Successfully reported this slideshow.
Your SlideShare is downloading. ×

Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016

Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
LAIKRAKSTA DIENA PIELIKUMS. ceturtdiena, 9. jūnijs, 2016
Nepārtraukta
izaugsme
Atklātība – viens no
biznesa ilgtspējības
s...
uzņēmēja diena CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 20162
Arvils Ašeradens,
Ministru prezidenta
biedrs, ekonomikas
ministrs
Uzņēmējdarb...
 CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 2016 3uzņēmēja diena
i, betdrosmenodrošinaatdevi
ņēmums Latvenergo. Enerģētikā pieņemtie lēmumi i...
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Advertisement

Check these out next

1 of 24 Ad

Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016

Download to read offline

Sadarbībā ar laikrakstu Diena veidotais izdevums par atbildīgu biznesu un 2016. gada Ilgtspējas indeksu.

Sadarbībā ar laikrakstu Diena veidotais izdevums par atbildīgu biznesu un 2016. gada Ilgtspējas indeksu.

Advertisement
Advertisement

More Related Content

Slideshows for you (16)

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility (20)

Advertisement

Recently uploaded (20)

Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016

  1. 1. LAIKRAKSTA DIENA PIELIKUMS. ceturtdiena, 9. jūnijs, 2016 Nepārtraukta izaugsme Atklātība – viens no biznesa ilgtspējības stūrakmeņiem 6. lpp. Apgūta prasme izaudzināt savu darbinieku pašu spēkiem 8. lpp. Ideju un pieredzes apmaiņa ir ļoti svarīga, uzskata a/s Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks 5. lpp.
  2. 2. uzņēmēja diena CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 20162 Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Uzņēmējdarbības vides ilgtspēja balstīta visu iesaistīto pu- šu atbildīgā rīcībā. Likumdevēja atbildība politikas veidošanā, uz- ņēmēju atbildība darbības īsteno- šanā un arī sabiedrības atbildīga attieksme produktu un pakalpo- jumu izmantošanā veicina kopē- jās biznesa vides veselīgumu un sociāli atbildīgu attīstību. Korporatīvā sociālā atbildība ir katra uzņēmuma iniciatīva, kam jābūt nevis fragmentāram, bet pastāvīgam pīlāram biznesa ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas pamatā. Vienlaikus jāapzinās, ka ikviens uzņēmums ir daļa no tās nozares, kurā tas darbojas, tāpēc katra konkrētā uzņēmuma snie- gums ietekmē un labās prakses gadījumos stiprina kopējo noza- res ilgtspēju. Makroekonomikas ietvarā no- zaru attīstības stratēģijām no- teikti ir jāiekļauj nozares ilgtspē- ju veicinoši faktori, kas ilgtermi- ņā likumsakarīgi rezultējas ar ko- pējo ekonomikas attīstības tem- pu kāpināšanu, produktivitātes veicināšanu un darba vietu vai- rošanu valstī.5 Ilgtspēja ir balstīta atbildīgā rīcībā Kārlis Šadurskis izglītības un zinātnes ministrs Viens no būtiskiem ilgtspējas aspektiem saistīts ar profesionā- lās izglītības un darba tirgus sim- biozi. Nenoliedzami patlaban mūsu prioritāte ir profesionālā izglītība, kas ietvertu darba vidē balstītas mācības. Mērķis ir no- drošināt to, lai profesionālās iz- glītības iestāžu audzēkņiem prakse notiktu apstākļos, kas ir tuvi tiem apstākļiem, kādi vi- ņiem būs, nonākot reālajā darba vidē. Gribu uzsvērt, ka jau tagad Latvijas profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra realitātē ir augstākā līmenī nekā sabiedrī- bas priekšstatos par to. Profesio- nālās izglītības jomā infrastruk- tūras līmenis nereti ir pat aug- stāks nekā darba devējiem. Ar novecojušu priekšstatu: «Kas tad ir profene? Nekas īpašs!» profe- sionālās izglītības iestādes zaudē potenciālos audzēkņus, bet Lat- vija zaudē potenciālus, izcilus amatniekos. Lai mainītu sabied- rības priekšstatus, nepieciešams ilgāks laiks nekā vajadzīgs tam, lai uzlabotu materiāli tehnisko bāzi. Lai priekšstatus mainītu, jāstāsta par labajiem profesionā- lās izglītības sistēmas piemēriem un par sasniegumiem. To apzi- noties, mēs daudz sadarboja- mies ar nozaru ekspertu pado- mēm. Darbs profesionālās izglī- tības un darba tirgus sasaistē ir intensīvs, ideju daudz, bet ideju realizēšana prasa laiku. 5 No skolas sola līdz darba videi Āris Žīgurs, Latvenergo galvenais izpilddirektors, valdes priekšsēdētājs Enerģētika savā būtībā ir ilgtermiņa nozare, tajā pieņem- tie lēmumi ir nozīmīgi vēl dau- dzām paaudzēm. Tātad risināju- miem, kādi āizmanto tās pilnvei- dei ražošanas un piegādes jomā, ir jābūt ar ilgtspējīgu domāšanu, par atskaites punktu ņemot ne- vis šodienu, bet rītdienu. Enerģētika ir arī nozare, kurā ir vienas no lielākajām investīci- jām, un investīciju atdeve un kal- pošana lietotāju interesēs jānod- rošina vismaz 50 gadu. Latvijas enerģētikā ilgtspējīga domāšana raksturo gan mūsu enerģētiķus, gan vēsturiski realizētos projek- tus, un tā ir galvenā vadlīnija modernizācijas un rekonstrukci- jas projektos. Pļaviņu hidroelek- trostacija, kas tikko atzīmēja 50. jubileju un tiek rekonstruēta ar mērķi vēl efektīvāk strādāt Latvi- jas nākotnes labā, ir viens no pie- mēriem, kas raksturo ne tikai ilgtspējīgu domāšanu, bet vēl jo vairāk – praktisku un reālu ilgt- spējīgu saimnieka rīcību. Uzņēmuma Latvenergo darbī- ba apliecina, ka ilgtspēja atstāj pozitīvu ietekmi uz finanšu rezul- tātiem, un tāpēc mēs arī citus uz- ņēmumus iedrošinām pievērsties ilgtspējai – ieguvumi būs gan pa- šam uzņēmumam, gan sabiedrī- bai. To, ka Latvenergo ir vadošais elektroenerģijas komersants Bal- tijā, lielā mērā nodrošina mūsu darbības politika, kurā integrēti ilgtspēju veicinoši faktori – ne ti- kai mūsu videi draudzīgās ražot- nes (Rīgas termoelektrostacijas un Daugavas hidroelektrostaci- jas), bet arī atbildība, ar kādu elektroenerģija tiek piegādāta klientiem. Mūsu panākumus no- saka nevis īstermiņa risinājumi, bet lēmumi ar ilgtermiņa atdevi, pat ja pieņemšanas brīdī tie nav plašā sabiedrībā populāri. Pie- mērs ir Rīgas termoelektrostaci- jas, kuru efektīvo darbību šogad, pasargājot sabiedrību no negai- dītiem elektroenerģijas cenu pī- ķiem, pozitīvi novērtēja pat ie- priekšējie skeptiķi. Tātad – ilgt- spēja prasa arī drosmi, bet dros- me nodrošina atdevi. Lielisks piemērs ekonomisko interešu un sociāli atbildīgas saimniekošanas apvienošanā ir zaļo obligāciju emisija – finansē- juma piesaisti nebūtu iespējams realizēt tik veiksmīgi bez spēcīga korporatīvās sociālās atbildības atbalsta. Savā būtībā šīs obligā- cijas ir vērstas uz ilgtspēju – do- dot iespēju tās iegādāties inves- toriem, kuri paši ir ieinteresēti ilgtspējā un ieņēmumi no tām tiek novirzīti zaļajos projektos. Vērtējot, vai saistībā ar ilgtspē- ju ieguvumi ir arī uzņēmuma re- putācijai, augstvērtīgu darbinie- ku piesaistē un profesionālāko darbinieku noturēšanā, jāsaka, visos uzņēmumos, pieņemot jau- nos darbiniekus, tiek uzdots jau- tājums – kāpēc izvēlējāties mūsu uzņēmumu? Uzņēmumā Latve- nergo visbiežāk dzirdētā darbi- nieku atbilde ir: «Drošība, stabili- tāte, laba reputācija, labas at- sauksmes no esošajiem darbinie- kiem.» Tas pierāda, ka mūsu dar- binieki ar savu pieredzi ir labākie ziņneši – arī tā ir ilgtspējas iz- pausme, iespējams, nozīmīgāka par saņemtajiem apbalvoju- miem. Lielākā daļa darbinieku savu izvēli ir izdarījuši motivēti un ilgtermiņā saista karjeru ar Latvenergo, savukārt mēs kā dar- ba devējs esam gandarīti par pro- fesionālu un rezultatīvu darbu – tā ir abpusēji izdevīga sinerģija. Par Ilgspējas indeksā ietverto korporatīvo sociālo atbildību jā- teic, šķiet, tie laiki, kad korporatī- vā sociālā atbildība bija kā spoža greznumlietiņa, ir pagājuši, un uzņēmumi, kuri nopietni un at- bildīgi īstenojuši savas sociālās atbildības programmas, to ir pa- cēluši jaunā līmenī. Arvien vairāk tiek realizētas ilgtermiņa aktivitā- Ilgtspējaprasa drosmi,b Ilgtspējas indeksa platīna grupā nemainīgi atrodas uzņēm Kristīne Miezīte- Zeltiņa, Rimi Latvia biznesa kontroles vadītāja Atbildīga attieksme pret vie- tējo kopienu, darbiniekiem un citām korporatīvās atbildības jo- mām sakņojas Rimi kā uzņēmu- ma stratēģiskajās prioritātēs. Tā ir daļa no Rimi kultūras un vērtī- bām, tas ir veids, kā mēs strādā- jam. Dalība ikgadējā Ilgtspējas in- deksā ir viens no instrumentiem, kā mēs varam mērīt savu sniegu- mu un arī progresu galvenajās jomās, un tās ir stratēģiskā plā- nošana, tirgus attiecības, darba vide un vietējā kopiena. Rimi Latvia Ilgtspējas indeksā pieda- lās jau sesto gadu pēc kārtas. Di- vus pirmos gadus mēs ierindojā- mies sudraba kategorijā, bet nu jau trīs gadus esam pabijuši zelta kategorijā. Ekspertu augstais no- vērtējums mūsu korporatīvās at- bildības stratēģijai un īstenota- jām aktivitātēm liecina par lielis- ku sniegumu tādās jomās kā vi- des aizsardzība, mērķtiecīgs ie- guldījums vietējās kopienas iz- augsmē un arī citās jomās. Tāpat piedalīšanās Ilgtspējas indeksā sniedz iespēju noskaidrot, kurās korporatīvās atbildības jomās savu sniegumu varam vēl vairāk pilnveidot. Lai nodrošinātu nepārtrauktu izaugsmi, Rimi meklē arvien jau- nas zināšanas un tehnoloģijas un pakāpeniski ievieš tās savā ik- dienas darbā. Ilgtermiņā tas ļauj daudz efektīvāk izmantot esošos resursus. Te varu minēt tādus vi- des aizsardzības un energoresur- su taupīšanas pasākumus kā vei- kalu automatizācijas sistēmu op- timizēšanas procesu, LED spul- džu izmantošanu mūsu veikau apgaismojumā,kombinētoauks- tumsistēmu izmantošanu un ir vēl arī citi pasākumi. Mūsu aprēķini liecina, ka videi draudzīga saimniekošana at- maksājas, jo laikā no 2009. līdz 2014. gadam energoresursu pa- tēriņš uz katru kvadrātmetru ir samazinājies par 12,8%. Neska- toties uz to, ka pēdējos gados at- vērti vairāki jauni veikali, palieli- Meklē jaunus risinājum Ilgtspējas indeksa platīna kategorijā tagad ierindojies pa 0 Rimi kā viens no lielākajiem Latvijas maz piegādātāju izglītošanā par korporatīvās atb Enerģētika ir viena no būtiskākajām ekonomikas nozarēm, tās attīstība nozīmē Latvijas drošību Laikraksta Diena pielikums www.diena.lv/uznemeja-diena Laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš Uzņēmēja Dienas redaktore Magda Riekstiņa Vāka foto - Aivars Liepiņš
  3. 3.  CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 2016 3uzņēmēja diena i, betdrosmenodrošinaatdevi ņēmums Latvenergo. Enerģētikā pieņemtie lēmumi ir nozīmīgi daudzām paaudzēm 0 «Tie laiki, kad korporatīvā sociālā atbildība bija kā spoža greznumlietiņa, pagājuši, un uzņēmumi, kuri nopietni un atbildīgi īstenojuši sociālās atbildības programmas, to pacēluši jaunā līmenī. Arvien vairāk tiek realizētas ilgtermiņa aktivitātes, no kurām atdeve būs nākotnē un ne tikai uzņēmumam, bet sabiedrībai un valsts ekonomikai,» uzsver Āris Žīgurs. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI umus un ievieš tos ikdienas darbā es pazīstamais tirdzniecības uzņēmums Rimi Latvia. Pilnveidošanās notiek nepārtraukti vijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem apzinās savu lomu savu patērētāju un īvās atbildības jautājumiem, uzsver Kristīne Miezīte-Zeltiņa. FOTO – kristaps kalns Videi draudzīga saimniekošana atmaksājas, jo no 2009. līdz 2014. gadam energoresursu patēriņš uz kvadrātmetru samazinājies par 12,8% tes, no kurām atdeve būs nākot- nē un ne tikai uzņēmumam, bet visplašākajā mērogā sabiedrībai un valsts ekonomikai. Viens no uzņēmuma Latve- nergo korporatīvās sociālās atbil- dības virzieniem ir eksakto un dabaszinātņu prestiža veicināša- na jauniešu vidē. No praktiskā viedokļa Latvenergo ir un būs va- jadzīgi speciālisti, tāpēc jau sav- laicīgi ieguldām talantos ar per- spektīvu redzēt viņus mūsu ko- lēģu vidū. Taču plašākā mērogā eksaktās zinātnes ir mūsu nākot- nes apdrošināšanas polise – enerģētika ir viena no būtiskāka- jām Latvijas ekonomikas noza- rēm, tās attīstība nozīmē arī Lat- vijas drošību, no kuras ieguvējs ir katrs valsts iedzīvotājs. Otrs būtisks virziens, kas tiešā veidā saistīts ar mūsu darbību, ir atbildība pret vidi – mēs ne tikai realizējam liela mēroga prog- rammas ar ievērojamu finansē- jumu Daugavas krastu uzturēša- nai un zivju resursu atjaunoša- nai, bet sekmējam to, ka atbalstā tiešā veidā iesaistās arī paši dar- binieki, piemēram, ārpus darba laika gatavojot zivju mākslīgā nārsta ligzdas. Un vēl – diez vai atradīsiet kādu elektromontieri, kurš savā praktiskajā ikdienas darbā nebūtu saskāries ar baltā stārķa aizsardzības programmu, stingri sekojot iekšējai politikai, kas ir jāievēro baltā stārķa un elektroenerģijas patērētāju sav- starpējas sadzīvošanas nodroši- nāšanai.5 nāta tirdzniecības un loģistikas platība, mūsu pašreizējais elek- troenerģijas patēriņš ir 2012. ga- da līmenī. Visas Rimi grupas vi- dei draudzīgo saimniekošanu apliecina pērnā gada jūnijā iegū- tais vides pārvaldības standarts ISO 14001. Rimi kā viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības uz- ņēmumiem apzinās savu lomu savu patērētāju un piegādātāju izglītošanā par dažādiem korpo- ratīvās atbildības jautājumiem. Lai motivētu mūsu piegādātājus pievērst arvien lielāku uzmanību korporatīvās atbildības princi- piem, 2014. gada izskaņā Rimi visās trijās Baltijas valstīs sāka ie- viest ilgtspējas pielikumus preču pirkumu līgumos ar piegādātā- jiem. Šis pielikums tika veidots uz Rimi Baltic grupas ilgtspējas pamata un iever dažādas prasī- bas ražotājiem un piegādātājiem par ražotāju un ražošanas meto- žu, veselības, ētiskajiem, kvalitā- tes, vides un citiem aspektiem. Kā sociāli atbildīgs uzņēmums Rimi sniedz nozīmīgu ieguldīju- mu arī vietējās kopienas iz- augsmēn ne tikai atbalstot dažā- das labdarības iniciatīvas, pie- mēram, Eņģeļi pār Latviju, Štā- biņš, Labestības diena un citas, bet arī izglītojot sabiedrību par veselīgu dzīvesveidu. Lai mudi- nātu Latvijas iedzīvotājus ēst ve- selīgāk un gatavot mājās, 2015. gadā tika prezentēts Rimi gardē- žu projekts. Tajā tādi Latvijā zi- nāmi pavāri un uztura speciālisti kā Mārtiņš Sirmais, Signe Meirā- ne, Inga Pūce un citi piedāvā ve- selīgu maltīšu receptes, kā arī sniedz padomus veselīgam dzī- vesveidam. Liels projekts ir Rimi bērnu maratons, kas sadarbībā ar Lattelecom Rīgas maratona organizatoriem šogad pārauga īpašā Rimi bērnu dienā. Šo ini- ciatīvu kā labāko pērnā gada kor- poratīvās atbildības projektu no- vērtēja Zviedrijas biznesa gada balvas žūrija. Tāpat Rimi meklē arvien jau- nus veidus, kā sekmēt darbinie- ku iesaisti. Tiek īstenotas dažā- das iniciatīvas, piemēram, Rimi Veselības mēnesis, dāvanas ilgga- dējiem darbiniekiem, labāka- jiem mēneša veikalu darbinie- kiem, notiek saliedēšanas pasā- kumi, kā arī organizējam dažā- dus veselīga dzīvesveida veicinā- šanas pasākumus. Mūsu rūpes par darbiniekiem novērtēja arī Latvijas Darba de- vēju konfederācijas Gada balvas žūrija, piešķirot Rimi Latvia bal- vu kā Labākajam darba devējam Latvijā 2015. gadā. 5
  4. 4. uzņēmēja diena CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 20164 Larss Panclafs, Ventspils nafta termināls ģenerāldirektors Mūsu uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) ir lielākais un tehnoloģiski modernākais naftas un naftas produktu pār- kraušanas uzņēmums Baltijā, tam ir īpaša darba specifika, kas prasa rūpīgu uzmanību visās uz- ņēmuma darbības jomās. (Jāpie- bilst, kaVNT savā ikdienas darbā nodrošina tranzīta pakalpoju- mus – naftas un naftas produktu pieņemšanu no cauruļvadiem, dzelzceļa vagonu cisternām un no tankkuģiem, to uzglabāšanu un pārkraušanu.) VNT Ilgtspējas indeksā pieda- lās jau ceturto gadu un dalības ietvaros veic pilnu uzņēmuma darbības izvērtēšanu pēc kate- gorijām, salīdzinot uzņēmuma rādītājus ar Ilgtspējas indeksa noteiktajām prasībām. Kopš 2006. gada, kad VNT va- dību pārņēma Vitol grupa, kas ir viens no lielākajiem uzņēmuma akcionāriem, esam cītīgi strādā- juši, lai uzlabotu uzņēmuma sniegumu atbilstoši augstāka- jiem nozares starptautiskajiem drošības un kvalitātes standar- tiem. Tikai kopīgs, ar pilnīgu at- devi veikts profesionāls koman- das darbs nodrošina konkurēt- spēju esošajā tirgus situācijā. VNT kopumā un es personīgi uzskatu, ka mūsdienās korpora- tīvā atbildība nav tikai frāze, tā viscaur atspoguļojas mūsu ikdie- nas darbībā. VNT, novērtējot sa- vu darbību pēc Ilgtspējas indek- sa noteiktajiem kritērijiem dažā- dajos aspektos, ir spējīgs izvirzīt jaunus mērķus un saskatīt to, kas būtu jāuzlabo. Izvērtējuma pro- cess palīdz atklāt tādas uzlabo- šanas iespējas, par kurām ikdie- nā neiedomājamies. Mums ir svarīgi sev pašiem definēt, ko mēs varam darīt labāk. VNT pār- stāv augstas kvalitātes standar- tus un iestājas par vērtībām, kas prasa spēju noturēt uzlikto lati- ņu nemainīgā vai augšupejošā lī- menī. Dalība Ilgtspējas indeksā nav vadības uzstādījums vai obligātā prasība uzņēmuma gada atskai- tē, tā ir uzņēmuma paša iniciatī- va, kas ir bijusi neatlaidīgu dar- binieku darba rezultāts. VNT vē- las dalīties pieredzē un parādīt, ka tieši korporatīvā atbildība ir daļa no ikdienas darba un tā nav skatāma atrauti no patstāvīgo pienākumu pildīšanas. Tā ir ik- viena mūsdienīga un ilgtspējīga uzņēmuma pamatvērtība. VNT nevar izmērīt dalību Ilgt- spējas indeksā noteiktā peļņas daļā vai apgrozījuma apjomu iz- teiksmē, tā ir uzņēmuma kultū- ra, kas izpaužas mūsu darbībā, attiecībās ar darbiniekiem un sa- darbības partneriem. Peļņa ir būtiska, bet ilgtermiņā, lai notu- rētu ietekmīga un dinamiska tir- gus segmenta pārstāvja pozīci- jas, mums jādomā par uzņēmu- ma kopējās vērtības stiprināša- nu, īstenojot mūsdienīgu uzņē- Ilgtspēja – daļa no uzņēmuma kultūr Tranzīta nozares uzņēmums – SIA Ventspils nafta termināls – atkal ierindojas Ilgtspējas indek 0 «VNT nevar izmērīt dalību Ilgtspējas indeksā noteiktā peļņas daļā vai apgrozījuma apjomu izteiksmē, tā ir uzņēmuma kultūra, kas izpau- žas mūsu darbībā, attiecībās ar darbiniekiem un sadarbības partneriem. Peļņa ir būtiska, bet ilgtermiņā, lai noturētu ietekmīga un dinamiska tirgus segmenta pārstāvja pozīcijas, jādomā par uzņēmuma kopējās vērtības stiprināšanu,» uzsver Larss Panclafs. PUBLICITĀTES FOTO Greiems Rasels, CEMEX izpilddirektors Baltijas valstīs, Somijā un Krievijā un SIA CEMEX valdes priekšsēdētājs Uzņēmums CEMEX izstrādā- jis savu ilgtspējas stratēģiju, kas integrēta uzņēmuma biznesa modelī un nodrošina, ka mūsu ikdienas aktivitātēs un lēmumu pieņemšanā tiek ņemti vērā ilgt- spējas mērķi. Savukārt mūsu darbības izvērtēšana pēc Ilgtspē- jas indeksa kritērijiem palīdz mums nodrošināt arvien jaunus uzlabojumus mūsu darbībā. Ilgtspējīga ražošana un darbība ir mūsu biznesa pamats. Ienākot Latvijā, CEMEX investēja vairāk nekā 275 miljonus eiro, lai uzbū- vētu Eiropā modernāko un videi draudzīgāko cementa rūpnīcu Brocēnos. Mūsu cementa klienti, it īpaši Zviedrijā un Somijā, augstu vērtē mūsu produktu ilgtspējas priekšrocības vides jomā, un šo klientu atbalsts un lojalitāte ir bū- tiska uzņēmuma rentabilitātei. Vērtējot, vai saistībā ar ilgtspē- ju ir ieguvumi uzņēmuma repu- tācijai un profesionālu darbinie- ku piesaistes jomā, jāteic, ir svarī- gi, ka uzņēmumi ievēro savus so- lījumus. Mūsu uzņēmuma darbī- bas modelim nepieciešama aug- sta līmeņa profesionalitāte, un mēs to sasniedzam, rīkojoties konsekventi, ētiski un izpildot dotos solījumus mūsu klientiem, vietējai kopienai un darbinie- kiem. Tas viss noteikti palīdz pro- fesionālu darbinieku noturēšanā, kas ir svarīgi jebkura uzņēmuma efektīvai un veiksmīgai darbībai. Mūsu darbinieki ir uzņēmuma panākumu atslēga, tāpēc mūsu mērķis ir veseli un laimīgi darbi- nieki, kuri pēc darba dienas var at- griezties pie ģimenes. Mēs esam pārliecināti, ka rūpes par drošību, klientiem, izcilību, komandas dar- bu un godīgumu palīdzēs sasniegt arvien labākus rezultātus. Vērtējot ilgtspējas devumu ko- munikācijā ar sadarbības part- neriem, jāteic, komunikācijai vienmēr jābūt atklātai un godī- gai. CEMEX apņemšanās veikt biznesu ilgtspējīgi, ētiski, droši un koncentrējoties uz klientiem nav tikai vārdi, bet mūsu visdzi- ļākā pārliecība. Ja tu rīkojies kon- sekventi un godīgi, arī sadarbība ar partneriem ir atklāta, uz sav- starpēju sadarbību balstīta un daudz produktīvāka. Tāpēc mums ilgtspējīga biznesa prakse noteikti palīdz komunikācijā ar sadarbības partneriem. Rūpējoties par darbiniekiem un sabiedrību, saudzējot resursus un veicinot valsts ekonomisko iz- augsmi, mēs savu pārliecību par ilgtspēju īstenojam ikvienā mūsu aktivitātē. Uzskatām, ka, daloties ar labo praksi un izvērtējot savu sniegumu Ilgtspējas indeksā, mēs veicinām gan savu, gan citu uz- ņēmumu izaugsmi. Tāpat esam pārliecināti, ka, veidojot un uztu- rot labas un atklātas attiecības ar iesaistītajām pusēm, mēs būvē- jam labāku nākotni. Lēmumu pieņemšanā tiek ņemta vērā ilgtsp Cemex sasniedzis Ilgtspējas indeksa platīna grupu. Ilgtspējīga biznesa prakse palīdz komunikācijā ar sadarbības pa 0 Mūsu darbinieki ir uzņēmuma panākumu atslēga, tāpēc mūsu mērķis ir veseli un laimīgi darbinieki, kuri pēc darba dienas var atgriezties pie ģimenes, teic Greiems Rasels. FOTO – vitālijs stīpnieks, db
  5. 5.  CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 2016 5uzņēmēja diena ūras ndeksa platīna grupā spēja bas partneriem Magda Riekstiņa Uzņēmums Augstsprieguma tīkls ieguvis Ilgtspējas čempiona titulu un Ilgtspējas indeksā ie- rindojas sudraba grupā. Mēs cenšamies uzņēmuma reputāci- ju noturēt augstā līmenī, uzsver a/s Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Kādai ar ilgtspēju saistītajai jomai pēdējā laikā esat pievēr- suši vislielāko uzmanību? Pieļauju, ka izaugsme, ko pa- rāda Ilgtspējas čempiona tituls, saistīta ar uzņēmuma pārveido- šanu, kas notika, sākot no pērnā gada 1. janvāra. Atbilstoši Sa- biedrisko pakalpojumu regulē- šanas komisijas lēmumam fak- tiski notika divu uzņēmumu ap- vienošana, pie mums pārnākot darbiniekiem no uzņēmuma Latvijas Elektriskie tīkli. Iepriekš mūsu uzņēmumā bija apmēram 70 darbinieku, tagad ir aptuveni 520. Mūsu uzņēmums ir mainī- jies, lai gan pamatā uzņēmuma esošā atbildība saglabājusies – mēs atbildam par elektrības pār- vades sistēmas funkcionalitāti, attīstību, energosistēmas drošu- ma kritēriju izpildi un Latvijas energosistēmas vadību kopumā. Jūsu uzņēmums darbojas jo- mā, kurā darba drošība ir ļoti būtiska. Kā vērtējat visos līme- ņos strādājošo izpratni par dar- ba drošību un tehniskos drošī- bas risinājumus – viss ir ideāli? Nekad viss nav ideāli. Mūsu uzņēmuma specifika saistīta ar augsta sprieguma elektroiekārtu jomu, līdz ar to ir ļoti nopietnas prasības pret darba drošību, un vēl jo vairāk tāpēc, ka darbos ie- saistīts ne tikai mūsu personāls, bet arī personāls no citiem uzņē- mumiem, kas sniedz pakalpoju- mus gan būvniecībā, gan dažā- dos citos darbos. Mēs cenšamies pārņemt labāko pieredzi no ār- valstu kolēģiem, un informācijas apmaiņa notiek nepārtraukti. Vairāk pilnveidojumu nepie- ciešams tehnoloģiju moderni- zēšanas vai darbinieku izglīto- šanas aspektā? Gan tehnoloģiju jomā, gan darbinieku izglītošanā. Diemžēl prakse rāda, elektrotraumas bie- žāk gūst tieši pieredzējušie dar- binieki, nevis iesācēji, jo iesācē- jiem parasti ir respekts pret teh- noloģijām un pret darba vides si- tuāciju, savukārt cilvēki, kuri strādā jau gadiem, dažbrīd ieiet rutīnā, nepievērš darba drošībai tik lielu uzmanību, kā jāpievērš, un rezultātā problēmas rodas. Daudzi uzņēmēji – arī no jūsu nozares – teikuši, ka sastopas ar strādājošo trūkuma problē- mu. Kāda ir situācija jūsu uzņē- mumā? Visbūtiskākais faktors darbi- nieku piesaistē ir uzņēmuma re- putācija. Mēs cenšamies uzņē- muma reputāciju noturēt augstā līmenī. Ja uzņēmumam ir laba reputācija, ja par uzņēmumu ir priekšstats kā par labu darba de- vēju, tad darba tirgū iespējams atrast labus darbiniekus. Pro- tams, notiek darbinieku staigā- šana no mūsu uzņēmuma pie ci- ta nozares darba devēja, bet ar to, ka no darbinieku staigāšanas pilnībā izvairīties nevarēs, jārē- ķinās ikvienam darba devējam. Mēs sekojam procesiem nozares darba tirgū, analizējam notieko- šo no atalgojuma līmeņa un dar- binieku motivācijas viedokļa un vērtējam, ko varam uzlabot, lai varētu piesaistīt un noturēt kva- lificētus darbiniekus nepiecieša- majā skaitā. Līdz šim mums iz- devies ieinteresēt un noturēt kvalificētus darbiniekus, bet ne- noliedzami darba devējam par reputāciju darba tirgū jādomā katru dienu. Kā veidojas sadarbība ar iz- glītības iestādēm? Mēs sadarbojamies gan ar Rī- gas Tehnisko universitāti, gan ar Latvijas Lauksaimniecības uni- versitāti, gan ar tehniskajām ko- ledžām. Studentiem jāiet praksē, un mūsu uzņēmumā praktikanti tiek apmācīti. Turklāt ir mūsu darbinieku vidū cilvēki, kuri pie- strādā izglītības iestādēs kā mā- cībspēki. Jāuzsver, mūsu darbi- nieku vidū ir liels tehnisko zināt- ņu doktoru skaits, un viņi var dot savu pieredzi studentiem. Mēs arī atbalstām tādu studentu dar- bu, kam ir ievirze mūsu uzņē- muma specifikā, izstrādi. Vairāku nozaru uzņēmēji pauduši viedokli, ka izglītības sistēma nesagatavo nepiecieša- mos speciālistus pietiekamā skaitā. Kāds ir jūsu viedoklis? Uzskatu, ka mūsu nozarē izglī- tības iestādes sagatavo pietieka- mu jauno speciālistu skaitu. Tur- klāt ir darbinieki, kas sāk strādāt pie mums par montieriem, bet paralēli darbam mūsu uzņēmu- mā gatavi studēt specialitātē un profesionāli izaug par inženie- riem. Mūsu uzņēmums nereti fi- nansiāli atbalsta darbinieku stu- dijas, tiesa gan, ar nosacījumu, ka darbinieks noteiktu laiku tur- pina darbu pie mums. Manu- prāt, tā ir laba motivācijas sistē- ma darbiniekiem, jo tie, kuri vē- las, var apvienot darbu ar studi- jām tieši savā specialitātē un, pa- augstinot profesionālo kvalifikā- ciju tieši mūsu nozarē, dot ino- vatīvu ieguldījumu uzņēmumā. Ilgtspēja saistīta arī ar atbil- dību pret vidi. Kā vērtējat iz- pratni par to Latvijas sabiedrī- bā kopumā? Domāju, ka laika gaitā cilvēki aizvien vairāk sajutīs paši savas rīcības un savu izvēļu ietekmi uz vidi, piemēram, pieaugot elek- trotransporta proporcijai trans- porta līdzekļu vidū, cilvēki saju- tīs svaiga gaisa efektu pilsētās. Ja 90% braucēju pilsētā pārvietotos ar elektromobiļiem, gaiss pilsētā nenoliedzami kļūtu tīrāks un katrs to reāli sajustu. Ja pieņe- mam, ka pēc gadiem 20–40 transporta sistēma mainīsies un elektromobiļi tiks lietoti plašāk nekā patlaban, cilvēki redzēs, ka paši ar savām darbībām un izvē- lēm sakārtojuši apkārtējo vidi. Latvijā prognozējat elektrī- bas patēriņa kāpumu vai kritu- mu? Latvijas energosistēma ir tik maza, ka, ienākot kādam vērie- nīgam, elektrību lielos apjomos tērējošam uzņēmumam, kāds, piemēram, ir Liepājas metalurgs, tas var radīt tik lielu elektrības patēriņa kāpumu, ka uzreiz bū- tiski ietekmē elektroenerģijas tir- gu. Tas, lai vērienīgs uzņēmums ar lielu elektrības patēriņu Latvi- jā sāktu darbu, mazāk atkarīgs no energosistēmas, vairāk – no ekonomisko apstākļu kopuma. Tieši ekonomiskajai situācijai kopumā ir liela nozīme, lai radī- tu priekšnoteikumus energoie- tilpīga uzņēmuma darbības sāk- šanai mūsu valstī. 5 Galvenais – neapstāties un strādāt gudri 0 «Mēs esam starptautiskā vidē strādājošs uzņēmums, cieši sadarbojamies ar Lietuvu, Igauniju un Skandināvijas valstīm. Turklāt mēs kā pārvades sistēmas operators faktiski veicinām elektrības tirgus aktivitāti Latvijā,» uzsver Varis Boks. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI Līdz šim mums izdevies ieinteresēt kvalificētus darbiniekus, bet par reputāciju jādomā katru dienu muma vadības pieeju un izman- tojot labās prakses piemērus. Ilgtspējas indeksa anketas vēr- tē neatkarīgs ekspertu sastāvs, turklāt katrs no viņiem izvērtē noteiktu kritēriju kopumu. Pozi- tīvs novērtējums neapšaubāmi motivē visu VNT komandu un palīdz kopējiem spēkiem pie- ņemt jaunus izaicinājumus. Ideāli, ja uz skatuves saņemt bal- vu varētu doties visi VNT darbi- nieki, jo paveiktais ir komandas rezultāts. Mēs nepretendējam būt ideāli, bet vēlamies, lai VNT būtu darbavieta, uz kuru darbi- nieki dodas ar prieku un entuzi- asmu. Neraugoties uz to, ka ne- reti vietējā līmenī saskaramies ar izaicinājumiem, mēs pierādām, ka mums korporatīvā atbildība ir ikdienas darba sastāvdaļa. Tā kā VNT savā darbībā veic tiešu komunikāciju ne tikai ar pilsētas un valsts, bet arī starp- tautiska mēroga sadarbības partneriem, mums kā uzņēmu- mam ir būtiski, ka viņi apzinās mūsu centienus tiekties pēc sa- vas darbības uzlabošanas. Esam saņēmuši daudz pozitīvu at- sauksmju par VNT darbību arī starptautiskā sadarbības līmenī, kas mūsu uzņēmuma ir tikpat svarīgs novērtējums, kā saņemt apbalvojumu Ilgtspējas indeksa novērtējumā. Atzinība ietekmē VNT reputāciju ne tikai mūsu akcionāru, bet arī Sklientu un darbinieku acīs, tā ceļ mūsu pašapziņu. Es aicinu uzņēmējus piedalī- ties Ilgtspējas indeksā, tādējādi veicot uzņēmuma pašnovērtēju- mu. Šī ir lieliska iespēja uzzināt daudz jauna! 5 Esam gandarīti, ka ar CEMEX Iespēju fonda un citām iniciatī- vām varam sniegt savu ieguldī- jumu reģiona attīstībā un tādas dzīves vides izveidē, kurā labi jū- tas mūsu darbinieki un viņu ģi- menes. Arī mūsu darbinieki lab- prāt iesaistās dažādās aktivitātēs – vietējās kopienas iniciatīvu vērtēšanā atbalsta iegūšanai, Labdarības dienās, talkās, atkri- tumu šķirošanā, resursu taupīša- nā un citās aktivitātēs. Atbildība pret apkārtējo vidi ir tikai daļa no korporatīvās atbil- dības, jo ir arī citi, tikpat būtiski aspekti, piemēram, uzņēmuma ētika, darba apstākļi un atbalsts vietējai kopienai. CEMEX uzņē- mumā apvienojam visus šos as- pektus, ticot, ka mūsu klienti, vietējās kopienas un iekšējais darbības modelis iegūst no mū- su centieniem panākt labākos rezultātus jebkurā mūsu darbī- bas jomā. Izmantojot CEMEX globālo pieredzi un labās prak- ses piemērus, mēs nemitīgi uzla- bojam uzņēmuma sniegumu.5
  6. 6. Pieaugot konkurencei gan globāli, gan arī vietējā mērogā, uzņēmējiem rodas aizvien jauni izaicinājumi, kuru pārvarēšana ir pamats jau iegūtās tirgus daļas noturēšanai un paplašināšanai. Būtisks instruments izaicinā- jumu pārvarēšanai ir uzņēmuma atklātība gan pret sabiedrību ko- pumā, gan pret klientiem un sa- darbības partneriem. Diemžēl pērn decembrī prezentētais Kor- poratīvās ilgtspējas un atbildības institūta pētījums par lielāko Latvijas uzņēmumu atklātību liecina, ka tikai katrs desmitais uzņēmums publiskojis savus ko- mercdarbības principus un tikai 7% proaktīvi definējuši prasības saviem piegādātājiem un apakš- uzņēmējiem, turklāt šo uzņēmu- mu vidū ir tikai piecas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Lai gan 85% no pētījumā ietver- tajiem uzņēmumiem izstrādātas interneta vietnes, vidēji visi lielā- kie uzņēmumi publisko tikai 36% no tās informācijas, kuru svarīgi zināt klientiem, sadarbī- bas partneriem un citām perso- nām. «Atklātība ir viens no atbildīga biznesa pamatprincipiem, to- mēr ar nožēlu jāatzīst, ka Latvi- jas uzņēmumus kopumā nevar vērtēt kā atklātus. Faktiski tikai katrs desmitais no lielajiem uz- ņēmumiem publisko visu būtis- kāko informāciju par sevi,» seci- na Korporatīvās ilgtspējas un at- bildības institūta vadītāja Dace Helmane. 2016. gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktī- vu 2014/95/ES noteiktiem lie- liem uzņēmumiem un grupām būs obligāts pienākums atklāt tā dēvēto nefinanšu un dažādības vadības informāciju. Direktīvas prasības attieksies uz kapitālsa- biedrībām, kuru vērtspapīri ie- kļauti regulētajā tirgū, kredīties- tādēm, apdrošināšanas un pār- apdrošināšanas sabiedrībām, kuru bilances datumā vidējais darbinieku skaits pārskata gadā ir 500 un bilances kopsumma pārsniedz 20 000 000 eiro vai ne- to apgrozījums pārsniedz 40 000 000 eiro. Ir atklāts Latvijas dzelzceļa (LDZ) koncer- na gada apgrozījums ir vairāk nekā 400 miljonu eiro. Koncerns ik gadu valsts budžetā iemaksā ap 100 miljoniem eiro, nodarbi- na ap 12 000 cilvēku un pēdējos gados īstenojis vairāk nekā 325 miljonus eiro vērtus investīciju projektus. «Tas neizbēgami nozī- mē, ka labas korporatīvās pār- valdības nodrošināšana ir nevis mūsu izvēle, bet pienākums. Mēs esam atbildīgi par cilvēkiem, in- frastruktūru un ievērojamu daļu Latvijas ekonomikas,» atzīst LDZ prezidents Edvīns Bērziņš. Laba korporatīvā pārvaldība ietver virkni būtisku nosacījumu, no kuriem daudzi jau sen LDZ definēti un tiek pielietoti praksē – to vidū dažādas vadlīnijas un politikas, kas nosaka uzņēmuma pārvaldes struktūru un procesus, iepirkumu organizēšanas un mārketinga komunikācijas prak- si, ziedojumu politiku un vides aizsardzības politiku, darba vidi un atalgojuma principus, skaid- ro LDZ vadītājs. «Esmu pārliecināts, ka tikai at- klāts un uz sadarbību vērsts uz- ņēmums, kas gatavs uzklausīt un iesaistīt dažādus partnerus un ieinteresētās puses, var būt sek- mīgs ilgtermiņā, var būt ilgtspē- jīgs,» uzsver E. Bērziņš. Pēdējos gados LDZ mērķtiecī- gi strādājis, lai paaugstinātu kon- cerna darbības atklātību un caurspīdīgumu, nodrošinot sa- biedrībai viegli pieejamu infor- māciju par būtiskākajiem kon- cerna darbības rādītājiem. Uz- ņēmumā izstrādāta principiāli jauna mājaslapa, kurā pieejama informācija gan par koncerna pārvaldi, stratēģiju un attīstības mērķiem, gan par spēkā esoša- jām politikām, gan arī visa ak- tuālā informācija, piemēram, par koncerna uzņēmumu darbī- bu, finanšu rezultātiem un ikmē- neša kravu apgrozījumu. «Ik ga- du publiskojam integrētu Gada pārskatu un Korporatīvās soci- ālās atbildības ziņojumu, kas pē- dējos gados pieejams ērti pār- skatāmā elektroniskajā formātā saitē www.parskati.ldz.lv. Tuvā- kajos gados plānojam pāriet uz starptautiski atzīto GRI (Global Reporting Initiative) standartu ilgtspējas ziņojumu sagatavoša- nā, tādējādi demonstrējot gata- vību atklāti runāt par sabiedrībai nozīmīgiem koncerna darbības aspektiem,» akcentē LDZ prezi- dents. Arī koncerna iekšējā informā- cijas aprite ir ļoti aktīva – ikvie- nam ir pieejams gan internets ar visu darbam aktuālo informāciju un arī ziņām par koncerna jau- numiem, gan arī iknedēļas žur- nāls, kurā tiek sniegta visa būtis- kākā informācija darbiniekiem. «Galu galā – darbinieks ir pir- mais un galvenais ikviena uzņē- muma vēstnieks, un koncernā, kur strādā vairāk nekā 1% Latvi- jas nodarbināto, ikviena darbi- nieka informētība un iesaiste ir daudzkārt nozīmīgāka nekā ma- zā uzņēmumā, kur aktualitātes un ikdienas problēmas ar visiem darbiniekiem iespējams izrunāt nekavējoties un aci pret aci,» ak- centē E. Bērziņš. Kad pērn Ilgtspējas indeksa veidotāji – Korporatīvās ilgtspē- jas un atbildības institūts – veica pētījumu par to, cik atklāti ir 500 lielākie Latvijas uzņēmumi, bija patīkami ieraudzīt, ka LDZ atklā- tība šajā pētījumā bija novērtēta ar 92,9%, kamēr vidējais rādītājs visu Top 500 uzņēmumu vidū Latvijā ir tikai 53,8%, pauž E. Bērziņš. «Šis rezultāts apliecina, ka ej- am pareizajā virzienā, tomēr ne- būt nenozīmē, ka esam visu jau izdarījuši. Atklātība informācijas publiskošanā, izmantojot gan savus informācijas kanālus, gan arī mediju un dažādu publisku pasākumu starpniecību, ir tikai pirmais solis. Nākamais ir atklā- tas, atvērtas ilgtermiņa sadarbī- bas veidošana ar dažādām sa- biedrības grupām, partneriem, klientiem un nevalstiskajām or- ganizācijām. Mēs nebaidāmies sadarbības partnerus iesaistīt konsultāciju procesā un uzklau- sīt kritiku un ieteikumus. Pērn, īstenojot pasažieru infrastruktū- ras modernizācijas projektu Jel- gavas un Jūrmalas līnijās, iesais- tījām Invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, kas palīdzē- ja jaunos peronus un moderni- zētās stacijas padarīt ērti pieeja- mus ikvienam. Šogad esam uz- sākuši sarunu procesu ar pašval- dībām, lai kopīgi attīstītu cilvē- kiem un ekonomiskajai izaugs- mei labvēlīgu infrastruktūru,» klāsta LDZ vadītājs. Viņš gan uzsver – bez šaubām, šāda atklātības politikas īsteno- šana un iedzīvināšana praksē prasa laiku – īpaši jau lielā uzņē- mumā, kur pārmaiņas notiek lē- ni. Gan tāpēc, ka liela kuģa kur- su ne tikai nevar strauji mainīt, gan arī tāpēc, ka cilvēki nelab- prāt maina ieradumus. Tomēr pakāpeniski pārmaiņas notiek, un, lai tās īstenotu pārdomāti, Atklātība – viens no biznesa Atklātības politikas īstenošana un iedzīvināšana praksē nenotiek strauji – 0 Kad pērn Ilgtspējas indeksa veidotāji – Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts – veica pētījumu par to, cik atklāti ir 500 mūsu valstī lielākie uzņēmumi, bija patīkami ieraudzīt, ka Latvijas dzelzceļa atklātība bija novērtēta ar 92,9%, kamēr vidējais rādītājs bija tikai 53,8%, pauž Latvijas dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš. Publicitātes foto Atklātība Publiskotās informācijas apjoms dažādās jomās 5 Bankas: 73,1% 5 Telekomunikācijas: 62,5% 5 Slimnīcas: 60% 5 Apdrošināšana: 56,3% 5 Piena pārstrāde: 44,4% 5 Būvniecība: 38,8% 5 Farmācija mazumtirdzniecībā: 36,3% 5 Kravu pārvadājumi: 35% 5 Auto tirdzniecība un serviss: 33,8% 5 Kokapstrāde: 30,6% 5 Mazumtirdzniecība: 24,4% 5 Dzērienu vairumtirdzniecība: 21,3% 5 Piena produktu vairumtirdzniecība:17,5% 5 Naftas produktu vairumtirdz- niecība: 13,8% Avots: InCSR uzņēmēja diena CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 20166 Guntars Gūte
  7. 7. šogad LDZ nolēmis pievienoties divām organizācijām, kuras vei- cina ilgtspējīgākas pārvaldības ieviešanu Latvijas uzņēmējdar- bības vidē – Korporatīvās ilgt- spējas un atbildības institūtam un Baltijas Korporatīvās pārval- dības institūtam. «Lai gan mums kā valsts kapitālsabiedrībai no- sacījumus – arī atklātības jomā – nosaka Pārresoru koordinācijas centra izstrādātās vadlīnijas, vē- lamies iet tālāk un būt patiešām efektīvi un labi pārvaldīts kon- cerns ne tikai tāpēc, ka tā kāds prasa, bet arī tāpēc, lai paši va- rētu sekmīgāk un līdzsvarotāk attīstīties nākotnē. Šogad dzelz- ceļam Latvijā atzīmējam 155. gadadienu – pirms vairāk nekā pusotra gadsimta tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga–Daugavpils, kas likusi pamatu tautsaimnie- cības attīstībai Latvijas teritori- jā. Esmu pārliecināts, ka dzelz- ceļa loma ir tikpat svarīga un veicinās Latvijas ekonomikas iz- augsmi arī turpmāko pusotru gadsimtu un vēl ilgāk – ja mēs šodien liksim pamatu labai, mūsdienīgai pārvaldībai un spē- sim izveidot efektīvu sadarbību ar partneriem visdažādākajās jomās,» akcentē E. Bērziņš. Jāmaina domāšana Uzņēmumu atklātība ir ļoti cie- ši saistīta ar ekonomiskajiem aspektiem, jo jebkas, kas attie- cas uz ilgtspējību, risku mazi- nāšanu, saistīts ar uzņēmuma atklātību, akcentē uzņēmuma McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs un Ilgtspējas in- deksa eksperts Arnis Vērzem- nieks. «Šajā aspektā būtiska ir uzņēmēju domāšanas maiņa. Latvijā aizvien dominē domā- šana, ka jāslēpj informācija. Sa- vukārt citur pasaulē uzņēmumi veido dialogus ar visām iesaistī- tajām personām jau produkta vai pakalpojuma izstrādes pirmsākumos. Klientam tiek uzdots jautājums – ko jūs gri- bat, kas jums visvairāk noderē- tu? Rezultāts ir ekonomiskais ieguvums – uzņēmums var iz- veidot produktu vai pakalpoju- mu, ar kuru nopelnīt, savukārt patērētājs iegūst tieši to, kas vi- ņam nepieciešams,» akcentē A. Vērzemnieks un piebilst, ka arī Latvijā vērojama šīs tendences attīstība – uzņēmēji aizvien bie- žāk ir gatavi publiski stāstīt par savu biznesa praksi. Eksperts akcentē, ka uzņē- mums spēs būt patiesi atklāts un atvērts tikai tad, ja būs skaid- ri definējis mērķi, uz kuru vir- zās, un kā to plāno sasniegt. Viņš atgādina, ka uzņēmuma atklātība nenozīmē visdažādākā veida informācijas sniegšanu medijiem savā mājaslapā un ci- tos komunikācijas kanālos, jo informācijas sniegšanai jābals- tās skaidri definētā darbības stratēģijā. «Ja uzņēmums nolemj pēkšņi atbalstīt bērnus, sirmgalvjus vai dzīvnieku patversmi, jābūt skaidram pamatojumam, kā tas atbilst uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijai un kā ietekmēs nā- kotnes darbības rezultātus. Ne- var tā vienkārši pateikt – mēs to izdarījām, jo tajā brīdī tas likās forši. Man kā uzņēmuma akcio- nāram gribas skaidri redzēt, kā- pēc mana nauda tiek novirzīta tam vai citam mērķim – kāds ir iemesls un ko uzņēmums ar to grib sasniegt,» akcentē eksperts un piebilst, ka svarīgi šajā pro- cesā ir nodalīt mārketingu no ilgtspējības, jo, «ja uzņēmums sponsorē sporta komandu, tas ir klasisks mārketings un tā pa- mata mērķis ir nodrošināt uz- ņēmuma publicitāti, veidot tē- lu. Savukārt savstarpējā daudz- virzienu komunikācija ar patē- rētāju, nevalstiskajām organi- zācijām, biznesa partneriem vai valsts struktūrām ir infor- mācijas sniegšana un dialoga veidošana ar skatījumu nākot- nē». A. Vērzemnieks pauž gandarī- jumu par to, ka arī Latvijas uzņē- mumi aizvien vairāk izprot atklā- tības tiešo ietekmi uz uzņēmu- ma ilgtspējību, tāpēc, lai gan lē- nām, tomēr palielinās to uzņē- mumu skaits, kuri sniedz maksi- māli plašu publisko informāciju par sevi. 5 ilgtspējības stūrakmeņiem arī tāpēc, ka cilvēki nelabprāt maina ieradumus un pretojas pārmaiņām Mēs labprāt komunicējam ar medijiem Ieva Keiša Latvia Tours direktore Šogad sākām veidot Latvia Tours Ceļojumu indeksu, kas atspoguļo ne vien ceļošanas tendences, bet arī sniedz iespēju indeksu izmantot kā instrumentu makroekonomikas attīstības vērtēšanai un prognozē- šanai. Mēs arī labprāt komunicējam ar medijiem un sniedzam tos interesē- jošo informāciju. Ņemot vērā nestabilo drošības situāciju pasaulē, krīzes gadījumos primāri komunicējam ar klientiem, kurus krīze skārusi personiski – sniedzot padomus, kā labāk rīkoties, vai informējot par situāciju, lai pārliecinātos par klientu drošību. Īpašā sadaļā jaunajā www.bplus.lv mājaslapā ikvienam pieejama svaigākā informācija ne tikai par laika apstākļiem, kas ietekmē lidojumus, bet arī par drošības brīdinājumiem. Pieejama arī operatīva informācija par notikumiem pasaulē un to ietekmi uz gaisa satiksmi, kā arī brīdinājumi par gaidāmajiem drošības vai satiksmes ierobežojumiem, piemēram, streikiem. Tieši šajā griezumā visbiežāk arī saņemam žurnālistu jautājumus, jo tūrisma aģentūras var sniegt ieskatu par reālo situāciju dažādos galamērķos.  CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 2016 7uzņēmēja diena
  8. 8. uzņēmēja diena CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 20168 Guntars Gūte Karjeras izvēle ir viens no svarīgākajiem lēmumiem jau- nieša dzīvē, kas ietekmē arī dar- ba devēju iespējas piesaistīt pro- fesionālus darbiniekus. Tāpēc neizbrīna fakts, ka aiz- vien vairāk uzņēmēju aktīvi ie- saistās dažādos izglītības projek- tos un īsteno paši savas aktivitā- tes, lai atbalstītu jauniešu vēlmi studēt tieši uzņēmējam vajadzī- gajās specialitātēs. Trūkt labu speciālistu Demogrāfisko bedri visspēcīgāk izjūt augstskolas, tomēr tas ir ti- kai laika jautājums, līdz kvalifi- cētu darbinieku trūkums kļūs kritiski svarīgs arī biznesam, tur- klāt konkurence būs vērojama ne vien starp uzņēmumiem, bet arī nozaru griezumā, uzskata ko- munikāciju uzņēmuma Mc- CANN Consulting Klientu servisa direktore Elīna Dobulāne. «Jau šobrīd redzam, ka atseviš- ķas nozares investē resursus, lai radītu interesi par tām. Pamatā tās ir nozares, kur vērojama dar- baspēka novecošana vai ir asa konkurence par jaunajiem spe- ciālistiem. Pirms pāris gadiem mēs lielākoties runājām par ze- mas kvalifikācijas darbinieku aiz- ceļošanu, šobrīd jautājums kļūst aktuāls arī kvalificētu speciālistu līmenī,» norāda E. Dobulāne. Ir interesanti redzēt, kā darba ņēmēju trūkums uzņēmumu va- dītājiem liek domāt par sava uz- ņēmuma atpazīstamību un repu- tāciju. Pirms dažiem gadiem daļa uzņēmumu vadītāju neredzēja jēgu investēt uzņēmuma reputā- cijā, šobrīd pat visskeptiskāk no- skaņotie vadītāji atzīst nepiecie- šamību pēc tā, skaidro eksperte. «Klasiska ir frāze: «Mēs nevaram atrast labus darbiniekus, jo viņi par mums neko nezina. Mums vajag kaut ko darīt.» Tomēr jāsap- rot, ka uzņēmuma reputācijas veidošana nav vienas dienas uz- devums,» uzsver E. Dobulāne. Vienlaikus lielākai iniciatīvai vajadzētu nākt «arī no izglītības iestādēm, kurām jākļūst elastīgā- kām, pielāgojot programmas dar- ba tirgus vajadzībām. Izglītības iestādēm daudz proaktīvāk jāvei- do dialogs ar nozarēm un uzņē- mumiem, jābūt gatavām piesais- tīt pasniedzējus, kuriem ir ne vien akadēmiskā, bet arī profesionālā pieredze,» uzskata E. Dobulāne un piebilst – patlaban tipiskākās sadarbības formas starp biznesu un mācību iestādēm ir uzņēmu- mu stipendijas, kopīgi pētījumi, finansiāls atbalsts infrastruktūras izveidošanai, kas nepieciešama mācību darbā, un uzņēmumu speciālistu vieslekcijas. «Šīs akti- vitātes vērtējamas pozitīvi, tomēr joprojām trūkst strukturētas pie- ejas nozaru griezumā, kas nestu ilgtermiņa efektu biznesa videi,» akcentē E. Dobulāne. Svarīga ir perspektīva E. Dobulāne uzsver, ka būtisks faktors, lai jaunieši iesaistītos uz- ņēmēju piedāvātajos izglītības projektos, ir iespēja praksē pie- lietot izglītības iestādē iegūtās zināšanas, kā arī potenciālas darba iespējas pēc izglītības ies- tādes beigšanas. Tas ļauj jaunie- šiem savlaicīgi izvērtēt, vai izvē- lētā profesija atbilst tam, ko viņi vēlas darīt nākotnē. Būtiska problēma ir tā, ka lielai daļai jau- niešu, uzsākot studijas, ir vājš priekšstats par to, ko praktiski nozīmē izvēlētā profesija. Bieži sākotnējo izvēli nosaka nevis reālās darba iespējas, bet profe- sijas prestižs vienaudžu vidū. Uzņēmēju atbalsts izglītības programmām ir plaši izplatīta prakse ārvalstīs, turklāt ar dau- dzus gadus ilgām tradīcijām, uz- sver E. Dobulāne un norāda, ka «Latvijā šī prakse pamazām at- tīstās». A/s Latvijas kuģniecība (LK) ir viens no uzņēmumiem, kas jau ilgstoši sniedz savu ieguldījumu jūrniecības nozares attīstībā, gan organizējot stipendiju konkur- sus šīs nozares studentiem, gan arī sniedzot finansiālu atbalstu nozares izglītības sistēmas uzla- bošanai. «Jūrniecības profesiju apguve ir sarežģīts izaicinājums, un studiju ceļš nebūt nav vien- kāršs. LK piešķirto stipendiju galvenais mērķis ir sniegt mate- riālu atbalstu studentiem un vei- cināt jauniešu vēlmi studēt ar jūrniecību saistītajās specialitā- tēs. LK atbalsta senās jūrniecības tradīcijas Latvijā un vēlas rosināt jauniešu interesi par šo tradīciju saglabāšanu. Vienmēr ir patiess prieks, ka pēc veiksmīgu studiju pabeigšanas jaunieši uzsāk dar- ba gaitas tieši mūsu uzņēmu- mā,» stāsta LK komunikācijas konsultante Ketija Strazda. LK pauž gandarījumu, ka sti- pendiātu pulkā iekļūst arī daiļā dzimuma pārstāves, kuras aplie- cina sieviešu konkurētspēju šajā nozarē. Pērn puse no četriem konkursa kārtībā izraudzītajiem stipendiātiem bija meitenes, ku- ras apgūst studijas studiju prog- rammā Jūras transports – kuģa vadīšana. LK atklāj, ka šogad tiks palielināts kopējais stipendiju fonds, tādējādi nodrošinot fi- nansiālu atbalstu lielākam talan- tīgo jūrniecības studentu skai- tam. Stipendiju konkursa noli- kums un precīzs stipendiātu skaits nākamajam mācību ga- dam tiks paziņots līdz jūnija bei- gām. Šobrīd uzņēmumam izveido- jusies veiksmīga sadarbība ar vairākām jūrniecības mācību iestādēm. Tikpat svarīgs kā me- cenātu darbs attiecībā uz stu- dentiem ir arī LK sniegtais finan- siālais atbalsts nepieciešamo mācību līdzekļu iegādei un mā- cību tehnoloģiju uzlabošanai, ērtākai un mūsdienīgākai mācī- bu procesa organizēšanai. Pie- mēram, šogad aprīlī Latvijas Jū- ras akadēmija ar LK atbalstu ie- gādājās augstsprieguma simula- toru, bet pērn rudenī līdz ar ES līdzfinansējumu LK palīdzēja iz- veidot Navigācijas studiju labo- ratoriju. Līdzīgas atbalsta prog- rammas īsteno aizvien vairāk uz- ņēmēju. Ar skatu skolā Swedbank izglītības atbalsta programmas īsteno divos virzie- nos – gan atbalstot jauniešu izglī- tību mācību iestādēs, gan arī vei- cinot darbinieku tālākizglītību un kompetences paaugstināšanu, tādējādi atbalstot gan potenciālo, gan arī jau esošo darbinieku tālā- kas karjeras veidošanas iespējas, stāsta Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis. Swedbank ir viena no tradīci- jām bagātās programmas Iespē- jamā misija idejas radītājām. Ie- spējamā misija tika dibināta, ti- cot, ka Latvijas izglītības kvalitāte šodien noteiks mūsu valsts attīs- tību rīt. Izglītības kvalitātes celša- na tieši ietekmē valsts ekonomi- ku, veselības aprūpi, cilvēktiesību jautājumus un nabadzības sama- zināšanos. Latvijas izglītības poli- tikas uzdevums būtu radīt priekš- noteikumus, lai par skolotājiem vēlētos kļūt tieši talantīgākie un spējīgākie jaunieši, kuri tic katra bērna spējām gūt panākumus, akcentē M. Mančinskis. Mērķis ir panākt, «lai jaunie skolotāji mācī- bu procesā prasmīgi izmantotu dažādus instrumentus un meto- des, kas ne tikai sniegtu bērniem zināšanas, bet arī attīstītu dzīvē noderīgas prasmes. Iespējamā misija pierādījusi, ka pat Latvijas apstākļos iespējams skolās dabūt vislabākos – spēcīgus jaunos līde- rus. Iespējamās misijas iesauku- mi ir pierādījuši, ka iedvesmojoši skolotāji iededz patiesu zinātkāri skolēnos, un tas ir tikpat būtiski, kā dot zināšanas. Turklāt Iespēja- mā misija palīdz vecākiem un sa- biedrībai izprast galveno sakarī- Apgūtaprasmeizaudzinātsavu Uzņēmēji atzīst – vairs nevar gaidīt, ka izglītības iestādes sagatavos visām Pirms dažiem gadiem daļa vadītāju neredzēja jēgu investēt uzņēmuma reputācijā, šobrīd pat visskeptiskākie atzīst nepiecieša- mību pēc tā. Elīna Dobulāne 0 «Izcila izglītības sistēma sagatavo radošus, kritiski domājošus un uzņēmīgus cilvēkus, kas spēs piesaistīt mūsu valsts izaugsmei tik nepieciešamās investīcijas, veicināt inovācijas, dot savu ieguldījumu zinātnes un pētniecības attīstībā,» uzskata Māris Mančinskis un uzsver, ka jaunu zināšanu nepārtraukta apguve ir arī Swedbank iekšējās kultūras neatņemama sastāvdaļa. FOTO - Kristaps Kalns, Dienas mediji
  9. 9. bu izglītībā – teicamas izglītības sistēmas centrā ir teicams skolo- tājs,» pauž Swedbank vadītājs un piebilst, ka skolēnu aptaujas lie- cina – Iespējamās misijas skolotā- ju stiprās puses ir dažādu mācību metožu izmantošana, individu- āla pieeja bērniem un spēja iz- skaidrot mācību vielu, piemeklē- jot saprotamus piemērus no dzī- ves. Tas nodrošina mācību vielas lielāku sasaisti ar realitāti. Skolēni uzsver Iespējamās misijas dalīb- nieku spēju motivēt un ieintere- sēt savā priekšmetā, ka arī novēr- tē iespēju darboties patstāvīgi. «Mums ir svarīgi, lai bērni mā- cētu mācīties un būtu motivēti to darīt visu gadu. Kas attiecas uz dalībniekiem, tad būtu melots, ja es teiktu, ka šie gadi skolā ir viegli, tomēr tas ir lielisks veids, kā attīs- tīt sevi, palīdzot attīstīties skolē- niem. Iespējamā misija nopietni rūpējas par to, lai jaunajiem da- lībniekiem būtu pieejams viss ne- pieciešamais atbalsts darbam skolā,» izklāsta M. Mančinskis. «Par Iespējamās misijas skolo- tājiem var kļūt tikai spējīgākie un motivētākie jaunieši, un pat tad darbs skolā, visticamāk, ir grūtā- kais, ko viņi jebkad darījuši. Lai izglītībā varētu notikt pārmai- ņas, vajadzīgi līderi, kam ir vīzija, iniciatīva, atbilstoša augstākā iz- glītība un galvenais – vēlme strā- dāt ar bērniem un jauniešiem. Iespējamā misija gatavo šādus lī- derus. Piedaloties projektā, da- lībnieki strādā kā pilna laika sko- lotāji, pasniedzot mācību priekš- metu savā specialitātē. Paralēli skolotāja darbam dalībnieki di- vus gadus apgūst pedagoģijas un vadības prasmes Iespējamās mi- sijas Līderības attīstības prog- rammā. Vairāk nekā 60% no 84 Iespējamās misijas absolventiem turpina darbu skolā vai izglītības sistēmā. Taču iegūtā līderības pieredze ir pārnesama uz jebku- ru citu nozari. Ja viņi spējuši šo, viņi spēs jebko,» ir pārliecināts Swedbank vadītājs. M. Mančinskis norāda – Iespē- jamā misija negatavo skolēnus darbam bankā, bet gan ļauj sko- lās ienāk jauniem, progresīviem skolotājiem, kuri spēj ne tikai ie- mācīt kādu mācību priekšmetu, bet arī iedvesmot skolēnus. «Ja runājam par jaunu profe- sionāļu piesaisti tieši darbam bankā, tad Swedbank jau vairā- kus gadus darbojas jauniešu at- tīstības programma Jauno talan- tu banka, kuras ietvaros augst- skolu studentiem ir iespēja izglī- tības iestādē iegūtās zināšanas pārbaudīt praksē un gūt praktis- ku pieredzi profesionāļu vadībā. Šīs programmas ietvaros studen- tiem tiek piedāvāts elastīgs, ar mācībām savienojams darba grafiks un programma sadalīta trīs posmos: jaunietim ir iespēja uzsākt darbu Swedbank vispirms kā praktikantam, tad turpināt sa- vu profesionālo pilnveidi kā jau- nākajam asistentam un visbei- dzot kļūt par jaunāko speciālis- tu. Absolvējot Jauno talantu ban- ku, sevi pierādījušiem jaunie- šiem tiek piedāvāts darbs Swed- bank,» iespējamo karjeras attīs- tību ilustrē M. Mančinskis. Viņš arī akcentē, ka nepār- traukta izglītošanās ir Swedbank darbinieku ikdiena – jaunu zinā- šanu nepārtraukta apguve ir bankas iekšējās kultūras neatņe- mama sastāvdaļa, savukārt Swedbank Akadēmija jau 20 ga- du ir tā iekšējā augstskola, kas atkarībā no katra darbinieka nā- kotnes mērķiem, iecerēm un ik- dienas darbā nepieciešamajām zināšanām nodrošina iespēju apgūt ko jaunu. «Mēs mācāmies no ārvalstu un vietējiem eksper- tiem, mēs mācāmies viens no ot- ra, mums ir mentoru program- mas, grupu apmācības un dažā- das citas formas, kā nodrošināt zināšanu pārnesi. Turklāt esam novērojuši, ka vēlme mācīties ir lipīga,» skaidro M. Mančinskis un piebilst, ka «ik gadu 1,5–2% no atalgojuma budžeta tiek in- vestēti darbinieku attīstībā». «Mēs rūpējamies arī par pēcte- cības nodrošināšanu, apzināti to plānojam. Bankā pastāv īpaša nā- kotnes līderu programma, tur- klāt, zinot, ka mūsu darbinieki ir zinoši un iniciatīvas bagāti, atbrī- vojoties kādai vakancei, vispirms vakanto amatu piedāvājam jau esošajiem darbiniekiem,» rezu- mē Swedbank vadītājs. 5  CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 2016 9uzņēmēja diena darbiniekupašuspēkiem darba devēja profesionālajām prasībām atbilstošus speciālistus Arī uzņēmumiem darba tirgū jāprot popularizēt pašiem sevi Raina Dūrēja Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpild- direktore Šobrīd izjūtams kvalificēta darbaspē- ka trūkums, kam ir dažādi iemesli – gan daudz aizbraukušo darbā uz ārzemēm, gan arī tas, ka iepriekšējos gados būtiski samazinājās jauniešu interese apgūt eksaktās zinātnes. Izveido- jusies situācija, kad uzņēmēji konkurē, mēģinot raisīt jauniešos interesi.Tāpēc mūsu asociācija pērn uzsāka dažādas aktivitātes, kuru mērķauditorija ir ne tikai jaunieši, bet arī visi tie, kuri tiešā veidā var rosināt jaunieti izdarīt labāko izvēli – vecāki, skolotāji. Jūtam, kustība pozitīvajā virzienā sākusies, jaunieši labprāt iesaistās mūsu rīkotajās aktivitātēs, konkursos. Esam izveidojuši arī īpašu mājaslapu www.kimiko.lv, kuras pamata ideja ir veicināt un uzturēt jauniešu interesi par farmāciju un ķīmiju. Būtiski saprast, ka daudzus iepriekšē- jos gadus bija iesīkstējuši stereotipi, ka šī nozare ir sarežģīta un neprestiža. Stereotipi jālauž, aktivitātēs iesaistoties arī uzņēmumiem, kuri līdz šim veiksmīgi strādājuši, taču nav aktīvi popularizējuši sevi.
  10. 10. Ieva Štāle Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības (EU-OS- HA) aģentūra, organizējot infor- matīvu kampaņu Drošs un vese- līgs darbs jebkurā vecumā, uz- sver – palīdzot darbiniekiem ap- gūt veselībai nekaitīgus darba paņēmienus un radot labus dar- ba apstākļus, ikviens uzņēmējs var uzlabot savu darbinieku lab- klājību, pagarināt strādājošo darba mūžu un tā veicināt efek- tīvu uzņēmuma darbību. Ārste dietoloģe Laila Meija ap- stiprina: «No biznesa viedokļa raugoties – jo veselīgāks ir darbi- nieks un veselīgāk viņš ēd, jo ma- zāk viņam problēmu un lielākas darba spējas. Uzņēmumiem ir jā- būt ieinteresētiem veselīga dzī- vesveida uzturēšanā darba vidē.» Ir vairāki modeļi, kā darba de- vējs var veicināt darbinieku ve- selīgas maltītes izvēli pusdienlai- kā. Viens no populārākajiem vei- diem Skandināvijā ir iespēja pus- dienas ņemt līdzi uz darbu un maltīti ieturēt darba devēja atvē- lētā virtuvītē ar ledusskapi, ie- spēju uzsildīt ēdienu un sagata- vot tēju vai kafiju. Šāds pusdie- nošanas veids kļūst aizvien iecie- nītāks arī Latvijā. «Tie cilvēki, ku- ri ņem uz darbu līdzi ēdienu, biežāk domā par uztura veselī- gumu,» saka L. Meija. Daktere novērojusi, ka Latvijas uzņēmu- mos darbiniekiem tiek nodroši- nātas arī uzkodas, arvien biežāk tie ir augļi un dārzeņi. Savukārt, ja pusdienot jāiet uz darba devēja piedāvāto vai vien- kārši ģeogrāfiski tuvāko ēdināša- nas uzņēmumu, ir tikai dabiski ļaut pusdienotājiem izteikt vēl- mes attiecībā uz ēdienkarti. «Ir daudz pozitīvu piemēru, ko dzir- du no saviem pacientiem. Dzir- du arī tādus piemērus, ka ēdinā- šanas uzņēmumā tiek atrasts Ieva Štāle Pasaulē veiktie pētījumi ap- liecina – jo augstāks ir iedzīvotā- ju izglītības līmenis, jo veselīgāk cilvēki ēd un vairāk laika atvēl sportiskajām aktivitātēm. Tur- klāt mūsdienās veselīgs dzīves- veids vairs netiek uztverts kā sa- režģīts process, kam jāvelta daudz laika un finanšu resursu. Gluži pretēji – veselīgas maltītes pagatavošanai var patērēt mazāk laika un līdzekļu nekā tad, ja pēc nopietnas darba dienas, cenšo- ties iespējami ātrāk remdēt izsal- kumu, pusdienvakariņas iegādā- jamies veikalā jau gatavo ēdienu nodaļā vai kulinārijā. Tomēr, kā noskaidrots pētīju- mu kompānijas TNS pērn veikta- jā pētījumā, kurā piedalījās 15–74 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, vairāk nekā puse jeb 51% aptau- jāto apstiprinājuši, ka, neraugo- ties uz saspringto dzīvesveidu, par sevi nerūpējas tik daudz, cik vajadzētu. Speciālisti savukārt uz- sver – ja veselīga dzīvesveida principus attiecībā uz ēšanas pa- radumiem vai iesaisti vides pasā- kumos un fiziskajās aktivitātēs ie- viešam arī darbā, tas neprasa ne īpašus papildu izdevumus, ne lie- lākas pūles vai laiku. Te gan liela nozīme arī darba devēju attiek- smei – vai uzņēmums ir tendēts tikai uz peļņu, vai arī ir ieintere- sēts savu darbinieku labsajūtā. Arī Rīgas Stradiņa universitā- tes Sporta un uztura katedras docente Laila Meija novērojusi – jo izglītotāks pats cilvēks un jo cienījamāks ir uzņēmums, un jo inteliģentāka ir uzņēmuma vadī- ba, jo vairāk uzmanības tiek pie- vērsts veselīgam dzīvesveidam darba apstākļos un arī darbinie- ku iesaistē vides pasākumos. «Latvijā šādu uzņēmumu kļūst arvien vairāk,» atzīst ārste dieto- loģe Laila Meija, kuru uzņēmu- mi aizvien biežāk aicina savus darbiniekus izglītot par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem. 5 Kā uzlabot darba spējas Veselīga dzīvesveida principus uzņēmumiem vērts ieviest arī darbā uzņēmēja diena CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 201610 Arī ēdienreize var ietekmēt darba spējas Izglītotiem cilvēkiem ir lielāka interese par to, kā uzturs ietekmē dzīves kvalitāti un darba spējas 0 «Tas, kā mēs ēdam, kā kustamies, ir mūsu dzīves normāla daļa, pret to jāizturas atbildīgi, bet bez stresa – ar prieku,» uzsver ārste dietoloģe Laila Meija. FOTO – KRISTAPS KALNS, DIENAS MEDIJI
  11. 11. kompromiss starp tā biznesa in- teresēm un klientu vēlmēm ēst veselīgi. Protams, ne vienmēr visi cilvēki ēdīs veselīgi, bet svarīgi, lai būtu pieejams veselīgs ēdiens tiem, kuri tādu ēst vēlas,» saka diētas ārste un turpina: «Ir far- mācijas kompānijas, ir lielie uz- ņēmumi, kuri reizi gadā aicina diētas ārstus, uztura speciālistus stāstīt par veselīga uztura pamat- principiem, par jaunākajiem at- klājumiem dietoloģijas nozarē. Liela interese ir par tādu uzturu, kas uzlabo smadzeņu darbības efektivitāti. Nesen kāds privātais uzņēmums kopā ar uztura spe- ciālistiem pat izveidoja speciālu ēdienkarti, lai darbiniekiem vei- cinātu efektīvāku domāšanu. Iz- glītotiem cilvēkiem ir lielāka in- terese par to, kā uzturs ietekmē dzīves kvalitāti un darba spējas.» Runājot par veselīga uztura pamatprincipiem, ārste dietolo- ģe norāda – uzturā pirmajai, lie- lākajai daļai jābūt augu valsts produktiem, lai mazinātu risku saslimt ar cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un ļaun- dabīgajiem audzējiem. «Tāpēc augu valsts daļai ēdienkartē ir jā- būt pietiekami lielai, bet tieši augļu un dārzeņu daļai – vismaz pusei no tā, ko patērējam uzturā. Piecas porcijas dienā – vismaz trīs dārzeņu un divas augļu por- cijas – visa gada garumā,» mudi- na iegaumēt L. Meija. Otra uzturā būtiskākā daļa ir liesie olbaltumvielu produkti – dzīvnieku valsts olbaltumvielas (gaļa, zivis un olas) un augu ol- baltumvielas. ANO 2016. gadu pasludinājusi par pākšaugu ga- du, iesakot uzturā vairāk lietot pupas, lēcas, zirņus, respektīvi, pākšaugus, kuros ir gan olbal- tumvielas, gan ogļhidrāti, gan šķiedrvielas. Šie olbaltumu pro- dukti tiešām ir vērtīgi. Trešajai vai ceturtajai uztura daļai jāsa- stāv no salikto ogļhidrātu pro- duktiem. Cilvēkiem, kuri nav sportisti, nebūtu vēlami rafinēto miltu produkti, kas satur cieti un kalpo tikai kā enerģijas avots (piemēram, baltmaize, manna) un kam nav pievienotās vērtības – vitamīnu, minerālvielu, šķiedr- vielu, bet galvenais – tie nedod ilgstošu sāta nodrošinājumu, kā- du varam saņemt no pilngraudu produktiem. Starp citu, arī kar- tupeļi un maize pieder salikto ogļhidrātu grupai. Uzturā ietei- cams lietot griķus, rīsus, maka- ronus – vēlams pilngraudu miltu makaronus, var arī kartupeļus (bet ne frī). Pa kādai maizes šķē- lei dienā lietot var droši. Ēdien- kartē iekļaujami arī piena pro- dukti, taču ne saldi un trekni. «Produktus katrā produktu gru- pā vajag mainīt sezonāli un atka- rībā no garšas izjūtas. Tāda ēdienkarte nav ne sarežģīta, ne īpaši dārga. Turklāt pusdienās, ņemot ēdienu līdzi uz darbu, dārzeņus iesaku likt atsevišķā kastītē, atvēlot tiem pietiekamu daudzumu,» aicina L. Meija. Intelektuālā darba darītājiem ārste iesaka ar ēdienu neuzņemt pārāk daudz kaloriju, vairāk lie- tot smadzeņu darbībai svarīgās omega3 taukskābes, kas atroda- mas zivīs un linsēklās, kā arī vi- tamīnus un antioksidantus, kas ir svaigos augļos un dārzeņos. Ie- teicams uzturā iekļaut arī rieks- tus. «Uzkodas ir normāla uztura sastāvdaļa, taču nevajadzētu pārspīlēt ar nemitīgu to lietoša- nu, jo tā stimulējam cukura izda- līšanos asinīs, un tas nelabvēlīgi ietekmē vielmaiņu. Labāk darba laikā ieplānot uzkodu reizes, iz- vēloties vērtīgus produktus,» ie- saka mediķe. Sēdoša darba darītājiem ar lie- kā svara problēmām īpaši jāpie- vērš uzmanība tam, lai uzkodas nesaturētu daudz cukura vai slēpto tauku, kādus satur, pie- mēram, saldie jogurti, dažādi ce- pumi vai čipsi un desveida uzko- das. Ja liekā svara tendence ne- piemīt, nav pārāk jāraizējas par uzkodu daudzumu, bet par pro- porcijām un izvēli. «Rieksti, bur- kāni, augļi, ziemā – kāļi, dārzeņu un augļu čipsi, kaltētas ogas plā- notā uzkodas reizē ir veselīgi. Arī tumšā šokolāde ir veselīga, bet tā jālieto saprātīgos daudzumos – 20–30 gramu dienā. Veselīga ēša- na nav īslaicīga diēta, tā ir nor- māla dzīves sastāvdaļa. Tā ietek- mē katru mūsu šūnu, līdz ar to visu organismu un arī darba spē- jas. Tas, kā mēs ēdam, kā kusta- mies, ir mūsu dzīves normāla daļa, pret to jāizturas atbildīgi, bet bez stresa – ar prieku,» saka L. Meija. 5  CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 2016 11uzņēmēja diena Saspringtsdzīvesveidsun nepietiekamasrūpesparsevi Vai jūs piekrītat apgalvojumam: «Tā kā man ir saspringts dzīvesveids, es par sevi nerūpējos tik daudz, cik vajadzētu»? Dati:TNS Pilnībā piekrītu 20% Daļēji piekrītu 31% Ne piekrītu, ne nepiekrītu 22% Daļēji nepiekrītu 14% Pilnībā nepiekrītu 11% Grūti pateikt 2% Vērtējums Darba apstākļu vērtējums Latvijā un kopumā ES 5 84,8% strādājošo Latvijā ir apmierināti ar darba apstākļiem un darba vidi. 5 34,3% uzskata, ka darba devējs ņem vērā viņu ieteiku- mus par darba apstākļu, vides vai darba tiesisko attiecību uzlabo- šanu. 5 59,1% strādājošo darba dienu pavada vienveidīgā pozā, piemē- ram, ilgstoši sēž vai stāv kājās. 5 53,6% darbs ietver vienveidī- gu kustību izpildīšanu. 5 Tikai 14,7% strādājošo tiek piedāvātas darba devēja apmak- sātas sporta nodarbības. 5 Latvijā gados vecākie darbi- nieki slimo retāk nekā jaunākie darbinieki. Gada laikā 55–80 gadu vecuma grupā ne reizi nav saslimuši 63,2% nodarbināto, 25–34 gadu vecuma grupā – 56,6%. 5 Līdz 2030. gadam 30% visu strādājošo Eiropas Savienībā (ES) būs vecumā no 55 līdz 64 gadiem. 5 87% ES iedzīvotāju piekrīt, ka labi darba apstākļi pagarina dar- ba mūžu un palīdz saglabāt veselību. 5 6% no ES strādājošajiem vecumā virs 50 gadiem pārtrauc aktīvās darba gaitas hronisku arodslimību vai invaliditātes dēļ. Avots: EU-OSHA un pētījums Darba apstākļi un riski Latvijā 2012–2013
  12. 12. Ieva Štāle Zaļā un veselīgā dzīvesveida jēdziens mūsdienās vairs nesais- tās tikai ar atkritumu šķirošanu, tas ietver rūpes par vidi un par savu veselību visdažādākajās formās, sākot no brīvā laika pa- vadīšanas, esot fiziski aktīvam un izvēloties ekoloģiski nekaitī- gākos pārvietošanās līdzekļus, beidzot ar darbinieku iesaisti vi- di saudzējošos un veselību stip- rinošos pasākumos darbavietās. «Lai arī sabiedrībā nereti zaļo dzīvesveidu sasaista ar modes tendencēm, tīras vides saglabāša- na nākamajām paaudzēm ir arī mūsu katra sirdsapziņas un soci- ālās atbildības jautājums,» uzsver Latvijas Zaļā punkta valdes priekšsēdētāja Sigita Namatēva. Zaļais punkts sekmē vides iz- glītību, īstenojot izglītojošas kampaņas, un veicina atbildīgu uzņēmējdarbību, sadarbojoties ar uzņēmumiem. Zaļā punkta vadītāja atzīst, ka Latvijā uzņē- mumos aizvien vairāk tiek pie- vērsta uzmanība zaļā dzīvesvei- da filozofijai – dažu uzņēmumu īpašnieki un vadītāji tā ceļ uzņē- muma reputāciju, citiem tā ir patiesa rūpe. «Viss atkarīgs no organizācijas kultūras,» saka S. Namatēva. Lai darbinieki laimīgāki Viens no tādiem uzņēmumiem ir SIA DHL Latvia, kur ieviesta vi- des pārvaldības sistēma un no- tiek dalītā atkritumu šķirošana. Jau pirms desmit gadiem, atsau- coties ANO aicinājumam darba- vietās realizēt vidi saudzējošas aktivitātes Vides dienas ietvaros, uzņēmums aizsāka akciju Bike to Work (Uz darbu ar divriteni – latv. val.). Lai arī sākumā darbi- nieku atsaucība nebijusi liela, ar laiku ideja iedzīvojusies un, kā stāsta DHL Latvia Kvalitātes no- daļas vadītāja Linda Liepiņa, no aptuveni 100 Rīgas biroja darbi- niekiem tagad ar divriteni uz darbu brauc jau teju 20 darbinie- ku, turklāt daži arī ziemas aps- tākļos. «Mums katru gadu notiek dar- binieku aptauja arī par darba vi- di. Pērn darbinieki pauda vie- dokli, ka attālā darbavietas lokā- cija Mārupē pie lidostas traucē viņiem pagūt apmeklēt sporta nodarbības pēc darba. Tāpēc no- lēmām reizi nedēļā organizēt jo- gas nodarbības darbavietā,» stāsta L. Liepiņa un turpina: «Nodarbības notiek vienu reizi nedēļā daļēji darba laikā – dar- badienas pēdējā stundā. Uzņē- muma vadītājs uzskatīja – labāk upurēt šo vienu apmaksāto dar- badienas stundu, lai darbinieki justos laimīgāki. Darbinieki vairs nesūdzas, ka nevar pagūt uz sporta nodarbībām, viņi ir izkus- tējušies savā darbavietā un ir ap- mierinātāki ar dzīvi.» Uzņēmums organizē arī vese- lības nedēļas, kurās aicina lekto- rus stāstīt par veselīga dzīvesvei- uzņēmēja diena CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 201612 Lai nepiedzīvotu izdegšanu Atbildīgi uzņēmumi ir ieinteresēti uzturēt veselīga dzīvesveida principus darba vidē 0 Jogas nodarbības uzņēmumā DHL Latvia notiek reizi nedēļā darbadienas pēdējā stundā. FOTO – Aivars Liepiņš, Dienas mediji 0 Latvijā uzņēmumos aizvien vairāk tiek pievērsta uzmanība zaļā dzīvesveida filozofijai – dažu uzņēmumu īpašnieki un vadītāji tā ceļ uzņēmuma reputāciju, citiem tā ir patiesa rūpe, saka Latvijas Zaļā punkta vadītāja Sigita Namatēva un uzsver: «Viss atkarīgs no organizācijas kultūras.» FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI
  13. 13. da principiem. Šogad lektore no Baltijas Fizioterapijas centra dar- biniekus izglītoja par vingrošanu darbavietā, bet praktiskajā no- darbībā ierādīja vingrinājumus pie galda sēdošajiem, lai mazi- nātu saspringumu dažādās ķer- meņa daļās. Uzņēmumā ir trīs virtuves ar iespējām ne tikai uz- sildīt, bet arī pagatavot ēdienu. Savukārt stresa mazināšanai ir pieejams šautriņdēlis, galda ho- kejs un mazs basketbola grozs – tā bijusi pašu darbinieku inicia- tīva ar mērķi darba vidē justies iespējami komfortablāk. Drošība arī ceļā Viens no uzņēmuma Coca-Cola HBC Latvia stratēģiskajām mēr- ķiem ir veicināt un pilnveidot ak- tīva un veselīga dzīvesveida po- pularitāti Latvijas iedzīvotāju vi- dū, īstenojot programmu Par ak- tīvu dzīvesveidu!. «Ikvienam uzņēmuma darbi- niekam esot uzņēmuma vēstne- sim, šis princips tiek īstenots arī darbinieku un viņu ģimeņu vidū, pārmaiņas sabiedrībā sākot pa- šiem ar sevi,» skaidro uzņēmu- ma Coca-Cola HBC Latvia sa- biedrisko attiecību speciāliste Dace Dricka. Ik gadu uzņēmumā tiek īste- nota Move Week jeb Veselības un sporta nedēļa, iesaistot ikvienu darbinieku kopā ar ģimeni dažā- dos individuālo un komandu sporta veidos, kā arī pieaicinot uztura speciālistu, kura uzde- vums ir izklāstīt informāciju par veselīga dzīvesveida un uztura principiem. Pasākumu ietvaros pieejami arī veselības pārbaudes punkti un konsultācijas, bet sportā aktīvākie kolēģi dalās pie- redzē, iedvesmojot citus kolē- ģus. Lai uzturētu sacensību garu, kā arī motivētu regulārām, ne ti- kai kampaņveida sportiskajām aktivitātēm, vasarā uzņēmumā norit projekts Vasaras sportiskais izaicinājums, kura ietvaros dar- binieki sacenšas, izmantojot Enodomondo aplikāciju. Šogad izaicinājumu plānots organizēt Baltijas līmenī, tā iedvesmojoties panākumiem arī kopā ar uzņē- muma Coca-Cola HBC igauņu un lietuviešu kolēģiem. «Uzņēmuma pārstāvjiem tiek segta dalība lielākajos ikgadējos pasākumos. Darbinieki ik gadu aktīvi iesaistās skriešanas mara- tonos, piedalās MTB velomara- tona sacensībās sezonas garu- mā, kā arī pārstāv uzņēmumu 80 kilometru taku skrējienā un 107 kilometru skrējienā maršrutā no Rīgas līdz Valmierai. Tāpat darbi- nieku veselības apdrošināšana nodrošina regulāras iknedēļas fi- zisko aktivitāšu nodarbības,» stāsta D. Dricka. Uzņēmums rūpējas par drošu darba vidi, arī darbiniekiem esot ceļā. «Lai veicinātu atbildīgu braukšanu un paaugstinātu ko- pējo drošību, esot ceļā, darbinie- ku automašīnas ir aprīkotas ar Mobileye sistēmu, kas analizē autovadītāja braukšanas uzvedī- bu un apkārtējo vidi un dod sig- nālu vadītājam, ja rodas kādi ap- draudējumi. Sistēma brīdina gan par pārsniegto ātrumu, gan par distances neievērošanu, gan par gājēju un velo vai moto braucēju esamību priekšā, turklāt tā auto- vadītājam signalizē arī par no- braukšanu no savas joslas, tādē- jādi ar signalizēšanas palīdzību ļaujot izvairīties no ceļu satik- smes negadījumiem. Vēl darbi- niekiem un arī viņu ģimenes lo- cekļiem pieejams Alert Driving jeb drošas braukšanas tiešsaistes apmācību kurss ar reālās vides satiksmes simulāciju, bet ziemā tika rīkotas drošas braukšanas apmācības Drošas braukšanas skolā,» pastāsta Coca-Cola HBC Latvia pārstāve. Iemācījušies pat salsu Veselīgas darba vides nodrošinā- šanai, kā arī dažādām veselības un veselīga dzīvesveida veicinā- šanas aktivitātēm gan birojā, gan veikalos lielu uzmanību pievērš uzņēmums Rimi Latvia. Piemē- ram, darbiniekiem tiek nodroši- nātas veselības apdrošināšanas polises, divas reizes gadā tiek rī- kotas Donoru dienas. Smēķēša- na šajā uzņēmumā ir iespējama tikai ierobežotās vietās. «Pie mums regulāri tiek veikts darba vides novērtējums. Darba drošības speciālists vienreiz gadā apmeklē visus veikalus, izzinot šādus jautājumus. Birojā pakāpe- niski mainām darba galdus uz stāvgaldiem, tāpat plānojam vei- kaliem samazināt palešu augstu- mus un kastu smagumus, lai at- vieglotu veikalu darbinieku ikdie- nu,» stāsta Rimi Latvia personāla vadītāja Līga Stabulniece un pie- bilst: «Tradicionāli jau vairākus gadus reizi gadā rīkojam Rimi ve- selības mēnesi, kad aicinām ik- vienu parūpēties par savu un sa- vu tuvāko līdzcilvēku veselību. Šajā laikā gan biroja, gan veikalu darbiniekiem ir iespēja gan prak- tiski darboties, gan arī dažādās lekcijās uzzināt noderīgu infor- māciju veselības veicināšanai. Piemēram, esam likuši akcentu uz ķermeņa harmoniju, lai uztu- rētu savas dzīves kvalitāti, izzinot četru veidu izpausmes – fizisko, emocionālo, intelektuālo un garī- go, tādējādi veicinot ķermeņa un prāta optimālu darbību.» Ir bijušas tēmas, kas veltītas arī veselīgam miegam, pirtī ieša- nas gudrībām, stresa mazināša- nai ar dažādām radošajām akti- vitātēm, vingrojumiem kopā ar fizioterapeitu, darba vietas no- vērtēšanai, cik tā ergonomiski pareizi iekārtota un citas. Veselības mēneša ietvaros Ri- mi darbiniekiem tiek piedāvātas arī dažādas fiziskās aktivitātes – peldbaseins, cigun un taidzi no- darbības, nūjošana un dažādi brīvdabas funkcionālie treniņi. «Ir bijusi iespēja iemācīties pir- mos salsas dejas soļus un kopā ar kolēģiem uzspēlēt basketbolu pēc darbadienas,» pastāsta L. Stabulniece. 10 tūkstoši soļu «Zaļais dzīvesveids ir tā lieta, ko var realizēt jebkurā uzņēmumā. Cilvēkiem tas kļūst aizvien būtis- kāk. Lieliska pieredze šajā ziņā ir arī vairākām Latvijā strādājoša- jām bankām, kas saviem darbi- niekiem nodrošina dienesta ve- losipēdus vai veic soļu skaitīša- nas programmu, izveidojot spe- ciālu aplikāciju mobilajos telefo- nos,» labās prakses piemērus uz- skaita S. Namatēva, piebilstot, ka dienā cilvēkam būtu jānostaigā desmit tūkstoši soļu – kopumā tie ir septiņi kilometri. Latvijas Zaļā punkta vadītāja arī novērojusi, ka ir biroji, kuros ieviesti stāvgaldi, lai sēdošā dar- ba darītājiem būtu iespēja pa- mainīt pozu. Populāri esot arī at- pūtas stūrīši, kuros novietots tre- nažieris. «Lai nepiedzīvotu tā saucamo izdegšanas sindromu, ir svarīgi sabalansēt darba stundas ar ak- tīvas atpūtas brīžiem. Manuprāt, mūsdienās notiek daudz aktivi- tāšu, kas ir pieejamas bez mak- sas un ko var izmantot savā labā. Ne vienmēr jāvelta finanšu lī- dzekļi tam, lai dotos uz maksas sporta zāli. Es pati ik vakaru do- dos stundu garā pastaigā, lai no- staigātu ieteicamos desmit tūk- stošus soļu. Izkustējies cilvēks jūtas fiziski labāk, viņš nenolie- dzami ir arī darbspējīgāks,» uz- skata S. Namatēva. 5  CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 2016 13uzņēmēja diena Uzņēmuma vadītājs uzskatīja – labāk upurēt vienu apmaksāto darbadienas stundu, lai darbinieki justos laimīgāki
  14. 14. Lai uzņēmums sekmīgi darbo- tos un spētu nodot gan profesio- nālo, gadu desmitiem uzkrāto pieredzi, gan absorbēt svaigas vēsmas un kļūt atvērts inovatī- viem izaicinājumiem, ir vēlama dažādu paaudžu darbinieku sa- darbība. Jaunie nāk ar drosmi ris- kēt un jaunām idejām, pieredzē- jušie – ar zināšanu bagāžu.Tomēr itin daudziem uzņēmumiem šajā ziņā nav pozitīvas pieredzes – gan sabiedrībā valdošās attieksmes dēļ pret senioriem kā pret vecmo- dīgās sliedēs kursējoša uzņēmu- ma izkārtni, gan saistībā ar vie- dokli, ka gados jaunajiem darbi- niekiem ir vēlme ātri veidot karje- ru un saņemt savām zināšanām un prasmēm neadekvāti lielu atalgojumu. Tas rada problēmas ar jauniešu iesaisti darba tirgū. Piesātinājumu bez pārslodzes! Kāds tad ir foršs darbs? Lai no- skaidrotu atbildi uz šo jautāju- mu, šopavasar pētījumu kompā- nija TNS veica pētījumu, kura ie- tvaros 13–21 gadu veci jaunie cil- vēki divu nedēļu garumā speciāli piemērotā interneta platformā interaktīvi veica uzdevumus un atbildēja uz jautājumiem par da- žādām viņiem aktuālām tēmām, to vidū par nodarbinātību. Jau- nieši tika lūgti raksturot kāda sev tuva cilvēka darbu un paust savu izpratni par labu darbavietu. Aprakstot tuvinieku nodarbo- šanos, aptaujātie, kuri pavisam drīz vēlēsies konkurēt darba tir- gū, galvenokārt minējuši darba apstākļus, ar darba pienākumu pildīšanu saistītus aspektus, ap- kārtējo vidi un mikroklimatu sa- vu vecāku vai radinieku darba- vietā. «Kaut arī apraksti ir dažā- di, samērā bieži tie parādījās ar negatīvu pieskaņu – jaunieši min lielo slodzi, rutīnu, izaicināju- mus un cīņas, netīkamu darba vidi un viņu skatījumā nepievil- cīgu mikroklimatu, ko raksturo vienmuļība, garlaicība un pārāk izteikts miers,» stāsta TNS sa- biedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce. Pēc aptaujāto jauniešu do- mām, foršam darbam ir jārada prieks un jāraisa pozitīvas emo- cijas, ko primāri nodrošina sais- tošs darba saturs, atalgojumam piešķirot pat sekundāru nozīmi. Kopumā jaunie sapņo par aiz- raujošu, interesantu darbu bez rutīnas, ar elastīgu darba grafi- ku, bez garām darba stundām, ar vienlīdzīgām attiecībām starp kolēģiem un priekšniecību. Vi- ņiem svarīgi, lai darbs radītu sa- jūtu par paveiktā nozīmīgumu, jēgu un katra personīgo ieguldī- jumu. «Pievilcīgs darbs – tā ir manevrēšana starp piesātināju- mu un pārslodzi,» jaunās paau- dzes skatījumu raksturo A. Lāce. Analizējot Latvijas jauniešu stāstīto, TNS eksperte iezīmē tendenci, ka pievilcīgs darbs ir pretstats tuvā cilvēka darbam. «Šādu pretstatīšanu var radīt jau- niešu pašu pieredze, vērojot ap- kārt notiekošo, dzirdot, ko stāsta citi darba tirgū iesaistītie. Var pieņemt – ja tuvinieku pieredze bijusi pozitīva, jaunieši to pie- ņem kā normu un arī paši vēlas līdzīgus darba apstākļus un no- sacījumus, kā arī iespēju nodro- šināt vismaz līdzšinējo, bieži vien vecāku sarūpēto dzīves līmeni, kur augsta atalgojuma pieprasī- šana jau pašā karjeras sākumā ir veids, kā to īstenot. Jaunieši vē- las izvairīties no tuvinieku nega- tīvās pieredzes un jau sākumā meklē nodarbošanos, kas vispār neietvertu vai arī ietvertu iespē- jami mazāk netīkamo elemen- tu,» teic A. Lāce. Tomēr, kā atzīst eksperte, ne- var teikt, ka mūsdienu Latvijas jaunieši savās vēlmēs būtiski at- šķirtos no jau aktīviem darba ņē- mējiem. Cits TNS šogad veiktais pētījums liecina, ka arī darba ņē- mējiem vecumā no 18 līdz 55 ga- diem divi no būtiskākajiem as- pektiem, kas notur pašreizējā darbā, ir interesants darba saturs un iekšējais mikroklimats. Būtis- ki arī tādi aspekti kā elastīgs dar- ba laiks, labi darba apstākļi un optimāls līdzsvars starp darbu un personīgo dzīvi. Kā rāda TNS regulārais pētījums par Latvijas strādājošo piesaisti darbavietai, kopumā lielai daļai iedzīvotāju, pirmo reizi iesaistoties darba tir- gū vai uzsākot jaunu darbu, ir raksturīgas salīdzinoši augstākas ekspektācijas un arī tā dēvētās rozā brilles. Vidēji pēc diviem trim gadiem tās krīt, un darbinie- ki uz lietām raugās jau mērenāk. Uzņēmuma iekšējā gudrība «Dažādu paaudžu darbinieku ie- saiste ir uzņēmuma iekšējā gud- rība, jo uzņēmums nevar pastā- vēt, strādāt tikai ar jebkādiem esošajiem resursiem, un tas at- tiecas arī uz darbiniekiem. Paau- džu daudzveidība ir ļoti svarīga. Kā jebkurā komandā, arī darba- vietā vecākajai paaudzei ir jāpie- vieno jaunā paaudze, lai būtu ie- spējas nodot zināšanas,» saka uzņēmuma CV-Online Latvia Personāla atlases nodaļas vadī- tājs Kaspars Kotāns. Darba tirgū jaunieši, salīdzi- not ar citām vecuma grupām, gan nav pati lielākā darba mek- lētāju daļa, norāda nodarbinātī- bas eksperts. Tie, kuri sāk strādāt pēc vidusskolas vai kādas profe- sionālās skolas vecumā ap 19 ga- diem, kā arī tikko augstskolas beigušie cilvēki bez izteiktas dar- ba pieredzes biežāk pretendē uz darbu apkalpojošajā sfērā vai asistējošiem amatiem. Ir vairāki aspekti, kāpēc uzņēmumi izvē- las šos jauniešus. Viens aspekts – jauno darbinieku varēs apmācīt tā, kā vēlas darba devējs, līdz ar to jaunais cilvēks nemēģinās pie- rādīt savu taisnību un darba de- vējam nenāksies tērēt laiku, to atspēkojot un pierādot savējo. «Mēs jaunietim iemācīsim, kā vajag darīt, un tas būs ātrākais, nesāpīgākais ceļš,» darba devēju attieksmi raksturo K. Kotāns un turpina: «Taču te pastāv risks – šādi pieņemot jaunieti darbā, viņš drīz var doties projām. Viņš būs ieguvis pirmo pieredzi un uzskatīs, ka var vairāk, bet uzņē- mums tajā brīdī varbūt nevarēs piedāvāt vairāk un jaunietis izies darba tirgū, pretendējot uz citu amatu vai pat uz darbu pie cita darba devēja.» Otrs aspekts saistīts ar atalgo- jumu – ja darbā tiek pieņemts cilvēks bez īpašas pieredzes un zināšanām, atalgojums ir atbils- tošs šim līmenim. «Te bieži vien darba devējiem jāsastopas ar jauniešiem, kuri nāk pieteikties darbā un jau uzreiz ir ar lielām ambīcijām. Pašas par sevi tās nav sliktas. Mērķtiecība un drošums ir ļoti labas īpašības, bet, kā lieci- na pētījumi, tā saucamajai mille- nium paaudzei ir cits skatījums uz darbu un procesiem. Panāku- mus gribas ļoti ātri, un, ja nevar tos nodrošināt, jaunietis nepie- ķeras vienai darbavietai. Viņam stabilitāte nav primārais faktors atšķirībā no citas paaudzes cil- vēkam. Ambīcijas ir laba lieta, bet, ja tās nav apvienotas ar pie- nākuma apziņu un augstu darba Svarīgi, lai darba devējs nebai Jaunās paaudzes darbinieku iesaisti darba tirgū mēdz sarežģīt gan jauniešu Ja jaunietis nav gatavs pats dibināt uzņēmumu, bet ir darba ņēmējs, jārēķinās ar to, kāds ir tirgus. Kaspars Kotāns 0 Organizācijas attīstības centra Spring Valley personāla vadības konsultants Jānis Gredzens darba devējus aicina nebaidīties investēt savos investēt darbiniekos, jo viņi var aiziet. Taču – ko mēs iegūstam, ja neinvestējam? Darbinieks tāpat aiziet, ja uzņēmumam nederēs.» uzņēmēja diena CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 201614 Ieva Štāle
  15. 15. ētiku, tad skaidrs, ka darba de- vējs jauniešu prasībām saņemt augstu atalgojumu pretojas. Vei- dojas netiešs konflikts,» norāda personāla eksperts un piebilst – lai gan jaunajiem nav prakses, viņi var ienest inovatīvas vēsmas, viņiem ir cits domāšanas pla- šums, kas uzņēmumiem ir svarī- gi. Tajā pašā laikā, ja vēlmju pēc atalgojuma adekvātums darba devējam nav pieņemams, sadar- boties būs grūti. K. Kotāns vada arī karjeras konsultācijas un apmeklē Latvi- jas augstskolas Karjeras dienu ie- tvaros. Kā motivēt jauniešus iz- mantot reālās iespējas pieredzes gūšanai darba tirgū un nesapņot par nereālām lietām? «Sapņot vajag par jebko! Tomēr sapņiem jāliek klāt realitāte, un realitātē, ja sākotnēji jaunietis nav gatavs pats dibināt uzņēmumu, bet ir darba ņēmējs, jārēķinās ar to, kāds ir tirgus,» atzīst K. Kotāns un turpina: «Protams, mobilitāte pašlaik ir plaša, jaunietim nav jā- izvēlas tikai Latvijas darba tirgus. Mēs nevaram nevienu piespiest strādāt tikai šajā valstī, bet brī- žiem gribētos jaunajiem novēlēt samazināt ambīcijas attiecībā uz atalgojumu un tūlītēju karjeras izaugsmi, bet mācīties – apgūt praktisku pieredzi no profesio- nāļiem, būt gataviem veikt rutī- nas darbus, pastrādāt virsstun- das, pierast pie reālās praktiskās darba vides un tad skatīties, kur viņu prasmes ir pieprasītas.» Drošums, atvērtība, spējas pielietot tehnoloģijas ir jaunās paaudzes trumpis darba tirgū, salīdzinot ar vecāko paaudzi. Šīs iemaņas var attīstīt, papildinot ar daudzskaitlīgu valodu zināša- nām. «Dažādas papildu prasmes ir labs pluss, ko piedāvāt poten- ciālajam darba devējam. Bet daudz kas atkarīgs no tā, kāds ir darba devējs, darba vide. Daļa no jaunās paaudzes veido savus uzņēmumus, un viņi meklē lī- dzīgi domājošos. Mobilitāte, ie- spēja strādāt dažādās vidēs un dažādos laikos, vēlme neuzkavē- ties vienā organizācijā ilgu laiku, brīvības izpausmes un radošums – tie droši vien būs nākotnes pro- cesi, ar ko nāksies saskarties vi- siem, arī citas paaudzes darba devējiem,» uzskata K. Kotāns. Dzīve piespiedīs mainīties Tepat un tūlīt – dzīvot, gūt peļņu un panākumus. Iespējams, šādas filozofijas nostiprināšanos veici- na arī nestabilā ģeopolitiskā si- tuācija, jo šāda attieksme rakstu- ro mūsu sabiedrību kopumā. Ga- na daudzi, maksājot gan tiešā, gan pārnestā nozīmē par pirmskrīzes un krīzes laikā pie- ļautajām kļūdām, patlaban ne- domā par tālāku nākotni, bet raugās uz ātriem ieguvumiem, kas dzīves procesa virzību nodro- šina tieši šobrīd. Ir arī uzņēmu- mi, kuriem arī biznesa stratēģijā raksturīga šāda filozofija. Līdz ar to mainās darba devēju un darba ņēmēju attiecības un prasības. «Kādreiz sabiedrībā valdīja uz- skats, ka darbs ir dzīves pamats. Mūsdienās, vērojot kopējās ten- dences, jaunietim ir būtisks līdz- svars starp darbu un brīvo laiku – viņam svarīgi būt novērtētam ne tikai darbā, bet arī mājās, draugu lokā un socializējoties. Jaunajiem darbs ir tikai viena no dzīves sa- stāvdaļām,» skaidro organizācijas attīstības centra SpringValley val- des loceklis, personāla vadības konsultants Jānis Gredzens. Viņš lēš, ka jau pēc gadiem desmit piecpadsmit arī šis darba un brī- vā laika līdzsvars vairs nebūs ak- tuāls. Cilvēks vēlēsies nākt uz dar- bu to baudīt. Lai tā notiktu, darba devējam būs jābūt ļoti pretimnā- košam. Pašlaik gan tā nenotiek. «Pašlaik noteikumus diktē dar- ba devēju tirgus. It kā runājam par to, ka nav cilvēku, nav, kas strādā. Tomēr – kā liecina statis- tikas dati – jauniešu bezdarbnie- ku armija pat ar labu izglītību netiek darba tirgū.Viņiem netiek piedāvāts trīs līdz sešu mēnešu izmēģinājuma laiks jaunajā dar- ba vietā, kā tas ir pieņemts vairā- kumā gadījumu uzņēmumos Ei- ropā, kur jauni darbinieki tiek sagatavoti un apmācīti. Eiropā bez tā nevar uzsākt strādāt. Mums visu vajag tepat un tūlīt,» uzsver J. Gredzens un raksturo uzņēmējdarbības metodes ko- pumā: «Pie mums nav neviena uzņēmuma, kurā nerunātu par darba efektivitāti, bet vairumā gadījumu darba devēji nav gata- vi ieguldīt jauno darbinieku sa- gatavošanā darbam. Taču dzīve piespiedīs to darīt.» Mūsdienās prasības pret dar- biniekiem, to vecumu, kvalifikā- ciju darba tirgū diktē attiecīgās nozares specifika. Jo mazāk dar- ba procesā tiek izmantoti tehno- loģiski moderni risinājumi, jo lie- lāka var būt iespēja piesaistīt dar- bā vecāka gadagājuma darbinie- kus ar stāžu. Piemēram, ražoša- nas procesā var lieti noderēt se- nioru pieredze, tomēr informāci- jas tehnoloģiju jomā diez vai ve- cie pārspēs jaunos. Taču jārēķi- nās, ka sabiedrības novecošanās skar arī Latviju. «Eiropā vērojama tendence, ka pēc pensionēšanās, kad cilvēks kādu brīdi ir atpūties, veltījis laiku sev, saviem mazbēr- niem, viņš atkal atgriežas darbā, jo veselība vēl ļauj strādāt un vi- ņam ir vēlme realizēties savā pro- fesijā. Te atkal ir runa par to, cik pretimnākošs ir darba devējs. Se- niori var būt ļoti noderīgi sabied- rībai, un, domāju, arī mēs Latvijā pie šādas izpratnes nonāksim,» uzskata J. Gredzens. Savukārt jauniešu atvērtība pasaules plašo iespēju izmanto- šanā ir vērtība, ar kuru jau tagad jārēķinās darba devējiem. Kā piemērs tam ir viesnīcu un res- torānu bizness, kurā pārsvarā strādā jaunieši. J. Gredzens iz- klāsta novēroto: «Pārsvarā tas ir pagaidu darbs, kamēr jaunietis mācās. Te ir jautājums – kāds ir jaunieša mērķis? Jā, tā ir laba skola, pateicoties kurai iespē- jams augt, bet pārsvarā tas ir darbs, ar kura palīdzību gūt pa- pildu līdzekļus un uzturēt sevi mācību laikā. No svara arī ir, vai jaunieti var materiāli atbalstīt ģi- mene. Ja ģimene nevar atbalstīt, tad jaunie aizbrauc strādāt uz ār- zemēm. Starp citu, tiem jaunie- šiem, kuri strādājuši ārpus Latvi- jas, ir vienkāršāk uzsākt darbo- ties mūsu valstī, jo ir uzkrāta dar- ba pieredze un vairs nav tik liels pārsteigums attiecībā uz darba devēja augstajām prasībām.» Tā ir darba devēja izvēle – vai uzņemties risku, pieņemot dar- bā jaunieti, kuram nav darba pieredzes. SpringValley personā- la vadības konsultants savā prak- sē pārliecinājies – Latvijā ir uz- ņēmumi, kuri atbalsta jauno cil- vēku un ieved darba dzīvē ar ie- vadprogrammām vai piesaistot mentoru, bet ir arī tādi uzņēmu- mi, kuri nepieredzējušos iemet darbā kā kaķēnus un patur savā uzņēmumā stiprākos – tos, kuri «izpeld», respektīvi, konkurences apstākļos izcīna savu vietu. Kurš no darba devējiem ir ieguvējs? «Abi, lai cik dīvaini tas būtu. Tajā uzņēmumā, kurā būs «jāizpeld» pašam, ir biežāka darbinieku ro- tācija, taču atnākušais jaunais darbinieks arī šajā īsajā laikā dod savu ieguldījumu darba devē- jam. Tomēr, raugoties no uzņē- muma ilgtspējas un reputācijas viedokļa, tas nav ieguvums,» uz- skata J. Gredzens. Viņš darba devējiem iesaka nebaidīties investēt darbiniekos: «Var jau iebilst – kāda jēga inves- tēt darbiniekos, jo viņi var aiziet. Taču – ko mēs iegūstam, ja nein- vestējam? Darbinieks tāpat aiz- iet, ja uzņēmumam nederēs, un te nav runa tikai par investīcijām naudas izteiksmē. Svarīga ir arī attieksme. Tāpēc arī tiek veidoti dažādi uzņēmumu novērtējumi un salīdzinājumi. Labākie ir tie ir uzņēmumi, kuru reputācija lie- cina – šie uzņēmumi gatavi rū- pēties par darbiniekiem. Šie uz- ņēmumi domā stratēģiski par to, ar kādām metodēm visveiksmī- gāk jauno darbinieku ieintegrēt kolektīvā, lai no viņa gūtu maksi- mālu atdevi darbā.» 5 aidās investēt darbiniekos u ambīcijas, gan darba devēju nevēlēšanās gaidīt izaugsmi darbiniekos: «Var jau iebilst – kāda jēga FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI Uzvar tie jaunieši, kuriem spīd acis un ir vēlme sevi pierādīt Aigars Rostovskis Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Ja jaunietis grib ieiet darba tirgū vai uzsākt savu biznesu, vispirms sevi jāprezentē, jādomā nevis par to, cik liela būs alga, bet jāpierāda sevi. Pats galvenais, ko novērtē saprātīgi darba devēji, ir jaunā cilvēka spīdošās acis, respektīvi, to, ka viņš grib strādāt. Ja jaunietis strādā un pierāda sevi, agri vai vēlu viņam piedāvās arī pietiekami lielu atalgojumu. Ja kāds uzņēmums šo jaunieti nenovērtēs, dzīve parādīs – būs citi uzņēmumi, kas novērtēs. Tomēr primārais ir ieguldījums, spīdošas acis un sevis pierādīšana ar darbiem. Savukārt, raugoties no uzņēmumu perspektīvas, paaudžu maiņa notiek. Līdz ar to neizbēgami jebkuram uzņēmumam, kurš skatās ilgtermiņā, jaunie jāiesaista darba procesā. Turībā ir vairāk nekā 400 darbinieku, un es esmu par jauno cilvēki piesaisti. Katrā kolektīvā ir jābūt komandai, bet arī veselīgai konkurencei, kur katrs parāda, cik viņš ir jaudīgs un arī pārējos pavelk līdzi. Jaunie dod enerģiju cienījamākajiem kolēģiem, un cienījamākie dod pieredzi. Tā rodas laba sinerģija. Andris Bite SIA Karavela valdes priekšsēdētājs Mūsu uzņēmumā vienlīdz veiksmīgi sadarbojas vecā un jaunā paaudze. Vecā paaudze nāk ar savu praktis- kās dzīves pieredzi, bet jaunie ar tām lietām, kuras vecā paaudze vairs nav spējīga vai nav ieinteresēta zināt. Piemēram, informāciju tehnolo- ģiju jomā vairs nav lietderīgi vecākajai paaudzei mācīt jaunas programmas. Tāpat ar svešvalodu zināšanām. Mēs 30 un 40 gadu darba pieredzei pretī liekam jauniešus – «baltas lapas» ar teorētiskajām zināšanām no universi- tātes – un jaunos apmācām. Tā ir dabiska lieta, jo ne skolā, ne universitātē praktisko dzīvi neiemāca. Mēs negaidām jauno darbinieku izaugsmi, bet mēģinām paši to veidot, un mums viņus izdodas īsā laikā pārvērst par lietaskokiem. Uzņēmums nevar gaidīt, ka pats darbinieks kaut kur apmācī- sies un kļūs gudrāks. Pie mums gan vadība, gan speciālisti savas zināšanas nodod jaunajiem. Gadu pusotru tam veltīt ir reāli. Protams, jaunajiem jāstrādā daudz vairāk un vairāk laika nekā pieredzējušajiem kolēģiem jāpavada darbā, lai iesūktu sevī šīs zināšanas. To uzreiz redz – vai ir cilvē- kam spējas un degsme, vai nav. Alise Lāce TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Domājot par esošajiem darba ņēmējiem un jauniešiem, kuri jau stāv uz darba tirgus sliekšņa, būtiski ņemt vērā Latvijas kultūr- vēsturisko un ekonomisko pieredzi – padomju laikus, ekonomisko krīzi. Šie jaunieši ir uzauguši vidē, kuru nosaka vārda brīvība, brīvais tirgus un salīdzinoši plašas iespējas, kas ir tiešs pretstats kultūrtelpai līdz Padomju Savienības sabrukumam. Ļoti iespējams, ka dažādu paaudžu vēlmes, ienākot darba tirgū, nemaz tik krasi neatšķiras. Tomēr atšķiras vērtības un pieņēmumi, kā rezultātā mainās arī paaudžu priekšstati par to, ko drīkst pieprasīt un sagaidīt darba ņēmējs no darba devēja un darba devējs savukārt no darbinieka.  CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 2016 15uzņēmēja diena
  16. 16. Ieva Štāle «Gribētos, lai, iegūstot aug- stāko izglītību, mans darbs tiktu novērtēts ar cienījamāku atalgo- jumu nekā pašlaik. Atalgojums ir viens no galvenajiem aspektiem, bet svarīgi arī, lai darbs būtu inte- resants, lai es būtu ieinteresēta darba procesā un būtu labs kolek- tīvs – tie mani galvenie kritēriji, iz- vēloties darbavietu,» saka Sabīne Strauta, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fa- kultātes Vides zinātnes nodaļas 2. kursa studente.Viņa ir pārliecinā- jusies – valsts sektorā «vakances ir un darbiņu atrast var», lai gan daudzi darba devēji ņem vērā pie- redzi. Kā atzīst Sabīne, mūsdienās īsā laikā to uzkrāt nav viegli. Atšķi- rīga situācija esot privātajā sekto- rā – mazos uzņēmumos atalgoju- ma līmenis ir labāks, bet konku- rence uz brīvajām vakancēm daudz sīvāka un jaunajiem šādos uzņēmumos iekļūt nav viegli. Paralēli studijām Sabīne jau di- vus gadus strādā uzņēmumā Lat- vijas maiznieks par degustāciju vadītāju. «Maksā labi, un šis darbs ir viegli savienojams ar stu- dijām,» stāsta Sabīne, tomēr ne- noliedz – šis nav viņas sapņu darbs. «Kamēr studēju, tikmēr piestrādāju, bet labprātāk gribē- tu atrast darbu kaut uz pusslodzi savā jomā. Diemžēl Latvijā iespē- jas nav plašas. Ja ir prakses iespē- jas, tad prakse notiek uz pilnu slodzi un darbs ir maz apmak- sāts. Nedaudz vairāk par 200 eiro uz rokas, strādājot pilnu slodzi – manuprāt, tas ir smieklīgs atal- gojums. It kā jau esmu tikai prak- tikante, bet patiesībā savus pie- nākumus pildu tāpat kā jebkurš cits uzņēmumā,» uzsver Sabīne, piebilstot, ka «studentiņi praksē tiek nedaudz izmantoti». Arī trīs viņas draudzenes praksē strādā pilnu slodzi un nesaņem pat mi- nimālo valstī noteikto atalgoju- mu. «Tas nav taisnīgi.Var jau spe- kulēt, ka tas jau tikai students un kur gan viņš liksies – praksi vajag. Tāpēc students ir priecīgs, ja da- bū prakses vietu arī par mazām naudiņām, jo daļa darba devēju piedāvā pusgadu strādāt uz pilnu slodzi bez atalgojuma,» norāda Sabīne. Viņa plāno maģistra stu- dijas turpināt ārzemēs: «Esmu noskatījusi universitāti Skotijā. Darba tirgus tur ir labs, atalgoju- ma līmenis krietni augstāks – arī vides zinātnes jomā. Iespējams, izmēģināšu spēkus tur.» Elīna Dubra pēc skolas beigša- nas «nezināja, ko vēlas no dzī- ves». Viņai ieteica telekomunikā- cijas Rīgas Tehniskās universitā- tes Elektronikas un telekomuni- kācijas fakultātē kā progresīvu jomu, kurā darbs būs vienmēr. «Tikai šogad, 3. kursā, sapratu, ka tiešām vēlos strādāt šajā jo- mā. Meklējot prakses un darba iespējas, sastapos ar lielu konku- renci. Ir uzņēmumi, kuri gatavi pieņemt darbā bez augstskolas diploma, bet ar trīs gadu darba Jauniešus virza ne tikai ambī Jaunās paaudzes skatījumā naudai ir nozīme, tomēr svarīgas ir arī izaugsmes 0 Jaunietei Sabīnei Strautai, meklējot darbu, svarīgs ir atalgojums, interesants process un labs kolektīvs. Rita Turkina vispirms krāj pieredzi, ko nemāca augstskolā, un pēta slimnīcas atmosfēru reālajā dzīvē. FOTO – KRISTAPS KALNS, DIENAS MEDIJI uzņēmēja diena CETURTDIENA, 9. JŪNIJS, 201616

×