Your SlideShare is downloading. ×
Novadnieku datubāze
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×

Introducing the official SlideShare app

Stunning, full-screen experience for iPhone and Android

Text the download link to your phone

Standard text messaging rates apply

Novadnieku datubāze

2,163
views

Published on

Datu bāze apkopo novadnieku biogrāfijas, kuri   dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši , kuriem kopēja bijusi dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Līgatnes pagastā. Bibliotēkā ir izveidotas 32 …

Datu bāze apkopo novadnieku biogrāfijas, kuri   dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši , kuriem kopēja bijusi dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Līgatnes pagastā. Bibliotēkā ir izveidotas 32 novadpētniecības mapes un novadpētniecības kartotēka.:

Published in: Education

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
2,163
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide

Transcript

  • 1. ‘’Novadnieku datubāze’’ Datu bāze apkopo novadnieku biogrāfijas, kuri dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši , kuriem kopēja bijusi dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Līgatnes pagastā. Bibliotēkā ir izveidotas 32 novadpētniecības mapes un novadpētniecības kartotēka.: Andermanis Jūlijs-dzimis 1865.g.15.augustā Līgatnes pagasta skolā.Mācījies Rīgas reālskolā, Rīgas politehnikumā tirdzniecības fakultāti beidzis 1890.gadā.Valsts dzelzceļu un transporta biroja Ceļtrana vadītājs. Darbojies Pēterpilī. Bindemanis Juris- (dz.1952.g.) mācījies J. Rozentāla Mākslas vidusskolā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, izstādēs piedalās kopš 1976. gada. Ir Limbažu rajona mākslinieku organizācijas biedrs. Šobrīd pasniedz zīmēšanu un gleznošanu Nītaures Mūzikas un mākslas skolā. No 2006.gada pasniedz Līgatnes mākslas skolā. Līgatnes pagasts Vanadziņi Irēna Bindemane -(16.01.1951) audumu dizainere, rotkale, Lietišķās mākslas vidusskola, Lutera Akadēmija-pedagogs, Ģimenes šūpulis Līgatnes pag. Vanadziņi Brants Jēkabs – dzimis 1887.gada 4.martā Jaunpiebalgā. Beidzis Jaunpiebalgas Jāņa skolu, Vecpiebalgas draudzes skolu un Valmieras skolotāju semināru. Līgatnes pagasta skolas pārzinis, Rīgas apriņķa skolu valdes loceklis. Kora diriģents .Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Brīvulis Augusts-1897.g.25.02Paltmales,tg.Līgatnes pg. -1952.25.03.Rīgā- revolucionārs,1913.g.uzņemts LSD VIDIENAS ORGANIZĀCIJAS Līgatnes papīrfabrikas pulciņā. Vēlāk inženieris Līgatnes papīrfabrikā Brutāne Valija -dzimusi rīdziniece 28.01.1911.-7.04.1990. Mācījās Līgatnes un Vildogas pamatskolā(beidz 1923.g.)Studē Rīgā, tulko Šekspīru,,Kiplingu,Velsu,Pristliju,Brehtu,Čehovu.11 dzejoļu krājumi,2 dzejas izlases,1969.gadā prozas grāmata’’Uz Līgatni man brauciet līdz’’ /novadpētniecības mape, novadpētniecības katalogs/ Pirms 100 gadiem drēbnieka ģimenē Rīgā dzimusi pirmskara Latvijā populārā dzejniece, arī Jaunāko Ziņu žurnāliste Valija Brutāne, meitas uzvārdā Jansone. Padomju gados darbojusies arī kā tulkotāja, starp citu, atdzejojot Viljama Šekspīra Sapni vasaras naktī. Valija Brutāne bija viens no tiem latviešu autoriem, pie kuru pāraudzināšanas pēc kara ar skubu metās kā padomju kritika, tā funkcionāri. Viņai pārmeta apolitismu, atraušanos no dzīves, apgalvojot, ka "tādas dzejas nekad nekļūs tuvas padomju cilvēkam". Kaut arī vēlāk staļiniskās kritikas tvēriens mazliet atslāba, 1973. gadā dzejniece krājumā ar simbolisku nosaukumu Rātnie ritmi atzīmē, ka nu jau gribas "tikai klusēšanas auglī kost" un intrigu cilpas žņaudz kaklu". Tomēr 70. gadu otrajā pusē tautā populāra kļuva Raimonda Paula komponētā, Viktora Lapčenoka un Noras Bumbieres dziedātā dziesma Nīcā, kuras vārdu autore ir V. Brutāne: Sarkans lindraks, zīļu vainags ņirbot ņirb./ Skatiens liek kā zibošs vanags sirdij tirpt... http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/sodien/?doc=93091 No Līgatnes pagasta bibliotēkas novadpētniecības materiāliem par novadnieci Valiju Brutāni http://picasaweb.google.com/veradalberga/PaKripatinai7?locked=true# http://www.biblioteka.lv/Libraries/ligatnes-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx? article=11098&type=0 Brutāne Valija. Cik tu esi klusa : [dzeja] / Valija Brutāne // Tiešums : dzeja / Valija Brutāne. - Rīga : Liesma, 1970. - 105.-106.lpp.
  • 2. Veltījums Mazajai Trokšņu ielai.Brutāne Valija. Gaismas vilinājums : [dzeja] / Valija Brutāne // Mainīgs mākoņu daudzums : dzeja/ Valija Brutāne. - Rīga : Liesma, 1981. - 85.-86.lpp.Brutāne Valija. Stirnu ielā : [dzeja] / Valija Brutāne // Runā Rīga : dzeja / Valija Brutāne. - Rīga :Liesma, 1976. - 127.lpp.Bormanis Kārlis – Dzimis 1877.g.22.februārī Taurenē ‘’Zaļkalnā’’. Beidzis Valkas skolotājusemināru. Strādāja par skolotāju Rikterē, Ķempjos, Taurenē. Mācību grāmatu autors .BijisĶempju biškopības biedrības priekšnieks, Ķempju – Paltmales lauksaimniecības biedrībasdibinātājs un sekretārs.Bremšmits—ir fotografējis Līgatni ikdienā un Līgatnei nozīmīgos pasākumos.,Līgatnesupīti,Sudas purvu.Ir piedalījies dažāda mēroga izstādēs ar fotogrāfiju sēriju’’Sudas purvs’’.Cielavs Rūdolfs-dzimis Līgatnē,aktīvs 1905.-1907.g.revolūcijas dalībnieks.1907.g.emigrējis uzASVČaule Hugo-dzimis Līgatnē,aktīvs 1905.-1907.g. Revolūcijas dalībnieks.1906.g.emigrējis uzŠveici.No 1907.g. Dzīvoja ASV [Sociāldemokrātiskā kustība Siguldas novadā no 1901. – 1904.g.]– „Pēcdivdesmit sešiem gadiem” – „ Siguldas Ziņas”, nr.13, 1.08.1931.„Revolucionārā kustība Siguldas apkārtnē sākās jau 1901.g., kad Paltmalē1 nodibinājās pirmais slepenaissociāldemokrātu pulciņš.Sociālistiskās idejas uz šejieni pārnesa, kā viens no pirmajiem, Jelgavas reālskolas audzēknis Jānis Čaule. Paltmalespulciņš sastāvēja no aktīvākiem sociāldemokrātijas darbiniekiem. Starp tiem minams bijušais skolotājs Pēteris Leikarts,dzelzceļnieks Augusts Grīnvalds, strādnieks Skujiņš, students Augusts Cilinbergs, Hugo Čaulis, Bērs, Kreilis, PēterisRudzīts u.c. Pulciņš izdeva hektografētus uzsaukumus un izplatīja sociāldemokrātisko literatūru. Pulciņa aktīvs biedrsbija Jānis Desainis. No Paltmales organizētā revolucionārā kustība izplatījās uz Nurmižiem, Vidrižiem, Siguldu un visāplašā apkārtnē. 1905.g. šeit jau pastāvēja vairāki labi organizēti pulciņi. 1903.g. 28. septembrī Jāni Čauli arestēja Rīgākopā ar šo rindiņu rakstītāju. 1905.g. jūlijā Čaulim izdevās izkļūt no Petropavlovskas cietokšņa tagadējā Ļeņingradā, kurtoreiz turēja ieslodzītus politiskos. Čaulis atgriezās Paltmalē, un tā paša gada septembrī viņu atkal arestēja un vēlākatsvabināja, sakarā ar 17. oktobra manifestu. Pēc atsvabināšanas no cietuma Čaulis ar Leikartu kļūst par galvenajiemmūsu partijas uzticības vīriem Paltmalē un tās apkārtnē, kuriem piekrīt2 revolucionārās kustības vadība.”1 Tagad – Augšlīgatne2 Šeit – kas vada revolucionāro kustību http://www.segewoldiana.sigulda.lv/vesture/20/1900_1914/socialdemokratiska_kustiba.htm
  • 3. Dzelzītis Kārlis-1892.25.06 Vildogas-Līgatnes pg.’’ Ķopos’’-1982.08.01 ASV-jurists,dzejnieks.30.gados aizrāvās ar dārzkopību,dib.LīgatnesDārzkopības pārraudzības b-bu.Izdoti 4 dzejoļu krāj.un stāstu grāmata.(2.rindā 2.no kr.p.)Dzelzītis Kārlis. Kara muzejā : [dzeja] / Kārlis Dzelzītis // Sniegs un degoša sirds : dzejas / KārlisDzelzītis. - Rīga : Prometejs, [b.g.]. - 23.lpp.Grava Ilga – dz.Dolfija,1931.24.07.Līgatnes pg.- skolotāja.1993parI.Gravu uzņēma Ltvflmu’’Mājupceļš’’Grope Andrejs(1897.-1966.),Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris , apglabāts Paltmales kapos.http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=503Inkina Dzidra-dz.Paegle,1931.9.03 Līgatnes papīrfabrikas strādn ģimenē ,māc .,Līgatnespamatskolā, Inveiss Jānis Hugo – 1896.12.11 Līgatnes Rozeskalnos- 1981.21.07.Milvokos , ASV-inženieris mehāniķis augstskolas mācībspēks.1944.g.ar ģimeni izbrauca uzVāciju.1950.g.uz ASV Milvoki, 1952.g.Kolorād , 1954.g.prof.Mičiganas raktuvju un tehnoloģijas koledža.1962.g.-izcila pedagoga godalga.1969.g.pārcēlās uz Floridu.Jannaus Kārlis-dzimis 1874.g.01.06 Dzērbenē,miris 1963.g.17.04.Jūrmalā.Ārsts,rakstnieks.Strādājis par zobārstu Līgatnē no 1920.-1922gadam.
  • 4. Kalniņš Kārlis-1890.g.20.01.Līgatnes pagasta Kalna Sinepēs -1970.19.02.Līgatnes pag.Ozolos-L-jas brīvības cīnītājs,artilērijas virsseržants,1.pas.karā,apb.ar Jura krustu.1919.g. par cīņāmLatgalē apb.ar LKO,1921.g.atvaļināts,jaunsaimn.Ozolos.(Vidusvidzemnieku biogrāf.vārdnīca161.lpp.) http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=663 Līgatnē miris KĀRLIS KALNIŅŠ. Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (virsseržants Latgales artilērijas pulkā.1970 Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par cīņām Latgales frontē 1920. gada 3. janvārī Cukuru māju rajonā, Daugavas krastā. Dzimis 1890. gada 20. janvārī Līgatnes pagasta Kalnasinepēs./ http://latgalesdati.du.lv/2/19/Kasparsons Mārtiņš-1894.14.10.Līgatnē saimn .ģim.- 1959.08.07.Melburnā,Austrālijā.L-jas brīvības cīnītājs,L-jas armijas pulkvedis .Apbalvots ar Annas unStaņislava ordeņiem. Par 1919.g.17.11.kauju pret bermontiešiem pie Bauskas apb.ar LKO.http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=700(Vidusvidzemnieku biogrāf. vārdnīca 166.lpp.,novadp.mape, kat.)Ar militāru godu, valsts himnai un ieroču zalvēm, Līgatnes Zanderu kapos tika pārapbedītsLatvijas armijas pulkvedis Mārtiņš Kasparsons .Par nopelniem ir daudzie apbalvojumi-LāčplēšaKara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis ,Igaunijas Brīvības krusts ,Latvijas atbrīvošanas karapiemiņas zīme, Viestura ordenis...Pulkvedis miris 1959.gadā Austrālijā, pēc gandrīz 50 gadiematgriezās Līgatnē, lai Zanderu kapos tiktu guldīts blakus saviem vecākiem./atsauce uz publikācijuDruvā,08.08.08.,nr.120J.Gabrāns,foto M.Buholcs/ Mārtiņš Kasparsons pulkvedis, brīvības cīnītājsVārds MārtiņšUzvārds KasparsonsCitas vārda formasDzimšanas datums 14-10-1894Joma armijaNodarbošanās pulkvedis, brīvības cīnītājsDzimšanas vieta: Valsts Latvija Rajons Cēsu Pilsēta Līgatne Vieta MājasNāves vieta Austrālija, MelnburnaNāves datums 08-07-1959Saistība ar novadu: Dzīvoja Līgatne Mācījās Cēsis (līdz 1912) StrādājaVieta Cēsu rajonā Līgatne, CēsisApbalvojumi TZO, VO, ANK, Igaunijas Brīvības krusts, Annas ordenis, Staņislava ordenisInterneta resursi 1912.g. beidzis Cēsu pilsētas skolu; mācījies reālskolā.Kauls Alberts- Alberts Kauls (15.10.1938 – 24.09.2008) bija ilggadējs kolhoza “Ādaži” vadītājs.Veiksmīgi saimniekojot viņš izpelnījās ādažnieku uzticību un labvēlību. Andra Šķēles valdības laikā bijisZemkopības ministrs. Kauls no 1989. līdz 1990. gadam bija PSRS Prezidenta padomes loceklis. Bijis"perestroikas" aizsācēja Padomju Savienības prezidenta Mihaila Gorbačova padomnieks lauksaimniecībaslietās.http://diena.lv/lat/izklaide/literatura/adazos-atvers-gramatu-alberts-kauls-triumfa-un-tragismahttp://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=73638
  • 5. Manfred Kyber, 1.März 1880 – 10.März 1933, schrieb anfangs Texte fürKleinkunstbühnen und errang erste Bekanntheit mit der Veröffentlichung neuromantischerLyrik. Seine Märchen und Tiergeschichten, vielfach übersetzt, in zahlreichen Anthologienaufgenommen und in hoher Auflage verbreitet, zeichnen sich aus durch humorvollkritischen Bezug auf die menschliche Gesellschaft.Engagierte Veröffentlichungen zum Tierschutz, kritische Schriften zur Kultur sowieBeiträge zu Fragen der Religion und den Grenzgebieten unseres Daseins bestimmtenweiterhin das Schaffen Manfred Kybers.http://www.manfred-kyber.de Vācu rakstnieks, teātra kritiķis, dramaturgs, dzejnieks un tulkotājs, dzīvnieku aizsardzības aktīvistsPlaši pazīstams ar savām dzīvnieku pasakām http://www.e-biblioteka.lv/lv/teksti/jaunais-dzivoklis/10018/ http://www.e-biblioteka.lv/lv/teksti/dzivnieku-pulka/9924/ http://www.e-biblioteka.lv/lv/teksti/mantao-kenins-brinumdaris/10575/ http://www.e-biblioteka.lv/lv/teksti/mazas-veronikas-tris-liesmas-kada-berna-dveseles-stasts-saisaule-un-vinsaule/9914/ Manfrēds Kibers dzimis Rīgā 1880. gada 1. martā, taču visu bērnību un daļu jaunības pavadījis Līgatnē, Paltmalesmuižā, ko 1880. gadā mantoja viņa tēvs Viktors Kibers. Miris Lovenšteinā 10.martā 1933.gadā.Lovenšteinā M.Kibera vārdā nosaukta pamatskola. Senatnīgajā pilsētas rātsnamā atrodas Manfrēda Kibera muzejs.Līgatnes pagasta bibliotēkā ir Kibera grāmata ’’Dzīvnieku pulkā’’Ķimenis, AugustsSeržants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.* 1880. g. 8. martā Paltmanes pagastā.+ 1965. g.[Apbedīts Vecdubultu kapos.]http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=735Kļaviņš Augusts -Vilhelms – dzimis 1875.g.19.04.Paltmalē.Studējis Tērbatā medicīnu ,lauksaimniecību .Ārsts diētists ,propagandē veģetāru diētu par ārstēšanas galveno līdzekli.Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.Klints Daina- dzīvo Līgatnes pagasta Alksnājos , Svētku grāmata ģimenei’ ’Saulesgrieži’’,2005.g.Knoriņš Vilhelms Vilis- dzimis 1890.g.29.08 Skujenes pag.Cieļos , miris 1938.g.29.07.Maskavā.Literatūrkritiķis, publicists , vēstures zinātņu doktors-1935.g. Mācījies Paltmales pamatskolā,Siguldas draudzes skolā, beidzis Valmieras skolotāju semināru. Darbojies LSD org. Līgatnē unRīgā.(nov .mape kat., Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca)
  • 6. Lauva, RobertsSeržants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.* 1896. g. 10. novembrī Siguldas pagastā.+ 1944. g. 13. februārī Vjatlagā.http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=903Lāce Anna-1891.19.10.Līgatnes pg. Ķempju muižā seglinieka ģim. -1979.21.11 .Rīgā, apb .Raiņakapos.-režisore ,teātra kritiķe, tulkojusi Bertoldu Brehtu, Valmieras teātra galv. režisore)((novadpētn. mape, katalogs ,Vbv-197lpp.)Leikarts Laimonis- 1917.g.Līgatnes pagasta ‘’Ratnieki’’-2000.g.12.12. Studēja agronomijuJelgavas Akadēmijā,1939.g. iesauca L-jas armijā, 1940.g. pārgāja Krievu armijā, 1941.g. Litenē ,īsi pirms kara dezertēja, atnāca un nostrādāja Ratniekos līdz 1943.g.,1944.g. vācu armijā-vācunometnēs līdz 1950.gadam.Amerikā strādāja uz būvēm, piedālījās latviešu skolas ’’Garezers’,’Mičiganas štats, celtniecībā .2000.g.atgriezās Latvijā(A.Zvirbules atmiņas 2000.g.)Leikarts Mārtiņš- 1899.g.25.05.Lāsbergu pag. rentnieku ģim. Skolā gāju Vecmilgrāv ī, K.Dombrovsk a proģimnāzijā, Cēsīs reālskolā, piepelnījos par kantoristu pie otra ceļa būves Rīga-Valka.No 1919.g.-1924.g. dienests L-jas armijā.Ap 1931.gadu ieguvu neapbūvētu zemes gabaluLīgatnes pagastā, kur uzcēlu ēkas’ ‘’Celmāji’’. Valsts 20.gadu pastāvēšanas svētkos1939.g.saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa 5.šķiru.(no Imanta Leikarta atmiņām)Lindiņš Felikss-dzimis Paltmale s pagastā , aktīvs Kvēles pulciņa dalībnieks no Līgatnesciema 1918.g.Lindiņš Rūdolfs – 1887.11.12 Līgatnes pag .Jānēnos saimnieka ģim. -?-žurnālists .Pēterpilīstud. Psihoneiroloģiskā inst .Juridiskajā fak.1918 atgriezās Ljā.1919 ievēlēts Tautas padomē ,Satversmes sapulcē.1921 Zemkop. ministra biedrs,’’Laukstrādnieks’’redaktors.Studējis LU. Pēc1939.g. ziņu nav.(nov .map ,kat. Vidusvidzemnieku biogrāfiska vārdnīca215.lpp.)Meklējot grāmatu adresē http://www.ibook.lv/, uzdūros Līgatnes pagastanovadnieka Rūdolfa Lindiņa grāmatai Saimnieciskās krīzes cēloņi un krīzespagaidu likvidēšana , Raiņa klubs, 1934.g.http://www.ibook.lv/BD_saimnieciskas-krizes-celoni-un-krizes-pagaidu.aspx?BID=64bea9f0-60a5-4868-a317-5e922b73b212http://www.saeima.lv/Informacija/1saeima.htmlhttp://news.lv/Druva/2008-02-19/Musu_novadnieki_-_Saeimas_deputati
  • 7. Līdaka Lidija-1920.g.Līgatnes pagasta ‘’Sinepēs’ ’.Latv .partizāne, LTK, darbojās pie Dzīvībasceļa Ļeņingradā . Līdz pensijai pasta priekšniece Līgatnē , ciema deputāte.(ziņas no personīgāarhīva, .ir Lidijas L. stāsts pašr.)Artūrs Linters (1901.- ?)Līgatnes pagasta Jaunlapsās, dzimis, ar Viestura ordeni apbalvotaisLīgatnes krājaizdevu sabied rības vadītājs, aizsargu rotas komandieris.Liepa Andris Juris – dz.1943.g.25.06. Rīgā ,vecāku dzīvesvieta Ligatnes pagasta Vecsprinkšļi ,kopā ar tēvu Valfrīdu Liepu un vecmāti Alvīni Liepu emigrē 1944.gadā uz Vāciju . DzīvoAustrālijā ,pēc profesijas ķīmiķis-organiskā ķīmija.(no Zālīšu dzimtas)-novadp. mape, katalogs,Aleksandrs Lielbriedis -1896.g.01.03.,Ramas muižas īpašnieks ,īpašuma tiesības no1940.gada27.02.Nikolajs Lielbriedis -kartogrāfiskās, automātiskās fotokameras izgudrotāji(24x36) , 1927.gadāLiepājā.Milda Lucija Murele (1914.-2004.) Līgatnes pagasta ’’Skultes ’dzimusi ,filoloģe, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliereZiedonis, Imants. Viņa iemācīja mums valodu un pašapziņu : [skolotājas MildasMureles (1914?-2004) piemiņai] / Imants Ziedonis // Latvijas Avīze. - Nr.174(2004, 30.jūn.), 15.lppLeonīds Paparde(dzimis Miška Kārlis) dzimis 1893.gada 13.februārī Paltmales Rozēs-tagadLīgatnes pagastā. Miris 1938.gadā 29.augustā . Mācījies Paltmales pamatskolā . No1910.-1914.g.mācās Valmieras skolotāju seminārā . Revolucionāra gaitas sāk LSD Vidienasorganizācijā Bērzieši ,LSD pulciņā Lāčplēsis. No 1916.gada dzīvo un darbojas Krievijā,Sibīrijā./novadpētniecības mape, foto uzņēmumi no Segliņa Jāņa arhīva , novadpētniecībaskatalogs-manuāls/
  • 8. Bernhards Pavasars Kareivis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. * 1893. g. 11. martā Drabešu pagastā. + 1970. g. Zaubes slimnīcā. Atvaļināts 1921. g. 1. febr. Zemkopis Kārļu pag. Akmeņlaužos. 20. gadu beigās pārcēlies uz Līgatnes pag. Jaunlečiem, [Apbedīts Drabešu pag. Vanagu kapos.] http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1160 Inta Plūme- Paltmales, Ķempju kapu kopēja . Zemzemes pagasta vecākā : [par līgatnieti - Paltmales kapu kopēju Intu Plūmi] / Verners Rudzītis ; foto Dainis Saulītis // Druva. - ISSN 1691-0400. - Nr.171 (2003, 31.okt.), 5.lpp. Rīsmanis Arnolds – 1900.g.11.07.Paltmales(Līgatnes) pag.- 1989.23.06. Rīgā Ulbrokas kapos. Ljas brīvības cīnītājs, dižkareivis .Apbalvots ar LKO par varonību izlūkgājienā 1920.g.08.05. Latgalē. Skolotājs Aucē , Blīdenē un citur. http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1316 Robiņa Natālija Kristīne (1885. (29. III) 11. IV Līgatnes Lielzanderos saimnieka ģimenē – 1918. 31. I ar tuberkulozi Mjēžā, Šveicē, turpat apbedīta) – tulkotāja. Beigusi V. Maldoņa ģimnāziju Rīgā. 1910 saslima ar tuberkulozi, ārstējās Šveicē un studēja valodniecību Lozanas universitātē. Līdzstrādniece vairākos Šveices laikrakstos un Lugāno izdotajā starptautiskajā studentu žurnālā.Natālija Robiņa (no 1915 sāka vēstuļapmaiņu ar Jāni Raini [5] un Aspaziju [5]. Kādā vēstulē N. Robiņa raksta:kreisās) un Vēra Nonācu pie gala slēdziena: dzīvot, lai varētu strādāt priekš mūsu mīļās, labās Latvijas. MumsVīksniņa. [ap 1912. jālūko savienoties un kopējiem spēkiem uzcelt garīgas gaismas, dailes un skaistuma pilis; tikaigadu], Lozanna. tad, ja mums tādas būs, mēs mūžīgi dzīvosim. – Es gribētu pievienoties Jūsu lielajam darbaFotogrāfs: laukam, varbūt, ka es varētu kaut ko darīt – pie mājas celšanas jau kaļķu sijātājs arī ir vajadzīgs.nezināms. 8,5x12,5 Publicējusi patriotiskus rakstus par Latviju un latviešiem Šveices presē. Tulkojusi franciskicm. Raiņa apceres. 1915 VIII pusgadu dzīvoja Kastaņolā, pārrakstīja un tulkoja Raiņa rakstus laikrakstiem, rakstīja kritikas par Raiņa darbiem un viņa piecdesmitgadē ievietojusi jubilejas rakstu Lugāno žurnālā Coenobium. 1917 N. Robiņas veselība pasliktinājās. Viņa devās ārstēties kalnos uz Montānu. Tur iepazinās ar franču rakstnieku un žurnālistu Kamilu Mobēru (Camille Maubert) un ieinteresēja viņu par Raiņa daiļradi. Savas dzīves pēdējās nedēļās tulkojusi franciski Raiņa lugas Uguns un Nakts parindeņus, pēc kuriem K. Mobērs izveidoja literāru tulkojumu un 1922–23 publicēja to Parīzes žurnālā L a nouvelle Journée. Pseidonīms Tālija. Par N. Robiņu materiālus no Lozanas bibliotēkas Šveicē ieguvusi A .Leite. Līdzstrādniece vairākos Šveices laikrakstos un Lugāno izdotajā starptautiskajā studentu žurnālā. 1915 sāka vēstuļapmaiņu ar Jāni Raini [5] un Aspaziju [5]. Kādā vēstulē N. Robiņa raksta: Nonācu pie gala slēdziena: dzīvot, lai varētu strādāt priekš mūsu mīļās, labās Latvijas. Mums jālūko savienoties un kopējiem spēkiem uzcelt garīgas gaismas, dailes un skaistuma pilis; tikai tad, ja mums tādas būs, mēs mūžīgi dzīvosim. – Es gribētu pievienoties Jūsu lielajam darba laukam, varbūt, ka es varētu kaut ko darīt – pie mājas celšanas jau kaļķu sijātājs arī ir vajadzīgs. Publicējusi patriotiskus rakstus par Latviju un latviešiem Šveices presē. Tulkojusi franciski
  • 9. Raiņa apceres. 1915 VIII pusgadu dzīvoja Kastaņolā, pārrakstīja un tulkoja Raiņa rakstuslaikrakstiem, rakstīja kritikas par Raiņa darbiem un viņa piecdesmitgadē ievietojusi jubilejasrakstu Lugāno žurnālā, devās ārstēties kalnos.Tur iepazinās ar franču rakstnieku un žurnālistu Kamilu Mobēru (Camille Maubert) un rakstuLugāno žurnālā Coenobium. 1917 N. Robiņas veselība pasliktinājās. Viņa devās ārstēties kalnosuz Montānu ieinteresēja viņu par Raiņa daiļradi. Savas dzīves pēdējās nedēļās tulkojusi franciskiRaiņa lugas Uguns un Nakts parindeņus, pēc kuriem K. Mobērs izveidoja literāru tulkojumu un1922–23 publicēja to Parīzes žurnālā La nouvelle Journée. Pseidonīms Tālija.Ivars Rozentāls (1940.),Līgatnes pagasta’ ’Sauleskalnā’’-Kazdangas tehnikumapedagogs.Sakss Pauls-Nacionālās operas solists (1918.-1926.), pēcāk Latvijas konservatorijas mācībspēks.No 1944. gada emigrācijā. Saņēmis Amerikas Latviešu apvienības Tēvzemes balvu. P.Saksa undzīvesbiedres dziedones Irmas Kalniņas -Saksas urnas 1996. gadā apglabātas Rīgas I Mežakapos, Aktieru kalniņā. Vienlaikus Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē atklāts piemiņascilnis (tēln. Z. Ķēde). To dāvāja dziedoņa izveidotā korporācija „Tālavija”, kas izveidojusi viņavārdā nosauktu operas atbalsta fondu. Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais P. ir izcilākaislatviešu kamerstila dziedātājs.Sermule Alvīna-1895.-1919.g.Līgatnes pagastā , darbojās Valmieras pagrīdes komjaunatnesorganizācijāEdgars Imants Siliņš (1927.g.21.martā Līgatnē “Veclapsās”-1998)fiziķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, LZA Fizikālās enerģētikas institūtaOrganiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas vadītājs LZA Lielāsmedaļas laureāts.170 zinātnisku darbu ,to skaitā 6 Latvijā un ārzemēs izdotu monogrāfijuautors.1998.gada pavasarī pabeidza fundamentālu monogrāfiju Lielo patiesību meklējumi-esejas par ideju un paradigmu vēsturi(novadpētniecības mape, katalogs)Sīka-Sīkais, JānisDižkareivis Latgales artilērijas pulkā.* 1898. g. 26. decembrī Nurmižu pagastā.+ 1962. g. 8. septembrīhttp://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1394
  • 10. 2007.gadā izdevniecībā Signe izdeva Valdemāra Ancīša grāmatu Aknīstes grāmata2.Grāmatā no 361-363 lpp. ir veltīta mūsu pagasta iedzīvotājam Imantam Tuņķelim. Pagastabibliotēkā ir pieejamas interesentiem I.Tuņķeļa grāmatas: Vecie vērtējošie raksti,Daudzdabja teicieni ,Tomēr savējieHenrijs Visendorfs (īstajā vārdā Indriķis Ķiparts; dzimis 1861. gada (12.) 24. III Paltmales, tagadLīgatnes pagastā , dzirnavnieka četru bērnu ģimenē kā vecākais dēls – miris 1916. gada (6.) 19.VIII ar infarktu, apbedīts Pēterpilī) – tirgotājs, žurnālists, folklorists, leģendārs latviešu izcelsmesbagātnieks. Latvju dainu pirmais izdevējs. Mācījies vācu skolās Rīgā un Pēterpilī. Parīzē dzīvojaneprecējies viņa mātes brālis bagātnieks Henrijs Visendorfs (Wissendorff), kurš uzaicināja I.Ķipartu pie sevis, adoptēja, dodot savu vārdu un nodrošināja tautsaimniecības studijas Kondorsēlicejā Parīzē. H. Visendorfs apguva franču, vācu, angļu, krievu valodu. No Parīzes uzturēja sakarusar Pēterpils latviešiem, sūtīja rakstus latviešu avīzēm. 1886.gadā, pēc tēvoča nāves, mantoja viņakapitālu un 1887.gadā Pēterpilī izveidoja vilnas audumu vairumtirdzniecības uzņēmumu. 1890.gadā precējies ar bagāta holandiešu tirgotāja meitu, pavairodams savu turību. Bija izdarīgs unpraktisks, teicams veikalnieks ar labiem sakariem. Kļūdams Krievijā par ievērojamu tirgotāju,izvirzījās amatos: Pēterpils domnieks, apgabaltiesas zvērināts piesēdētājs, Izglītības ministrijaskomitejas loceklis. Pārkrievošanas laikos aizstāvēja latviešu nacionālās intereses. Palīdzēja FricimBrīvzemniekam publicēt pret latviešu skolu krievināšanu vērstus rakstus. Atbalstījis latviešupasākumus: 1883. gadā izkārtoja latviešu pārstāvēšanu Pasaules izstādēs Čikāgā, sekmēja latviešuskolas un bibliotēkas, sarīkoja un materiāli atbalstīja Līgatnes pagasta dziesmu svētkus. Pievērsāslatviešu folklorai un mitoloģijai, par ko publicēja rakstus presē un izdeva grāmatu "Ziņas parlatviešu ticību", 1893. gadā Piedalījās dainu vākšanā un nodeva Krišjānim Baronam 28 406 dainas.Iesaistījās Latvju dainu izdošanā. No1894–98.g. par saviem līdzekļiem 10 burtnīcās izdeva Latvjudainu 1. sējumu. Panāca, ka kopš 1900. gada to izdošanu pārņēma Krievijas Zinātņu akadēmija. H.Visendorfa māsas meita Milda Kārkliņa:Interese par etnogrāfiju Visendorfu 1889 . gadā saveda kopā ar Brīvzemnieku, kura mudināts, sākarūpēties par dainu izdošanu. 1892 .gadā stājās saskarē ar Baronu – ziedoja līdzekļus, vācaziedojumus, cīnījās ar cenzūru, gādāja abonentus, reklamēja, piedalījās plānos par sējumuiekārtojumu, saturu, ortogrāfiju, rakstu pievienošanu, pārraudzīja laika plānus, saņēmamanuskriptus, sūtīja korektūras. Kad Barons, naudas grūtībās nonācis, rakstīja, ka dainas būs jāliekpie malas, H. Visendorfs atbildēja, ka uzsākto darbu nedrīkst pārtraukt un steidzīgi izgādājaKrievijas Zinātņu akadēmijas pabalstu, lai dainu darbs nepārtrūktu.H. Visendorfs pētījis latviešu aizvēsturi, mitoloģiju, etnogrāfiju, 19. gs. 80.– 90. gados par šiemtematiem publikācijas vācbaltiešu, franču un angļu presē, rakstīja laikrakstos Balss, BaltijasVēstnesis, žurnālā Austrums. No 1891–1903.g. izdeva A. Lerha-Puškaiša Latviešu teikas unpasakas, 1–5. 1890.gadā nopirka saviem vecākiem Paltmales dzirnavas, paplašināja tās, pārvēršotpar modernu uzņēmumu ar cementa ražotni un kokvilnas pārstrādes iecirkni, kur ražoja no Ēģipteskokvilnas labāko vati Krievijā, iekārtoja ūdensturbīnu ar elektroģeneratoru. Tas notika laikā, kadpat Rīgā elektrību vēl nepazina. Piedalījies Paltmales Saviesīgās biedrības nama pamatakmeņalikšanā, ziedojis tam lielāku summu. Uzturēdamies Līgatnē, bieži tikās Rīgā ar Krišjāni Baronu u.c.latviešu sabiedrības darbiniekiem. 1905.gadā aģenta blēdību dēļ H. Visendorfa kokvilnas pārstrādesuzņēmums cieta lielus zaudējumus un bankrotēja. H. Visendorfa darbība apsīka 1. pasaules karadarbības dēļ. Pēc H. Visendorfa nāves un 1917.gada revolūcijas viņa atraitne Gerharda ar bērniematgriezās Rietumeiropā, bet Līgatnes dzirnavas pārdeva. H. Visendorfa ģimenē bija 2 dēli un 2meitas. Revoluūcijas jukās viens dēls pazuda, otrs nomira. H. Visendorfa atraitne un meitasapprecējās ar ārzemniekiem, izbeidzot Visendorfu dzimtas vārdu.Emma Vitenberga -Liekne (1886.- nošauta 1942.),Rīgas 3. ģimnāzijas direktore, rakstījusi presē parpedagoģiskiem jautājumiem.
  • 11. LU Baltu valodu katedras Dialektoloģijas un toponīmikas kabineta materiāli Veinberga Silvija -Veinberga Silvija. Līgatnes izloksnes leksikas un morfoloģijas analīze. Sem. d. zin. vad. M. Rudzīte. 1965. Veinberga Silvija. Līgatnes izloksnes fonētika. K. d. zin. vad. M. Rudzīte. 1966. Veinberga Silvija. Vārdu darināšana Līgatnes izloksnē. K. d. zin. vad. M. Rudzīte. 1967. Veinberga Silvija. Vārdu darināšana Līgatnes izloksnē. Kart.(k. d.) zin. vad. M. Rudzīte. 1967. Veinberga Silvija. Līgatnes vietvārdi. Kart. (d. d.). I. zin. vad. M. Rudzīte. 1968. Veinberga Silvija. Līgatnes vietvārdi. D. d. zin. vad. M. Rudzīte. 1968. Veinberga Silvija. Līgatnes vietvārdi. Kart. (d. d.). II. zin. vad. M. Rudzīte. 1968. Zicāns Eduards (1884.10.X Līgatnes pag. Jaunžīguros - 1946.30.IV Nirnbergā, Vācijā) - izglītības darbinieks, teologs, dzejnieks. Dzimis zemnieka ģimenē. 1903. gadā beidzis Valmieras skolotāju semināru. 1905-19 tur strādājis par pedagogu. 1921-38 N. Draudziņas ģimnāzijas inspektors, 1934-36 Rīgas skolotāju institūta skolotājs. 1926. gadā beidzis LU Teoloģijas fakultāti, iegūstot teoloģijas kandidāta grādu, pēc tam papildinājis zināšanas Vācijā Berlīnes (1927) un Leipcigas (1929) universitātēs. 1929. gadā ebreju valodas lektors Latvijas Universitātē, 1930. gadā privātdocents, 1934. gadā LU ieguvis teoloģijas doktora grādu, par disertāciju "Arābieši Vecajā Derībā un viņu attiecības pret Izraēliešiem" (grāmatā 1934) saņēmis Kultūras fonda balvu. No 1934. gada docents, no 1935. gada vecākais docents, 1938-40 un 1942-44 profesors vispārējā reliģiju vēsturē. 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, kur miris Fišbahas bēgļu nometnē. Tulkojis latviešu valodā psalmus, publicējis rakstus par Veco Derību un latviešu mitoloģiju (Saules kāzas, Pērkons, garā pupa u.c.) un estētiku. Trimdā atkārtoti izdota Zicāna veidotā ābece un lasāmgrāmata "Viegla gaita" (1948, 1953,1957). 1963. gadā iznācis Zicāna dzejoļu krājums "Virši zied" . 1.Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 661.lpp. 2.Eduards Zicāns//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-550.lpp. 3.Rusmanis, Sigurds. Viņi dzimuši Līgatnes pagastā :[par ievērojamiem cilvēkiem (Cēsu raj.)] / Sigurds Rusmanis // Druva. - ISSN 1691-0400. - Nr.117 (2003, 29.jūl.), 3.lpp. - ( Piel. "Novadnieks" ). - Turp. Sāk.: Nr.27 (2003, 18.febr.). (Zicāns, Eduards)Darbs pie ‘’Novadnieku datubāzes’’ turpinās....