Your SlideShare is downloading. ×
0
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Viss Kopa
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×
Saving this for later? Get the SlideShare app to save on your phone or tablet. Read anywhere, anytime – even offline.
Text the download link to your phone
Standard text messaging rates apply

Viss Kopa

1,619

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
1,619
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0
Actions
Shares
0
Downloads
12
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide
  • Energy. Let’s save it. http://www.youtube.com/watch?v=1-g73ty9v04
  • 23% Latvijas iedzīvotāju šķiet, ka dalība ES ir laba lieta, savukārt, 37% ir viedoklis, ka ES lietas virzās pareizā virzienā, un 51% ir optimistiski noskaņots par ES nākotni LV uzskata, ka ES ir: 82% ekonomiskā vara, 78% politiskā ietekme, 9% ietekme kultūras jomā ES uzskata, ka ES ir: 73% ekonomiskā vara, 68% politiskā ietekme, 21% ietekme kultūras jomā
  • Transcript

    • 1. ES aktualitātes Mācību materiāli par ES Rinalds Rudzītis EURO Team lektors Alberta koledžas pasniedzējs
    • 2. Saturs
      • Par, ko un kāpēc
      • ES darbība un Lisabonas līgums
      • Aktualitātes ES darba kārtībā
        • ekonomikas atveseļošana, 
        • ES 2020 stratēģija,
        • enerģētika,
        • klimata pārmaiņas,
        • bioloģiskā daudzveidība
      • 2010. gads – Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību
      • 2011. gads – Eiropas brīvprātīgā darba gads
      • Mācību materiāli (LV un ES)
    • 3. Mācību standarts
    • 4. ES darbība un Lisabonas līgums
      • Lisabonas līguma ieviestās izmaiņas lēmumu pieņemšanas procesos ES institūcijās 
      • Latvijas dalība ES lēmumu veidošanā
      • Sabiedrības iesaiste ES lēmumu pieņemšanā
    • 5. Kāpēc?
      • Lisabonas līgums groza un atjaunina iepriekšējos ES līgumus.
      • Ņemts vērā fakts, ka ES dalībvalstu skaits ir palielinājies no 6 līdz pašreizējām 27 dalībvalstīm.
      • Līgums palīdz Eiropas Savienībai labāk aizstāvēt iedzīvotāju intereses un ļauj nepastarpināti izteikties par Eiropas jautājumiem, piemērojot Pilsoņu iniciatīvu.
      • Aizsargā iedzīvotāju tiesības ar Pamattiesību hartu.
      • Stiprina Eiropas Parlamenta nozīmi un nosaka jaunas pilnvaras valstu parlamentiem.
      • Uzlabo lēmumu pieņemšanas efektivitāti Eiropas līmenī.
      • Palīdz Eiropas Savienībai paust kopēju nostāju pasaulē.
      • Ievieš jaunus pasākumus svarīgu jautājumu risināšanā, piemēram, klimata pārmaiņas, pārrobežu noziedzība un energoapgāde.
      • Aizsargā katras dalībvalsts tiesības, īpaši tādās jutīgās jomās kā nodokļu sistēma un aizsardzība.
    • 6. Izmaiņas ES
      • Piešķir ES vienotas juridiskas personas statusu, likvidē pīlāru struktūru
      • “ Grupas prezidentūra”
      • Nostiprināta demokrātiskā kontrole - tiek paplašināta dalībvalstu nacionālo parlamentu iesaiste leģislatīvo aktu pieņemšanā un paplašināta EP iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā
      • Iespēja ES pilsoņiem nākt klajā ar iniciatīvu
      • Izveido jaunus augstos amatus – Eiropadomes priekšsēdētājs un Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
      • Eiropas Savienības Pamattiesību harta un iespēja ES pievienoties Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai
      • Piešķir institūcijas statusu Eiropadomei
      • Izmaiņas Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta sastāvos
      • Dalībvalstu tiesības izstāties no ES
    • 7. Piešķir ES vienotas juridiskas personas statusu, likvidē pīlāru struktūru Eiropas Savienības pilsoņi Eiropas Savienības dalībvalstis Līgumi Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgums; Romas līgumi; Vienotais Eiropas akts; Māstrihtas līgums; Amsterdamas līgums; Nicas līgums; Lisabonas līgums Pirmais pīlārs Eiropas Kopiena Eiropas Atomenerģijas kopiena Trešais pīlārs Sadarbība tieslietās un iekšlietās ES Otrais pīlārs Kopējā ārējā un drošības politika
    • 8. “ Grupas prezidentūra” ES prezidentūru trio saskaņotās prioritātes un darbības programmas. Tādēļ uz Saeimu uzaicināti ne tikai pašreizējās ES prezidējošās valsts Spānijas vēstnieks, bet arī vēstnieki no abām nākamajām ES prezidējošām valstīm - Beļģijas un Ungārijas. Beļģija ES Padomes vadīšanu no Spānijas pārņems šī gada 1.jūlijā, bet Ungārijas ES prezidentūras pusgads sāksies 2011.gada 1.janvārī. Savukārt Zviedrija ES Padomi vadīja no 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim. Izveido "grupas prezidentūru". To veido trīs dalībvalstis, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu. Tās kopīgi izstrādā ES dienas kārtību un, savstarpēji sadarbojoties, vada ES Padomes darbu. Latvijas prezidentūra ES Padomē paredzēta 2015. gada pirmajā pusē. Latvija veidos "grupas prezidentūru" ar Itāliju un Luksemburgu
    • 9. Dalībvalstu nacionālo parlamentu iesaiste tiesību aktu pieņemšanā Ja iebildumus izsaka pietiekams valstu parlamentu skaits, priekšlikumu var grozīt vai atsaukt. Pirmo reizi valstu parlamenti varēs nepastarpināti piedalīties Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā Visi ierosinātie ES tiesību akti tiks nosūtīti valstu parlamentiem. Dod iespēju nacionālajiem parlamentiem noraidīt likumdošanas priekšlikumu un kontrolēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu. Tiks ieviesta iepriekšējas brīdināšanas sistēma, un valstu parlamentiem būs 8 nedēļas, lai paustu savu nostāju gadījumā, ja tās uzskata, kas priekšlikums nav ES kompetencē.
    • 10. ES pilsoņu iniciatīva Parlaments balsos par šiem priekšlikumiem http://ec.europa.eu/dgs/secretariat_general/citizens_initiative/index_lv.htm Dod pilsoņiem iespēju aicināt Komisiju izvirzīt priekšlikumus jomās, kur ES ir pilnvaras rīkoties. Šāds lūgumraksts jāparaksta vismaz vienam miljonam pilsoņu, kas pārstāv "ievērojamu" dalībvalstu skaitu
      • Nav skaidri vairāki praktiski jautājumi:
      • Cik valstu būtu "ievērojams" dalībvalstu skaits?
      • Cik parakstu jābūt no katras valsts?
      • Kāds ir minimālais parakstītāju vecums un kas šos parakstus pārbaudīs?
    • 11. Eiropas pilsoņu iniciatīvas projekts
      • EK pārbauda iniciatīvas pieņemamību pēc tam, kad ir savākti 300 000 parakstu no trīs dalībvalstīm - divu mēnešu termiņš.
      • Viena gada termiņš parakstu vākšanai un četru mēnešu termiņš, kurā Komisija iepazīstas ar iniciatīvu un lemj par turpmāko rīcību 
      • Iniciatīvu jāatbalsta ne mazāk kā vienam miljonam pilsoņu, kas pārstāv vismaz vienu trešdaļu dalībvalstu. 
      • Minimālo parakstītāju skaitu katrā dalībvalstī aprēķinās, dalībvalsts Eiropas Parlamenta deputātu skaitu reizinot ar koeficientu 750.
      • Parakstītāju minimālais vecums būtu vecums, no kura personas ir tiesīgas balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
      • Ierosinātās iniciatīvas būs jāreģistrē tiešsaistes reģistrā, ko izveidos Komisija.
      • Organizatoriem būs dots viena gada termiņš, lai savāktu nepieciešamo skaitu parakstu.
    • 12. Jaunie amati – ES Padomes Priekšsēdētājs
      • Eiropas Savienības Padomes Priekšsēdētājs kopš 2009.gada 1.decembra;
      • Atbildīgs par Eiropadomes tikšanās rīkošanu un vadīšanu.
      • ievēl uz 2,5 gadiem
      • sagatavo, vada un virza Eiropadomes darbu
      • veicina vienotību un konsensu Eiropadomē
      • pēc katras Eiropadomes ziņo Eiropas Parlamentam
      • savā līmenī nodrošina ES ārējo pārstāvību KĀDP jautājumos
      • vajadzības gadījumā sasauc ārkārtas/neformālo Eiropadomi
      Hermans van Rompijs
    • 13. Jaunie amati- ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāve
      • Kopš kopš 2009.gada 1.decembra Eiropas Savienības jaunveidojamā ārlietu dienesta vadītāja;
      • Vada ES ārlietu ministru Padomi
      • Atbildīga par ES kopējo drošības un ārpolitiku;
      • ES Komisijas viceprezidente.
        • ievēl uz 5 gadiem
        • vada Ārējo attiecību padomi un EĀDD
        • atbild par ārējo attiecību jomu EK
        • sniedz priekšlikumus un īsteno KĀDP
        • vada politisko dialogu ar trešajām valstīm un pauž viedokli starptautiskajās organizācijās un konferencēs
        • nodrošina vienotu KĀDP
      • Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide
      Ketrina Eštone
    • 14. Eiropas Savienības Pamattiesību harta Hartas iekļaušana negroza Eiropas Savienības pilnvaras, bet piedāvā pilsoņiem lielākas tiesības un brīvību. Sešas Hartas nodaļas aptver šādus aspektus: individuālās tiesības, kas saistītas ar cieņu; brīvības, vienlīdzība, solidaritāte, tiesības, kas saistītas ar pilsoņa statusu un tiesiskumu. Eiropas Savienības institūcijām ir jāievēro hartā iekļautās tiesības. Tie paši pienākumi attiecas uz dalībvalstīm, kad tās piemēro ES tiesību aktus.
    • 15. Piešķir institūcijas statusu Eiropadomei Izmaiņas Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta sastāvos Saglabāt vienu Eiropas Komisijas komisāru no katras dalībvalsts. EP deputātu skaits nepārsniedz 751 No vienas dalībvalsts jābūt vismaz 6 deputātiem, bet nepārsniedzot 96 Parlamenta ietekme lēmumu pieņemšanā pieaug/izlīdzinās ar Padomi, vairāk nekā 40 jaunas jomas Eiropas Parlaments lems par visu ES budžetu kopā ar Ministru padomi Ievēlēs EK priekšsēdētāju pēc Padomes priekšlikuma Samazina no 2014. gada Eiropas Komisijas sastāvu līdz 2/3 no dalībvalstu skaita. EK sastāvs mainīsies balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu.
    • 16. Dalībvalstu tiesības izstāties no ES Līdz šim nav bijusi atrunāta iespēja ES izstāties. 1975. gadā Lielbritānijā notika referendums par izstāšanos no Eiropas Ekonomiskās kopienas - 67,2% nobalsoja par palikšanu. 1985.gadā Grenlande kļuva par pirmo teritoriju, kas izstājās no Eiropas Ekonomiskās kopienas. 1. Pēc vienošanās panākšanas par izstāšanās noteikumiem starp ES un konkrēto dalībvalsti; 2. Pēc diviem gadiem no brīža, kad dalībvalsts paziņojusi par vēlēšanos izstāties no ES.
    • 17. Kompetenču dalījums starp ES un dalībvalstīm
      • ES var īstenot tikai kompetences, kuras tai piešķirtas ar Lisabonas līgumu
      • Ekskluzīvās kompetences
      • muitas savienība
      • konkurences politika
      • monetārā politika
      • jūras bioloģisko resursu saglabāšana
      • kopējā tirdzniecības politika
      • starptautisku līgumu noslēgšana
      • Dalītās kompetences
      • iekšējais tirgus
      • sociālā politika
      • ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija
      • lauksaimniecība un zivsaimniecība
      • vide
      • patērētāju tiesību aizsardzība
      • transports
      • Eiropas komunikāciju tīkli
      • enerģētika
      • brīvības, drošības un tiesiskuma telpa
      • sabiedrības veselības aizsardzība
      • zinātniskās izpētes, tehnoloģiju attīstības un kosmosa joma
      • attīstības sadarbība un humānā palīdzība
      • Koordinācijas funkcijas
      • cilvēku veselības aizsardzība un uzlabošana
      • rūpniecība
      • kultūra
      • tūrisms
      • izglītība, arodmācības, jaunatne un sports
    • 18.  
    • 19. Aktualitātes ES darba kārtībā
      • ekonomikas atveseļošana,
      • ES 2020 stratēģija,
      • enerģētika,
      • klimata pārmaiņas,
      • Spānijas prezidentūra
    • 20. Andris Piebalgs - ES Attīstības sadarbības komisārs
      • Galvenie darba uzdevumi - definēt attīstības politiku un rast optimālu risinājumu attīstības palīdzības sadalē un nodrošināšanā.
      • Sadarbība ar ES augsto pārstāvi ārlietās Ketrinu Eštoni un humānās palīdzības komisāri Kristalinu Georgjevu.
      • ES ir lielākā palīdzības sniedzēja pasaulē. Tā sniedz aptuveni 60% no kopējās oficiālās attīstības palīdzības Āzijai, Klusā okeāna valstīm, Tuvo Austrumu reģiona valstīm, Āfrikas, Karību jūras un Latīņamerikas valstīm.
      • Palīdzības sniegšana jaunattīstības valstīm ekonomiskās lejupslīdes laikā un arī pēc tās būs galvenā jaunā attīstības komisāra prioritāte.
      “ Andra Piebalga pieredze, kas gūta, iepriekš pārzinot enerģētikas sadaļu Āfrikas un ES partnerībā, kā arī pildot Latvijas finanšu ministra pienākumus, ir noderīga ekonomiskās un politiskās pārejas laikā un būs noderīga arī viņa jaunajā attīstības komisāra amatā," norāda EK prezidents.
    • 21. Ekonomikas atveseļošana
      • Eiro ieviešana Latvijā, kas paredzēta 2014. gada 1. janvārī (valsts budžeta deficīts)
      • Līdz ar Lisabonas līgumu formālu statusu iegūst tā saucamā Eirogrupa – neformāla ES dalībvalstu Finanšu ministru tikšanās;
      • Finanšu grūtībās nonākušās ES dalībvalstis - P; I; G; S. (nākamajā ECOFIN sanāksmē Grieķijai netiks piešķirtas balsstiesības.
    • 22. ES 2020 stratēģija
      • Jāizveido jauns ekonomikas modelis, kura pamatā ir zināšanas, saimnieciskā darbība, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un augsts nodarbinātības līmenis.
      • Neviena dalībvalsts nevar efektīvi atrisināt pasaules mēroga problēmas, rīkojoties izolēti.
      • Redzējums par Eiropas sociālo tirgus ekonomiku nākamajā desmitgadē, un tās pamatā ir trīs savstarpēji saistītas un savstarpēji pastiprinošas prioritārās jomas: „ gudra” izaugsme , attīstot uz zināšanām balstītu ekonomiku un inovāciju; ilgtspējīga izaugsme , veicinot ekonomiku, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, taupīgi izmanto resursus un ir konkurētspējīga; un iekļaujoša izaugsme , sekmējot ekonomiku, kuru raksturo augsts nodarbinātības līmenis un sociālā un teritoriālā kohēzija.
      http://www.esmaja.lv/?lapa=zina&id=838   http://ec.europa.eu/eu2020/index_en.htm
    • 23. ES 2020 stratēģija
      • Eiropas Savienības līmeņa pamatmērķus, kurus dalībvalstis tiks aicinātas pārņemt savos valsts mērķos, atspoguļojot šādas sākumpozīcijas:
      • 75 % iedzīvotāju, kuri ir 20 – 64 gadu vecumā, ir jābūt nodarbinātiem;
      • 3 % no Eiropas Savienības IKP jābūt ieguldītiem pētniecībā un izstrādē;
      • „ 20/20/20” mērķiem klimata/enerģētikas jomā jābūt sasniegtiem;
      • skolu nebeigušo personu īpatsvaram jābūt mazākam nekā 10% un vismaz 40 % jaunākās paaudzes ir jābūt akadēmiskam grādam vai diplomam;
      • to cilvēku skaitam, kurus apdraud nabadzība, jāsamazinās par 20 miljoniem.
    • 24. ES 2020 stratēģija
      • „ Eiropa 2020”, kurā iekļautas vairākas pamatiniciatīvas
      • Inovācija Eiropas Savienībā – pārorientēt politiku pētniecības un izstrādes un inovācijas jomā uz galvenajām problēmām, vienlaikus likvidējot plaisu starp zinātni un tirgu, lai atklājumi varētu pārtapt par ražojumiem; 
      • Jaunatne kustībā – pastiprināt Eiropas augstākās izglītības sistēmas kvalitāti un starptautisko pievilcību, veicinot studentu un jauno speciālistu mobilitāti. Kā konkrēts pasākums ir minams, ka brīvām darba vietām visās dalībvalstīs jābūt labāk pieejamām visā Eiropā un profesionālā kvalifikācija un pieredze ir jāatzīst piemērotā veidā;
    • 25. ES 2020 stratēģija
      • Digitālā programma Eiropai – gūt ievērojamas ekonomiskās un sociālās priekšrocības no digitālā vienotā tirgus, kura pamatā ir īpaši ātrs internets. Līdz 2013. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt pieejamam ātrgaitas internetam;
      • Eiropa, kurā resursi tiek izmantoti efektīvi – atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kurā efektīvi izmanto resursus un kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Eiropai konsekventi jāīsteno savi 2020. gada mērķi energoresursu ražošanas, efektivitātes un patēriņa jomā. Tādējādi līdz 2020. gadam tiktu ietaupīti 60 miljardi euro par naftas un gāzes importu;
    • 26. ES 2020 stratēģija
      • Rūpniecības politika videi nekaitīgai izaugsmei – palīdzēt ES rūpniecības bāzei būt konkurētspējīgai pēckrīzes pasaulē, veicināt uzņēmējdarbību un attīstīt jaunas iemaņas;
      • Jaunu iemaņu un darba vietu programma – radīt nosacījumus darba tirgu modernizācijai, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni un nodrošinātu mūsu sociālo modeļu ilgtspēju laikā, kad „demogrāfiskā sprādziena” paaudzes pārstāvji aiziet pensijā;
      • Eiropas platforma pret nabadzību – nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, palīdzot trūcīgiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem un sniedzot viņiem iespēju būt aktīvai sabiedrības daļai.
    • 27. Enerģētika
      • Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna ieviešana.
      • Enerģētikas prioritāšu koordinēšana ES Stratēģijas Baltijas jūrai ietvaros.
      • ES enerģētikas drošības stiprināšana, resursu piegāžu dažādošana un attiecību nostiprināšana ar enerģijas piegāžu un tranzīta valstīm; "ES Enerģijas rīcības plāna pēc 2010.gada" pieņemšana.
      • Eiropa kļūs par pasaulē vadošo spēku atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas un CO2 izmešu samazināšanas jomā.
      • ES ciešāk jāpārrauga naftas un gāzes piegāde un jābūt gatavai ārkārtas stāvoklim enerģētikā.
      • Uzlabot energoapgādes tīklus — elektropārvades līnijas un cauruļvadus, pa kuriem elektrību, dabasgāzi un naftu.
    • 28. Enerģētika
    • 29. Klimata pārmaiņas
      • Kopenhāgenas vienošanās mērķi:
      • nepieļaut Zemes vidējās temperatūras paaugstināšanos vairāk kā par 2°C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmetu
      • Vienpusēja ES apņemšanās līdz 2020. gadam panākt emisiju samazinājumu par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada apjomu
      • Kopenhāgenas vienošanās - 2009. gada 7.–19. decembrī Kopenhāgenā notikušās ANO Klimata pārmaiņu konferences galvenais iznākums. Divarpus lappušu garā vienošanās tika panākta konferences pēdējā dienā ap 28 attīstīto un jaunattīstības valstu un valdību vadītāju un EK vadošo amatpersonu grupā.
      http://www.europarl.europa.eu/news/public/story_page/064-67384-018-01-04-911-20100115STO67372-2010-18-01-2010/default_lv.htm
    • 30. Klimata pārmaiņas
      • Vides integritāte –
      • ES līderība - "Eiropa 2020" stratēģijas ietvaros veicot konstruktīvus pasākumus un kļūstot par klimata politikas ziņā galveno reģionu pasaulē
      • Tūlītējais finansējums - ES apņemšanās ik gadu 2010.-2012.gada periodā piešķirt 2,4 miljardus eiro jaunattīstības valstīm kā tūlītēju finansiālu palīdzību.
      • Oglekļa tirgus attīstība - ES jāturpina attīstīt starptautisko oglekļa tirgu.
      • Aktīvāka ārējā darbība -  lai vairotu ticību globālam nolīgumam un rastu konkrētus, konstruktīvus lēmumus, ko ierosināt pieņemšanai Kankunā.
    • 31. Klimata pārmaiņas
      • Eiropas Klimata pārmaiņu programma:
      • palielināta atjaunojamās enerģijas (vēja, saules, biomasas) izmantošana un izveidotas apvienotās siltuma un elektroenerģijas iekārtas;
      • energoefektivitātes uzlabojumi, piem., ēkās, rūpniecībā, mājsaimniecības ierīcēs;
      • ogļskābās gāzes emisiju samazināšanā no jaunajiem pasažieru automobiļiem;
      • samazināšanas pasākumi ražojošā rūpniecībā;
      • pasākumi emisiju samazināšanā no pildizgāztuvēm
      • Jaunas politikas nozares, kurām tiek izstrādāti papildu emisijas samazināšanas pasākumi, ietver aviāciju, CO 2  un automobiļus, un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu
    • 32.
      • Galvenais mērķis ir atbalstīt ekonomikas atveseļošanos. Stiprinot dalībvalstu ekonomikas politikas koordināciju ES mērogā kā daļu no Savienības jaunās nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas ES 2020, ko plāno pieņemt Eiropadome martā.
      • Spānija kā pirmā rotējošā prezidentvalsts pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā pilnībā atbalstīs visas jaunā Eiropadomes priekšsēdētāja darbības. Tā cieši sadarbosies ar viņu un Augsto pārstāvi nolūkā stiprināt Savienības ārpolitiku, lai ES varētu ieņemt aktīvāku pozīciju pasaules mērogā, veicinot mieru un taisnīgumu.
      • Spānija plāno arī attīstīt pilsoņu tiesības un brīvības. Tā īpaši vēlas veicināt vīriešu un sieviešu patiesu līdztiesību un apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību – ar konkrētu ierosmju palīdzību, piemēram, Eiropas aizsardzības rīkojumu vardarbības upuru aizsardzībai.
      ES Prezidentūra
    • 33.  
    • 34. Spānijas prezidentūra ES – Latvijai būtiski jautājumi
      • Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatoriskā struktūra un darbība;
      • Eiropas Parlamenta 2009. – 2014.gadam deputātu skai ts;
      • Veicināt sarunu pabeigšanu ar Ukrainu par jauno Asociācijas līgumu, sadarbība ar citām kaimiņvalstīm Austrumos (Azerbaidžāna, Moldova, Baltkrievija, Armēnija, Gruzija, Uzbekistāna) - sadarbības veicināšana ar Centrālāzijas valstīm.
      • Jauno ES institūciju efektīva sadarbība ar ASV;
      • Sarunu turpināšana par jauno ES – Krievijas sadarbības līgumu;
      • Enerģētikas prioritāšu koordinēšana ES Stratēģijas Baltijas jūrai ietvaros;
      • Kopējā Drošības un aizsardzības politika;
      • Koordinēta ES rīcība globālā mērogā;
      • Lisabonas stratēģija pēc 2010.gada;
      • ES budžeta pārskatīšana, Kohēzijas politika un KLP;
      • Klimata pārmaiņu samazināšana pasaulē pēc 2012.gada;
      • Stokholmas programmas tieslietās un iekšlietās ieviešana.
    • 35. Aktuālas saites
      • www.eu2010.es
      • Andra Piebalga blogs
      • ES Padomes Prezidents
      • Eiropas gads cīņai pret nabadzību
    • 36. 2010. gads – Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību
      • http://www.lm.gov.lv/text/1452
      • 2010. Eiropas gada mērķis ir palielināt informētību par nabadzības cēloņiem un sekām Eiropā: gan galvenajiem jautājuma risinātājiem — valdībām un sociālajiem partneriem —, gan sabiedrībai kopumā šīs problēmas būtu jāizprot labāk. Gada uzdevums ir arī iesaistīt dažādos partnerus cīņā pret nabadzību, veicināt sociālo integrāciju un iekļautību, mudināt apņemšanos izstrādāt ES un valstu politiku nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai.
      • Pamatprincipi
      • Tiesību atzīšana  - atzīt to cilvēku pamattiesības uz cienīgu dzīvi un pilnvērtīgu dalību sabiedrības dzīvē, kuri dzīvo trūkumā un ir sociāli atstumti.
      • Dalīta atbildība un līdzdalība  - palielināt sabiedrības atbildību par sociālās iekļaušanas politikas jomām un darbībām, uzsverot kā kolektīvo, tā individuālo atbildību cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī veicinošu un atbalstošu brīvprātīgu pasākumu nozīmi.
    • 37. 2010. gads – Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību
      • Pamatprincipi
      • Kohēzija  - veicināt saliedētāku sabiedrību, padziļinot tās locekļu izpratni par priekšrocībām, ko visiem dod sabiedrība, kurā ir izskausta nabadzība, tiek atbalstīta taisnīga sadale un neviens nav atstumts. Eiropas gads veicinās tādas sabiedrības veidošanos, kura atbalsta un pilnveido dzīves kvalitāti, tostarp prasmju un nodarbinātības kvalitāti, sociālo labklājību, tostarp bērnu labklājību, un vienlīdzīgas iespējas visiem.
      • Saistības un konkrēta rīcība  - vairākkārt atkārtot ES un dalībvalstu stingro politisko apņemšanos panākt mērķtiecīgu iedarbību uz nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu un veicināt šīs saistības izpildi un darbības visos pārvaldības līmeņos.
    • 38. 2011. gads – Eiropas brīvprātīgā darba gads
      • Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) atjaunoto sociālo programmu Eiropas gada virsmērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu, vietējo un reģionu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības centienus radīt tādus nosacījumus, kas ir labvēlīgi brīvprātīgā darba veikšanai ES.
      • http://www.eyv2011.eu
    • 39. 2011. gads – Eiropas brīvprātīgā darba gads
      • Eiropas gadam ir četri mērķi:
      •   Brīvprātīgajam darbam labvēlīgas vides veidošanas darbs ES. Padarīt brīvprātīgo darbu par sabiedriskās līdzdalības un tiešu personisku darbību veicināšanas sastāvdaļu ES mērogā;
      •   Brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaru palielināšana un brīvprātīgā darba kvalitātes uzlabošana. Vienkāršot brīvprātīgo darbu un veicināt sadarbības tīklu veidošanu, mobilitāti, sadarbību starp brīvprātīgajām organizācijām un citām nozarēm ES mērogā;
      •   Brīvprātīgā darba atzīšana. Veicināt atbilstošas ierosmes fiziskām personām, uzņēmumiem un brīvprātīgā darba veicināšanas organizācijām.
      •   Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi. Uzlabot vispārējo izpratni par brīvprātīgā darba iniciatīvas būtību.
      • http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/jaunatne/EBDG.html
    • 40. Mācību materiāli LV pieejamie ES pieejamie
    • 41. LV pieejamie materiāli www.es.gov.lv
    • 42. 10 stundu plāni
      • Izmantojami vēstures, sociālo zinību, klases audzinātāja stundās, kā arī citos mācību priekšmetos, kuru saturā skarta Eiropas Savienības tematika. To tiešā mērķauditorija ir pedagogi, kuri strādā ar  vecākā pamatskolas posma skolēniem .
      • Tēmas:
      • 1.Kas ir Eiropas Savienība? 2.Eiropas Savienības veidošanās gaita. 3.Eiropas Savienības dalībvalstis. 4.Eiropas Savienības nozīmīgākās institūcijas. 5.Saimnieciskās iespējas Eiropas Savienībā. 6.Eiropas Savienības loma drošības, demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanā. 7.Jauniešu iespējas Eiropas Savienībā. 8.Latvija un Eiropas Savienība. 9.Eiropas Savienības nākotne. 10.Eiropas Savienība starptautiskajā politikā un attīstības sadarbība.
    • 43. Latvijas valsts pārvaldes video
      • http://www.es.gov.lv/lat/publikacijas/video/
      • Video par ES vēsturi, institūcijām, līdzdalību, Šengenas zonu, Eiropas Parlamenta vēlēšanām
    • 44. Skolotāju stūrītis
      • europa.eu/teachers-corner
      • Sadalījums pa vecuma grupām
      • Dažādu formāti (plakāti, bukleti, prezentācijas, video, spēles u.c.)
      • Dažādas tēmas
    • 45. Europarl TV
      • www.europarltv.europa.eu
      • Video ar aktuālajiem jautājumiem, diskusijām, tiešraide
      • Vairākvalodu (subtitri latviešu valodā)
      • Sadaļas:
        • Jūsu Parlaments
        • Jūsu viedoklis
        • Jaunatnes Eiropa
        • Parlaments tiešraidē
    • 46. EU tube
      • http://europa.eu/take-part/eu-tube/
      • Video par ES aktuālām tēmām
    • 47. Prezentācija par Eiropas Savienību
      • http://europa.eu/abc/euslides
      • Regulāri atjaunota prezentācija par ES ar galvenajiem datiem un skaitļiem
    • 48. Eiropiešu domas un uzskati
      • http://ec.europa.eu/public_opinion
      • Sabiedriskās domas aptaujas par dažādiem ES aktuāliem jautājumiem
    • 49. Valstis
      • http://europa.eu/abc/european_countries
      • www.es.gov.lv/lat/es_dalibvalstis/
      • Interaktīvas kartes ar īsiem valstu aprakstiem un saitēm uz attiecīgās valsts iestādēm, valsts pārvaldi, ar kultūru saistītām organizācijām
    • 50. Valodas
      • http://europa.eu/abc/european_countries/languages/index_lv.htm
      • ES iestāžu tulku ierunāti fragmenti visās 23 oficiālajās valodās
      • http://ec.europa.eu/education/languages/
      • Valoda(s) Eiropā, daudzvalodība
    • 51. Vides zinības jauniešiem
      • http://ec.europa.eu/environment/youth
      • Aktuālo vides jautājumu apraksti un papildus materiāli par to
      • Idejas skolu projektiem vai mācību aktivitātēm
    • 52. Enerģētika jauniešiem
      • www.learn-energy.net
      • Divas vecuma grupas, materiāli skolotājiem
      • Dažādu jau realizētu projektu apraksti (skolās visā ES)
    • 53. Eiropa spēlējoties
      • http://europa.eu/quick-links/eu-kids/
      • Interaktīvās spēles par un ap Eiropas Savienību – vēsture, dalībvalstis, nauda, vide, enerģētika u.tml.
    • 54. Klimata pārmaiņas
      • http://ec.europa.eu/environment/climat/campaign/index_lv.htm
      • Speciāli klimata pārmaiņu jautājumiem veltīta interaktīva tīmekļa vietne ar video, spēlēm, informatīviem materiāliem
    • 55. Eiropas digitālā bibliotēka
      • http://europeana.eu
      • Digitālā bibliotēka, kas ietver dažādu Eiropas Savienības valstu kultūras mantojumu
      • Teksti, attēli, video, audio
    • 56. Pavasara diena Eiropā
      • www.springday2010.net
      • Visas Eiropas tīkls
      • Šī gada prioritātes: Eiropas pilsonība un pamattiesības, cīņa ar nabadzību un sociālo atstumtību
      • Reģistrējoties - piekļuve metodiskajiem materiāliem par saistītajām tēmām, sertifikāts par dalību
    • 57. Projekts “Jaunas idejas Eiropai”
      • Projektu nedēļa, kuras laikā skolēni izstrādāja savus priekšlikumus Eiropas Savienības enerģētikas politikai
      • Simulācija – skolēni iejūtas deputātu, NVO, sabiedrības lomās
    • 58. Europa Direct informācijas centrs
      • Iespēja pasūtīt ES materiālus
      • Rēzeknes EDIC
      • Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne, LV-4601 Tālrunis: +371 64622695 E-pasts:  [email_address] Web lapa: http://www.chamber.lv/lv/ltrk_eu-direct/ltrk_rzekne/
    • 59. Metodes
      • Bongo
      • Rēķināšana
      • Nepabeigtie teikumi

    ×