Māksla un vara
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Māksla un vara

on

  • 3,359 views

Projekts par metodiska uzskates līdzekļa kultūras vēsturē „XX gadsimta kultūra” izveidi īstenots sadarbībā ar Rīgas Domes Izglītības Jaunatnes un Sporta departamenta Izglītības ...

Projekts par metodiska uzskates līdzekļa kultūras vēsturē „XX gadsimta kultūra” izveidi īstenots sadarbībā ar Rīgas Domes Izglītības Jaunatnes un Sporta departamenta Izglītības attīstības nodaļu.

Statistics

Views

Total Views
3,359
Views on SlideShare
3,359
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
37
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Māksla un vara Māksla un vara Presentation Transcript

  • Māksla un vara Totalitārisma režīmos un autoritārismā
  • Totalitārisma režīmu ideoloģijas Eiropā:
    • Fašisms Itālijā
    • Nacionālsociālisms Vācijā
    • Komunisms PSRS
  • Totalitārisma pazīmes
      • Propaganda
      • Cenzūra
      • Valsts terors
  • G.Klucis ”Strādnieki un strādnieces, [stājieties] Krievijas Komunistiskajā partijā, Iļjiča partijas, rindās!” (1924) PROPAGANDA
  • G.Klucis Sociālistiskā rekonstrukcija (1927)
  • N.Altmaņa skice Ļeņingradas (Pēterburgas) Pils laukuma svētku noformējumam (1918)
  • Definējiet jēdzienu propaganda !
    • Ideju izplatīšana un izskaidrošana, lai pamudinātu cilvēkus uz noteiktu rīcību
    • (“Svešvārdu vārdnīca”)
    • Kas raksturīgs propagandai?
    • Bieži atkārtotas vienas un tās pašas frāzes
    • Idejas tiek izplatītas sabiedrības masām ar radio, laikrakstu, plakātu, kino u.c. palīdzību
    • Veido sabiedrības pārliecību, ka vēlamais (piemēram, labklājība) tiek reāli sasniegts
  • L.Brežņeva tikšanās ar V.Brandtu CENZŪRA Raksts un fotogrāfija ar veiktām korekcijām laikrakstā Fotogrāfija, kas uzņemta tikšanās laikā
  • CENZŪRA
    • “ Iespējams, mans tēvocis nemaz nezināja, ka “Rietumu frontē bez pārmaiņām” ir aizliegta grāmata; tieši tāpat arī es lasīju par jaunajiem brīvprātīgajiem, kas Pirmā pasaules karā dabūjuši tik bēdīgu galu, un nenojautu, ka šis romāns ir bijis starp sadedzināšanai lemtajām grāmatām.”
    • “ ..viens sējums skapītī pieder pie aizliegtajām grāmatām: Vikijas Baumas “Ķīmijas studente Helēne Vilfīere” . Šajā romānā, kas izraisīja skandālu jau pirms trīsdesmit trešā gada, runa ir par tikpat centīgu, cik trūcīgu studenti, par mīlu un ilgām pēc nāves baismi idilliskā universitātes pilsētiņā, un, tā kā studente kļūst grūta, arī par pūšļotājiem un eņģelīšu taisītājiem, tātad – saskaņā ar likumu – par krimināli sodāmiem abortiem.”
    • (fragmenti no Gintera Grasa grāmatas “Lobot sīpolu”)
  • Aušvicas koncentrācijas nometne VALSTS TERORS
  • Edvīna Šnores dokumentālā filma “Padomju stāsts” (“The Soviet story”) (2008)
  • Fašistiskā Itālija
    • Jēdziens “fašisms” atvasināts no latīņu vārda fasces , kas apzīmē ar siksnu sasietu klūgu saišķi ar cirvi vidū – Romas valsts varas simbolu.
    • 1922.gadā 50 000 vīru lielā fašistu milicijas armija iesoļo Romā un bez neviena šāviena ieņem galvaspilsētu.
    • Premjerministrs un fašistu partijas vadonis (duče) Benito Musolīni uzturēja draudzīgas attiecības ar bagātajiem rūpniekiem un finansistiem, kas viņam bija palīdzējuši tikt pie varas, līdz ar to Itālijā tika saglabāts privātīpašums.
    • 1929.gadā pāvesta rezidence Vatikānā iegūst politisku neatkarību. Romas katolicisms tiek pasludināts par oficiālo ticību Itālijas skolās.
  • Benito Musolīni
  • Benito Musolīni uzruna tautai
  • Džerardo Dotori Duče (1933)
    • Alfredo Ambrosi
    • Benito Musolīni portrets virs Romas
    • (1930)
  • Fašistu skaidri nedefinētās valsts oficiālās mākslas vadlīnijas veicināja plurālismu. 1934.gadā Palazzo del Littorio (fašisma pils) maketu konkursā Luidži Moreti kopā ar citiem modernistiem piedāvāja funkcionālisma estētikā realizējamus projektus ar fašisma simboliem – liktorāta torni un balkonu. Komo pilsētā Ziemeļitālijā tika uzcelta Džuzepes Terranji projektētā fašistu partijas vadības ēka (1932-1936) (4.attēls)
  • Ernesto La Padula u.c. Darba tautas pils (Palazzo della Civilt à del Lavoro) jeb “četrstūrainais Kolizejs” Romas dienvidu priekšpilsētā EUR (Esposizione Universale di Roma) tika celta 1942. gada starptautiskajai Pasaules izstādei, kas kara dēļ nenotika. Ar Pasaules izstādi Romā bija paredzēts atzīmēt fašisma režīma 20-to gadadienu. EUR apbūve tika pabeigta 50.gados.
  • Vai EUR priekšpilsētas arhitektūrā ir redzama ietekme no iepriekšējo gadsimtu kultūras mantojuma? Pierādi!
  • Nacistiskā Vācija
    • Totalitārisma uzvaru Vācijā veicināja: sakāve I Pasaules karā (zaudētās teritorijas, lielas reparācijas) un ekonomiskā krīze (inflācija, bezdarbs).
    • 1933.gadā pie varas nāk Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija (NSDAP) jeb nacistiskā partija un kanclera amatā ieceltais Ādolfs Hitlers. Vācija tiek pasludināta par Trešo reihu.
    • Nacistiem ir fanātisks naids pret ebrejiem, kas, viņuprāt, postoši ietekmējot āriešu rases “tīrību”: 1935.gadā izdotie Nirnbergas likumi oficiāli atļauj ebreju vajāšanas; 1938.gada 9.novembrī Kristāla naktī visā Vācijā tiek dedzinātas sinagogas un izlaupīti ebreju nami un veikali.
  • Ādolfs Hitlers
  • Lenijas Rīfenštāles filmas “Gribas triumfs”(1934) kadri, kuros redzams ikgadējais nacistu partijas saiets Nirnbergā
  • Lenija Rīfenštāle “Gribas triumfs” (1934)
  • Lenija Rīfenštāle “Gribas triumfs” (1934)
  • Vasaras Olimpiskās spēles Berlīnē (1936) Ā.Hitlers dodas uz Berlīnes olimpisko spēļu atklāšanu mašīnu parādē cauri Brandenburgas vārtiem
  • Olimpiskās spēles Berlīnē dokumentētas L.Rīfenštāles filmā “Olimpija”(1938) L.Rīfenštāle, strādājot pie “Olimpijas”, radīja lielāko daļu no mūsdienu televīzijā izmantotajiem paņēmieniem, kā atspoguļot jebkuru sporta disciplīnu un sacensības
  • Berlīnes Olimpiskais stadions (arhitekts Verners Marhs)
    • 1937.gadā Vācija piedalās Parīzes Pasaules izstādē. Vācu arhitekts Alberts Špērs saņem Zelta medaļu par Vācijas tautas saimniecības un kultūras sasniegumu paviljonu
    • “Mākslas pamats nav laikmets, bet tikai tautas. Tātad māksliniekam ir pavēle uzcelt pieminekli ne tik daudz savam laikmetam, cik savai tautai. [..] Māksla nekādā ziņā nevar būt mode. [..] “Mākslas darbi” , kas nav saprotami paši par sevi, bet savam attaisnojumam pieprasa frāžainas lietošanas instrukcijas, [..] kopš šī brīža vairs neatradīs ceļu pie vācu tautas.”
    • (fragments no Ā.Hitlera Lielās vācu mākslas izstādes atklāšanas runas 1937.gadā)
  • Emīla Noldes – “deģeneratīvās mākslas” mākslinieka akvarelis Malajieša galva (1914) Riharda Kleina plakāts (1930-tie gadi)
  • Rihards Heimanis Saulaina dzīve (1939) Arno Brekers Prometejs (1937)
  • Džons Hartfilds Kā viduslaikos, tāpat arī Trešajā reihā (1934)
  • Stefans Rots ( Stephen Roth ) Nacionālā sociālisma uzraudzībā māksla ir kļuvusi ļoti spontāna un patiesa (1940)
  • Komunistiskā PSRS
    • Pēc 1917.gada revolūcijas pie varas Krievijā nāk boļševiki un to vadītājs – Ļeņins (1870-1924).
    • 1924.gadā tiek pasludināta Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS). Tās vienīgā likumīgā politiskā partija – Komunistiskā partija, kuras ģenerālsekretārs - Josifs Staļins .
    • Tiek ieviesti tā dēvētie piecgades plāni , kas noteica, cik daudz noteikta veida rūpniecības un lauksaimniecības produkcijas jāražo, kādas algas jāmaksā strādniekiem, kā arī preces cenu iekšējā un ārējā tirgū.
    • Tiek realizēta arī lauksaimniecības kolektivizācija (kolhozu dibināšana). Valsts īpašumā pāriet arī rūpnīcas, raktuves, dzelzceļi, komunālie uzņēmumi.
    • 1936.gadā norisinās pirmās “tīrīšanas” – cilvēki publiski tiek pasludināti par valsts ienaidniekiem un spiegiem, notiesāti un vai nu apcietināti, vai sodīti ar nāvi, vai izsūtīti uz Sibīriju.
  • Josifs Staļins
  • Sergeja Eizenšteina filma “Oktobris” (1927) atspoguļo 1917.gada oktobra revolūcijas notikumus
  • Propagandas fotogrāfijā inscenēta 1917.gada boļševiku revolūcija
  • Demonstrācija 1918.gadā, atzīmējot 1917.gada revolūcijas gadadienu
  • Gājiens 1.maija svētkos 1925.gadā
  • G.Klucis, V. Kulagina. Dņeprogress . Aģitkonstrukcija Sverdlova laukumā Maskavā 1932.gada 1.maija svētkos
  • Māksla un vara Padomju Savienībā
    • Ļeņina valdīšanas laikā tika atbalstīti radošie eksperimenti literatūrā, mākslā, mūzikā. Padomju Savienībā 20.gados darbojās komponisti Sergejs Prokofjevs, Dmitrijs Šostakovičs, dzejnieks Vladimirs Majakovskis, rakstnieks Maksims Gorkijs, kinorežisors Sergejs Eizenšteins.
    • Nākot pie varas J.Staļinam, kultūrā pakāpeniski iestājās stagnācija, ko veicināja izrēķināšanās ar izciliem kultūras darbiniekiem, kā arī 1934.gadā pasludinātais sociālistiskais reālisms.
  • Vladimirs Tatlins III Internacionāles torņa modelis (1920)
  • Sergejs Eizenšteins Bruņukuģis “Potjomkins” (1925)
  • V.Majakovskis Satīras logs (1920) (O кно РОСТА №70)
  • A.Ščusevs Ļeņina mauzolejs Maskavā (1924-1930)
  • A.J.Langmans PSRS Ministru padome Maskavā (1933-1936) L.V.Rubnevs, V.O.Muncs Frunzes Kara akadēmija Maskavā (1932-1937)
  • 1937.gadā Krievija piedalās Parīzes Pasaules izstādē. Borisa Jofana un Veras Muhinas projektētais PSRS paviljons Sēnas krastā saņem Zelta medaļu
    • Gustava Kluča
    • zīmējums (1937)
    Fotogrāfija
    • Vera Muhina
    • Strādnieks un kolhozniece
    • (1937)
  • Par padomju arhitektūras varenību liecina nerealizētie projekti: Borisa Jofana Padomju pils projekts (1934) ar Ļeņina statuju ēkas torņa smailē un Karo Alabjana un Vasilija Simbirceva Padomju armijas teātris (1934-1940) Maskavā, kam plānā ir piecstūru zvaigzne.
  • Ignatjevs Ņivinskijs Par HES ( 1927) ( З A Γ ЭС ) Georgijs Pimenovs Attīstiet smago industriju! (1927) ( Даешь тяжелую индустрию !)
  • A.Deineka Petrogradas aizstāvēšana (1928)
  • K.Petrovs-Vodkins Komisāra nāve (1928)
  • K.Juons Jaunā planēta (1921)
  • S.Gerasimovs Kolhoza svētki (1937)
  • Kas raksturīgs arhitektūrai totalitārisma režīmos ? Tempelhofas lidosta Berlīnē Baznīca Sabaudijā, Itālijā Muzejs EUR, Romā Mauzolejs Maskavā
  • Kas raksturīgs arhitektūrai totalitārisma režīmos?
    • Lielas būvformu struktūras un plānojums – pompozitāte un monumentalitāte
    • Klasiskās arhitektūras – neoklasicisma - formu izmantojums
    • Celtnes ar ideoloģijas simboliku:
    • PSRS – sirpis un āmurs
    • Vācijā – kāškrusts, ērglis
    • Itālijā – fascis
    • Liela nozīme tiek piešķirta totalitārisma režīmu nostiprinošām ceremonijām, kur būtiska loma arhitektūrai kā fonam un propagandas līdzeklim.
  • Kas raksturīgs glezniecībai un tēlniecībai totalitārisma režīmos?
  • Kas raksturīgs glezniecībai un tēlniecībai totalitārisma režīmos?
    • Cilvēks gleznās tiek rādīts fiziski vesels, skaisti veidotu ķermeni un optimisma pilns
    • Nācijas vēstures glorifikācija
    • Totalitārā režīma ideoloģijas vizualizācija, propaganda
  • Autoritārais režīms Latvijā
    • Politiskā režīma maiņa no demokrātiska parlamentārisma uz autoritārismu notiek pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934.gada 15.maijā.
    • Tiek izveidota Sabiedrisko lietu ministrija, kuras uzdevums ir izstrādāt propagandas pasākumus, kontrolēt presi, kultūras procesus un izglītības iestādes.
    • Katru gadu tiek uzbūvētas ap 80 jaunām skolām, līdz ar to 1938.gadā jau 47% skolu darbojas jaunās ēkās
    • 1935.gadā savā vārda dienā Kārlis Ulmanis iedibina “Draudzīgo aicinājumu”, mudinot visus dāvināt savām skolām grāmatas, gleznas u.c.
    • 1937.gadā iedibina Tēvzemes balvu.
  • Kārlis Ulmanis L.Liberts 1934.gada 15.maijs (30.gadu otrā puse)
  • Kārļa Ulmaņa uzruna kultūras darbiniekiem Rakstu un mākslas kameras atklāšanā 1938.gadā :
    • “ Jūs būsiet cīnītāji ne tikai par ideāliem, bet arī par ideālismu mūsu tautā un Latvijas nācijā. [..] Jūsu privilēģija ir ceļus meklēt, tos atrast un arī aicināt citus pa šiem ceļiem staigāt. [..] Jūsu privilēģija ir viņus vest pa gaišajiem ceļiem uz pilnīgāku dzīvi, vest pie pareizās dzīves izpratnes kultūrā, saimniecībā un politikā. [..] Rakstus un mākslu stiprus dara un darīs tikai saskaņa ar tautas un valsts mērķiem un uzdevumiem. [..] Te presei kopā ar visām citām rakstu un mākslas nozarēm visā daiļumā atveras iespēja kalpot nācijai un valstij un tos, kas slīd atpakaļ pagātnē, izraut no šīs pagātnes tagadējo laiku spēcinošā gaismā. Lai saknes paliek zemē dziļi jo dziļi, bet galotnei jāiet uz augšu, jāiesniedzas debesīs.”
  • Viens no vērienīgākajiem Ulmaņa laika masu pasākumiem bija uzvedums Tev mūžam dzīvot, Latvija (V.Plūdoņa un L.Breikša teksts) uz peldošas skatuves Daugavā 1936 g. vasarā pretim Prezidenta pilij. Uzveduma scenogrāfiju efektīgāku padarīja uguņošana fonā. Atzinību izpelnījās uzveduma akustisko problēmu risinājums, izvietojot skaļruņus Daugavas krastā pie skatītājiem. Scenogrāfs Jānis Muncis par šo uzvedumu 1937.gada Pasaules izstādē Parīzē saņēma zelta medaļu un goda diplomu.
  • Vadoņa vārti Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. “Goda vārti” tika veidoti arī Latvijas laukos, kur Kārlis Ulmanis pēc valsts apvērsuma tika līdzīgi sagaidīts
  • Pirmie Latvijas lauksaimniecības kameras organizētie Latvijas zemnieku pļaujas svētki notika Koknesē. Svētki sastāvēja no darba parādes, valsts vadoņa sumināšanas, vadoņa apsveikuma runas, kas veltīta apbalvojamajiem lauksaimniekiem un laukstrādniekiem, kā arī tautai, un brīvdabas izrādes, kuras noformējumā – senču pilskalns. Nākamie lieliestudējumi – Pļaujas svētki Rēzeknē, Jelgavā, kā arī strādnieku svētki (Darba slava) 1935., 1936.un 1937.gadā Rīgā
  • Ģederts Eliass Lauku skats (1930) Ģederts Eliass ir viens no lauku darba tēmas aizsācējiem un tradīciju veidotājiem latviešu glezniecībā.
  • Ģederts Eliass Pie akas (ap 1936)
    • „ Ja cilvēks apmetas kādā zemes stūrī uz dzīvi, viņš, papildinādams zemes auglību, papildinās arī pats. Tāpat kā nazim vajadzīga galoda, pret kuru trinot tas paliek atkal ass, tā arī cilvēku gars asinās, pret zemes lietām trinoties. Dzīves kāpieni ir gara kāpieni, un, uz tiem nosēdies, cilvēks tālāki redz.”
    • (E.Virza. Straumēni)
    • Edvarta Virzas poēmā prozā “Straumēni” (1933) Mājas centrā ir Saimnieks. Arī valsts vadāma kā lauku sētas dzīve, un tās labklājība būs atkarīga no gudra un tālredzīga saimnieka stiprās un stingrās rokas.
    • (Dace Lūse)
    • „ Straumēnu saimnieks bija pusmūža vīrs, un, kā priedes vai bērzi biezā mežā aug taisni pret debesīm, vēju neizlocīti, tā arī viņš bija audzis vecu paradumu, ticējumu un zināšanu biezoknī, un nekāda vēsma viņu nebija noliekusi sānis no parastās gaitas. Visas tās īpašības, kas piemita citiem viņa pagasta saimniekiem, piemita arī viņam, tikai stiprāki izteiktas. Viņš nebija tik dievticīgs, lai viņu varētu saukt par svētuli, ne arī tik mantkārīgs, lai viņu varētu dēvēt par skopuli. Savus pienākumus pret Dievu viņš izdarīja tikpat kārtīgi kā savus maksājumus muižai, no kuras tikai nesen viņš bija vaļā ticis. Tā viņš darbojās savās mājās un ārpus tās, mīlēdams apaugt ar visu, ko varēja dot viņa lauki. Un grūti toreiz arī bija iestigt kādā galējībā, jo visas mājas bija it kā sasietas ar vienu ķēdi un ikviens ticēja apkārtējo lietu nemainībai un mūžībai, un celiņi, kas krustoja mājas pagalmu, likās tikpat neiznīcīgi kā Putnu Ceļš, kas naktīs krustoja debesu velvi.” (E.Virza. Straumēni)
  • J.Liepiņš Vendzele (1935) A.Annuss Sievietes pie jūras (1936)
  • Zvejnieka dēls (1940) (Režisors Vilis Lapenieks) Anita – Nina Melbārde Oskars – Pēteris Lūcis
    • “ Ideoloģija ir daudz iedarbīgāka, ja tiek nevis brutāli injicēta, bet gan ievadīta sabiedrībā caur izklaidi, masu pasākumiem utt. Par šīs koncepcijas veiksmīgāko izpausmi nacionālajā kinomākslā (un varbūt – vispār) kļuva filma Zvejnieka dēls , kurā galvenais varonis Oskars filmas kulminācijas epizodē – runā no laivas – definēja ne tikai filmas, bet visas autoritārās Latvijas galveno – vienības ideju: “Mums būs viss, ko vien mēs gribam. Tāpēc vienosimies kopējam darbam; iesim roku rokā jaunie ar veciem par labāku nākotni, arvien par labāku rītdienu, par to rītdienu, kur valdīs darbs un darba taisnība!“”
    • (Inga Pērkone. Kino Latvijā 1920-1940)
  • 1937.gadā, nojaucot namus, pie Doma baznīcas tiek izveidots 15.maija laukums (tagad – Doma laukums)
  • Pēc 1934.gada par vadošo arhitektūrā izvirzās nacionāli tautiskais virziens, kura ēku apjomos un siluetos vērojama ietekme no latviešu zemnieku sētas apbūves, bet apdarē izmantoti etnogrāfiskie motīvi. Eižens Laube. Rīgas pils Svētku zāles interjers (1938) Ansis Cīrulis. Rīgas pils vārti (1939)
  • Savukārt neoklasicisms tika atzīts par piemērotāko, lai paustu valsts varenības un vienotības ideju.
  • K.Ulmaņa laikā nepaguva realizēt ne arhitekta S.Antonova Rīgas pilsētas valdes biroju nama projektu (1.att.), ne arhitekta N.Voita piedāvāto risinājumu ar 140 m augsto torni (2.att.) vietā starp Rātslaukumu un Daugavu. Netika īstenots arī arhitekta Ā.Vīlmaņa izstrādātais Pasta krājkases nama projekts 13.janvāra ielā.
    • “ Kā autoritārs, tā totalitārs politiskais režīms lēti iegūst savus apdzejotājus, cildinātājus un apdziedātājus. Rodas sava leksika, runātāji kavējas simbolu un nosacītības pasaulē. “Mūžīgā Latvija”, “Vadonis”, “Daugav’s abas malas”, “stāvēt un krist par Latviju” , bet arī – stāvēt malā un skatīties , nejaukties lielvalstu darīšanās, būt neitrāliem. Kad režīms beidz pastāvēt, pār dainotājiem izplatās sēra smaka un nogulst līķauts. Arī Kārļa Ulmaņa režīms nebija izņēmums. Taču uzskatīt, ka visi režīma slavinātāji ir vienpusīgi iecentrējušās personas, kas, politiskiem laikiem mainoties, padoti aizmiršanai, būtu aplam.”
    • (Dace Lūse. Latviešu literatūra un 20.gadsimta politiskās kolīzijas)