• Save
Alcheimera slimība
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Like this? Share it with your network

Share

Alcheimera slimība

on

  • 1,772 views

Alcheimera slimība ir centrālās nervu sistēmas, pelēkas vielas deģeneratīva slimība.

Alcheimera slimība ir centrālās nervu sistēmas, pelēkas vielas deģeneratīva slimība.

Statistics

Views

Total Views
1,772
Views on SlideShare
1,772
Embed Views
0

Actions

Likes
2
Downloads
1
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Alcheimera slimība Presentation Transcript

  • 1. Alcheimera slimība ir centrālās nervu sistēmas, pelēkasvielas deģeneratīva slimība.Raksturojas galvenokārt ar progresīvu neironu zudumu unar attiecīgām sekundārām izmaiņām baltās vielas traktos.Visizplatītākais demences veids.“Slimība, kas rodas, gadiem ejot...”
  • 2. Alcheimera slimība 60%AlkoholismsAudzējsSubdurāla hematomaSmadzeņu abscesiParkinsona slimībaHantingtona horejaPIK slimībaLaterālā sklerozeKreicfelda - Jakoba slimībaAIDSVīrusu encefalītsNeirosifilisBaktēriju meningītsSēnīšu meningītsTiamīna trūkumsDeficīts B12Deģeneratīvas slimībasDeficīts folijskābesDeficīts vitamīna B3Dialīzes demenceHipotireozehipertireozeSmaga nieru mazspējaKušinga sindromsAknu mazspējaEpitēlijķermenīšu slimībaSistēmiska sarkanā vilkēdeSmadzeņu vaskulītsMultiplā sklerozeDemencija nav daļa nonovecošanās, vienmēratspoguļo patoloģisku procesu.
  • 3. Slimība ir nosauktavācu psihiatra AloisaAlcheimera vārdā, kurš 1901.gadā pirmoreiz to aprakstīja.VēstureAlcheimera slimība, tikadiagnosticēta samērā jauniempacientiem, kam ir agrīnāsdemencijas pazīmes, kurasparādās starp 45 un 65 gadiem.Mūsdienīgais formulējumsparadās 1977 gadā, pēckonferencēs par Alcheimeraslimību.
  • 4. Auguste Deter 05.1850 - 04.1906Vēsture- Kāds ir Jūsu vārds?- Auguste.- Uzvārds?- Auguste.- Kāds ir Jūsu vīra vārds?Viņa nesteidzas, beidzot atbild- Es uzskatu, ka ... Auguste.- Jūsu vīrs?- Ak, tā!- Cik Jums gadu?- Piecdesmit viens.- Kur Jūs dzīvojat?-Ak, jūs esat bijis pie manis mājās- Vai Jūs esat precējies?- Ak, es esmu tik apjukusi.
  • 5. VēstureAp pusdienlaiku, Frau Augusteēda cūkgaļu un ziedkāpostus.- Ko jūs ēdat?- Spinātus. (Viņa ēd gaļu.)- Ko jūs ēdat tagad?- Vispirms es ēdu kartupeļus unpēc tam mārrutkus.- Uzrakstiet 5Viņa raksta: Sieviete- Uzrakstiet 8Viņa raksta: AugusteKamēr viņa raksta, viņa atkalsaka:“Es jūtu ka pazaudējusevi...”
  • 6. EpidemioloģijaVairāk nekā puse no visiemdemences gadījumiem ir AD.AD saslimstības rādītājiVecums Gadījumi uz 1000iedzīvotāju gadā65 līdz 69 370 līdz 74 675 līdz 79 980 līdz 84 2385 līdz 89 4090 un vairāk 69
  • 7. Epidemioloģija• 2006.gadā 0,40% no pasaules iedzīvotāju (absolūtaisskaits 26,6 miljoni), tika diagnosticēti ar AD.• 2050. gadā, pēc prognoziem izplatības rādītāji palielināsčetras reizes(absolūtais skaits 1 miljards).
  • 8. Disability-adjusted life year forAlzheimer and other dementias per100,000 inhabitants in 2004.Epidemioloģija
  • 9. Slimības gaitaSlimības gaita ir sadalīta četrosposmos:Rodas progresējošismadzeņu traucējumi.Alcheimera slimībassimptomi parādās pakāpeniski,vairāku gadu gaitā un dažādiemcilvēkiem tie ir atšķirīgi.• Pre-demence• Agrīna demence• Mēreni izteikta demence• Smaga demence
  • 10. Slimības gaita
  • 11. Pirmus simptomus bieži vien kļūdaini saista arnovecošanās procesiem vai stresu.Sīkāka neiropsiholoģiska pārbaude - kognitīvie traucējumi.Pre-demenceAgrīnie simptomi: • Atmiņas zudums (grūtības atcerēties nesen uzzinātus faktus)• Uzmanības trūkums• Traucēta abstraktā domāšana• Apātija• Garastāvokļa maiņas
  • 12. • Grūtības plānot• Samazinās vārdu krājums• Nespēja aptvert jaunuinformāciju• Koordinācijas grūtības• Garastāvokļa maiņas• Apgrūtināta rakstīšanaAgrina demenceTā kā slimība progresē, cilvēki ar AD bieži vien var turpinātveikt daudzus uzdevumus patstāvīgi, taču, var būt nepieciešamapalīdzība vai uzraudzība ar kognitīvi prasīgam darbībām.
  • 13. • Ilgtermiņa atmiņa, kas agrāk bijaneskarta, ir samazinājusies• Persona vars neatpazīst radiniekus• Nespēj pildīt ikdienas darbību• Runas grūtības• Nepareizu vārdu lietošanā• Lasīšanas un rakstīšanas prasmespakāpeniski zaudējas• Urīna nesaturēšana• Nespēja aptvert jaunu informāciju• Uzvedības izmaiņas• Agresīva uzvedība• Pacienti zaudē izpratni par slimībasprocesuMēreni izteiktā demence
  • 14. Cilvēks ir pilnīgi atkarīgs no aprūpētāja. Nespējaatcerēties personīgo informāciju. Valodas prāsme irsamazināta līdz vienkāršām frāzēm vai pat atsevišķiemvārdiem vai pilnīgs runas zudums. Muskuļu atrofija. Cilvēki arAD, galu galā nevarēs veikt pat visvienkāršākais uzdevumusbez palīdzības.Smaga demence
  • 15. • Vecums Virs 80 gadiem• Dzimums Sievietēm ir lielāks riskssaslimt ar AD• Ģimenes anamnēze• Dauna sindroms• Galvas traumas Hematomas• Vides toksīni Saindēšanās aralumīniju• Zems izglītības līmenis• Augsts holesterīna līmenis• Augsts asinsspiediens• Insults anamnēzēRiska faktori
  • 16. EtioloģijaKonkurējošas hipotēzes:• Holīnerģiska hipotēze• Amiloida hipotēze 1991.g.• Tau proteīna hipotēze• HHV I hipotēze• Mielīna hipotēze• Oksidatīvo stresu hipotēze• Norepinefrīna zūdumsAlcheimera slimības cēlonisjoprojām nav zināms (izņemot ap5% gadījumu, kad ir konstatētasģenētiskās izmaiņas).Polietioloģiska slimība
  • 17. Vecākā hipotēze.AD izraisa samazinātaneirotransmitera acetilholīnasintēze.Holīnerģiska hipotēzeZāles, kas paredzētas, laiārstētu acetilholīna trūkumu navbijušas ļoti efektīvas.
  • 18. Holīnerģiska hipotēzeMuskarīna receptori ar G proteīnusaistītie receptoriM1: izplatība garozā, hipokampā,ganglijos, arī kuņģa gļotādasparietālajās šūnās.STM: IP3, DAGAgonisti: Ach, Karbaholīns.Antagonisti: Pirenzepīns, Atropīns.M-tipa acetilholīna receptori pēcsaistīšanās ar Ach izraisa bioķīmisku reakcijukaskādes šūnā, mesendžeru molekulu(cAMP, IP3)
  • 19. C7H16NO2Ach izdaloties no pre sinaptiska tēlpascaur starpsinaptisko spraugu stimulē M1 uzmērka šūnas:• Regulē miegu• Pastiprinā uzmanību• Uzlabo mācīšanās prasmes• Uzlabo atmiņuHolīnerģiska hipotēzeMuskarīna receptori M1 lokalizācijā: • Garoza• Smadzeņu stumbra kodoļi• Hipokamp• Corpus Striatum• Hypocampus
  • 20. Patoģenēze• Temporāla daiva• Parietāla daiva• Smadzeņu garozā• Cingulate gyrus• Subcorticalie regioni• Ingulate cortex• Stumbra kodoli (locus coeruleus)NeiropatoloģijaAD raksturojas ar neironu zūdumu un samazinātosinaptisko savienojumu daudzumu.Šūnu nāvi noved pie atrofijas:
  • 21. PatoģenēzeBioķīmijaProteinopātija: pārmērīgapatoloģīsko proteīnu uzkrāšanassmadzeņu audos.Rodas beta-amiloīds un Tauproteīns.
  • 22. MAP (Tau)HiperfosforilēšanāsNeirofibrilāriekamoliņiOksidatīvais stressSamazinātas DNSreparācijas spējasDNS bojājumsHromosomālānestabilitāteAPPSekretāzeAmiloīds betaAmiloīdaplatnītesSinaptiskā un neironālā disfunkcijaNeironu bojājumsSinapšu un neironu zudumsAmiloīda veidošanās Novecošanās MAP ietiekmeD E M E N C E
  • 23. Patoģenēze• Šķelšanu veic proteāzes a-sekretāze un g-sekretāze.• APP ekstracellulārā forma sAPPa.• 40 atlikumu garš peptīds – Ab40 un 42 – Ab42.• Membrānā paliek vēl viens peptīda fragments.APPNeironu augšanasstimulējošs proteīns, kurštiek sekretēts starpšūnuvidē pēc transmembronālārajona atšķelšanas
  • 24. PatoģenēzeAPPsAPPa
  • 25. PatoģenēzeAβ amiloīda funkcijās:• Aktivē kināzes fermentu• Aizsardzība pret oksidatīvo stresu• Regulē holesterīna transportu• Transkripcijas faktors• Pretmikrobu aktivitāteNormā Aβamiloīda degradācijasenzīms ir neprilisīnsAPP
  • 26. PatoģenēzeAb42 - piemītizteiktāka spēja veidotkompleksus, nekā Ab40.Kā arī tiem ir spēcīgākassaites.Pie Alheimera slimības starp nervu šūnām notiek42 atlikumu gara peptīda – Ab42 izgulsnēšanās, rodassenīlas plātnītes vai amiloīda platnītes.APP
  • 27. PatoģenēzeAlternatīvā hipotēze ir, ka tieši oligomērinevis plātnītes ir atbildīgi par slimības attistību.APP• Ab fibrillas sastāv no 42 aminoskābju gara Ab42 peptīda,kurš tiek ģenerēts no APP prekursora proteīna.• Vairāki Ab42 peptīdi kopā veido oligomērus un pēc tamveido nešķīstošus fibrillārus polimērus.
  • 28. PatoģenēzeKonkurē ar insulīnusaistīšanās vietas pie insulīnareceptoriem, tādējādi traucējotglikozes vielmaiņu smadzenēs.Tiek izjauktā homeostāzeun provocēta apoptozes reakcijā.Nomāc dažadu enzīmudarbību.Traucē kalcija jonutransportu.APPAmiloīda platnītes:
  • 29. PatoģenēzeTauTau proteīns irnepieciešams nervu šūnumikrotubuļu veidošanās unstabilizācijas procesam.Mikrotubuļas – šūnucitoskeleta komponents.Transport OBV – DineīnsKinezīns
  • 30. MikrotubuļukomplekiPatoģenēzeTau
  • 31. Alheimera slimniekiem Tauproteīns agregējas(notiek pārmērīgafosforilēšana), veidojas fibrillāras,nešķīstošas, mezgliem līdzīgasstruktūras.Tau mezgli izjauc mikrotrubiņustruktūru.Rodas neirofibrilārie kamoliņiTiek bojāta bioķīmiska komunikācijastarp neironiem, šūnas nespēj uzturēthomeostāze.Dimēru polimerizācija, alfaun beta tubulīns.PatoģenēzeTau
  • 32. • Primārā infekcija:Mutes gļotādu šūnas• Latences vieta:Kraniālie ganglijiNervus trigeminusHHV-1Persistējoša, hroniska vīrusuinfekcija, ar viļņveidīgu gaitu:o Latenta fāzeo Vīrusu reaktivācijaPatoģenēze
  • 33. Amyloid precursor protein APP211987Presenilin-1 (PS-1)141992Presenilin-2 (PS-2)11993Apolipoprotein E-4 (APOE4)191993Ģenētiska predispozīcija
  • 34. Cilvēkiem, somatiskās šūnasir diploīdas, bet dzimumšūnas -haploīdas.Pilnīgas poliploīdijasgadījumi ir ļoti reti (triploīdijaundzimušie spēj nodzīvot nevairāk kā dažas dienas, ja netiekabortēti jau embrija stadijā).Trisomija 21 hromosomāDauna sindromsŠajā hromosomā tiek iekodēt APPAD izpaužas jau 40 gados21
  • 35. Sintezējas aknās un galvas smadzenē (astrocīti un mikroglīja).apoE neškērso hematoencefalītisko barjeru.Asinī pievieno hilomikronus un ZBL piegada holisterinu neironiem.19299 aminoskābesDivas daļas:• Savienojas arlipīdiem.• apoE receptoruun glikokaliksu.APOE4
  • 36. Presenilin 14NOTCH: sekundārais mesendžeris, regulē starpšūnu signālusKodē a-sekretāze un g-sekretāze.
  • 37. MikroskopiskiSenile plaques seen in the cerebral cortexEkstracelulāri ap neironem
  • 38. Mikroskopiski
  • 39. Mikroskopiski
  • 40. Mikroskopiski
  • 41. MikroskopiskiSenile plaques located in the gray matter of the brain.
  • 42. MikroskopiskiAD brain tissue showing both neurofibrillary tangles and plaques.
  • 43. MikroskopiskiSenile plaques located in the gray matter of the brain.500x magnification.
  • 44. MikroskopiskiNeurofibrillary tangles in the cerebellum of a human brain, silverstain.
  • 45. MikroskopiskiβA42 peptide deposits in brainsubstance and in blood vessel walls.
  • 46. MikroskopiskiHirano kermenīši – intracelulāri aktīna un aktīna asociētto proteinuizgulsnējumi neironos.Var atrast pie neirodegenerātiviem procesiem AD, kreitcfilda jakoba slimNūiņveida homogeni roza masa, labi krasojas ar HandEVisbiezak konstatē piramidālas sunas hipokampa
  • 47. MikroskopiskiHirano bodies - extremely tiny objects found in nerve cellsGranulovakuolāra deģenerācija
  • 48. MakroskopiskiGranulovakuolāra deģenerācijaBazofilas grānulas hipokampā
  • 49. Makroskopiski
  • 50. Makroskopiski
  • 51. MakroskopiskiPlanāka gatroza Ventrikuliem ir palielināts apjoms
  • 52. MakroskopiskiIzteiktas cerebrālas rievaspieres daivā.
  • 53. Diagnostika• Neiropsiholpoģiskie testi• Kognitīvo traucējumu pārbaudē• Anamnēze• Sarunā ar pacientu• Sarunā ar ģīmenes lociekļiemDod iespējuprognoze uzliktagrīna stādija
  • 54. DiagnostikaCerebrospinālā šķīdruma analīze:Proteīnu klātbūtne:• beta-amiloīds• Tau proteīns
  • 55. DiagnostikaPET skenēšanaSmadzeņu glikozesmetabolismatraucējums
  • 56. DiagnostikaPET skenēšana
  • 57. DiagnostikaDT
  • 58. DiagnostikaDT
  • 59. DiagnostikaMRTSamazinātssmadzeņuapjoms
  • 60. IznākumiSlimībai ir progresējoša gaita. Ar laiku simptomātikakļūst izteiktāka. Rodas neatgriezeniski procesi: proteīnuizgulsnēšanās, smadzeņu pelēkās vielas atrofija, un kā sekas– atrofējas smadzeņu vadīšanas ceļi. Izjaukta proporcija starpneironiem un glijas šūnām.
  • 61. TerapijaMedikamentozāHolīnesterāzes inhibitoriSamazinā Ach iznīcināšanasātrumu, palielinot tās koncentrācijasmadzenēs (Ach kompensēšanas).• Donepezil• Galantamine• RivastigmīnsGlutamāta palielināts līmenisizraisā pārmērīgu aktivizēšanuglutamāta receptoriem un izraisa šūnubojāeju.NMDA antagonisti• Memantīns
  • 62. TerapijaMedikamentozāStandartizētais Ginko bilobaekstrakts (EGb 761):antioksidatīviun neiroprotektīvi iedarbojoties,uzskatāms par līdzekli, kas varētuaizkavēt AD sākumu.Pēc vajadzības:• Sedatīvie preparāti• AntidepresantiAntioksidāntiNSAIDS COX 2
  • 63. • Samazināt sirds-asinsvadu slimību riska faktorus• Saglabāt fizisko aktivitāti• Absolūti nepieciešams saglabāt mentālo aktivitāti, tādējādistimulējot intelektu, veicinot starpneironu saistību veidošanos.Profilakse
  • 64. TerapijaPsihoterapijaPsihosociālā palidzība tieklietota kopā ar farmakoloģiskoārstešanu:• Uzvedības korēkcija• Emocionāls atbālsts• Kognitīva korēkcija• Stimulatoru terapijā
  • 65. No epitelija audiem, cilmes šūnas CNS modele
  • 66. Izmantotā literatūraAlcheimera slimības vadlīnijas neirologiem un vispārējās prakses ārstiem. 2004.Baltijas valstu Neirologu kongresa materiāli; Rīga, 2006.Robbins: Pathologic basis of Diseases 8 ed; Elsevier 2005А. Струков, В. Серов: Патологическая анатомия 5 изд; Литтерра 2010McGraw Hill: Medical Microbiology 4th ed. 2004Kumar and Clark: Clinical Medicine 6 ed; Elsevier 2005Davison AJ: Herpesvirus systematics 2010Pīters Ābrahāms Medicīnas Enciklopēdija 2006http://en.wikipedia.org/wiki/Alzheimer%27s_disease#Epidemiologyhttp://www.loni.ucla.edu/~thompson/projects.htmlhttps://www.23andme.com/health/alzheimers/?utm_source=bing&utm_medium=cpc&utm_campaign=Search-DiseaseRisk-Binghttp://www.alz.org/alzheimers_disease_causes_risk_factors.asphttp://www.news-medical.net/news/20111108/Hirano-bodies-may-play-a-protective-role-in-progression-of-Alzheimers.aspxhttp://hoejteknologifonden.dk/projektgalleri/6_juni_2011_17