Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu

1,396 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,396
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu

  1. 1. 2. TĒMA: ORGĀNI UN ORGĀNU SISTĒMAS
  2. 2. Orgāns • No šūnām veidojas audi, no audiem – orgāni, no orgāniem – orgānu sistēmas, no orgānu sistēmām – organisms; • Orgāns ir organisma daļa ar speciālu funkciju un noteiktu formu; • Piemērs, sirds, aknas, nieres;
  3. 3. Orgānu sistēmas • Ir pēc uzbūves dažādi orgāni, kurus apvieno kopējā funkcija; • Piemēram, mēle, zobi, kuņģis piedalās gremošanas procesā;
  4. 4. Orgānu sistēmas cilvēka organismā • Balsta un kustību orgānu sistēma; • Asinsrites un limfrites orgānu sistēmas; • Elpošanas orgānu sistēmas; • Gremošanas orgānu sistēmas • Izvadorgānu sistēma; • Segaudu orgānu sistēmas; • Dzimumorgānu sistēmas; • Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas; • Nervu sistēma; • Maņu orgānu sistēmas.
  5. 5. ASINSRITE UN NERVU SISTĒMA SAISTA VISAS ORGĀNU SISTĒMAS NEDALĀMĀ VIENĪBĀ
  6. 6. Balsta un kustību orgānu sistēma; • Veido skelets un muskuļi • Skelets sastāv no kauliem, skrimšļiem un saitēm; • Skelets ir ķermeņa balsts un sviru sistēma; • Muskuļi kustina kaulus, tā veidojas kustības
  7. 7. Asinsrites un limfrites orgānu sistēmas • Barības vielas un skābekli piegādā asinis; • Vielmaiņas galaproduktus aizvada asinis; • Asinsrites sistēmā ietilpst asinis, asinsrites orgāni, un noslēgta asinsrites sistēma ar centrālo orgānu – sirdi; • Limfrites orgānu sistēmā ietilps limfvadi, limfmezgli, • Limfrite plūst no orgāniem uz asinsrites sistēmu; • Asinsrites un limfrites orgānu sistēma veic barošanas funkciju, apvieno visus kermeņa orgānus
  8. 8. Elpošanas orgānu sistēmas • Sastāv no elpceļiem un plaušām; • Elpvadiem ir nesaplokoša siena un skropstiņepitēlijs; • Plaušās notiek skābekļa uzņemšana, tālāk skābekli transportē asinis un plaušās tiek izelpota ogļskābā gāze, kas radusies organismā;
  9. 9. Gremošanas orgānu sistēmas • Tā ir 10 metrus gara izlocīta caurule, kas sākas ar muti un beidzas ar anālo atveri; • Šajā sistēmā notiek barības sasmalcināšana, ķīmiskā pārstrāde, uzsūkšanās un izdalīšana
  10. 10. Izvadorgānu sistēma • Tiek izdalītas indīgas organismam nevajadzīgas vielmaiņas galaprodukti; • Izvadorgānu sistēmā ietiplst; – Urīnorgānu sistēma (nieres, urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls; – Adā (sviedri ar sāļiem; – Plaušas (izelpojot gāzes); – Gremošanas orgānu sistēma (fekālijas)
  11. 11. Segaudu orgānu sistēmas • Veido āda un gļotāda • Šī sistēma atdala organisma iekšējo vidi no ārējās vides un pasargā no izžūšanas, krasām temperatūras svārstībām, mikrobiem u.c.
  12. 12. Dzimumorgānu sistēmas • Izšķir iekšējos un ārējos dzimumorgānus, galvenie abu dzimumu orgāni ir dzimumorgāni – Sievietes: • iekšējie: olnīcas, olvadi, dzemde, maksts • Ārējie: mazās un lielās kaunumu lūpas, kuteklis, maksts priekštelpa, un krūšu dziedzeri – Vīrieši: • Iekšējie: sēklinieki u.c. • Ārējie: dzimumloceklis
  13. 13. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas • Iekšējās sekrēcijas jeb endokrīnie dziedzeri ir dziedzeri, kuri savas bioloģiski aktīvās vielas – hormonus ievada tieši asinīs; • Ietekmē vielmaiņu, augšanu, attīstību, vairošanos; • Tie ir piemēram, vairogdziedzeris, epitēlijkermenīši, virsnieres un epifīze;
  14. 14. Nervu sistēma • Vada un regulē visus dzīvības procesus; • Apvieno ķermeņa daļas vienotā organismā un caur maņu orgāniem, saista to ar apkārtējo vidi.
  15. 15. BALSTA UN KUSTĪBU ORGĀNU SISTĒMA (3. ST.)
  16. 16. Skelets • Ir visi kauli, kopā ar skrimšļiem un saitēm; • Balsta un aizsargfunkcija; • Samērā viegls – ja ķermeņa svars 70 kg tad skelets sver 8-9 kg, taču ļoti izturīgs; • Visizturīgākais ir lielais lielkauls – iztur 1650 kg; ~ 240 kauli
  17. 17. Kaulu sastāvs • Kaulos ir savienotas šķietami divas nesaderīgas īpašības: lokanums un cietība: • Lokanums, apmēram kā tikko nocirstam kokam, piedod organiskās vielas; • Cietību piedod neorganiskie kalcija sāļi;
  18. 18. Lokans kauls • Var iegūt ja kaulu izmērcē vājā skābes šķīdumā, tad minerālvielas izšķīst un kauls kļūst lokans, ka var sasiet mezglā
  19. 19. Kauls bez organikas • Ja izkarsē ugunī, tad organiskās vielas sadeg un paliek minerālvielas, paliek balta masa, kas saglabā kaula formu taču mazākā pieskārienā sabirt putekļos
  20. 20. Kaulu uzbūve • Jebkuram kaulam ir kaula plēve, kaulviela un kaulu smadzenes, ja kauli ir savienoti kustīgi tad galos ir locītava; Kaula plēve Kaulviela Kaulu smadzenes Locītava
  21. 21. Kaula plēve • Apņem visu kaulu, izņemot skrimšļa vietu; • Nodrošina kaula barošanos; • Jaunībā nodrošina arī kaula augšanu resnumā; • Kaula plēvē ir daudz nervu, tāpēc sitiens pa apakšstilbu ir sāpīgs
  22. 22. Kaulviela • Jeb kaulaudi ir blīva vai poraina; • Ārējā kārta blīva, iekšējā poraina; • Garajiem kauliem galos ir poraina kaulviela; Blīvā kaulviela Porainā kaulviela
  23. 23. Kaula smadzenes • Ir sarkanās vai dzeltenās kaula smadzenes – Sarkanās kaula smadzenes atrodas porainajā kaulvielā tas ir asinsrades orgāns; – Dzeltenās kaulu smadzenes – atrodas garo kaulu dobumos, tās sastāv galvenokārt no taukaudiem;
  24. 24. Kaulu augšana • Aug apmēram līdz 22-25 gadiem gan resnumā gan garumā; • Kaulu augšanu garumā nodrošina skrimšļi kas atrodas kaula augšanas zonā starp kaula ķermeni un galu. Kad kauls ir beidzis augt, augšanas zona pārkaulojas; • Kaula augšanu resnumā nodrošina kaula plēve, no kuras šūnām izdalās kaulviela, kas nogulsnējas kaula ārpusē.
  25. 25. Kaula forma • Izšķir, – Garos kaulus; – Īsos kaulus; – Plakanos kaulus.
  26. 26. Garie kauli
  27. 27. Īsie kauli
  28. 28. Plakanie kauli
  29. 29. Kaulu savienojumi • Izšķir divu tipu kaulu savienojumus: – Pārtrauktie un nepārtrauktie; • Nepārtrauktajiem savienojumiem, kustības ir ierobežotas; • Pārtrauktie - locītavas
  30. 30. Nepārtrauktie kaulu savienojumi • Veido blīvie saistaudi, skrimšļaudi vai kaulaudi; • Blīvie saistaudi veido šuves galvaskausā un saites; • Skrimšļaudi savieno, piemēram, mugurkaula skriemeļu ķermeņus; • Kaulaudi savieno galvaskausa šuves vietās, kad cilvēks kļūst vecāks
  31. 31. Pārtrauktie savienojumi • Tās ir locītavas; • Iespējamas kustības; • Vienam no savienojuma kauliem ir iedobums – locītavas bedrīte; • Tai pieguļ otra kaula galviņa; • Kaula bedrīte un galviņa ir pārklātas ar gludu skrimšļa kārtiņu; • Locītavas kaulus satur izturīgas saites, locītava ir somiņā ar locītavas šķidrumu, kas samazina berzi.
  32. 32. Skeleta uzbūve • Izšķir trīs daļas: – Rumpja skelets – Galvas skelets – Locekļu skelets
  33. 33. Rumpja skelets • Sastāv no: – Mugurkaula – Ribām – Krūšu kaula
  34. 34. Mugurkauls • Veido 33-34 skriemeļi: – 7 kakla skriemeļi – 12 krūšu skriemeļi – 5 jostas skriemeļi – 5 krusta skriemeļi – 4 vai 5 astes skriemeļi • Funkcijas: – Atbalsts visam ķermenim – Aizsargā muguras smadzenes – Piedalās kustībās
  35. 35. Skriemelis • Skriemeļa ķermenim ir loks, starp kuriem veidojas skriemeļu atvere.
  36. 36. Skriemelis Skriemeļa atvere
  37. 37. Slimīgi mugurkaula izliekumi
  38. 38. Ribas • Pie katra krūšu skriemeļa ir pievienots kāds no 12 rību pāriem • Pirmie 7 pāri ir īstās ribas; • Pārējie pieci pāri ir neīstās ribas; • 11.un 12. ribas pāri nepiestiprinās pie krūšu kaula
  39. 39. Krūšu kauls • Ir nepāra kauls, pie tā piestiprinās ribu skrimšļi;
  40. 40. Krūškurvis
  41. 41. Galvas skelets • To sauc par galvaskausu; • Galvaskauss balstās uz pirmā kakla skriemeļa jeb atlanta; • Otro kakla skriemeli sauc par grozītāju, jo galvas grozīšana ir iespējama tikai dēļ šī skriemeļa;
  42. 42. Galvaskauss • Izšķir 2 daļas: – Smadzeņu daļa – Sejas daļa
  43. 43. Smadzeņu daļa • Atrodas galvaskausa dobums, kurā atrodas galvas smadzenes; • Kaulus iedala pāra un nepāra kaulos: • Galvenie nepāra kauli: pakauša, pieres un spārnkauls; • Pāra kauli: paura un deniņu kauli; • Maziem bērniem starp kauliem ir avotiņi – klāj tikai saistaudi;
  44. 44. Sejas daļa • Ietver: deguna dobumu un mutes dobumu; • Uz sejas un smadzeņu daļas robežas ir acu dobumi; • Sejas daļā ir daudz kaulu, lielākie ir apakšžoklis un augšžoklis, kuru ligzdiņās atrodas zobu saknes; • Sejas daļas kauli ir savienoti ar šuvēm, izņemot apakšžokli ar deniņiem savieno locītavas un mēles kauls;
  45. 45. Locekļu skelets • Izšķir: – Joslas daļa (savieno brīvos locekļus ar rumpi) – Brīvie locekļi (rokas un kājas) • Kājas , kas pārvieto ķermeni, ar rumpi ir savienotas stingrāk nekā rokas. • Kāju kauli garāki un masīvāki nekā roku kauli.
  46. 46. Augšējo locekļu skelets • Izšķir – plecu joslu un rokas (jeb augšējos brīvos locekļus); • Rokai izšķir – augšdelmu, apakšdelmu un plauksu; • Plaukstai ir trīs daļas – plaukstas pamats, delna un pirksti
  47. 47. Augšējo locekļu skelets • Plecu joslas skelets: – lāpstiņa; – atslēgas kauls. • Rokas skelets (lielākā daļa – garie stobrkauli); • Augšdelms (augšdelma kauls + pleca locītava, viena no viskustīgākajām locītavām; • Apakšdelms (spieķa kauls, elkoņa kauls + augšdelms = elkoņa locītava)
  48. 48. Augšējo locekļu skelets • Plauksta: – Pirksti (sastāv no pirkstu kauliņiem jeb falangām, īkšķim ir 2 falangas, pārējiem – 3) – Delna (5 delnas kauli); – Plaukstas pamats (8 kauli);
  49. 49. Apakšējo locekļu skelets • Apakšējiem locekļiem izšķir: iegurņa joslu un kājas (apakšējie brīvie locekļi); • Kājai trīs daļas – augšstilbs, apakšstilbs, pēda; • Pēda – pēdas pamats + plezna + pirksti.
  50. 50. Apakšējo locekļu skelets • Iegurņa joslas skelets: – Gūžas kauls (veidojas ap 20 dzīvības gadu, saaugot kopā zarnakaulam, sēžas kaulam un kaunuma kaulam); – Krustu kauls; – Simfīze (skrimšļains veidojums); – Lielais iegurnis/robežlīnija/mazais iegurnis; – Iegurņa dobums.
  51. 51. Apakšējo locekļu skelets • Kājas skelets (lielākā daļa – garie stobrkauli); • Augšstilbs – augšstilba kauls (garākais cilv.ķermenī); • Apakšstilbs – lielais lielakauls un mazais lielakauls; • Apakšstilba kauli ar augšstilba kaulu un ceļa kaulu izveido ceļa locītavu, kurā starp kauliem ir pusmēnesveidīgas skrimšļa plāksnītes – meniski.
  52. 52. Apakšējo locekļu skelets • Pēda: – Pamata kauli (7 kauli); – Plezna (5 kauli); – Pirksti (īkšķim 2 falngas, pārējiem – 3); – Balsta funkcija; – Visi 26 pēdas kauli izveido velvi – neliels laukums, liela izturība; – Ja izzūd velve – rodas plakanā pēda; – Labi: staigāšana basām kājām pa mežu, pļavu, akmeņiem; – Kājas var sakropļot ar nepiemērotiem apaviem

×