LET 2016 gada pārskats

AS „LATVIJAS ELEKTRISKIE TĪKLI” – 2016. gada pārskats 1 no 27

SATURS
Galvenie darbības rādītāji 3
Vadības ziņojums 4
Finanšu pārskats
Peļņas vai zaudējumu aprēķins 7
Bilance 8
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats 9
Naudas plūsmas pārskats 9
Finanšu pārskatu pielikums 10
Neatkarīgu revidentu ziņojums 26
FINANŠU KALENDĀRS
Starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati:
par 2017. gada 3 mēnešiem (nerevidēti) - 31.05.2017.
Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu
www.let.lv

GALVENIE DARBĪBAS RĀDĪTĀJI
Darbības rādītāji
2016 2015 2014 2013 2012
Investīcijas EUR’000 26 841 17 561 31 716 68 833 33 399
t.sk. kapitālieguldījumi pamatlīdzekļu izveidē EUR’000 23 964 16 661 30 579 67 399 31 977
ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos EUR’000 2 877 900 1 137 1 434 1 422
Darbinieku skaits gada beigās 10 11 444 444 438
Finanšu rādītāji
2016 2015 2014 2013 2012
EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000
Neto apgrozījums 51 294 47 510 61 864 59 728 56 271
t.sk. ieņēmumi no pārvades aktīvu nomas 46 014 44 263 38 009 36 581 33 491
ieņēmumi no pārvades aktīvu uzturēšanas – – 19 671 18 967 18 191
EBITDA 1)
44 692 42 240 38 099 35 031 32 438
Peļņa 6 852 14 880 11 846 11 968 7 810
Aktīvi 422 035 405 181 430 789 407 573 365 996
Pašu kapitāls 221 670 204 067 199 849 198 774 193 835
Aizņēmumi 78 906 88 128 110 511 104 949 82 729
Naudas plūsma no pamatdarbības 45 414 32 742 31 180 37 491 28 016
Finanšu koeficenti
2016 2015 2014 2013 2012
Atdeve uz aktīviem (ROA) 2)
% 1,7 3,6 2,8 3,1 2,2
Kapitāla attiecības rādītājs3)
% 52,5 50,4 46,4 48,8 53,0
Atdeve uz pašu kapitālu (ROE) 4)
% 3,2 7,4 5,9 4 6,3
Neto aizņēmumi / EBIDTA 1,8 2,1 2,9 3 2,6
Aizņemtā kapitāla attiecību rādītājs 5)
% 26,3 30,2 35,6 34,6 29,9
Dividendes % 100 100 90 90 90
Peļņas rentabilitāte 6)
% 13,4 31,3 19,1 20,0 13,9
1)
EBITDA – ieņēmumi pirms procentiem, uzņēmuma ienākuma nodokļa, nolietojuma un amortizācijas un nemateriālo ieguldījumu un
pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma (12 mēnešu periodā)
2)
Atdeve uz aktīviem (ROA) – pārskata gada peļņa / vidējie aktīvi (aktīvi pārskata gada sākumā + aktīvi pārskata gada beigās / 2)
3)
Kapitāla attiecības rādītājs – pašu kapitāls / aktīvi (pārskata gada beigās)
4)
Atdeve uz pašu kapitālu (ROE) – peļņa/ vidējais pašu kapitāls (pašu kapitāls pārskata gada sākumā + pašu kapitāls pārskata gada beigās / 2)
5)
Aizņemtā kapitāla attiecību rādītājs – aizņēmumi / (aizņēmumi + pašu kapitāls)
6)
Peļņas rentabilitāte – pārskata gada peļņa / ieņēmumi

VADĪBAS ZIŅOJUMS
AS „Latvijas elektriskie tīkli” (turpmāk tekstā arī Sabiedrība) ir AS „Latvenergo” meitassabiedrība, kas dibināta
2011. gada 10. februārī. AS „Latvijas elektriskie tīkli” ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas (330 kV un
110 kV elektropārvades līniju, apakšstaciju un sadales punktu) īpašnieks.
Sabiedrības īpašumā esošie elektroenerģijas pārvades sistēmas un saistīto nekustamo īpašumu aktīvi tiek
iznomāti pārvades sistēmas operatoram AS „Augstsprieguma tīkls”. Sabiedrība arī nodrošina finansējumu
ieguldījumiem elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvos, vienlaikus kļūstot par to īpašnieku.
Sabiedrības 2016. gada neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2015. gadu ir pieaudzis par 7,9 %, sasniedzot
51 294 tūkstošus EUR. Savukārt Sabiedrības EBITDA pieaugusi līdz 44 692 tūkstošiem EUR vai par 5,8 %.
Salīdzinājumā ar 2015. gadu ieņēmumu un EBITDA
uzlabošanos nosaka pārvades aktīvu pārvērtēšanas rezultāta
pakāpeniska iekļaušana AS „Augstsprieguma tīkls” nomas
maksā, ko atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijas apstiprinātajai „Elektroenerģijas pārvades sistēmas
pakalpojuma aprēķināšanas metodikai” iekļauj pakāpeniski 5
gadu periodā. 2016. gads ir pārejas perioda pēdējais gads.
Sabiedrības 2016. gada peļņa ir 6 852 tūkstoši EUR, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tā samazinājusies par
54 % vai 8 028 tūkstošiem EUR, kas saistīts ar pārvades aktīvu pārvērtēšanas rezultātā atzīto aktīvu vērtības
samazinājumu atsevišķiem pamatlīdzekļiem. Atbilstoši grāmatvedības uzskaites politikai pārskata periodā
Sabiedrība veica pamatlīdzekļu pārvērtēšanu pēc stāvokļa uz 2016. gada 1. aprīli. Savukārt kopējā pārvades
aktīvu vērtība pārvērtēšanas rezultātā palielinājās par 18 726 tūkstošiem EUR. Atbilstoši Sabiedrības
grāmatvedības uzskaites politikai aktīvu pārvērtēšana ir jāveic reizi piecos gados.
Kapitālieguldījumi pārvades sistēmas aktīvos tiek veikti atbilstoši pārvades sistēmas operatora AS
„Augstsprieguma tīkls” izstrādātajam Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānam nākamajiem
10 gadiem. Minēto plānu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. AS „Latvijas elektriskie
tīkli” kapitālieguldījumu projektu īstenošanai nodrošina nepieciešamo finansējumu, vienlaikus uzraugot to
izstrādes gaitas atbilstību plānotajiem ieguldījumiem.
Elektropārvades līniju garumi
Mērv. Metode 2016 2015 2014 2013 2012
330 kV km n/a 1 346 1 360 1 381 1 265 1 250
110 kV km n/a 3 891 3 891 3 891 4 010 4 010
KOPĀ km 5 237 5 251 5 273 5 275 5 260
n – nomērīts, a – aprēķināts
Transformatoru apakšstaciju, transformatoru skaits un uzstādītās jaudas
Nosaukums Mērv. Metode 2016 2015 2014 2013 2012
Apakšstacijas (330 kV) skaits n 16 16 16 15 15
Autotransformatori (330 kV) skaits n 25 25 25 23 22
Autotransforatoru uzstādītā jauda (330 kV) MVA n/a 3 825 3 825 3 825 3 575 3 325
Transformatoru apakšstacijas (110 kV) skaits n 121 121 121 122 121
Transformatori (110 kV) skaits n 245 246 246 246 244
Transformatoru uzstādītā jauda (110 kV un
10 kV papildsprieguma transformatori) MVA n/a 5 125 5 102 5 075 4 968 4 902
n – nomērīts, a – aprēķināts
Kopējais kapitālieguldījumu finansējuma nodrošinājuma apjoms 2016. gadā pārvades sistēmas aktīvos un ar to
saistītā nekustamā īpašuma projektos ir 26 841 tūkstoši EUR, un, salīdzinot ar 2015. gadu, ir investēts par
9 280 tūkstošiem EUR vairāk, ko galvenokārt nosaka projekta Kurzemes loks nobeiguma posma Ventspils –
Tume – Rīga projekta izbūves darbu uzsākšana.
Pārvades tīkla kopējais projekta Kurzemes loks garums ir
plānots ap 330 km. Projekts Kurzemes loks tiek veikts trīs
posmos. Pirmais posms pabeigts 2012. gadā, un tā ietvaros
izbūvēts Rīgas loks. Savukārt 2014. gadā nodota
ekspluatācijā projekta Kurzemes loks posma Grobiņa–
Ventspils jaunā 330 kV elektropārvades līnija.
Projekta trešajam noslēdzošajam posmam Ventspils – Tume – Rīga ar projekta koordinatoru AS
„Augstsprieguma tīkls” (turpmāk AST) ir noslēgts sadarbības līgums, nosakot detalizētākus sadarbības
Pārvērtēšanas rezultāta
pakāpeniska iekļaušana nomas
maksā nodrošina ieņēmumu
uzlabošanos
ES līdzfinansētā projekta
Kurzemes loks nobeiguma posma
Ventspils – Tume – Rīga darbi
turpinās

principus un finansēšanas kārtību. Projekta virzībai AST nodrošināja iepirkuma procedūru un noslēdza līgumu
330 kV līnijas Ventspils – Tume – Rīga projektēšanai un būvniecībai, kā arī sāka projektēšanas darbus un
sērūdeņu monitoringu Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Turpinājās iesāktā 110 kV apakšstaciju rekonstrukcijas
programma, nodrošinot Tukuma, Ķemeru, Slokas un Dzintaru apakšstaciju jaudas caurlaides spējas
palielināšanu. Projektu plānots pabeigt līdz 2019. gada beigām.
Būtisks nākotnes elektroenerģijas pārvades infrastruktūras projekts visam Baltijas reģionam ir jauns – trešais
elektropārvades tīkla starpsavienojums starp Igauniju un Latviju. Izbūvējamais 330 kV līnijas starpsavienojums
palielinās pieejamās caurlaides spējas starp Latvijas un Igaunijas energosistēmām. Jaunās 330 kV
starpsavienojuma līnijas izbūve paredzēta līdz 2020. gada beigām, un tās izmaksas Latvijas teritorijā ir plānotas
aptuveni 100 miljonu EUR apmērā. Pārskata gadā projektam ir apstiprināts ietekmes uz vidi novērtējums un
pabeigta trases priekšprojektam noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Projekta izbūvei ir piesaistīts ES
līdzfinansējums 65 %. Par projekta koordinatoru Latvijas teritorijā norīkota AS „Augstsprieguma tīkls”.
2016. gada 29. novembrī akcionāra sapulcē tika apstiprināta sabiedrības stratēģija laika periodam no 2017.
līdz 2022. gadam. Ņemot vērā sagaidāmos izaicinājumus biznesa vidē, stratēģijā ir definēts galvenais darbības
mērķis – aktīvu efektīvas atdeves nodrošināšana.
Līdz ar stratēģijas apstiprināšanu ir noteikti arī AS „Latvijas elektriskie tīkli” finanšu mērķi. Finanšu mērķi ir
iedalīti trīs mērķu grupās – rentabilitāte, kapitāla struktūra un dividenžu politika.
Turpmākā attīstība
Latvijas pārvades sistēmas pilnveidei pārvades sistēmas operators AS „Augstsprieguma tīkls” ir paredzējis
jaunu 330 kV pārvades līnijas savienojumu starp Rīgas TEC2 un Rīgas HES apakšstacijām, kas nodrošinās
Igaunijas – Latvijas trešā starpsavienojuma pilnu funkcionalitāti remontu un atslēgumu gadījumos un uzlabos
Rīgas TEC2 jaudas izdošanas spējas. Minētais savienojums būs Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkla Rīgas
mezgla pastiprinājums. Reģionālā mērogā šis tīkla pastiprinājums spēlēs būtisku lomu caurlaides spējas
palielinājumam Baltijas reģionā ziemeļu – dienvidu virzienā. Jau pēc 2012. gada elektroenerģijas tirgus un tīkla
analīzes paradīja, ka sakarā ar Baltijas valstu savienošanos ar Ziemeļvalstu un Polijas elektroenerģijas
sistēmām veidojas nepieciešamība pēc iekšēja Baltijas pārvades tīkla pastiprināšanas, lai nodrošinātu jaudas
plūsmu ziemeļu – dienvidu virzienā. Līdz ar to jau 2014. gada Eiropas desmitgades plānā tika pētīts projekts
„Baltijas koridors”, kur bija iekļauts arī Rīgas TEC2 (LV) – Salaspils (LV) projekts, turpmāk par pievienojuma
punktu izvēloties Rīgas HES. Minētais projekts ir iekļauts Eiropas Savienības Kopējo interešu projektu sarakstā
(Project of Common Interest) ar Nr.4.2.3 „Iekšējā līnija starp Rīgas TEC2 un Rīgas HES (LV)” (Internal line
between Riga CHP 2 and Riga HPP (LV)) piešķirot līdzfinansējumu 50% apmērā. Minētās līnijas ekspluatācija
jāuzsāk līdz 2020. gadam, kad tiek ievests ekspluatācijā Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums.
AS „Latvijas elektriskie tīkli” veic finansējuma piesaisti turpmāko gadu finansēšanas vajadzībām – gan
investīciju projektu īstenošanai, gan esošo aizņēmumu atmaksai. 2016. gada 31. decembrī AS „Latvijas
elektriskie tīkli” aizņēmumi ir 79 miljoni EUR (2015. gada 31. decembrī – 88 miljoni EUR), kas ietver aizņēmumu
no AS „Latvenergo”. Sabiedrības kapitāla struktūra ir pietiekama (Neto aizņēmumi /EBITDA rādītājs 2016: 1,8,
2015: 2,1; aizņemtā kapitāla attiecību rādītājs 2016: 26,3 %, 2015: 30,2 %), lai laikā norēķinātos ar kreditoriem,
rastu iespējas optimāli un droši piesaistīt jaunus ilgtermiņa aizņēmumus un realizētu plānoto kapitālieguldījumu
projektu finansēšanu.
Finanšu risku vadība
Sabiedrības darbība ir pakļauta vairākiem finanšu riskiem, ieskaitot tirgus risku, procentu likmju risku, kredītrisku
un likviditātes risku. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz
Sabiedrības finansiālo stāvokli.
Finanšu risku vadība tiek veikta atbilstoši Latvenergo koncerna Finanšu risku vadības politikā noteiktajiem
principiem.
a) Valūtas risks
Tā kā Sabiedrībai nav transakciju, aktīvu vai saistību citās valūtās kā eiro, tad valūtas risks ir efektīvi ierobežots.
Valūtas risks rodas, ja nākotnes transakcija vai aktīvi, vai saistības ir izteikti citā valūtā nekā Sabiedrības
funkcionālā valūta. Ja Sabiedrībai rastos valūtas risks kādu iemeslu dēļ, tad tas tiktu efektīvi ierobežots
atbilstoši Finanšu risku vadības politikā noteiktajiem principiem.
b) Procentu likmju risks
Procentu likmju risks Sabiedrībai ir saistīts ar izsniegtajiem un saņemtajiem kredītiem no mātessabiedrības
saskaņā ar Latvenergo grupas ietvaros noslēgto līgumu „Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu” un
saskaņā ar noslēgtiem ilgtermiņa aizņēmumu līgumiem. Saskaņā ar noslēgto līgumu „Par savstarpējo finanšu
resursu nodrošināšanu” īstermiņa aizdevumiem/ aizņēmumiem tiek piemērota gada procentu likme, kas vienāda
ar EONIA indeksa un mātessabiedrības ārējā īstermiņa finansējuma vidējās svērtās pievienotās procentu

FINANŠU PĀRSKATA PIELIKUMS
1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU
AS „Latvijas elektriskie tīkli” ir Sabiedrība, kuras darbības mērķis ir pārvades sistēmas aktīvu, tai skaitā 330 kV un
110 kV elektropārvades līniju, apakšstaciju, sadales punktu un citu pārvades sistēmas darbības nodrošināšanai
nepieciešamo iekārtu iznomāšana pārvades sistēmas operatoram – AS „Augstsprieguma tīkls”. Sabiedrības
juridiskā adrese ir Dārzciema iela 86, Rīga, LV–1073, Latvija. Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta 2011.
gada 10. februārī Nr. 40103379313. Faktiski Sabiedrības objekti izvietoti visā Latvijas teritorijā.
Sabiedrības vienīgais akcionārs, kam pieder visas AS „Latvijas elektriskie tīkli” akcijas, un kas sagatavo konsolidēto
gada pārskatu, tajā kā savu meitassabiedību iekļaujot AS „Latvijas elektriskie tīkli”, ir AS „Latvenergo” (juridiskā
adrese Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, Latvija, LV-1230). Konsolidēto gada pārskatu kopijas ir pieejamas Latvijas
Republikas Uzņēmuma reģistrā.
AS „Latvijas elektriskie tīkli” galvenie uzdevumi saskaņā ar Latvijas Republikas Enerģētikas likumu,
Elektroenerģijas tirgus likumu un Tīkla kodeksu ir veikt paredzētās elektroenerģijas sistēmas īpašnieka funkcijas.
Sabiedrības īpašumā ir pārvades sistēmas infrastruktūra (elektroenerģijas pārvades tīkli un ar to saistītās iekārtas),
un tās uzdevums, ņemot vērā pārvades sistēmas operatora norādījumus, ir nodrošināt ieguldījumu finansēšanu
pārvades aktīvos un to iznomāšanu pārvades sistēmas operatoram.
AS „Latvijas elektriskie tīkli” valde: Vita Andersone (valdes priekšsēdētāja).
Guntis Stafeckis (valdes priekšsēdētājs līdz 2015. gada 16. novembrim), Vita Andersone (valdes locekle līdz 2015.
gada 16. novembrim), Imants Zviedris (valdes loceklis līdz 2015. gada 16. novembrim), Jānis Kirkovalds (valdes
loceklis līdz 2015. gada 16. novembrim), Mārcis Kauliņš (valdes loceklis līdz 2015. gada 16. novembrim).
Grāmatvedības pakalpojumu nodrošina AS „Latvenergo” saskaņā ar noslēgto grāmatvedības pakalpojuma līgumu.
Revidents ir SIA „Ernst & Young Baltic” – Muitas iela 1A, Rīga, LV–1010, Latvija, licence Nr. 17. Zvērināta revidente
Diāna Krišjāne – sertifikāts Nr. 124.
Finanšu pārskatus par 2016. gadu ir apstiprinājusi Sabiedrības valde 2017. gada 15. martā (skatīt www.let.lv
sadaļu Pārskati).
2. NOZĪMĪGI GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES PRINCIPI
Šajā pielikuma sadaļā tiek atklāti galvenie grāmatvedības uzskaites pamatprincipi jeb politikas, kas ir izmantotas,
sagatavojot finanšu pārskatu. Šīs politikas ir konsekventi piemērotas, atspoguļojot datus par pārskatos ietvertajiem
periodiem, ja atsevišķos gadījumos nav noteikts citādāk.
2.1. Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes
Finanšu pārskats sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu
un sagatavots, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu,
Sabiedrības lietotās uzskaites un novērtēšanas metodes nav mainītas.
Peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots atbilstoši perioda izmaksu metodei.
Naudas plūsmas pārskats sagatavots pēc netiešās metodes.
2016. gada finanšu pārskatā ir ievērota rādītāju salīdzināmība. Gadījumos, kad pārskata gadā ir mainīta pārskatu
informācijas atklāšana, salīdzinošie rādītāji ir pārklasificēti un ir salīdzināmi.
Visi rādītāji finanšu pārskatos ir norādīti eiro (EUR), ja nav norādīts citādi.
2016. gada 1. janvārī LR stājās spēkā jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums un saistītie MK
noteikumi Nr. 775 un spēku zaudēja Gada pārskatu likums un saistītie MK noteikumi Nr. 488 un Nr. 481, saskaņā ar
kuriem tika sagatavots 2015. gada finanšu pārskats.
Saskaņā ar jauno likumu posteņus „Ieguldījuma īpašumi”, „Bioloģiskie aktīvi”, „Atliktā nodokļa aktīvi”, „Pārdošanai
turēti ilgtermiņa ieguldījumi” un „Atliktā nodokļa saistības” izmanto tikai tāda sabiedrība, kura, piemērojot likumā

minētos izņēmumus, šos posteņus atzīst un novērtē saskaņā ar Starptautiskajiem Grāmatvedības standartiem
(Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem, kurus apstiprinājusi ES).
Jaunais likums paredz vēl papildu atvieglojumus mazām un vidējām sabiedrībām finanšu pārskata sagatavošanā,
bet vienlaikus arī nosaka, ka finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības finansiālo
stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidējas un lielas sabiedrības gada pārskatam – arī par naudas plūsmu.
2.2. Darbības turpināšana
2016. gada 31. decembrī Sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus par 16 644 057 EUR
(31/12/2015: 26 262 115 EUR).
Sabiedrības vadība prognozē, ka 2017. gadā Sabiedrībai nebūs likviditātes problēmu un tā spēs norēķināties ar
kreditoriem noteiktajos termiņos, jo ir paredzams, ka Sabiedrībai būs pozitīva operatīvā naudas plūsma. Tā nebūs
pakļauta būtiskam kredītriskam, jo īstermiņa saistības pārsvarā veidojas no parādiem radniecīgajām sabiedrībām.
Sabiedrība 2017. gada 7. martā ir saņēmusi atbalsta vēstuli no mātessabiedrības. Tā apliecina, ka AS „Latvijas
elektriskie tīkli” 2016. gada finanšu pārskats sagatavots, pamatojoties uz darbības turpināšanas pieņēmumu, un ka
AS „Latvenergo” kā 100 % AS „Latvijas elektriskie tīkli” daļu īpašnieka nostāja ir nodrošināt, lai AS „Latvijas
elektriskie tīkli” tiktu vadīta tā, lai tai būtu pietiekami finanšu līdzekļi, lai tā spētu veikt komercdarbību un izpildīt
savas saistības, kā arī nepieciešamības gadījumā nepieprasīt aizdevuma pamatsummas, kā arī uzkrāto procentu
atmaksu no AS „Latvijas elektriskie tīkli”, ja tas varētu radīt bažas par AS „Latvijas elektriskie tīkli” spēju turpināt
saimniecisko darbību vismaz 12 mēnešus pēc AS „Latvijas elektriskie tīkli” 2016. gada pārskata apstiprināšanas.
Sabiedrības vadība uzskata, ka darbības turpināšanas pieņēmums ir piemērojams šī finanšu pārskata
sagatavošanā.
2.3. Finanšu ieguldījumi
Pārējie finanšu ieguldījumi ir ieguldījumi citu sabiedrību pamatkapitālā ne vairāk kā 20 % apmērā no sabiedrības
pamatkapitāla. Pārējie finanšu ieguldījumi tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti uzkrājumi
zaudējumiem no vērtības samazināšanās, ja tādi pastāv.
2.4. Darījumi ārvalstu valūtās
a) Funkcionālā un uzrādīšanas valūta
Visi rādītāji finanšu pārskatos ir norādīti eiro (EUR), kas ir Sabiedrības funkcionālā valūta jeb ekonomiskās vides
valūta, kurā Sabiedrība darbojas.
b) Darījumi un atlikumi ārvalstu valūtās
Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārrēķināti eiro (EUR), kas atbilst Eiropas Centrālās Bankas (ECB) noteiktajiem
valūtas kursiem attiecīgo darījumu veikšanas dienā. Monetārie aktīvi un saistības, kas izteiktas ārvalstu valūtās, tiek
pārvērtētas eiro pēc ECB noteiktā valūtas kursa pārskata perioda pēdējā dienā. Norēķinu par ārvalstu valūtās
veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā
gūtā ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
2.5. Nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi
Nemateriālie ieguldījumi tiek uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un vērtības
samazinājumu. Datorprogrammu licences, datorprogrammas un ar to ieviešanu saistītās izmaksas tiek uzskaitītas
nemateriālajos ieguldījumos, un to amortizācija tiek aprēķināta pēc lineārās metodes šo aktīvu lietderīgās
izmantošanas laikā, kas nepārsniedz līgumā noteikto lietošanas termiņu vai 5 gadus.
Pamatlīdzekļi ir uzrādīti sākotnējā iegādes vērtībā vai pārvērtētajā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto
vērtības samazinājumu. Iegādes vērtībā tiek iekļautas izmaksas, kas tieši saistītas ar pamatlīdzekļa iegādi.
Pamatlīdzekļiem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas
perioda garumā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas
perioda beigās.
Pamatlīdzekļu grupa Aplēstais lietderīgās izmantošanas laiks, gados
Ēkas un inženierbūves:
– elektroenerģijas pārvades tīkli 20 – 50
Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas:
– transformatoru stacijas 10 – 40
Pārējie pamatlīdzekļi 2 – 5

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai gadījumā, kad pastāv
liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas
var ticami noteikt. Šādas izmaksas tiek norakstītas attiecīgā pamatlīdzekļa atlikušajā lietderīgās lietošanas periodā.
Pamatlīdzekļu pašreizējā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu
aprēķinā, kurā tās ir radušās.
Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību
un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tie
radušies.
Gadījumos, kad kāda nemateriālā ieguldījuma vai pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo
vērtību, attiecīgā nemateriālā ieguldījuma vai pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamai
vērtībai. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā nemateriālā ieguldījuma vai pamatlīdzekļa patiesās vērtības,
atskaitot pārdošanas izmaksas vai lietošanas vērtības.
Nepabeigtā celtniecība tiek uzskaitīta sākotnējā vērtībā, un tā atspoguļo pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto
celtniecības objektu izmaksas. Sākotnējā vērtībā ietilpst celtniecības un montāžas izmaksas un citas ar
pamatlīdzekļu izveidošanu saistītās tiešās izmaksas. Nepabeigtajai celtniecībai nolietojums netiek aprēķināts,
iekams attiecīgie aktīvi nav pabeigti un nodoti ekspluatācijā.
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek veikta ar pietiekamu regularitāti ( ne retāk kā reizi 5 gados), lai nodrošinātu, ka
pārvērtēšanai pakļauto pamatlīdzekļu uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no vērtības, kāda tiktu noteikta, novērtējot
tos patiesajā vērtībā.
Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums, kas samazināts par attiecināmo atlikto nodokli, tiek uzrādīts
pašu kapitāla postenī „Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve”. Vērtības samazinājums savukārt tiek
norakstīts no iepriekšējos gados minētajā rezervē ieskaitītā attiecīgā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma,
pārsniegumu iekļaujot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Pārvērtēšanas datumā sākotnējo uzskaites vērtību un uzkrāto nolietojumu palielina vai samazina proporcionāli
aktīva uzskaites vērtības izmaiņām tā, lai aktīva uzskaites vērtība pēc pārvērtēšanas būtu vienāda ar tā pārvērtēto
vērtību.
Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina brīdī, kad pārvērtētais pamatlīdzeklis tiek likvidēts vai
atsavināts.
Pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs, izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt kapitālos vai citās rezervēs,
ne arī izmantot citiem mērķiem.
2.6. Operatīvā noma (Sabiedrība ir iznomātājs)
Noma, kurā iznomātājs patur nozīmīgu daļu no īpašuma tiesībām raksturīgajiem riskiem un atlīdzības, tiek
klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi un priekšapmaksas maksājumi par nomu (atskaitot no iznomātāja
saņemtos finansiālos stimulus) tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes nomas perioda
laikā.
2.7. Krājumi
Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Neto pārdošanas vērtība ir normālas
Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot mainīgās pārdošanas izmaksas.
Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot vidējo svērto metodi.
2.8. Debitori
Debitoru parādi ir summas, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz vienu gadu un kas sākotnēji tiek atzīti patiesajā
vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, atskaitot
uzkrājumus vērtības samazinājumam.
Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs
saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Uzkrājums vērtības
samazinājumam – šaubīgiem parādiem tiek aprēķināts pārskata gadā, bet ne retāk kā reizi mēnesī, pamatojoties
uz debitoru parādu vecumu un uz Sabiedrības vadības noteiktām aplēsēm, kuras tiek pārskatītas ne retāk kā
vienreiz gadā.

Ieņēmumi, kas attiecas uz pārskata gadu, bet par kuriem nav izrakstīts rēķins klientiem, tiek iekļauti postenī
„Uzkrātie ieņēmumi”.
2.9. Nauda un naudas ekvivalenti
Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas bankā, pieprasījuma depozītiem bankās, citiem īstermiņa
depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem.
2.10. Pensijas un pēcnodarbinātības pabalsti
a) Pensiju saistības
Sabiedrība darbinieku vārdā veic ikmēneša iemaksas slēgtajā fiksētu iemaksu pensiju plānā. Plānu pārvalda akciju
sabiedrība „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds”, kurā Sabiedrībai ir līdzdalība. Fiksētu iemaksu plāns ir plāns, saskaņā
ar kuru Sabiedrībai jāveic iemaksas plānā un tai nerodas papildu juridiskas vai prakses radītas saistības veikt
papildu maksājumus, ja plānam nav pietiekamu līdzekļu, lai izmaksātu visus darbinieku pabalstus par darbinieka
sniegtajiem pakalpojumiem esošajā vai iepriekšējos periodos. Iemaksas tiek veiktas 5 % apmērā no katra pensiju
plāna dalībnieka algas. Sabiedrība atzīst iemaksas fiksētu iemaksu plānā to izmaksas brīdī, kad darbinieks ir
sniedzis pakalpojumus apmaiņā pret šīm iemaksām.
b) Pēcnodarbinātības pabalstu saistības
Papildus iepriekšminētajam pensiju plānam Sabiedrība nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas
gadījumā tiem darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem. Pabalstu saistības tiek
aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un to darbinieku, kuriem ir jāsaņem pabalsts, skaitu, vēsturisko darba
attiecību izbeigšanas gadījumu skaitu, kā arī aktuāra pieņēmumus. Reizi gadā neatkarīgi kvalificēti aktuāri novērtē
šīs saistības. Šo pabalstu sagaidāmās izmaksas tiek uzkrātas darba attiecību periodā, izmantojot līdzīgus
grāmatvedības uzskaites principus, kādus izmanto fiksēto labumu pensiju plānos.
Bilancē atzītās saistības attiecībā uz pēcnodarbinātības pabalstiem tiek atspoguļotas to pašreizējā vērtībā konkrētā
bilances datumā, atskaitot uzkrātās izmaksas vai ieņēmumus, kuri attiecas uz darba attiecībām līdz pabalstu
nosacījumu izmaiņu datumam. Pēcnodarbinātības pabalstu saistības par katru pārskata gadu pārrēķina, izmantojot
plānoto vienību kredītmetodi. Pabalstu saistību pašreizējā vērtība tiek noteikta pietiekami regulāri, diskontējot
paredzamos nākotnes naudas plūsmas izejošos maksājumus. Sabiedrība izmanto plānoto vienību kredītmetodi, lai
novērtētu savu fiksēto pabalstu saistību pašreizējo vērtību un ar tiem saistītās pašreizējās un iepriekšējās darba
izmaksas. Saskaņā ar šo metodi tiek uzskatīts, ka katrs nostrādātais periods rada pabalsta saņemšanas tiesību
papildvienību un visu šādu vienību summa veido kopējās Sabiedrības saistības par pēcnodarbinātības pabalstiem.
Sabiedrība izmanto objektīvus un savstarpēji savietojamus aktuāra pieņēmumus par mainīgajiem demogrāfiskajiem
faktoriem (piemēram, kadru mainība un mirstības līmenis) un finanšu faktoriem (piemēram, paredzamais darba
atlīdzības pieaugums un noteiktas izmaiņas pabalstu apmēros).
Kopējās darbinieku pakalpojumu pašreizējās izmaksas, procentu izmaksas, ieguvumi un zaudējumi atbilstoši
aktuāra pieņēmumiem, iepriekšējās darba izmaksas, kā arī iegūtais efekts no izmaiņām pabalstu norēķinu
nosacījumos tiek atzīts izmaksās vai ieņēmumos peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Aktuāra ieguvumi un zaudējumi,
kas radušies no pieredzes nosacītām korekcijām un izmaiņām aktuāra pieņēmumos un pārsniedz 10 % no fiksēto
pabalstu saistībām, nekavējoties tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Iepriekšējās darba izmaksas tiek atzītas
peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes vidējā esošo darbinieku sagaidāmajā atlikušajā
nodarbinātības periodā, līdz pabalsti tiek garantēti. Ja pabalsti tiek garantēti jau tūlīt pēc noteikta pabalstu plāna
ieviešanas vai izmaiņām, Sabiedrība nekavējoties atzīst iepriekšējās darba izmaksas peļņas vai zaudējumu
aprēķinā.
2.11. Uzņēmumu un atliktais ienākuma nodoklis
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu likumdošanu, ņemot vērā ar
ienākuma nodokli apliekamos ienākumus taksācijas periodā.
Ņemot vērā, ka Sabiedrība ir tāda koncerna meitas sabiedrība, kuras mātes sabiedrības prasība ir posteņu
atzīšanai, novērtēšanai, norādīšanai finanšu pārskatā un paskaidrojošas informācijas sniegšanai par šiem
posteņiem izmantot Starptautiskos Grāmatvedības standartus, Sabiedrība izvēlas piemērot Gada pārskatu un
konsolidēto gada pārskatu likuma 13. panta piektās daļas 2. punktu un atzīst un novērtē atliktā nodokļa aktīvus un
atliktā nodokļa saistības, kā arī sniedz paskaidrojošo informāciju posteņos „Atliktā nodokļa aktīvi", „Atliktā nodokļa
saistības" un „Ieņēmumi vai izmaksas no atliktā nodokļa aktīvu vai saistību atlikumu izmaiņām" saskaņā ar
Starptautisko Grāmatvedības standartu Nr. 12 „Ienākuma nodokļi”.
Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu
atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Ja
atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas darījuma, kas nav uzņēmējdarbības
apvienošana, un kas darījuma brīdī neietekmē peļņu vai zaudējumus ne finanšu, ne nodokļu mērķiem, atliktais
nodoklis netiek atzīts. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma

periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm.
Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, kā arī no
uzkrājumiem neizmantotajiem atvaļinājumiem, pēcnodarbinātības pabalstiem un uzkrājumiem iemaksām pensiju
plānā.
Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to atzīst bilancē tad,
kad ir ticams, ka Sabiedrībai būs pietiekams ar nodokli apliekams ienākums, pret kuru varēs segt pagaidu
atšķirības.
2.12. Aizņēmumi un aizdevumi
Aizņēmumi sākotnēji tiek atzīti to patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas.
Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā. Starpība starp saņemto naudas
līdzekļu apjomu un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā
aizņēmuma perioda laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Aizņēmumi tiek uzrādīti kā īstermiņa
saistības, ja vien Sabiedrībai nav neapstrīdamu tiesību atlikt šo saistību izpildi vismaz uz 12 mēnešiem pēc
bilances pārskata datuma.
Sabiedrība kapitalizē aizņēmumu izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu kapitālieguldījumu finansēšanu.
Izsniegtie aizdevumi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizdevumu izsniegšanu saistītās izmaksas.
Turpmākajos periodos aizdevumi tiek uzrādīti to amortizētajā izsniegšanas vērtībā. Starpība starp izsniegto naudas
līdzekļu apjomu un aizdevuma atmaksas vērtību tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā
aizdevuma perioda laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Aizdevumi tiek uzrādīti kā īstermiņa debitori
vai arī kā ilgtermiņa debitori, ja Sabiedrībai ir neapstrīdamas tiesības atlikt šo saistību izpildi vismaz uz 12
mēnešiem pēc bilances pārskata datuma.
2.13. Uzkrājumi
Uzkrājumi tiek atzīti, kad Sabiedrībai ir juridiskas vai cita veida pamatotas saistības kāda pagātnes notikuma dēļ un
pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana no
Sabiedrības, un saistību apjomu ir iespējams pietiekami ticami novērtēt. Nākotnes saimnieciskās darbības
zaudējumiem uzkrājumi netiek paredzēti.
Bilancē uzkrājumi tiek uzrādīti, iespējami precīzi nosakot to izdevumu summu, kas būtu nepieciešama, lai dzēstu
saistības bilances datumā. Uzkrājumi tiek izmantoti tikai tiem izdevumiem, attiecībā uz kuriem uzkrājumi tika
sākotnēji atzīti, un uzkrājumi tiek samazināti gadījumā, ja iespējamā resursu aizplūšana vairs nav paredzama.
Uzkrājumi tiek novērtēti, ņemot vērā to izdevumu pašreizējo vērtību, kas ir sagaidāmi, lai nokārtotu pastāvošās
saistības, diskontēšanai izmantojot pirmsnodokļu procentu likmi, kas ietver sevī pašreizējo naudas vērtības tirgus
novērtējumu, un konkrētām saistībām piemītošos riskus.
2.14. Ieņēmumu atzīšana
Ieņēmumi ir Sabiedrības pamatdarbības rezultātā pārdotās produkcijas un sniegto pakalpojumu vērtība, atskaitot
pievienotās vērtības nodokli, sagaidāmo atgrieztās produkcijas daudzumu, rabatus un atlaides.
Ieņēmumi no izpildītajiem celtniecības un montāžas darbiem tiek atzīti saskaņā ar 2.17. aprakstīto politiku.
Aktīvu nomas ieņēmumi
Ieņēmumi no pārvades sistēmas aktīvu nomas tiek atzīti, pamatojoties un pārvades sistēmas operatoram
izrakstītajiem rēķiniem atbilstoši noslēgtajam nomas līgumam.
Pieslēgumu maksas ieņēmumi
Klienti veic maksājumus par pieslēgumu elektrotīklam, kas daļēji sedz tās infrastruktūras izmaksas, kas
nepieciešamas, lai pieslēgtu attiecīgo klientu tīklam. Maksa par pieslēgumiem Sabiedrības pārskatā par finansiālo
stāvokli tiek atspoguļota nākamo periodu ieņēmumu sastāvā un tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā,
izmantojot lineāro metodi visā aplēstajā komerciālo attiecību ar klientu perioda laikā (20 gadi).
2.15. Izmaksu atzīšana
Izmaksas tiek atzītas, pamatojoties uz uzkrāšanas principu. Aprēķinot pārskata gada izmaksas, tiek ņemtas vērā
visas paredzamās izmaksas un iespējamās saistības, kas radušās pārskata gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja
tās kļuvušas zināmas laika posmā starp bilances datumu un finanšu pārskata sastādīšanas dienu neatkarīgi no
rēķinu saņemšanas dienas, jo Sabiedrības saimnieciskie darījumi tiek iegrāmatoti un atspoguļoti finanšu pārskatā,
ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību nevis tikai juridisko formu.

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītās pamatdarbības un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas tiek atklātas
finanšu pārskata pielikumā pēc to būtības detalizētākā sadalījumā.
2.16. Dotācijas
Ņemot vērā, ka Sabiedrība ir tāda koncerna meitas sabiedrība, kuras mātes sabiedrības prasība ir posteņu
atzīšanai, novērtēšanai, norādīšanai finanšu pārskatā un paskaidrojošas informācijas sniegšanai par šiem
posteņiem izmantot Starptautiskos Grāmatvedības standartus, Sabiedrība izvēlas piemērot Gada pārskatu un
konsolidēto gada pārskatu likuma 13. panta ceturto punktu un atzīst un novērtē dotācijas un Eiropas Savienības
(ES) fondu finansējumu, kā arī sniedz paskaidrojošo informāciju finanšu pārskatā saskaņā ar Starptautisko
Grāmatvedības standartu Nr. 20 „Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību”.
Saņemamās dotācijas sistemātiski atzīst par ienākumiem tajos periodos, kuros tās nepieciešams saskaņot ar
attiecīgajām izmaksām, kuras paredzēts kompensēt. Dotāciju neatzīst līdz tam brīdim, iekams nav pamatotas
pārliecības,
ka Sabiedrībā tiks ievēroti ar to saņemšanu saistītie nosacījumi un ka dotācija tiks saņemta. Dotācijas saņemšana
pati par sevi nesniedz pārliecinošus pierādījumus tam, ka ar dotāciju saistītie nosacījumi varētu būt izpildīti.
Pamatlīdzekļi, kas saņemti no citām sabiedrībām bez atlīdzības, tiek atspoguļoti kā dotācijas. Šāda veida dotācijas
tiek novērtētas patiesajā vērtībā un atzītas nākamo periodu ieņēmumos, un tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu
aprēķinā pēc lineārās metodes atbilstošo aktīvu lietderīgās izmantošanas laikā.
Eiropas Savienības finansējums
Sabiedrība, saņemot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, nodrošina attiecīgā projekta efektīvu iekšējo
kontroli un grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām un 20. SGS „Valsts dotāciju uzskaite un
informācijas atklāšana par valsts palīdzību" noteiktajām prasībām.
Ar ES finansējuma saistīto darījumu uzskaite tiek veikta, izmantojot identificējamus un atšķiramus kontos,
piemērojot analītiku, kas nodrošina nodalītu uzskaiti pa finansējuma avotiem. Sabiedrība nodrošina finansējuma
atsevišķu uzskaiti, iekļaujot ar projektu realizāciju saistītos ieņēmumus un izdevumus, ilgtermiņa ieguldījumus,
pievienotās vērtības nodokli attiecīgajos bilances un peļņas zaudējumu pozīcijās.
ES finansējums tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes atbilstošo aktīvu lietderīgās
izmantošanas laikā. Aktīva atsavināšanas vai izslēgšanas brīdi ES finansējums tiek atzīts ieņēmumos tā atlikušajā
vērtībā.
2.17. Būvniecības līgumi
Ar ilgtermiņa līgumiem saistītās izmaksas tiek atzītas to rašanās brīdī. Ja ilgtermiņa līguma rezultātu nav iespējams
ticami aplēst, tad ieņēmumus atzīst tikai tādā apmērā, kādā radušās ar līgumu saistītās izmaksas, kuras ir
iespējams atgūt. Ja ilgtermiņa līguma rezultātu ir iespējams ticami aplēst un pastāv liela varbūtība, ka līguma
iznākums būs peļņa, ar šādu līgumu saistītos ieņēmumus atzīst līguma darbības laikā. Ja pastāv liela varbūtība, ka
kopējie līguma izdevumi pārsniegs kopējos līguma ieņēmumus, gaidāmos zaudējumus no ilgtermiņa līguma uzreiz
atzīst izdevumos.
2.18. Ilgtermiņa un īstermiņa saistības
Sabiedrības kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā,
izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistības piegādātājiem un darbuzņēmējiem finanšu pārskatā
atspoguļo atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros no Sabiedrības
piegādātājiem saņemto, bet pārskata perioda beigās nesamaksāto rēķinu summas.
Uzkrātās izmaksas, kas radušās pārskata gadā, ja šo izmaksu apjoms vai maksājuma datums pārskata periodā ir
skaidri zināms, bet par kurām vēl nav saņemti rēķini no piegādātājiem, tiek iekļautas postenī „Uzkrātās saistības”.
Ieņēmumus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem 12 mēnešiem (īstermiņa) vai uz
periodu pēc 12 mēnešiem (ilgtermiņa) – iekļauj nākamo periodu ienākumos, kas bilancē tiek rādīti kā īstermiņa vai
ilgtermiņa kreditori.
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu saistības
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas tiek veidotas, lai atspoguļotu Sabiedrības saistības pret darbiniekiem
sakarā ar viņu neizmantotiem atvaļinājumiem. Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu apjomu Sabiedrība
izvērtē reizi gadā bilances datumā.

2.19. Radniecīgās sabiedrības
Sabiedrības akcijas 100 % pieder AS „Latvenergo”. Par saistītajām pusēm tiek uzskatītas citas AS „Latvenergo”
meitassabiedrības, asociētās sabiedrības un Sabiedrības valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības,
kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme. Darījumi ar Latvijas Republikas valsts iestādēm nav
uzskatāmi par darījumiem ar saistītām pusēm.
2.20. Finanšu instrumentu izmantošana
Sabiedrības nozīmīgākie finanšu instrumenti ir aizņēmumi no mātessabiedrības un nauda. Šo finanšu instrumentu
galvenais uzdevums ir nodrošināt Sabiedrības saimnieciskās darbības finansējumu un likviditāti. Sabiedrībai ir arī
būtiski citi finanšu instrumenti, piemēram, pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori, kā arī parādi piegādātājiem un
darbuzņēmējiem, un pārējiem kreditoriem, kas izriet tieši no Sabiedrības saimnieciskās darbības. Sabiedrība
izsniedz/saņem arī īstermiņa aizdevumus mātessabiedrībai.
2.21. Būtisku uzskaites aplēšu un vērtējumu pielietošana
Sagatavojot finanšu pārskatu, Sabiedrība veic aplēses un izdara pieņēmumus attiecībā uz nākotni. Ņemot vērā to
būtību, aplēses reti sakrīt ar faktiskajiem rezultātiem. Sabiedrības finanšu pārskats neietver posteņus, kas pakļauti
ļoti subjektīvām vai sarežģītām aplēsēm, izņemot pēcnodarbinātības pabalstus kā aprakstīts 2.10.(b) pielikumā. Citi
posteņi, kuru novērtēšanā ir izmantoti pieņēmumi un aplēses, ir šie:
Aplēses attiecībā uz pamatlīdzekļiem
I) pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiks
Sabiedrība veic aplēses attiecībā uz pamatlīdzekļu lietderīgo izmantošanas laiku un atlikušo vērtību. Šīs aplēses
pamatojas iepriekšējo pieredzi, kā arī uz nozares praksi un tiek izvērtētas katra pārskata gada beigās.
II) pamatlīdzekļu atgūstamā vērtība
Sabiedrība veic pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās testu ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu
to bilances vērtības neatgūstamību. Atbilstoši izvērtējumam, ja nepieciešams, aktīvu vērtība tiek norakstīta līdz to
atgūstamajai vērtībai. Vērtības samazināšanās izvērtēšanā vadība izmanto dažādas aplēses naudas plūsmai, kas
rodas no pārvades aktīvu iznomāšanas. Aplēses pamatojas uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes apstiprināto Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku.
III) pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Sabiedrības pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic ārēji, sertificēti vērtētāji, izmantojot pamatlīdzekļu atlikušās vērtības
aizvietošanas izmaksu metodi. Vērtējums tiek veikts pēc starptautiskajiem īpašuma vērtēšanas standartiem un
saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības sandartu Nr.16 „Pamatlīdzekļi”, pamatojoties uz pamatlīdzekļu esošo
izmantošanu. Pārvērtēšanas rezultātā tiek noteikta katra pamatlīdzekļa atlikusī aizvietošanas vērtība. Atlikušo
aizvietošanas vērtību veido šā brīža tirgus vērtība zemes gabalam ar tā pašreizējo izmantošanu, kam pieskaitīta uz
tā esošo izbūvju un uzlabojumu aizvietošanas vērtība un atņemts nolietojums un citi vērtības zudumi.
2016. gadā Sabiedrība veica pārvades sistēmas aktīvu pārvērtēšanas procesu. Pārvērtēto pamatlīdzekļu
kategoriju vērtības tika noteiktas uz 2016. gada 1. aprīli.
2.22. Notikumi pēc bilances datuma
Finanšu pārskatā tiek atspoguļoti tādi notikumi pēc pārskata gada beigām, kas sniedz papildu informāciju par
uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances sagatavošanas datumā (koriģējošie notikumi). Ja notikumi pēc pārskata
gada beigām nav koriģējoši, tie tiek atspoguļoti finanšu pārskata pielikumos tikai tad, ja tie ir būtiski.
3. NETO APGROZĪJUMS
NACE kods 2016 2015
EUR EUR
Pārvades aktīvu nomas ieņēmumi 77.39; 68.2 46 013 774 44 263 046
Ieņēmumi par izpildītiem celtniecības un montāžas darbiem 41; 42 2 877 387 900 019
Ieņēmumi no pieslēgumu maksas (skatīt 19. pielikumu) 41; 42 2 402 337 2 346 571
Pārējie pakalpojumi 500 165
51 293 998 47 509 801
Pakalpojumu noieta tirgus ir Latvijas teritorija.

4. PĀRĒJIE SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMI
2016 2015
EUR EUR
Ieņēmumi no ES finansiālā atbalsta (skatīt 18. pielikumu) 1 119 598 1 130 053
Pārvērtēto pamatlīdzekļu rezerves norakstīšanas 435 779 –
Ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas (neto) 96 800 –
Ilgtermiņa aktīvu pārdošanas (neto) 41 032 5 274
Apgrozāmo līdzekļu pārdošanas (neto) – 166 405
Zaudējumu atlīdzības kompensācija un soda naudas 3 889 1 693
Pārējie ieņēmumi 43 –
1 697 141 1 303 425
5. PĀRĒJĀS SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IZMAKSAS
2016 2015
EUR EUR
Nekustamā īpašuma un pamatlīdzekļu noma 4 168 337 4 086 274
Celtniecības un montāžas izdevumi 2 877 387 900 019
Izdevumi vadības pakalpojumiem 198 631 278 662
Telpu un teritorijas uzturēšanas izmaksas 163 237 160 439
Zaudējumi no apgrozāmo līdzekļu pārdošanas (neto) 108 502 –
Zaudējumi no pamatlīdzekļu likvidēšanas (neto) – 288 250
Pamatlīdzekļu apdrošināšana 45 594 43 662
Revīzijas izmaksas* 6 305 6 500
Nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu 74 134 –
IT sistēmu uzturēšanas izmaksas 54 915 35 969
Transporta izmaksas 36 791 44 191
Telekomunikāciju un sakaru pakalpojumu izmaksas 9 908 12 463
Dabas un darba aizsardzības izmaksas 4 221 3 174
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 143 196 160 087
7 889 309 6 019 690
* atlīdzība par Gada pārskata obligāto revīziju zvērinātu revidentu komercsabiedrībai SIA „Ernst &Young Baltic”
6. PROCENTU MAKSĀJUMI UN TAMLĪDZĪGAS IZMAKSAS
2016 2015
EUR EUR
Procentu maksājumi par īstermiņa aizņēmumiem no mātessabiedrības 48 990 107 138
Procentu maksājumi par ilgtermiņa aizņēmumiem no mātessabiedrības 2 040 298 2 282 951
Kapitalizētās procentu izmaksas (252 780) (232 770)
1 836 508 2 157 319
7. UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS UN ATLIKTAIS NODOKLIS
2016 2015
EUR EUR
Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu 2 182 319 1 285 893
Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis pagaidu atšķirību izmaiņu rezultātā (1 766 640) 491 513
415 679 1 777 406

Ieņēmumi vai izmaksas no atliktā nodokļa aktīvu vai saistību atlikumu izmaiņām
Bilance
Peļņas vai zaudējumu
aprēķins
31/12/2016 31/12/2015 2016 2015
EUR EUR EUR EUR
Atliktā uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības
Pamatlīdzekļu nolietojuma pagaidu atšķirības 34 911 747 36 676 633 (1 764 886) 242 700
Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve pašu kapitālā 4 523 057 – – –
Bruto atliktā uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības 39 434 804 36 676 633 (1 764 886) 242 700
Atliktā uzņēmuma ienākuma nodokļa aktīvs
Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstiem (11 474) (7 821) (3 653) 190 818
Uzkrāto atvaļinājumu saistību pagaidu atšķirības – (2 072) 2 072 51 700
Uzkrājumi iemaksām pensiju plānā (241) (245) 4 2 255
Uzkrājumi prēmiju izmaksām (4 148) (3 971) (177) 4 040
Bruto atliktā uzņēmuma ienākuma nodokļa aktīvs (15 863) (14 109) (1 754) 248 813
Neto atliktā uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības 39 418 941 36 662 524 (1 766 640) 491 513
Faktiskā uzņēmuma ienākuma nodokļa salīdzinājums ar teorētiski aprēķināto
* piemērojot Latvijas Republikas likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli'' 13. pantā noteiktos koeficientus pamatlīdzekļu
iegādei un nolietojumam nodokļu vajadzībām aprēķinā, pamatlīdzekļu nolietojuma summas palielinājums
8. PERSONĀLA IZMAKSAS UN DARBINIEKU SKAITS
2016 2015
EUR EUR
Personāla izmaksas (ieskaitot atlīdzību Sabiedrības vadībai) 432 201 558 703
tai skaitā atlīdzība Sabiedrības vadībai (Valde)
Atlīdzība par darbu 48 156 82 641
Iemaksas pensiju plānā 1 445 2 153
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un darba koplīgumā noteiktie pabalsti 12 323 16 778
61 924 106 612
2016 2015
Darbinieku skaits gada beigās 10 11
Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 10 12
2016 2015
EUR EUR
Peļņa pirms nodokļiem 7 267 910 16 657 706
Teorētiski aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis – 15 % 1 090 187 2 498 656
Pastāvīgās atšķirības
Ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksas 355 696
Citas izmaksas, kas nav atskaitāmas nodokļa mērķiem 196 (390)
UIN koeficienta efekts* (675 059) (721 556)
Nodokļu izdevumi 415 679 1 777 406

9. NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI
Koncesijas, patenti,
licences, preču zīmes
un tamlīdzīgas tiesības
Citi nemateriālie
ieguldījumi
Kopā
EUR EUR EUR
2014. gada 31. decembrī
Sākotnējā vērtība 1 892 943 922 945 814
Uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājums (268) (562 430) (562 698)
Bilances vērtība 31. decembrī 1 624 381 492 383 116
2015. gads
Bilances vērtība 1. janvārī 1 624 381 492 383 116
Iegāde – – –
Izslēgšana * (95) – (95)
Amortizācija – (188 784) (188 784)
2016. gads
Bilances vērtība 1. janvārī 1 529 192 708 194 237
Iegāde – – –
Izslēgšana * (95) – (95)
Amortizācija – (188 784) (188 784)
* pieslēguma lietošanas tiesību norakstītā vērtība ir iekļauta peļņas vai zaudējumu postenī „Citas saimnieciskās darbības
izmaksas”

10. PAMATLĪDZEKĻI
Ēkas un
inženierbūves
Tehnoloģiskās
iekārtas un
ierīces
Pārējie
pamatlīdzekļi
Pamatlīdzekļu
izveidošanas
un nepabeigto
celtniecības
objektu
izmaksas
Kopā
EUR EUR EUR EUR EUR
Sākotnējā vērtība 511 340 790 414 943 729 6 214 138 5 897 609 938 396 266
Uzkrātais nolietojums un
vērtības samazinājums (305 164 555) (225 996 571) (4 468 500) – (535 629 626)
Bilances vērtība 31. decembrī 206 176 235 188 947 158 1 745 638 5 897 609 402 766 640
2015. gads
Bilances vērtība 1. janvārī 206 176 235 188 947 158 1 745 638 5 897 609 402 766 640
Iegāde – – 24 333 16 636 631 16 660 964
Izslēgto pamatlīdzekļu bilances
vērtība* (2 11 709) (110 009) – – (321 718)
Pārvietošana 4 847 676 14 207 332 594 069 (19 649 077) –
Nolietojums (10 796 702) (11 865 652) (574 057) – (23 236 411)
Uzkrātais nolietojums (313 625 101) (228 937 898) (4 995 084) – (547 558 083)
2016. gads
Bilances vērtība 1. janvārī 200 015 500 191 178 829 1 789 983 2 885 163 395 869 475
Iegāde – – – 23 963 594 23 963 594
Izslēgto pamatlīdzekļu bilances
vērtība* (126 710) (284 205) (138 861) – (549 776)
Pārvērtēšanas rezultāta vērtības
pieaugums 17 405 232 12 953 897 153 518 – 30 512 647
Pārvērtēšanas rezultāta vērtības
samazinājums (1 828 347) (9 908 700) (49 407) – (11 786 454)
Pārvietošana 4 269 963 9 979 533 716 437 (14 965 933) –
Nolietojums (11 087 131) (12 069 128) (456 550) – (23 612 809)
Uzkrātais (315 619 046) (214 898 297) (5 259 292) – (535 776 635)
* Izslēgto pamatlīdzekļu vērtības:
2015. gads
Pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība (2 546 884) (9 013 972) (47 472) – (11 608 328)
Pamatlīdzekļu uzkrātais
nolietojums 2 335 175 8 903 963 47 472 – 11 286 610
Bilances vērtība (2 11 709) (110 009) – – (321 718)
2016. gads
Bilances vērtība 1. janvārī
Pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība (3 191 103) (7 157 022) (289 825) – (10 637 950)
Pamatlīdzekļu uzkrātais
nolietojums 3 064 393 6 872 817 150 964 – 10 088 174
Bilances vērtība (126 710) (284 205) (138 861) – (549 776)
Sabiedrības pamatlīdzekļi nav ieķīlāti un tie nav pakļauti citiem īpašumtiesību apgrūtinājumiem, Sabiedrībai
īpašumā nav zeme.
2016. gadā ir kapitalizētas aizņēmumu procentu izmaksas 252 780 EUR apmērā (2015: 232 770 EUR) (skatīt
6. pielikumu).

a) Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Atbilstoši grāmatvedības uzskaites politikai pārskata periodā Sabiedrība veica pamatlīdzekļu pārvērtēšanu pēc
stāvokļa uz 2016. gada 1. aprīlī. Pārvades sistēmas aktīvu pārvērtēšanu veica neatkarīgi, sertificēti vērtētāji.
Pārvērtēšanā izmantota izmaksu aizvietošanas metode. Lai noteiktu sākotnējās aizvietošanas vērtības izmaiņas,
tika ņemts vērā darbaspēka un materiālu izmaksu izmaiņas kopš iepriekšējās pārvērtēšanas 2011. gadā, attiecīgi
nosakot arī katras kategorijas darba spēka izmaksu īpatsvaru. Fiziskais nolietojums tika noteikts proporcionāli
pamatlīdzekļa vecumam. Pamatlīdzekļiem, kurus tuvākajā laikā plānots rekonstruēt, vērtējumā papildus tika
aprēķināts funkcionālais nolietojums.
Pārvērtēto pamatlīdzekļu nolietojums tiek iekļauts peļņas zaudējumu aprēķinā kā pamatlīdzekļu vērtības
samazinājuma korekcijas un par aprēķināto nolietojumu, atbilstoši likumam „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” un
palielināts apliekamais ienākums. Aprēķinot nodokļu nolietojumu saskaņā ar likumam „Par uzņēmuma ienākuma
nodokli” likuma nosacījumiem pamatlīdzekļu kategorijas vērtība noteikta atbilstoši to sākotnējai vērtībai, neņemot
vērā minēto pamatlīdzekļu pārvērtēšanu.
Pārvērtēto pamatlīdzekļu uzskaites vērtības salīdzinājums, ja tos uzskaitītu iegādes vērtībā:
Pārvērtēto pamatlīdzekļu kategorijas
Ēkas un
inženierbūves
Tehnoloģiskās
iekārtas un ierīces
Pārējie
pamatlīdzekļi
KOPĀ
EUR EUR EUR EUR
PĀRVĒRTĒTĀ VĒRTĪBĀ
Sākotnējā vērtība 518 831 821 406 748 523 6 864 383 932 444 727
Uzkrātais nolietojums (314 707 820) (214 898 297) (4 889 183) (534 495 300)
Atlikusī vērtība 204 124 001 191 850 226 1 975 200 397 949 427
IEGĀDES VĒRTĪBĀ
Sākotnējā vērtība 510 627 972 422 446 745 6 813 125 939 887 842
Uzkrātais nolietojums (321 601 931) (233 261 472) (4 960 487) (559 823 890)
Atlikusī vērtība 189 026 041 189 185 273 1 852 638 380 063 952
11. PĀRĒJIE VĒRTSPAPĪRI UN IEGULDĪJUMI
Sabiedrības nosaukums
Atrašanās
vieta
Uzņēmēj-
darbības veids
Līdzdalības
daļa (procenti)
31/12/2016 31/12/2015
EUR EUR
AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” Latvija
Pensiju plānu
pārvaldīšana 0,62 % 474 474
2016. gada 31. decembrī Sabiedrībai pieder 0,62 % no AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” kapitāla. Sabiedrība ir
nominālais akcionārs, jo visus riskus un labumus, kas rodas fonda darbības rezultātā, uzņemas vai iegūst
Sabiedrības darbinieki – pensiju plāna locekļi. Šī iemesla dēļ ieguldījums ir novērtēts iegādes vērtībā.
12. PIRCĒJU UN PASŪTĪTĀJU PARĀDI
31/12/2016 31/12/2015
EUR EUR
Pircēju un pasūtītāju parādi 3 910 358 8 316 036
Uzkrājumi nedrošiem parādiem – (82)
3 910 358 8 315 954
13. CITI DEBITORI
31/12/2016 31/12/2015
EUR EUR
Saņemamais finansējums projektam „330 kV Kurzemes loka izbūve'' 1 704 804 –
Pārējie debitori 633 1 797
1 705 437 1 797

14. NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI
31/12/2016 31/12/2015
EUR EUR
Naudas līdzekļi bankā 300 350 300 350
Par naudas atlikumu bankā Sabiedrībai katru dienu tiek aprēķināti procenti, galvenokārt pamatojoties uz mainīgām
banku noguldījumu likmēm.
Lai efektīvi un centralizēti pārvaldītu Latvenergo grupas uzņēmumu finanšu līdzekļus, AS „Latvenergo” un tās
meitassabiedrības apvienojās un izveidoja divus Grupas kontus – AS „SEB Banka” un AS „Swedbank”. Sabiedrība
ir abu Grupas kontu dalībniece, kura saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir uzņēmusies meitassabiedrības tiesības
un pienākumus.
15. AKCIJU KAPITĀLS
Apmaksātais un reģistrētais AS „Latvijas elektriskie tīkli” pamatkapitāls 2016. gada 31. decembrī
ir 185 624 016 EUR (31/12/2015: 185 624 016 EUR), un to veido 185 624 016 parastās akcijas ar nominālvērtību
1 EUR katra (31/12/2015: 1 EUR).
Ņemot vērā Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un kapitāla struktūras
rādītājus, AS „Latvijas elektriskie tīkli” valde, ierosina 100% jeb 6 852 231 EUR no 2016. pārskata gada peļņas
izmaksāt dividendēs.
16. ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMU PĀRVĒRTĒŠANAS REZERVE
Pamatlīdzekļu
pārvērtēšanas
rezerve
Ar pārvērtēšanas
rezervi saistītais
atliktais nodoklis
KOPĀ
EUR EUR EUR
2015. gada 31. decembrī – – –
Pārvērtēšanas rezultātā 30 512 647 (4 576 897) 25 935 750
Pārvērtēšanas rezerves izmaiņas (358 933) 53 840 (305 093)
2016. gada 31. decembrī 30 153 714 (4 523 057) 25 630 657
17. UZKRĀJUMI PENSIJĀM UN TAMLĪDZĪGĀM SAISTĪBĀM
Uzkrājumu pēcnodarbinātības pabalstiem izmaiņas
2016 2015
EUR EUR
Pārskata gada sākumā 52 141 1 324 258
Nodoti uzkrājumi no AS „Augstsprieguma tīkls” – (1 254 680)
Pārskata gada darba izmaksas 4 084 16 515
Procentu izmaksas 782 1 190
Izmaksātie pēcnodarbinātības pabalsti (13 693) (67 760)
Zaudējumi aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā 33 180 32 618
Pārskata gada beigās 76 494 52 141
Kopējā aprēķinātā uzkrājumu izmaiņa ir iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī „Personāla izmaksas”.
2016 2015
EUR EUR
Pārskata gada sākumā 52 141 1 324 258
Nodoti uzkrājumi AS „Augstsprieguma tīkls” – (1 254 680)
Iekļauts pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā 24 353 (17 437)
Pārskata gada beigās 76 494 52 141
Pabalsti darba attiecību pārtraukšanas gadījumos ir vienreizēji pabalsti, kas tiek izmaksāti Sabiedrības
darbiniekiem, ja tie atbilst darba koplīgumā noteiktiem kritērijiem. Uzkrājumi pabalstiem darba attiecību

pārtraukšanas gadījumos tiek aprēķināti, ņemot vērā esošo algu līmeni un to darbinieku skaitu, kam šāds pabalsts
varētu pienākties, ja viņi pārtrauktu darba attiecības ar Sabiedrību, kā arī iepriekš piemērotās pabalstu likmes un
vairākus statistiskos pieņēmumus.
18. NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI
2016 2015
a) Ilgtermiņa
EUR EUR
Eiropas Savienības līdzfinansējums* 35 096 451 35 966 686
Nākamo periodu ieņēmumi 37 613 149 32 824 466
tai skaitā saņemamais finansējums projektam „330 kV Kurzemes loka izbūve'' 2 007 474 –
72 709 600 68 791 152
b) Īstermiņa
Eiropas Savienības līdzfinansējums 1 113 165 1 120 681
Nākamo periodu ieņēmumi no pieslēgumu maksām 2 394 088 2 348 941
3 507 253 3 469 622
* Eiropas Komisijas līdzﬁnansējums kapitālieguldījuma projektam „330 kV Kurzemes loks”, kas ir daļa no starptautiskā
energoinfrastruktūras attīstības projekta NordBalt
Nākamo periodu ieņēmumu no pieslēgumu maksas izmaiņas:
2016 2015
EUR EUR
Pārskata gada sākumā 35 173 408 37 111 961
Saņemtie maksājumi 7 236 166 408 018
Iekļauts pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā (2 402 337) (2 346 571)
Pārskata gada beigās 40 007 237 35 173 408
Nākamo periodu ieņēmumu no Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmaiņas:
2016 2015
EUR EUR
Saņemamais ES līdzfinansējums – (17 885 960)
Saņemtie maksājumi 241 847 17 971 557
Iekļauts pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā (1 119 598) (1 130 053)
Nākamo periodu ieņēmumu sadalījums pa termiņiem:
31/12/2016 31/12/2015
EUR EUR
Eiropas Savienības līdzfinansējums
– 1 gads vai mazāk 1 113 165 1 120 681
– 1 – 5 gadi 4 452 660 4 482 724
– virs 5 gadiem 30 643 791 31 483 962
Nākamo periodu ieņēmumi
– 1 gads vai mazāk 2 394 088 2 348 941
– 1 – 5 gadi 9 576 352 9 395 764
– virs 5 gadiem 28 036 797 23 428 703
76 216 853 72 260 775
19. UZKRĀTĀS SAISTĪBAS
31/12/2016 31/12/2015
EUR EUR
Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas 12 062 13 814
Uzkrātās prēmiju izmaksas par pārskata gada darba rezultātiem 27 651 26 473
Uzkrātās pabalstu izmaksas un pensiju plāna iemaksas 1 607 1 630
Citas uzkrātās saistības izmaksām (tīklu nomas maksas pārrēķins) 1 078 744 1 120 195
1 120 064 1 162 112

20. DARĪJUMI AR RADNIECĪGAJĀM SABIEDRĪBĀM
2016 2015
EUR EUR
a) Radniecīgo sabiedrību parādi
– AS „Latvenergo” 1 619 320 458 844
1 619 320 458 844
b) Parādi radniecīgām sabiedrībām
– AS „Latvenergo” 1 122 506 1 037 625
– AS „Sadales tīkls” 2 665 2 321
– Aizņēmums no AS „Latvenergo” 15 023 044 27 899 581
16 148 215 28 939 527
c) Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām sabiedrībām
Finanšu darījumi starp saistītajām pusēm tiek veikti, izmantojot īstermiņa aizņēmumus ar mērķi efektīvi un
centralizēti pārvaldīt Latvenergo grupas uzņēmumu finanšu līdzekļus, izmantojot Grupas kontus (sk. 15. pielikumu).
Pārskata perioda beigās AS „Latvijas elektriskie tīkli” bija atmaksāti visi izsniegtie īstermiņa aizdevumi. 2016. gada
laikā vidējā efektīvā aizdevumu procentu likme bija 0,55 % (2014: 0,89 %).
2016 2015
EUR EUR
Pārskata gada sākumā – –
Pārskata gadā izsniegtie aizdevumi 60 622 143 72 911 134
Pārskata gadā atmaksātie aizdevumi (60 622 143) (72 911 134)
Pārskata gada beigās – –
d) Aizņēmumi no radniecīgajām sabiedrībām
Pārskata periodā Sabiedrība saņēma īstermiņa aizņēmumus no mātessabiedrības AS „Latvenergo” saskaņā ar
savstarpēji noslēgto līgumu „Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu”, izmantojot Grupas kontus (sk. 15.
pielikumu). 2016. gada laikā vidējā efektīvā aizņēmumu procentu likme bija 0,55 % (2015: 0,89 %).
2016 2015
EUR EUR
Pārskata gadā saņemtie aizņēmumi 65 917 344 43 406 289
Pārskata gadā atmaksātie aizņēmumi (60 622 143) (40 734 640)
Uz ilgtermiņa aizņēmumiem pārklasificēti aizņēmumi (15 000 000) –
Aprēķinātie procenti 48 990 107 138
Samaksātie procenti (48 990) (107 138)
Ilgtermiņa aizņēmumi no radniecīgajām sabiedrībām
Nr.
p.k.
Līguma Nr.
Līguma
noslēgšanas
datums
Aizņēmumu līgumu
pamatsumma
Procentu likme
Atmaksas
termiņš
EUR
1. Nr.010000/11–216 01/04/2011 97 467 196
6 mēnešu EURIBOR +
pievienotā likme 01/04/2025
2. Nr.010000/13–862 03/09/2013 44 109 026 Fiksēta 10/09/2023
3. Nr.010000/16–427* 10/06/2016 156 500 000 Fiksēta 10/06/2027
Kopā 298 076 222
*no aizdevuma līguma uz 31/12/2016 izsniegti 15 000 000 EUR, kuru atmaksas termiņš ir 10/06/2027
Kopējā neatmaksātā ilgtermiņa aizņēmumu summa 2016. gada 31. decembrī bija 75 228 764 EUR (31/12/2015:
74 745 927 EUR), t. sk. īstermiņa daļa aizņēmumam, kas jāatmaksā 2016. gadā 12 931 294 EUR (31/12/2015:
14 517 163 EUR). Uz 2016. gada 31. decembri 29 % (31/12/2015: 41 %) no Sabiedrības aizņēmumiem bija
noteikta mainīga procentu likme, kuru ietekmē starpbanku 6 mēnešu EURIBOR likmes izmaiņas. 2016. gada laikā
vidējā efektīvā aizņēmumu procentu likme ilgtermiņa aizņēmumiem bija 2,69 % (2015: 2,59 %). Ilgtermiņa
aizņēmumi nav nodrošināti ar ķīlu vai kādā citādā veidā.

LET 2016 gada pārskats

Recommended

Recommended

More Related Content

What's hot

What's hot (20)

Similar to LET 2016 gada pārskats

Similar to LET 2016 gada pārskats (14)

LET 2016 gada pārskats