašvērtēšana; </li></ul><ul><li>Pašorganizēšanās </li></ul><ul><li>Sadarbība (skolotāja palīga loma); </li></ul>
  23. 23. Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā Darbvietu izkārtojums (9) <ul><li>Aplī </li></ul><ul><li>komunikācijai labvēlīgus apstākļus; </li></ul><ul><li>visi atrodas vienādās telpiskas pozīcijas; </li></ul><ul><li>līdztiesību; </li></ul><ul><li>tiešu acu kontaktu; </li></ul><ul><li>noņem barjeras; </li></ul><ul><li>labi viens otru redzam, dzirdam; </li></ul><ul><li>ergonomiskums. </li></ul>
  24. 24. Praktiskās daļas īpašie elementi klasē matemātikas dienās, kuru mērķis ir palīdzēt atrast katram savu būtību, atrast Dieva dāvanas: <ul><li>dziesma; </li></ul><ul><li>klusēšana; </li></ul><ul><li>koncentrēšanās uz iekšējiem procesiem; </li></ul><ul><li>Domāšana: </li></ul><ul><li>sevis apjēgsme - dzīves koks (augsne, saknes …. ziedi, augļi); </li></ul><ul><li>dzīves «lielo lietu» apcerēšana; </li></ul><ul><li>nakts sapņu pieraksti; </li></ul><ul><li>pozitīvās un negatīvās noskaņas izraisītāju konstatēšana; </li></ul><ul><li>savu stipro un vājo pušu apzināšana; </li></ul><ul><li>sava dzīves sapņa apcerēšana utt. </li></ul><ul><li>Darbs mākslās (pārmaiņus matemātikas priekšmeta apgūšanas laiki mijas ar darbu mākslas darbnīcās). </li></ul>
  25. 25. Dzīves koks <ul><li>Augsne – kultūras, sociālā, ekonomiska, dabas vide (ģimene, sēta, ciems, dzimtene utt.); </li></ul><ul><li>Saknes – mans dzīves pamatlietu redzējums (Dieva esamība, dzīvība un nāve, ļaunums – labestība, brīvība utt.); </li></ul><ul><li>Stumbrs – mana cilvēka koncepcija (kas ir cilvēks? Labs, ļauns utt.); </li></ul><ul><li>Zari – manas vērtības (paskaidrot kāpēc, kas man ir vērtība); </li></ul><ul><li>Ziedi – manas emocijas (vēlamas, nevēlamas); </li></ul><ul><li>Augļi – mani darbi, mana rīcība. </li></ul>
  26. 26. Literatūra <ul><li>Beļickis Inārs (2000) Vērtīborientētā mācību stunda. – R.: RaKa. 2000. </li></ul><ul><li>Hahele Rudīte (2006) Pašnovērtējums mācību procesā. – R.: RaKa. </li></ul><ul><li>Krastiņa E., Pipere A. (2004) Mācību sasniegumu pašvērtēšana. – R.:Raka (2004). </li></ul><ul><li>Neville B . (1999). Towards integrality: Gebserian Reflections on Education and Consciousness. Encounter: Education for Meaning and Social Justice, 12 (2), 4-20. </li></ul><ul><li>Maslow A. H . (1968). Toward a Psychology of Being. Litton Education Publishing. </li></ul><ul><li>STERNBERG R . J. (2003) WICS as a Model of Giftedness High Ability Studies, Vol. 14, No. 2, Carfax Publishing, December 2003 . </li></ul><ul><li>Амонашвили Ш.А . (2004) Почему не прожить нам жизнь героями духа. // Педагогический вестник Три ключа 8/2004. – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили. </li></ul><ul><li>Биневская, С., А . (2008) Воспитание ценностных качеств личности через содержание учебного материала на уроках математики. perspectiva . omsk . edu . ru / mat / binevskaja - ped -08. doc ; </li></ul><ul><li>Деревякина, Н., Ю. (2005) Методическая система дифференциации обучения математике с учетом особенностей темперамента школьников подросткового возраста : Дис. ... канд. пед. наук : 13.00.02 Волгоград, 2005 218 с. РГБ ОД, 61:06-13/357; </li></ul><ul><li>Сиротюк, А.,Л. (2005) Природосообразность обучения: дифференцированный или холистический подходы? //Народное образование. №1. 2005. С.117-124. </li></ul><ul><li>Симметрия , П . (2005) Эстетический потенциал уроков математики http://209.85.135.132/search?q=cache:qbsMWdWCx2gJ:sputnik.master-telecom.ru/ </li></ul><ul><li>Гореликова M.B . (200 6 ) Школьное образование как перспективная основа пути духовново развитияю // Педагогический вестник Три ключа, 9/2005 – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили. </li></ul><ul><li>Mитрофанова C.B. (2006) Индивидуальное обучение. // Педагогический вестник Три ключа, 10/2006. – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили. </li></ul><ul><li>Князева Е. (2010) НАУЧИСЬ УЧИТЬСЯ. http://spkurdyumov.narod.ru/knyazevalena33.htm ; </li></ul>
  27. 27. Diskusija <ul><li>Kas ir brīvība? </li></ul>
  28. 28. Līdzdalību konferencē atbalstīja ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” (vienošanās Nr. 2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015) Paldies par uzmanību!

×