Your SlideShare is downloading. ×
Latvijas amatiermākslas statistika
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×
Saving this for later? Get the SlideShare app to save on your phone or tablet. Read anywhere, anytime – even offline.
Text the download link to your phone
Standard text messaging rates apply

Latvijas amatiermākslas statistika

166

Published on

Referāts nolasīts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras un Zinātniskās pētniecības centra konferencē "Mūzikas pētījumi Latvijā", 2014.gada 29. marts, Rīgā.

Referāts nolasīts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras un Zinātniskās pētniecības centra konferencē "Mūzikas pētījumi Latvijā", 2014.gada 29. marts, Rīgā.

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
166
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
1
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide
  • «Trīcēj’ kalni, skanēj’ meži; Kad dziedāju, gavilēju!» PadomjuJaunatne 1948.07.06., nr133(835), 1.lpp, J.Jasenovafoto. A t t ē l ā: Dziesmu svētku dalībnieces Siguldā no kreisās: Līvija Blumberga, Vilma Ansone, Ilze Ērgle,, Ausma Lodīte.
  • Referāta uzdevums ir rekonstruēt pieaugušo Latvijas iedzīvotāju kultūras līdzdalības kvantitatīvos rādītājus valsts un pašvaldību uzturētājā kultūras institucionālajā tīklā, salīdzinot dažādu reģionu, novadu un atsevišķu iedzīvotāju grupu līdzdalību kolektīvajā amatiermākslā
  • “Kultūras statistikas rādītāji un politikas indikatori”. Pielikumi “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.gadam” (2007).„Par republikas kultūras un izglītības iestāžu darbu” - Latvijas PSR Augstākas padomes treša sesija, Latvijas PSR Ministru Padomes Kultūras un izglītības iestāžu komitejas priekšsēdētāja b. A. Āboliņa referāts. Cīņa: Sestdiena, 16. oktobris, 1948;Sociālistiskās kultūras uzplaukums Padomju Latvijā / Jānis Ostrovs. Rīga : LVI, 1950;Народное хозяйство СССР в 1960 г.: статистический ежегодник. Центральное статистическое управление при Совете министров СССР;Страна Советов за 50 лет (Сборник статистических материалов). "Статистика", Москва, 1967;СССР в цифрах в 1981 году. Краткий статистический сборник. Центральное статистическое управление СССР; Москва „Финансы и статистика" 1982;ISG02. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un dzīvesvietas gada sākumā, CSP, http://data.csb.gov.lv/, skat. 2010.10.21. (2011. un 2012.g. dati – Pārrēķināti dati pēc 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem., skat. 2013.06.26.); Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde; Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļa. Matrica: KU0040;Ostland in Zahlen; http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/item_img_10859_iedzivotaji.jpg, skat. 2010.10.21.
  • Transcript

    • 1. Ma.soc. Jānis Daugavietis Latvijas amatiermākslas statistika Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras un Zinātniskās pētniecības centra konference Mūzikas pētījumi Latvijā 2014.gada 29. marts, Rīgā
    • 2. Jautājumi un plāns Kādi ir pieejamie kultūras līdzdalības satistiskie dati? Kāda ir pieaugušo amatieru līdzdalība? TEORIJA un PIEEJA (kultūras līdzdalība un kultūrpolitika) DATI (amatieru kultūras līdzdalība) DISKUSIJA (par ko liecina dati?) Referāts balstīts uz mana promocijas darba «Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitika» 4.7. nodaļas "Amatiermākslas statistiskā analīze" apakšnodaļām 'Kultūras nami' un 'Iedzīvotāju kultūras līdzdalība' (2014 Daugavietis) Titullapas fotogrāfija: «Trīcēj’ kalni, skanēj’ meži; Kad dziedāju, gavilēju!» Padomju Jaunatne 1948.07.06., nr133(835), 1.lpp, J.Jasenova foto. A t t ē l ā: Dziesmu svētku dalībnieces Siguldā no kreisās: Līvija Blumberga, Vilma Ansone, Ilze Ērgle,, Ausma Lodīte.
    • 3. Jēdzieni Kultūras līdzdalība Pamata dalījums: - PASĪVĀ (piem., koncerta apmeklējums, mūzikas klausīšanās radio, kolekcionēšana) - AKTĪVĀ (dziedāšana korī, dejošana TDA) Amatiermāksla Neprofesionāla aktivitāte, sinonīms ‘mākslinieciskajai pašdarbībai’ (padomju laiku jēdziens, LR dominēja līdz 2007.g.) ‘Ideāla pašdarbība’ (amatiermāksla) = proporcionāla pārstāvniecība … būtu jābūt pārstāvētām pēc iespējas visām sabiedrības grupām, ieskaitot marginālās un dperivētās.
    • 4. Kultūrpolitika & amatiermāksla (1) Amatiermākslas sociālā nozīme? Kultūrpolitiska ... ... ar kultūras palīdzību var veidot vai celt nacionālo identitāti; ienākumus; iedzīvotāju morāli (‘klasiskie’ KP uzdevumi ) ‘Modernāki’ KP uzdevumi: • sociālā kohēzija, integrācija, kopienas attīstība, dzīves kvalitāte, pilsoniskā aktivitāte/līdzdalība …
    • 5. Kultūrpolitika & amatiermāksla (2) Amatiermāksla atkal ir moderns kultūrpolitikas (un ne tikai) instruments (un indikators). ...indivīdu, grupas, kopienas, nācijas pašsajūtas un funkcionēšanas uzlabošanai (‘kultūras līdzdalības’ pieeja)
    • 6. Datu avoti 1. Statistika ... pamatā par valsts un pašvaldību pakļautībā esošajām kultūras un mākslas iestādēm (kultūras centri, mūzikas un mākslas skolas, muzeji u.c.). Datus vāc Kultūras ministrija (Latvijas Digitālā kultūras karte [LDKK])*; Centrālā statistikas pārvalde (CSP)**. 2. Pētījumi .. dažādi pētījumi (socioloģiski, ekonomiski, statistiski u.c.), pamatā – izmantojot reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju aptaujas, ieskaitot ES salīdzinošās Eirobarometra *** „kultūras aptaujas”. Tipiski aptauju jautājumi, kas ļauj identificēt amatierus (pašdarbniekus): „Vai Jūs darbojaties kādā pašdarbības kolektīvā?”; „Vai darbojaties kādā no šīm biedrībām, organizācijām vai neformālajām grupām? (koris, TDA, arodbiedrība [..])” * http://www.kulturaskarte.lv ** CSP *** EK
    • 7. Kultūras namu skaits* 1940-2012 * Pēdējos gados šo terminu ‘izspiež’ «KULTŪRAS CENTRS» Avoti: autora kalkulācijas no dažādiem avotiem [skat. piez.]
    • 8. Kultūras nami (KN), 2012
    • 9. LPSR / LR iedzīvotāju skaits uz vienu KN
    • 10. LR iedzīvotāju līdzdalība KN kolektīvajā amatiermākslā
    • 11. Pieaugušo (24+) līdzdalība Pētījums/aptauja Akron., izlase % no visiem Tisenkopfs, Tālis, Olga Pisarenko, Jānis Daugavietis, Aivita Putniņa, un Kristīne Locika. Dziesmu svētki mainīgā sociālā vidē. Rīga: Baltijas studiju centrs, 2002 2002 DZ SV (n=406) 7 Austers, Ivars, un Kristīne Gaugere. Nevalstiskās organizācijas Latvijā: sabiedrības zināšanas, attieksme un iesaistīšanās. Rīga: Sorosa fonds - Latvija, 2005 2005 NVO (n=455) 6 Tisenkopfs, Tālis, Jānis Daugavietis, Ilze Lāce, Laura Sūna, Kristīne Locika, un Līga Grundšteine. Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā vidē. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007 2007 DZ SV (n=453) 7 Rozenvalds, Juris, un Ivars Ijabs, red. Latvija: pārskats par tautas attīstību 2008/2009 – Atbildīgums. Rīga: LU SPPI, 2009 2009 TA (n=464) 6 Valsts programmas „Nacionālā identitāte” ietvaros veiktā aptauja „NI: vieta, rīcībspēja, migrācija”. Rīga: LU SPPI, 2010 2010 NI (n=413) 5 amatieri pārējie Turpmāk analizēti šo aptauju dati...
    • 12. Tautība (amatieru īpatsvars) 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 2002 DZ SV 2005 NVO 2007 DZ SV 2009 TA 2010 NI 9 8 9 7 8 4 4 3 4 2 latvietis cita tautība
    • 13. Pilsonība (amatieru īpatsvars) 0 1 2 3 4 5 6 7 2005 NVO 2007 DZ SV 2009 TA 2010 NI 7 7 7 6 4 3 1 1 LR pilsoņi bez LR pilsonības
    • 14. Dzimums (amatieru īpatsvars) 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 2002 DZ SV 2005 NVO 2007 DZ SV 2009 TA 2010 NI 4 3 5 4 3 9 9 8 8 7 vīrieši sievietes
    • 15. Viens no arvien populārākiem kolektīvās amatiermākslas veidiem – līnijdejas. Kolektīvus pamatā veido senioru vecuma sievietes. Foto: Vilmane I. Bullis dresē līnijdejotājus. Saldus Zeme. 16(7086) Saldus; 2009.07.02.; 8.
    • 16. Secinājumi «Proporcionāla» infrastruktūra, bet «neproporcionāla» līdzdalība Amatiermākslas kolektīvos iesaistīto LR iedzīvotāju vidū satistiski nozīmīgas atšķirības ir šādās sociāli- demogrāfiskajās iedzīvotāju grupās: • vislielākās: izglītības līmenis (jo augstāka izglītība, jo aktīvāka līdzdalība) un dzimums (sievietes iesaistās biežāk); • mazākas, bet būtiskas: tautība (latvieši - biežāk), pilsonība (pilsoņi - biežāk), vecums (jaunāki - biežāk), ienākumu līmenis (mazturīgāki - retāk), nodarbinātības sektors (nestrādājošie - retāk).
    • 17. Avoti Daugavietis, Jānis (2014) Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitika. Promocijas darbs doktora grāda iegūšanai socioloģijā Lietišķās socioloģijas apakšnozarē (melnraksts, neiaizstāvēts) Darba vadītājs: Dr.soc., prof. Aivars Tabuns. Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļa, Rīga. Daugavietis, Jānis (2014.07.08.)‘Dziesmu svētki nav priekš nabagiem’. ¼ Satori. [http://www.satori.lv/raksts/5901/Janis_Daugavietis/Dziesmu_svetki_nav_prieks_nabagiem] Analizētās aptaujas Tisenkopfs, Tālis, Olga Pisarenko, Jānis Daugavietis, Aivita Putniņa, un Kristīne Locika. Dziesmu svētki mainīgā sociālā vidē. Rīga: Baltijas studiju centrs, 2002 Austers, Ivars, un Kristīne Gaugere. Nevalstiskās organizācijas Latvijā: sabiedrības zināšanas, attieksme un iesaistīšanās. Rīga: Sorosa fonds - Latvija, 2005 Tisenkopfs, Tālis, Jānis Daugavietis, Ilze Lāce, Laura Sūna, Kristīne Locika, un Līga Grundšteine. Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā vidē. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007 Rozenvalds, Juris, un Ivars Ijabs, red. Latvija: pārskats par tautas attīstību 2008/2009– Atbildīgums. Rīga: LU SPPI, 2009 Valsts programmas „Nacionālā identitāte” ietvaros veiktā aptauja „NI: vieta, rīcībspēja, migrācija”. Rīga: LU SPPI, 2010 Pētījumi Austers, Ivars, un Kristīne Gaugere. Nevalstiskās organizācijas Latvijā: sabiedrības zināšanas, attieksme un iesaistīšanās. Rīga: Sorosa fonds – Latvija, 2005. Iedzīvotāju aptauja par dažādiem sabiedrības integrācijas aspektiem (Latvijas iedzīvotāju aptauja). Rīga: SKDS, 2003. Kultūras pieejamība novados – analīzes kultūrpolitiskie aspekti. Rīga: BSZI, 2001. Kultūras pieejamība novados: aptauja un ekspertu intervijas. Rīga: BSZI, 2007. Ķīlis, Roberts, Sandris Mūriņš, Daina Siliņa, Gints Klāsons, Maksims Kovaļenko, un Anna Stafecka. Kultūras patēriņš (ziņojums par socioloģiskās aptaujas rezultātiem). Rīga: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, 2007. Rozenvalds, Juris, un Ivars Ijabs, red. Latvija: pārskats par tautas attīstību 2008/2009 - Atbildīgums. Rīga: LU SPPI, 2009. Sabiedrības integrācijas aktuālākie aspekti. Rīga: SKDS, 2006. Tautas mākslas pieejamības izpēte. Rīga: BSZI, 2001. Tisenkopfs, Tālis, Jānis Daugavietis, Ilze Lāce, Laura Sūna, Kristīne Locika, un Līga Grundšteine. Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā vidē. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007. Tisenkopfs, Tālis, Olga Pisarenko, Jānis Daugavietis, Aivita Putniņa, un Kristīne Locika. Dziesmu svētki mainīgā sociālā vidē. Rīga: Baltijas studiju centrs, 2002. Vilka, Inga, un Aigars Strupišs. Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā: situācijas analīze. Rīga: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Ārpolitikas institūts, Sabiedrisko attiecību aģentūra “Consensus PR”, 2004. Zepa, Brigita, un Evija Kļave, red. Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga: LU SPPI, 2011. Statistikas avoti “Kultūras statistikas rādītāji un politikas indikatori”. Pielikumi “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.gadam” (2007). „Par republikas kultūras un izglītības iestāžu darbu” - Latvijas PSR Augstākas padomes treša sesija, Latvijas PSR Ministru Padomes Kultūras un izglītības iestāžu komitejas priekšsēdētāja b. A. Āboliņa referāts. Cīņa: Sestdiena, 16. oktobris, 1948; Sociālistiskās kultūras uzplaukums Padomju Latvijā / Jānis Ostrovs. Rīga : LVI, 1950; Народное хозяйство СССР в 1960 г.: статистический ежегодник. Центральное статистическое управление при Совете министров СССР; Страна Советов за 50 лет (Сборник статистических материалов). "Статистика", Москва, 1967; СССР в цифрах в 1981 году. Краткий статистический сборник. Центральное статистическое управление СССР; Москва „Финансы и статистика" 1982; ISG02. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un dzīvesvietas gada sākumā, CSP, http://data.csb.gov.lv/, skat. 2010.10.21. (2011. un 2012.g. dati – Pārrēķināti dati pēc 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem., skat. 2013.06.26.); Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde; Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļa. Matrica: KU0040; Ostland in Zahlen; http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/item_img_10859_iedzivotaji.jpg, skat. 2010.10.21.
    • 18. Paldies! "Pašdarbības un Dziesmu svētku virsuzdevums nav tikai simboliska (it kā visas) tautas kopā saukšana un saliedēšana reizi piecos gados, tai jābūt ikdienai, no kuras nedrīkstētu būt izslēgta ne tikai Latvijas iedzīvotāju nabadzīgā piektdaļa, bet arī nelatvieši, gados vecāki cilvēki, attālāko novadu iedzīvotāji." (2013 Daugavietis, ‘Dziesmu svētki nav priekš nabagiem’)

    ×