Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Einārs Cilinskis: Sociālās uzņēmējdarbības politika un likumdošana

919 views

Published on

Einārs Cilinskis, Saeimas Sociālās uzņēmējdarbības darba grupas vadītājs.

Sociālās uzņēmējdarbības forums 2015 http://sefriga.lv/

Published in: Business
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Einārs Cilinskis: Sociālās uzņēmējdarbības politika un likumdošana

  1. 1. Sociālās uzņēmējdarbības politika un likumdošana Einārs Cilinskis
  2. 2. Politikas mērķi  Mērķis ir vēlamais stāvoklis, ko vēlas sasniegt, pilnveidojot noteiktu politikas jomu;  Mērķiem jābūt realistiskiem, ņemot vērā finanšu iespējas, jābūt iespējām atbilstošam rīcības scenārijam;  Mērķi tiek konkretizēti formulējot darbības virzienus un tiem atbilstošus rezultātus, kas savukārt ir pamats politikas ieviešanas jeb ex-post novērtēšanai
  3. 3. Darbības rezultāti  Lai izmērītu mērķa sasniegšanu, jābūt izmēramiem politikas un darbības rezultātiem;  Politikas rezultāti ir pārmaiņas sabiedrībā (politikas, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, vides u.c jomās), ko tieši rada darbības rezultātu sasniegšana un ko ietekmē ārējās vides faktori;  Lai rezultātu novērtēšana būtu iespējama, jānosaka rezultātiem atbilstoši rezultatīvie rādītāji, kas ir ieguldījumu izlietošanas un ieguvumu sasniegšanas raksturojums skaitliskā izteiksmē;  Nepieciešama metodoloģija un kritēriji, lai mērītu rezultatīvos rādītājus;
  4. 4. Politikas ietekmes novērtējums  LM veido un analizē sociālās uzņēmējdarbības politiku valstī, tostarp ņemot vērā ietekmi uz maizaizsargāto personu, trūcīgu personu vai citu nelabvēlīgā situācijā esošu personu grupu nodarbinātību un integrāciju sabiedrībā, pakalpojumu pieejamības izmaiņām šīm grupām un kopīgo ietekmi uz valsts budžetu.  Reizi divos gados Labklājības ministrija iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sociālās uzņēmējdarbības politikas ietekmi.  Cik lielā mērā ietekmi var prognozēt pirms likumprojekta pieņemšanas?
  5. 5. Iespējamie sociālās uzņēmējdarbības mērķi (no koncepcijas)  mobilizēt visas iesaistītās puses sabiedrībai būtisku problēmu risināšanā;  veicināt ilgtspējīgu attīstību, pakalpojumu pieejamību;  veicināt kvalitatīvu darba vietu veidošanos un sociālā kapitāla stiprināšanu, tostarp reģionos;  sniegt atbalstu sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem, radot daudzveidīgākas, kvalitatīvākas un ilgtspējīgākas iespējas iesaistīties darba tirgū vai uzņēmējdarbībā, un veicinot sociālo iekļaušanu un izkļūšanu no nabadzības;  paplašināt un padarīt daudzveidīgāku sociālo pakalpojumu piedāvājumu;
  6. 6. Mērķgrupas atbalstam (MK noteikumi)  komersanti un biedrības, un nodibinājumi;  fiziskas personas, kuras plāno uzsākt sociālo uzņēmējdarbību;  nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki: ilgstošie bezdarbnieki, gados vecāki bezdarbnieki (vecāki par 54 gadiem), bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie, kā arī bezdarbnieki ar invaliditāti;  personas ar invaliditāti un personas ar garīga rakstura traucējumiem
  7. 7. Informācija par mērķgrupām (MK noteikumu anotācija)  bezdarbnieku skaits 2015. gada aprīļa beigās bija – 82 833 bezdarbnieki;  bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vecāki (37,2% jeb 30 842 bezdarbnieki);  ilgstošie bezdarbnieki (31,7% jeb 26 281 bezdarbnieki);  bezdarbnieki ar invaliditāti (10,6% jeb 8 743 bezdarbnieki).
  8. 8. Izmēģinājumprojekta plānotie rādītāji (LM)  izstrādāts sociālo uzņēmumu reģistra prototips;  reģistrēti līdz (?) 200 sociālie uzņēmumi;  sniegts atbalsts 200 saimnieciskās darbības veicējiem;  īstenotas 2 informatīvās kampaņas;  apmācībās iesaistītie dalībnieki – 600;  saņemto konsultāciju skaits – 300;  darba vietu izveide un uzturēšana prioritārajām mērķa grupām – 100;
  9. 9. Likuma mērķis  Likuma mērķis ir risināt sabiedrības sociālās problēmas, veicinot uzņēmējdarbības attīstību jomās, kur to nepietiekami nodrošina citas uzņēmējdarbības formas, stimulējot sociāli mazaizsargāto personu grupu iesaisti darba tirgū vai integrāciju sabiedrībā.
  10. 10. Sociālās uzņēmējdarbības jēdziens  Sociālā uzņēmējdarbība ir komercdarbība;  sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai;  iegulda peļņu noteiktu mērķu sasniegšanai - lai sekmētu sociāli mazaizsargāto personu grupu, vai trūcīgo personu dzīves kvalitātes uzlabošanu;
  11. 11. Sociālā uzņēmuma tiesības (I)  Sociālais uzņēmums likumā noteiktā kārtībā ir atbrīvots no uzņēmuma ienākuma nodokļa naksāšanas.  Sociālais uzņēmums var saņemt valsts vai pašvaldību dāvinājumus (grantus).  Sociālajam uzņēmumam var noteikt priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumā likumā noteiktā kārtībā.
  12. 12. Sociālā uzņēmuma tiesības (II)  Sociālais uzņēmums var tikt reģistrēts kā sabiedriskā labuma organizācija Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā. (Šāda norma prasa grozījumus sabiedriskā labuma organizāciju likumā).  Sociālajam uzņēmumam var atļaut savā darbībā iesaistīt brīvprātīgā darba veicējus.
  13. 13. Sociālās uzņēmējdarbības darbības tiesiskais pamats  Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību.  Tā dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka šīs likums, Komerclikums, citi sabiedrību ar ierobežotu atbildību reglamentējošie normatīvie akti, kā arī sociālā uzņēmuma statūti.
  14. 14. Sociālā uzņēmuma pazīmes (jāatbilst visām)  uzņēmuma statūtos noteiktais izveides mērķi ir sniegt nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai;  uzņēmuma pelņu izmanto statūtos noteikto mērķu sasniegšanai;  uzņēmumā nodarbina algotus darbiniekus;  uzņēmuma pārvaldes institūcijās tiek iesaistīti uzņēmuma darbinieki, mērķgrupas pārstāvji un sabiedrības pārstāvji.
  15. 15. Sociālās uzņēmējdarbības ierobežojumi  Sociālā uzņēmuma peļņa tiek noteikta un apstiprināta atbilstoši Komerclikumā noteiktiem noteikumiem un to atļauts izmantot vienīgi statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.  Sociālā uzņēmuma mantu un finanšu līdzekļus atļauts izmantot tikai statūtos norādītajiem mērķiem.
  16. 16. Pašvaldību pienākumi un tiesības  veicina sociālo uzņēmumu veidošanos savās teritorijās;  ir tiesības piešķirt sociālajiem uzņēmumiem nekustamā īpašuma nodokļa atlaides;  Ir tiesības piešķirt mantu bezatlīdzības lietošanā;
  17. 17. Sociālā uzņēmuma dibināšanas kārtība  Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt esoša vai jaundibināma sabiedrība ar ierobežotu atbildību;  Izvērtē komisija, kurā vienādā skaitā ietilpst valsts institūciju pilnvarotas amatpersonas un sabiedrības pārstāvji;  Atbildīgā institūcija (LM vai tās pilnvarota institūcija) pieņem lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt sociālā uzņēmuma statusu pamatojoties uz sociālās uzņēmējdarbības izvērtēšanas komisijas lēmumu.
  18. 18. Citi jautājumi  Likums stājas spēkā ar 2017. gada 1. janvāri (optimistiskākais pieņēmums);  2017. gada budžeta paketē tiek iesniegti attiecīgie grozījumi nodokļu likumos;  MK līdz likuma spēkā stāšanās dienai pieņem attiecīgos MK noteikumus par procedūru;
  19. 19. Problēmjautājumi šobrīd  Precīzāk definētas sociālā uzņēmuma pazīmes;  Vai sociālais uzņēmums var būt sabiedriskā labuma organizācija;  Kāda institūcija kontrolēs sociālo uzņēmējdarbību? (VID – tā neesot viņu funkcija, LM, EM – nav attiecīgu štatu, institūciju un kapacitātes)
  20. 20. Kā sociālā uzņēmējdarbība var transformēt sabiedrību?
  21. 21. Paldies par uzmanību! Šobrīd vēl ir iespējams visu šeit minēto mainīt, pilnveidot un uzlabot. einarscilinskis@gmail.com

×