Zīdošās mātes krūts anatomija. Mūsdienīgi priekšstati.

1,040 views

Published on

Published in: Health & Medicine
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,040
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
3
Actions
Shares
0
Downloads
4
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Zīdošās mātes krūts anatomija. Mūsdienīgi priekšstati.

  1. 1. Rīgas 1. medicīnas koledžaZīdošās mātes krūts anatomija. Mūsdienīgi priekšstati. Darba autore: Elvīra Jansone IC (Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas biedre) 2011 1
  2. 2. SatursIevads 2Grūtniecība un laktācija 3Fizioloģija un piena daudzums 4Informācijas avoti 5Pielikums 6IevadsIr ļoti svarīgi atcerēties, ka zīdīšana nav teorija, bet prakse. Zinātniskie dati, kas parādās katrudienu, tikai paskaidro to, ko zīdošās mātes jau sen ir izzinājušas eksperimentāli gadsimtu ilgajāzīdīšanas praksē. Zīdīšana ir attiecības starp māti un bērnu, savstarpēji sakarīga sistēma, kasdarbojas, kamēr bērns un māte mācās izprast viens otru.Zinātniskie dati sniedz atbildes uz mūsu jautājumiem, tomēr tie ne vienmēr ir patiesi. Zināšanaspar krūts anatomiju, nemaz nerunājot par laktācijas fizioloģiju, mainās ar katru dienu. Tikainesen Austrālijas zinātnieki atklāja to, ka informācija par laktācijas posma krūti, kas veselus 160gadus tika uzskatīta burtiski par ābeces patiesību, nav bijusi patiesa!Aplūkosim, ar ko atšķiras vecie priekšstati par krūti laktācijas laikā no jaunajiem. Galvenie faktiir šādi: (1) piena vadi sadalās tuvāk krūtsgalam; (2) piena sinusi nepastāv; (3) dziedzeru audiatrodas tuvāk krūtsgalam; (4) pie krūtsgala pamatnes gandrīz nav zemādas tauku. Dziedzeruaudu attiecība pret taukaudiem sastāda 2:1. 65% no visiem dziedzeru audiem atrodas 30 mmrādiusā no krūtsgala pamatnes. Krūtsgalā ir 4-18 piena vadi. Sarežģīta vadu sistēma navsimetriska un nav radiāla (Medela 2006). (skat. pielikumu)Grāmatā „Zīdīšana. Jautājumi un atbildes” (The breastfeeding answer book) ir rakstīts, kanobriedusi krūts sastāv no dziedzeru audiem piena izstrādei un pārvietošanai; atbalstasaistaudiem; asinsvadiem; limfas vadiem; nerviem, un taukaudiem, kas aizsargā noievainojumiem (Mohrbacher & Stock 2003). Dziedzeru audi sastāv no alveolām, kurās veidojasun glabājas piens līdz tam laikam, kamēr tām apkārt esošās muskuļu šūnas neizspiedīs pienumazajos (alveolārajos) pienvados. Mazie pienvadi tālāk saplūst lielākos pienvados, kas atveras5-10 piena porās krūtsgala galiņā.Vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīts, ka piens tiek uzglabāts ne tikai alveolās, bet arī sīnusos,piena vadu paplašinājumos pie krūtsgala. Vēlāk ultrasonogrāfiskie pētījumi parādīja, ka piena 2
  3. 3. sīnusi pastāvīgi krūts struktūrā nav atrodami (Kent 2002). Piena kanāli pie krūtsgala paplašināspiena izstumšanas refleksa ietekmē, un atkal sašaurinās, kad bērns ir beidzis zīst, un atlikušaispiens atgriežas alveolās. Jaunākie pētījumi liecina, ka piena sīnusi vispār nepastāv (Ramsey,Kent 2005).Krūts uzbūvi var salīdzināt ar koku. Alveolas ir tā lapas, pienvadi – zari. Daudz mazu zaru saplūstun veido vairākus lielus zarus, kas, savukārt, veido stumbru. Līdzīgi kā koka zari, arī krūts sastāvno daiviņām, katra no kurām ir veidota no viena liela vada ar daudziem maziem vadiņiem un artiem saistītajām alveolām. Vairākums speciālistu uzskata, ka sievietēm ir no 15 līdz 20 tādudaiviņu katrā krūtī, bet viens no neseniem pētījumiem liecina, ka to drīzāk ir 7-10 katrā krūtī(Kent 2002).Grūtniecība un laktācijaGrūtniecības laikā krūts spēcīgi mainās grūtniecības hormonu (t.sk. estrogēnu, progesteronu,prolaktīnu) ietekmē. Katram hormonam ir sava loma organisma sagatavošanā zīdīšanai.Visredzamākās izmaiņas ir krūts palielināšanās. Pirmā grūtniecības trimestra laikā straujipalielinās un sazarojas pienvadi un alveolas. Daudzas sievietes atzīmē, ka krūtis ir paliekjūtīgākas.Laktoģenēze ir termins laktācijas sākuma aprakstīšanai. Pastāv trīs laktoģenēzes stadijas. Pirmāstadija sākas aptuveni 12 nedēļas pirms dzemdībām, kad piena dziedzeri sāk izstrādātpirmpienu. Krūts palielinās vēl vairāk, jo alveolas piepildās ar pirmpienu, bet augstāprogesterona līmeņa dēļ mātes asinīs, piens netiek izstrādāts pilnā apjomā līdz pat bērnapiedzimšanas.Otrā laktoģenēzes stadija sākas pēc augļa vai placentas piedzimšanas. Progesterona līmenis krīt,bet prolaktīna līmenis paliek augsts. Prolaktīns ir galvenais laktācijas hormons. Tas tiekizstrādāts hipofīzes, vairogdziedzera, virsnieru dziedzeru, olnīcas un aizkuņģa dziedzerahormonu ietekmē. Krūtīm pieplūst vairāk ar skābekli bagātu asiņu. Pēc 2-3 dienām pēcdzemdībām „atnāk piens”. Piena daudzums ātri palielinās, mainās piena sastāvs: pirmpienspakāpeniski nomainās ar ”nobriedušo” pienu. Nātrija, hlora un olbaltumvielu daudzums pienāmazinās, bet laktozes un citu barības vielu apjoms palielinās. Piena krāsa mainās no zeltainidzeltenas - tipiskās pirmpiena krāsas uz zilgani baltu. Tā kā šajā laktoģenēzes stadijā pienaizstrāde notiek hormonu ietekmē, piens krūtī veidojas neatkarīgi no tā, vai māte zīda vai nē.Šajā laikā ir ļoti svarīgi zīdīt bieži (un/vai noslaukt pienu, ja bērns neņem krūti vai slikti zīž), jotiek uzskatīts, ka bieža zīdīšana pirmajā nedēļā pēc dzemdībām palielina prolaktīna receptorudaudzumu krūtī. Receptori atpazīst noteiktu hormonu un reaģē uz to. Jo vairāk ir prolaktīnareceptoru, jo jūtīgāki piena dziedzeri pret prolaktīnu, kas pēc zinātnieku domām ietekmē pienadaudzumu mātei nākamajā laktoģenēzes stadijā. 3
  4. 4. Trešā laktoģenēzes stadija ir zināma arī kā piena veidošanās. Šajā stadijā nobriedušā pienaizstrāde nostabilizējas. Tagad piens tiek veidots nevis hormonu ietekmē (endokrīnā kontrole),bet ar autokrīno kontroli. Tas nozīmē, ka turpmākā piena izstrāde ir atkarīga no tā, cik lielā mērātiek iztukšota krūts, nevis no hormonu līmeņa asinīs. Piens tiek veidots pēc principa„pieprasījums veido piedāvājumu”, t.i., jo vairāk māte zīda, jo vairāk bērns zīž, jo vairāk pienabūs. Atbilstoši, jo mazāk zīdīt, jo mazāk būs piena.Fizioloģija un piena daudzumsPriekšstati par piena izveides procesa noriti var palīdzēt mātei organizēt zīdīšanu tā, lai mazulimpiena vienmēr pietiktu. Piemēram, dažreiz sieviete sajūt, ka bērns ir pilnībā iztukšojis krūti untajā nekā vairs nav, kaut arī bērns vēl nav paēdis. Ja māte zin, ka piens alveolās tiek izstrādātsnepārtraukti, viņa pārliecinoši dos bērnam krūti, pat ja tā liksies „tukša”. Kādā pētījumarezultātā tika noskaidrots, ka diennaktī bērni vidēji izzīž tikai 76% no piena, kas dotajā brīdīatrodas krūtī (Hartmann et al.1993).Piena izstrāde ir atkarīga no tā, kā tiek iztukšota krūts. Kad bērns zīž krūti, mātes smadzenēsnokļūst signāls, kas provocē hormona oksitocīna izstrādi. Oksitocīna nokļūšana asinīs veicina piemuskuļu šūnu savilkšanos apkārt alveolām, kā rezultātā piens tiek izspiests pa vadiem piekrūtsgala. Tas arī ir piena izsviešanas reflekss. Šajā brīdī sieviete var just duršanu krūtī vai sajust,ka piens pieplūst, tāpēc šis reflekss tiek saukts par pieplūdumu (paisumu). Pieplūduma laikāalveolas tiek iztukšotas un piens pārvietojas uz krūtsgalu, no kurienes to arī izzīž bērns. Kadalveolas ir tukšas, tajās tiek izstrādāts vairāk piena. Neseo pētījumu rezultātā tika noskaidrots,ka sievietes pienā ir atrodams organiskais savienojums, kas tiek saukts par „laktācijas inhibitorupēc atgriezeniskās saites principa”, kas regulē piena izstrādi (Wilde 1995). Kad krūtī ir daudzpiena, šī olbaltumviela dod signālu alveolām, lai tās pārtrauktu piena izstrādi. Pēc tam, kadbērns ir iztukšojis krūti, un atbilstoši tajā vairs nav „laktācijas inhibitora”, kas aptur pienaizstrādi, alveolas atkal sāk izstrādāt pienu. Tieši tāpēc optimālam piena daudzumam ir tik svarīgibieži pielikt bērnu pie krūts un ļaut viņam maksimāli iztukšot krūti. 4
  5. 5. Informācijas avoti: 1. Judith Lauwers, Anna Svisher. Counseling the nursing mother. A lactation consultant’s guide. - 2005 2. Mohrbacher, N. and Stock, J. The breastfeeding answer book. - Schaumburg, IL: LLLI, 2003. 3. Medela AG (2006). Anatomy of the Lactating Breast Poser. 4. NEW BEGINNINGS 22 ,2005 5. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1571528/ 5
  6. 6. Pielikums 6

×