Ventilācija daudzdzīvokļu      dzīvojamās ēkās pēc renovācijas          Arturs Lešinskis, Dr. sc. ing., prof.,            ...
SIA “LAFIVENTS” ir ventilācijas un gaisa kondicionēšanassistēmu projektēšanas , iekārtu piegādes, uzstādīšanas, apkalpošan...
2012.11.08.   Arturs Lešinskis   3
http://www.passivhaustagung.de/Passive_House_E/passivehouse.htmlJāņem vērā, ka augstvērtīgi siltuma izolācijas materiāli l...
http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf2012.11.08.                         Arturs Lešinskis     ...
Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01                 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"                            ...
http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf2012.11.08.                           Arturs Lešinskis   ...
Vēja ietekme uz ēku2012.11.08.           Arturs Lešinskis   8
+20                     -202012.11.08.   Arturs Lešinskis   9
Dabiskā velkme ēkas būvtilpumā2012.11.08.     Arturs Lešinskis        10
Mūsu kolēģi rietumos to sauc par «stack effect»               HVAC Design Guide for Tall Commercial Buildings2012.11.08.  ...
Jo ēkai mazāk stāvu un ēka gaisa blīvāka,jo dabiskā velkme mazāka  2012.11.08.           Arturs Lešinskis    12
Jo ēka augstāka, jo dabiskā velkme lielāka2012.11.08.              Arturs Lešinskis           13
Velke dabiskāsventilācijas kanālosatkarīga no kanālagaruma/augstuma  2012.11.08.          Arturs Lešinskis   14
Jo ārā zemāka temperatūra, jo šie siltā gaisaeksfiltrācijas procesi intensīvāki  2012.11.08.           Arturs Lešinskis   ...
2012.11.08.   Arturs Lešinskis   16
1.Visiem cilvēkiem neatkarīgi no to sociāli- ekonomiskā stāvokļasabiedrībā ir tiesības elpot veselīgu, svaigu gaisu darba ...
Dzīvojamo telpu mikroklimata pētījumi Ilze Dimdiņa               www.indutek.lv2010.gads: Maģistra darbs“Ventilācijas sist...
Telpu mikroklimata testēšanas poligons2010.,2011. gads: dalība pētījumā „ES energoefektivitātes un optimāla telpumikroklim...
Ventilācija un energoefektivitāte•   ~70% no visa Latvijas dzīvojamā    fonda - tipveida daudzdzīvokļu ēkās,    kas celtas...
Esošās ventilācijas problēmas2012.11.08.                 Ilze Dimdiņa      21
Esošās ventilācijas mērījumi                    60                    50                    40  Rel. mitrums, %           ...
Normatīvi•   LR Ministru kabinets. Noteikumi Nr.534 no 23.09.2003., Noteikumi par Latvijas    būvnormatīvu LBN 231-03 „Dzī...
Normatīvi                                                 LBN 211-08                                                      ...
Gaisa apmaiņa ēkā, 119.sērija                              CO2 piesārņojuma aizvadīšanai aprēķinā izmantots               ...
Modelis A                       Lokālās nosūces:               Optimālā                       -no sanitārajiem mezgliem 75...
Modelis B1; B2                                 Optimālā gaisa                                 apmaiņa*                    ...
Modelis C1; C2                                 Optimālā gaisa                                 apmaiņa*                    ...
Modelis D1; D2; D3; D4                                       Optimālā gaisa                                       apmaiņa*...
Kopsavilkums par modeļiem(aptuvens aprēķins veikts 119.sērijas ēkai Rīgā, 10 stāvi, 1 sekcija, 2010.gads)                 ...
Energoefektivitāte un CO2 emisijas                      (aptuvens aprēķins veikts 119.sērijas ēkai Rīgā, 10 stāvi, 1 sekci...
Investīcijas un ietaupījums(aptuvens aprēķins veikts 119.sērijas ēkai Rīgā, 10 stāvi, 1 sekcija, 2010.gads)               ...
Kopsavilkums• Optimizējot gaisa apmaiņas daudzumu vai nodrošinot telpu ventilāciju  pēc pieprasījuma (demand-controlled) a...
Perspektīva• Perspektīva – hibrīdo ventilācijas sistēmu risinājumu izmantošana  dzīvojamo ēku sektorā.• Likumdošanas prasī...
Paldies par uzmanību!   arturs@lafivents.lv ilze.dimdina@gmail.com
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas

1,139 views

Published on

2012.gada 8.novembra seminārā "Aktualitātes mājokļu renovācijā Vācijā, Polijā un Latvijā" prof. Arturs Lešinskis (Rīgas Tehniskā universitāte) un Ilze Dimdiņa (Rīgas Tehniskā universitāte) informēja par ventilāciju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas, kļūdām un ieteikumiem

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,139
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
2
Actions
Shares
0
Downloads
8
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas

  1. 1. Ventilācija daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās pēc renovācijas Arturs Lešinskis, Dr. sc. ing., prof., Ilze Dimdiņa, Mg. sc. ing. Rīgas Tehniskā universitāte2012.11.08. Arturs Lešinskis 1
  2. 2. SIA “LAFIVENTS” ir ventilācijas un gaisa kondicionēšanassistēmu projektēšanas , iekārtu piegādes, uzstādīšanas, apkalpošanasun ēku automatizētās vadības firma www.lafivents.lv 29479983Sadarbības partneri –”O3FM” projektēšana www.o3fm.lv 29410270“ACV centrs” iekārtu piegāde www.acv.lv 29228788“Ventmontāža” sistēmu montāža www.ventmonaza.lv 29459766“Menerga Baltic” energoefektīvas iekārtas www.menerga.lv 29464477 2012.11.08. Arturs Lešinskis 2
  3. 3. 2012.11.08. Arturs Lešinskis 3
  4. 4. http://www.passivhaustagung.de/Passive_House_E/passivehouse.htmlJāņem vērā, ka augstvērtīgi siltuma izolācijas materiāli labipasargā ēku ziemā, bet nerada šķēršļus siltuma plūsmai, kaspārkarsē ēku vasarā!!! 2012.11.08. Arturs Lešinskis 4
  5. 5. http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf2012.11.08. Arturs Lešinskis 5
  6. 6. Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" IV. Ēkas gaiscaurlaidība 22. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 x h), ja spiediena starpība ir 50 Pa, nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 23.punktā noteiktās vērtības. Minēto prasību var nepiemērot ražošanas ēkām, ja pierāda, ka konkrētajai ēkai minētā prasība nav būtiska. 23. Maksimālā pieļaujamā gaiscaurlaidība, ja spiediena starpība ir 50 Pa, dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem ir 3 m3/(m2 x h), publiskajām ēkām, izņemot pansionātus un slimnīcas, - 4 m3/(m2 x h), ražošanas ēkām - 6 m3/(m2 x h). Ēku gaiscaurlaidību var noteikt saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām metodēm. 24. Ēkas, kur gaiscaurlaidība ir 3 m3/(m2 x h) vai mazāka, ja spiediena starpība ir 50 Pa, aprīko ar ventilācijas sistēmām.2012.11.08. Arturs Lešinskis 6
  7. 7. http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf2012.11.08. Arturs Lešinskis 7
  8. 8. Vēja ietekme uz ēku2012.11.08. Arturs Lešinskis 8
  9. 9. +20 -202012.11.08. Arturs Lešinskis 9
  10. 10. Dabiskā velkme ēkas būvtilpumā2012.11.08. Arturs Lešinskis 10
  11. 11. Mūsu kolēģi rietumos to sauc par «stack effect» HVAC Design Guide for Tall Commercial Buildings2012.11.08. Arturs Lešinskis 11
  12. 12. Jo ēkai mazāk stāvu un ēka gaisa blīvāka,jo dabiskā velkme mazāka 2012.11.08. Arturs Lešinskis 12
  13. 13. Jo ēka augstāka, jo dabiskā velkme lielāka2012.11.08. Arturs Lešinskis 13
  14. 14. Velke dabiskāsventilācijas kanālosatkarīga no kanālagaruma/augstuma 2012.11.08. Arturs Lešinskis 14
  15. 15. Jo ārā zemāka temperatūra, jo šie siltā gaisaeksfiltrācijas procesi intensīvāki 2012.11.08. Arturs Lešinskis 15
  16. 16. 2012.11.08. Arturs Lešinskis 16
  17. 17. 1.Visiem cilvēkiem neatkarīgi no to sociāli- ekonomiskā stāvokļasabiedrībā ir tiesības elpot veselīgu, svaigu gaisu darba un atpūtastelpās. Telpu gaisa kvalitātei jāstimulē ražens darbs, mācības, arī prieksatpūtā.2. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūtprojektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai telpu lietotājiem iespējamimazinātu risku tikt pakļautiem kaitīgu gāzu, izgarojumu un putekļuietekmei neatkarīgi vai to izcelsmes avots ir ārpus ēkas, vai ēkā.3. Speciālistiem jādara viss iespējamais, lai personas, kuras pieņemlēmumus tiek informētas par telpu gaisa kvalitātes nozīmi. Apkures,ventilācijas un dzesēšanas sistēmas nevar tiktprojektētas/iebūvētas/apkalpotas balstoties uz maksimālas izdevumusamazināšanas principa.4. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūtprojektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai iespējami samazinātu enerģijaspatēriņu, bet tas nedrīkst notikt uz telpu gaisa kvalitātes un temperatūraskomforta nodrošināšanas rēķina. Arturs Lešinskis 2012.11.08. Arturs Lešinskis 17
  18. 18. Dzīvojamo telpu mikroklimata pētījumi Ilze Dimdiņa www.indutek.lv2010.gads: Maģistra darbs“Ventilācijas sistēmu optimizācija daudzdzīvokļu ēkās”no 2010.gada: Promocijas darba izstrāde“Iekštelpu gaisa kvalitātes optimizācija daudzdzīvokļu ēkās”2010.,2011. gads: dalība pētījumā „Interneta portāla izveide iekštelpuklimata un patēriņa datu monitoringam tiešsaistes režīmā renovētā unnerenovētā ēkā” (Rīgas domes Baltijas jūras reģiona transnacionālāssadarbības programmas 2007-2013.gadam projekta „Energoefektīva unsabalansēta pilsētas plānošana (UrbEnergy)” aktivitātes ietvaros)2012.11.08. Ilze Dimdiņa 18
  19. 19. Telpu mikroklimata testēšanas poligons2010.,2011. gads: dalība pētījumā „ES energoefektivitātes un optimāla telpumikroklimata prasībām atbilstoša kompozīta ēkas ārsienas konstruktīvārisinājuma no vietējām izejvielām izstrāde, izmantojot multifizikālāsmodelēšanas metodi” (realizē Latvijas Universitāte, finansiālais atbalsts noERAF, projekta vienošanās nr.: 2011/0003/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/041)2012.11.08. Ilze Dimdiņa 19
  20. 20. Ventilācija un energoefektivitāte• ~70% no visa Latvijas dzīvojamā fonda - tipveida daudzdzīvokļu ēkās, kas celtas laika periodā no 1944.- 1993.gadam• vidējais apkures siltumenerģijas patēriņš sezonā ir 166 kWh/m2• līdz pat 60% no šī siltumenerģijas patēriņa apkurei tiek patērēta ventilācijai nepieciešamā pieplūdes gaisa uzsildīšanai 2012.11.08. Ilze Dimdiņa 20
  21. 21. Esošās ventilācijas problēmas2012.11.08. Ilze Dimdiņa 21
  22. 22. Esošās ventilācijas mērījumi 60 50 40 Rel. mitrums, % 30 20 10 r = 0,49 ; p=0,006 0 0 500 1000 1500 2000 CO2, ppm Mērījumi veikti 13 tipveida daudzdzīvokļu ēkās, kopā 30 dzīvokļiDimdina I., Krumins E., Lesinskis A. Results of Indoor Air Quality Parameter Measures in NotRenovated Multi-Apartment Buildings. RTU Zinātnisko rakstu krājums “Būvzinātne”, 13.sējums, 2012.2012.11.08. Ilze Dimdiņa 22
  23. 23. Normatīvi• LR Ministru kabinets. Noteikumi Nr.534 no 23.09.2003., Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003.• LR Ministru kabinets. Noteikumi Nr.102 no 02.02.2009., Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami". – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009.• LR Ministru kabinets. Noteikumi Nr.1031 no 09.11.2010., Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 007-10 “Nekaitīguma prasības būvēm". – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2010.• Latvijas standarts. LVS CR 1752:2002, Ēku ventilācija. Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji. – Rīga: Latvijas standarts, 2008.• Latvijas standarts. LVS EN ISO 7730:2006, Siltuma vides ergonomika. Termālā komforta analītiska noteikšana un interpretācija, izmantojot paredzamā vidējā balsojuma (PMV) un paredzamā neapmierināto personu procenta (PPD) indeksu kalkulāciju un lokālā termālā komforta kritērijus. – Rīga: Latvijas standarts, 2006. 2012.11.08. Ilze Dimdiņa 23
  24. 24. Normatīvi LBN 211-08 Iekštelpu gaisa Izvadāmā gaisa daudzums vai temperatūraTelpa gaisa apmaiņas biežums aukstajā stundā gadalaikā (°C*)1. Dzīvojamā istaba un guļamistaba 18 vismaz 3 m3/m22. Virtuve: 182.1. apgādāta ar elektrisko plīti vismaz 60 m32.2. apgādāta ar gāzes plīti vismaz 60 m3, ja ir divriņķu plīts vismaz 75 m3, ja ir trīsriņķu plīts vismaz 90 m3, ja ir četrriņķu plīts3. Vannas istaba 25 vismaz 25 m34. Tualete 18 vismaz 25 m35. Savietotais sanitārais mezgls 25 vismaz 50 m36. Ēkas koplietošanas vestibils, kāpņu 16 vismaz 1 m3/m2telpa un koridorsPiezīme. * Dzīvokļa stūra telpā temperatūrai jābūt par 2 oC augstākai, nekā norādīts tabulā.2012.11.08. Ilze Dimdiņa 24
  25. 25. Gaisa apmaiņa ēkā, 119.sērija CO2 piesārņojuma aizvadīšanai aprēķinā izmantots 31 m3/h uz personu Pieņem, ka dzīvoklī personu skaits = istabu skaits +1 LBN prasības, n=0,88 1/h (5800 m3/h) DENA ieteikumi, n=0,66 1/h (4400 m3/h) CO2 pieprasījums 67%, n=0,44 1/h (2900 m3/h) 119.sērijas tipveida ēka2012.11.08. Ilze Dimdiņa 25
  26. 26. Modelis A Lokālās nosūces: Optimālā -no sanitārajiem mezgliem 75 gaisa m3/h; apmaiņa* - no virtuvēm 400 m3/h. n= 0,66 1/h Darbība 4 stundas diennaktī nodrošina* n=0,44 1/h ar CO2 n= 0,59 1/h vadību *aprēķins 119.sērijas ēkai; 30 m3/h uz pers.2012.11.08. Ilze Dimdiņa 26
  27. 27. Modelis B1; B2 Optimālā gaisa apmaiņa* n= 0,66 1/h n=0,44 1/h ar CO2 vadību *aprēķins 119.sērijas ēkai; 30 m3/h uz pers.2012.11.08. Ilze Dimdiņa 27
  28. 28. Modelis C1; C2 Optimālā gaisa apmaiņa* n= 0,66 1/h un siltuma atguve 65% nodrošina siltumenerģijas ekonomiju ~ 50 kWh/m2 jeb 50% salīdzinot ar LBN ventilāciju *aprēķins 119.sērijas ēkai; 30 m3/h uz pers.2012.11.08. Ilze Dimdiņa 28
  29. 29. Modelis D1; D2; D3; D4 Optimālā gaisa apmaiņa* n= 0,66 1/h + siltuma atguve 65% nodrošina siltumenerģijas ekonomiju ~ 50 kWh/m2 jeb 50% salīdzinot ar LBN ventilāciju *aprēķins 119.sērijas ēkai; 30 m3/h uz pers.2012.11.08. Ilze Dimdiņa 29
  30. 30. Kopsavilkums par modeļiem(aptuvens aprēķins veikts 119.sērijas ēkai Rīgā, 10 stāvi, 1 sekcija, 2010.gads) Energoresursu ietaupījums Modelis CO2 Sākuma pret dabisko Elektroen. Siltumen. Summa Summa, emisija, izmaksas ventilāciju, kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 Ls/m2 kg/m2 Ls/m2 Ls/m2 gadā Dabiskā ventilācija 0,00 82,85 82,85 3,16 15,00 0,47 0,00 A -lokālās nosūces (17%darbība/dnn) 8,93 55,95 64,87 2,78 10,93 5,38 0,38 B1 -centralizēta nosūce 2,59 62,85 65,44 2,59 11,61 6,33 0,58 B1* -centralizēta nosūce ar siltuma utilizāciju 2,59 31,42 34,02 1,39 5,92 6,33 1,77 B1*-CO2 -centralizēta nosūce ar siltuma utilizāciju 2,59 20,71 23,30 0,98 5,40 14,22 2,18 B2 -centralizēta nosūce – hibrīda ventilators 0,55 62,85 63,40 2,44 11,43 6,34 0,72 C1 –centralizēta pieplūde/nosūce 15,79 22,00 37,79 1,98 5,40 8,06 1,18 C2 -centralizēta pieplūde/nosūce +* 15,79 22,00 37,79 1,98 5,40 11,13 1,18 D1 -decentralizēta pieplūde/nosūce 8,29 22,00 30,29 1,44 4,73 19,09 1,72 D2 -decentralizēta pieplūde/nosūce 8,29 14,50 22,79 1,15 3,37 54,12 2,01 D3 -decentralizēta pieplūde/nosūce 9,95 22,00 31,95 1,56 4,88 21,66 1,602012.11.08. D4 -kombinēta sistēma 16,59 14,50 Ilze Dimdiņa 31,09 1,75 4,12 47,35 1,41 30
  31. 31. Energoefektivitāte un CO2 emisijas (aptuvens aprēķins veikts 119.sērijas ēkai Rīgā, 10 stāvi, 1 sekcija, 2010.gads) 16 14 B1 12CO2 emisija, kg/m2 10 8 6 4 D2 2 0 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 Elektroen. + siltumen., kWh/m2 2012.11.08. Ilze Dimdiņa 31
  32. 32. Investīcijas un ietaupījums(aptuvens aprēķins veikts 119.sērijas ēkai Rīgā, 10 stāvi, 1 sekcija, 2010.gads) B1*-CO2 2,5 2 Ietaupījums, Ls/m2 D2 1,5 1 0,5 A 0 0 20 40 60 Investīcijas, Ls/m2 2012.11.08. Ilze Dimdiņa 32
  33. 33. Kopsavilkums• Optimizējot gaisa apmaiņas daudzumu vai nodrošinot telpu ventilāciju pēc pieprasījuma (demand-controlled) ar CO2 koncentrācijas (vai cita parametra) kontroli dzīvojamās telpās, iespējams samazināt nepieciešamā gaisa apjomu par vidēji 24 līdz 50 % un nodrošināt optimālu telpu mikroklimatu un energoefektivitāti.• Optimizējot gaisa apmaiņas daudzumu un realizējot siltuma utilizāciju no nosūces gaisa, iespējamais ietaupījums var sasniegt pat 68%.• Izvēloties ventilācijas sistēmas risinājumu daudzdzīvokļu ēkai, vienlīdz svarīgi nodrošināt nepieciešamo telpu mikroklimata līmeni un minimizēt energoresursu patēriņu, sabalansējot ar nepieciešamām investīcijām.• Realizēšanā vienkāršs ekspluatācijā esošām ēkām – modelis B – nodrošina iespēju līdz pat 50% optimizēt normatīvos uzstādītās prasības telpu gaisa apmaiņai, izmantojot CO2 vadību. Iespēja utilizēt siltumenerģiju no nosūces gaisa. 2012.11.08. Ilze Dimdiņa 33
  34. 34. Perspektīva• Perspektīva – hibrīdo ventilācijas sistēmu risinājumu izmantošana dzīvojamo ēku sektorā.• Likumdošanas prasību maiņa, konkrēti, LBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" prasības nodrošināt vismaz 3 m3/m2 stundā gaisa apmaiņu dzīvojamās un guļamistabās, ierobežo gaisa apmaiņas optimizācijas risinājumu realizāciju.• Ēku nodošana ekspluatācijā būtu jāorganizē ar mērījumiem, kas apstiprina normatīvo un projektā paredzēto kvalitātes un komforta līmeni (piemēram, ēkas gaisa caurlaidība, ventilācijas sistēmas ražība utml.).• Nekustamā īpašuma energoresursu patēriņa un telpu mikroklimata kvalitātes monitorings un labās prakses veicināšana, nestu pozitīvu ieguldījumu valsts energobilancē, kā arī vispārējā komforta, veselības un labklājības pieaugumā. 2012.11.08. Ilze Dimdiņa 34
  35. 35. Paldies par uzmanību! arturs@lafivents.lv ilze.dimdina@gmail.com

×