Your SlideShare is downloading. ×
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×
Saving this for later? Get the SlideShare app to save on your phone or tablet. Read anywhere, anytime – even offline.
Text the download link to your phone
Standard text messaging rates apply

Inese Majore. Pētniecības darbs pedagoģijā

5,654

Published on

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
5,654
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
3
Actions
Shares
0
Downloads
30
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide

Transcript

  • 1. Inese Majore Rīgas 6.vidusskolas vācu un angļu valodas skolotāja VĒRTĪBIZGLĪTĪBASREALIZĒŠANAS IESPĒJAS SKOLĀ Pētniecības darbs pedagoģijā Rīga 2011
  • 2. SATURS1. Ievads..............................................................................................................32. Vērtībizglītības būtība un nozīme personības attīstībā skolā un sabiedrībā ..53. Vērtībizglītības praktiskās realizācijas iespējas skolā....................................84. Nobeigums.....................................................................................................145. Izmantotā literatūra.......................................................................................16 2
  • 3. IEVADSKā minēts ,,Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā”,tad vērtībizglītība ir ,,personaspamatvērtību- garīguma,morāles,kultūras,gara un fiziskās stājas- izkopšana izglītībasprocesā.Personas pašapziņas, pašvērtības apziņas, pašrefleksijas, valodspējas unradošuma izkopšana; iecietības, izlīgumspējas,līdzjūtības u.c. vispārcilvēcisko spējuattīstīšana; ievirze,motivācija un sagatavošana veiksmīgai profesionālai karjerai.”(1;187) Pēc šī visaptverošā un plašā skaidrojuma var spriest, ka viss, kas skolēniem tiekpiedāvāts mācību un audzināšanas procesā skolā, ietekmē viņu personības veidošanosun vērtīborientāciju - ,,uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības uznoteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir uzkrātās zināšanas,attieksme pret dzīvi, pasauli, sabiedriskajām norisēm. Vērtīborientācija saistīta arpraksi norobežot būtisko no nebūtiskā, svarīgo no mazsvarīgā cilvēka dzīvē, uzsvercilvēkam nozīmīgākās vērtības. Vērtīborientācijas pamatā ir brīvība izvēlēties, kādzīvot, kā izturēties pret apkārtējo dabisko vidi, cilvēkiem, kā rīkoties.”(1; 187-188)Līdz ar to var secināt, ka vērtībizglītība tiek realizēta gan mācību, gan audzināšanas,gan pašizglītošanās procesā skolā (attiecībās skolēns-skolotājs, skolēns- skolēns), ganārpus skolas attiecībās (skolēns-ģimene, skolēns- draugi, skolēns-sabiedrība). Tāpēcaktuāls ir jautājums par to, cik liela atbildība par skolēnu vērtībizglītības realizēšanujāuzņemas skolai, cik – ģimenei un sabiedrībai kopumā.Cilvēka personībasveidošanās nenotiek tikai atsevišķā telpā (piemēram, skola vai mājas) un laikā(piemēram, pirms vai pēc pusdienas, rītā vai vakarā, skolas laikā vai brīvdienās).Tikai tad, kad tiek saskaņotas un tiek realizētas vienotas prasības, principi un sistēmaskolā, mājās un sabiedrībā, var veidoties vienota vērtībizglītība, kas ietver cilvēkaizaugsmi no dzimšanas brīža līdz sava mūža pēdējām dienām. Apgūt dzīves vērtībasnevar ne vienā stundā, ne gadā, ne noteiktā vecumposmā, tam ir jābūt sistemātiskammācību, audzināšanas un pašaudzināšanas procesam, kas ikvienu cilvēku skarvisaptveroši. Tādēļ var runāt par skolu tikai kā vienu no iespējām vērtībizglītībasrealizēšanā, kas neapšaubāmi ir ļoti svarīga un nepieciešama, lai veidotos humāna unpilnvērtīga sabiedrība. Tāpēc šī pētnieciskā darba tēma ir izvēlēta- ,,Vērtībizglītības realizēšanas iespējas skolā”. Tēmas teorētiskai un praktiskai atklāšanai tiek izvirzīts darba mērķis- izpētīt un apkopot vērtībizglītības realizēšanas iespējas skolā. Lai to paveiktu, tiek noteikti šādi darba uzdevumi: 1) izzināt pedagoģiska un ētiska satura literatūrā paustās teorētiskās nostādnes par vērtībizglītību un tās nepieciešamību skolā, 2) apkopot vērtībizglītības praktiskās realizācijas iespējas skolā. Šī darba tapšanā tiek izmantotas šādas metodes: 1) teorētiskās literatūras izpēte, 2) likumu, nolikumu, vadlīniju un citu normatīvo, rekomendējošo un skolas darbību reglamentējošo dokumentu izpēte, 3) praktiskās pieredzes materiālu un metodisko ieteikumu apkopošana. 3
  • 4. Darba praktiskās daļas veikšanai un risinājuma meklējumiem tiek izmantota Rīgas6.vidusskolas pieredze vērtībizglītības realizācijā.Pētniecības darbs sastāv no ievada, no divām teorētiskā pamatojuma un problēmasPraktiskā risinājuma apkopojuma nodaļām, kā arī nobeiguma, kurā izteiktikopsecinājumi par iepriekšējās nodaļās paustajām teorētiskajām un praktiskajāmatziņām. 4
  • 5. 1.VĒRTĪBIZGLĪTĪBAS BŪTĪBA UN NOZĪMEPERSONĪBAS ATTĪSTĪBĀ SKOLĀ UN SABIEDRĪBĀIkviens skolotājs, ikviens vecāks, ikviena tauta, visa cilvēce kopumā jau izsenis irvēlējusies nodot jaunajai paaudzei savu pieredzi, t.i., tās vērtības, tos atzinumus, kokatrs ir atradis un pārbaudījis, sapratis un visbeidzot atzinis par labu esam. Tās ir ganpozitīvās īpašības, ,, kas saistītas ar garīgo sfēru, kultūru, morāli, māksliniecisko unestētisko sfēru, cilvēku savstarpējām attieksmēm u.tml. ( 1; 187 ), gan tas, ko,, cilvēkssavā apziņā uztver kā sev vai citai personai būtiski nozīmīgus, vēlamus konkrētosvēsturiskos apstākļus, noteiktā kultūrā un konkrētā sabiedrībā, kā arī kas sekmē viņupersonības veidošanos.”( 1; 187) Tātad viennozīmīgi tiek pausts, ka vērtības tikai tad var kļūt par personībasieguvumu, ja cilvēks pats tās apzinās, pieņem un realizē savā dzīvē. Tomēr cilvēksļoti daudz ietekmējas no paraugiem, citu viedokļiem, atziņām, tad to vēlas izmēģināt,pārbaudīt, līdz beidzot to pieņemot vai nepieņemot savā apziņā un vērtību sistēmā. Viens no skolas uzdevumiem ir aktualizēt vērtību izpausmi ,,vienībā arprincipiem, normām, mērķiem, ideāliem” (1; 187 ) un veicināt vērtīborientējošuattieksmi pret kultūru, darbu, valsti, cilvēkiem un sevi pašu”( 1; 187 ). Ja izglītības iestādē vērtībizglītībai ir piešķirta nozīmīga vieta un loma, tad varcerēt, ka patiesība ir atziņā, ka ,, stabila vērtīborientācija nodrošina noturīgu uzdevībuun darbību, stabilizē interešu un vajadzību virzību, regulē personas rīcībasmotivāciju.” ( 1; 188 ) Vērtībizglītības lielā loma tiek uzsvērta ne tikai atsevišķas personības izaugsmē,bet arī plašākā jomā, jomā, jo ,,ar vērtību izpratnes un vērtīborientācijas maiņuplašākā sabiedrībā parasti saistītas nopietnas pārmaiņas valsts un sabiedriskajādzīvē.”’( 1; 188 ) Tas vēlreiz apstiprina jau darba ievadā izteikto domu, ka skola irtikai viena no vērtībizglītības realizācijas iespējām, jo tās vērtības, kas rodassabiedrībā kopumā ir daudz noteicošākas un spēcīgāk ietekmē personības attīstībunekā viena cilvēka vai kādā atsevišķā skolā aktualizētās vērtības. Taču, nenoliedzot skolas lielo ietekmi personības tapšanas procesā, jāatceras, ka,,izglītība būtiski nosaka sabiedrības attīstības perspektīvu, tautas vietu un nozīmipasaules kultūrtautu saimē.”( 3; 4 ) Tāpēc ir aktuāli runāt par vērtībizglītībasrealizēšanu skolā, izglītība ,,dod iespēju apgūt nacionālo kultūru un visas cilvēcesKultūras pamatvērtības, tādējādi sekmējot personības kā kultūras cilvēka veidošanos.”( 3; 4 ) Kā uzsvērts ,,Latvijas izglītības koncepcijā’’, jau pati ,, izglītība ir personiskā,Sabiedriska un vispārcilvēciska pamatvērtība,”(3; 5 ) Zināms, ka ikdienā skolā ir jāievēro izglītības pamatprincipi, kuri savā būtībānosaka galvenās vērtības, kuras būtu jāaktualizē skolēnu mācību un audzināšanasprocesā, tie ir: 1) humanitāte- atzīst cilvēku kā pamatvērtību, veidojot patiesi cilvēcīguPersonību, kopjot humānus uzskatus, jūtas un attieksmes, 2)demokrātiskums- īsteno savstarpējā cieņā balstītu cilvēku kopdarbību, ievērojot pieņemtās vienošanās, 3) individualizācija- respektē un attīsta individualitātes intereses, vajadzības,darbības motīvus, vērtības un spējas, ievērojot sabiedrības centienus un vajadzības,4) radošums- attīsta un aktualizē personības radošo potenciālu, 5
  • 6. 5) tautiskums- paredz personības nacionālās apziņas iesakņošanos, nacionālās kultūras apguvēja un pilnīgotāja īpašību attīstību, personības atvērtību un cieņu pret citu tautu nacionālajām vērtībām, 6) tikumiskums-sekmē augstu morālo apziņu un tikumisku rīcību, 7) profesionalitāte- paredz profesionālās virzības izkopšanu izglītības ieguves gaitā, 8) zinātniskums- īsteno tādu izglītību , kuras pamatā ir zinātnes mūsdienu atziņas, patiesības un tās pierādījumu meklējumi, 9) sistemātiskums- paredz izglītību kā veselumu , kura apguvē cilvēks varētu izveidot kopsakarīgu pasaules redzējumu un skaidri apzināt savu vietu un lomu pasaulē, 10) mūsdienīgums- nozīmē aktuālu pedagoģijas un psiholoģijas atziņu ievērošanu izglītības teorijā un praksē, patstāvīgas nacionālās izglītības izveidi atbilstoši pasaules pieredzei. ( 3 ; 5 ) ,,Izglītības saturu veido audzēkņu personībai, sabiedrībai un laikmetam atbilstoši konkretizēta cilvēces pieredze” ( 3; 8), kura balstās uz 3 galvenajām sastāvdaļām: 1) zināšanām (faktoloģiskā pieredze), 2) prasmēm (praktiskās darbības pieredze ), 3) audzināšanu (attieksmju pieredze). (3; 8 )Audzinātība jeb,, attieksmju pieredze veido audzēkņu vērtīborientāciju un pārliecību,nosaka viņu garīgumu.Attieksmju pieredzes iegūšanai pievēršama īpaša uzmanība, jotā līdz šim maz iestrādāta izglītības saturā un nav ieguvusi atbilstošu vietu mācībās.”( 3; 8 ) Tāpēc šobrīd arvien vairāk tiek par to domāts . Ir izveidoti jauni mācībupriekšmetu standarti, kuri stājas spēkā ar 2008./2009. mācību gadu.Tajos kā viens nosvarīgākajiem uzdevumiem ir uzsvērta,, sabiedriskajai un individuālajai dzīveinepieciešamo zināšanu un prasmju pamatu apguve, vērtīborientācijas veidošanās.”( 8; 3 )Līdz ar to skolās tiek nodrošināta iespēja ,,tikumiskai, estētiskai, intelektuālai unfiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos”(4; LR Izglītības likums, 2. pants ), t.i. izglītību, kas pati par sevi ir personiska,sabiedriska un vispārcilvēciska pamatvērtība.Vēsturiski cilvēces attīstības gaitā sabiedrībā ir mainījušies priekšstati par to, kas irgalvenās vērtības, kam arī būtu pievēršama lielākā uzmanība izglītībā.Tā, piemēram,Senajā Ķīnā Konfūcijs kā galveno audzināšanā izvirza paklausību, pienākumu, t.i.,esošās kārtības uzturēšanu bez izmaiņām (pozitīvais- 5 tikumi ( žēlsirdība, taisnīgums,kārtība, piesardzība, uzticība), negatīvais neveicina attīstību. Dēmokrits uzskata, kacilvēks kļūst labs, pateicoties vingrinājumiem, mācīšanās dod 3lietas : labi runāt, labidomāt, labi darīt. Sokrāts domā, ka cilvēkā augstākais – zināšanas un gudrība, betPlatons iesaka attīstīt indivīda spējas, veltot sevi piemērotam darbam, savukārtAristotelis iezīmē, ka fiziskās, tikumiskās, intelektuālās audzināšanas mērķis ir valsts. 6
  • 7. Viduslaikos galvenais vērtību atskaites punkts ir ticība, kuras pamatā dogmatisksmācību process ( iekalšana ), kā arī bruņinieku tikumi- militāri fiziskāsspējas.Renesansē kā galvenā vērtība zemes virsū ir cilvēks.Rablē aizstāv brīvāsaudzināšanas teoriju bez piespiešanas, bet Moņtēns uzskata, ka morālās īpašībassvarīgākas par zināšanām, Ruso pievērš uzmanību tam, ka jāieaudzina pienākums ardarba palīdzību un jāapzinās brīvības tiesības, tikumiskajā audzināšanā uzsverot, kalaba griba- ceļš uz ideālu cilvēku.Kants saka, ka jāattīsta saprāts, kas var atrisinātvisas dzīves problēmas, bet Fihte saista tikumības un gribas attīstību, jo izziņa ir tikaidarbība, cilvēka darbību nosaka paša sapratne. Herbarts ir par to, ka audzināšanājāveido stiprs tikumisks raksturs. Spensers-par audzināšanu, kas vērsta uz paš-saglabāšanos , Šopenhauers- par gribas audzināšanu, Djūijs- par noderīgumu, spējukonkukēt darba tirgū. Kognitīvisti uzskata, ka jāattīsta intelekts, bet eksistenciālisti -,ka jāveicina izvēles brīvība, orientējot uz dzīves pieredzi. No iepriekš teiktā secināms, ka katrā laikmetā vērtības, kas tiek noteiktasaudzināšanas saturam, ir mainījušās, bijušas atšķirīgas un mainīgas, jo nepārtrauktinoris vēsturiskas, ekonomiskas un politiskas izmaiņas. Šobrīd audzināšanas centrā irhumāna personība, kura veidojas izglītošanās procesā, atbildīga par vērtībām sevī unsabiedrībā.Ja būtu iespējams šīs teorijas realizēt, būtu ideāla sabiedrība, kuru veidoideāli indivīdi. Diemžēl dzīves realitāte bieži apliecina, ka ideja ir un paliek ideja, betcilvēku veido arī sociālie, ekonomiskie, politiskie, kultūras u. c. faktori. Vēl nevienaiteorijai nav izdevies šīs pretrunas atrisināt, jo audzināšanā iespējams ietvert tikaidažus aspektus. Par praktiskām vērtībizglītības iespējām, to realizāciju skolā tiek runāts nākošajādarba nodaļā. 7
  • 8. 2.VĒRTĪBIZGLĪTĪBAS PRAKTISKĀS REALIZĀCIJASIESPĒJAS SKOLĀIkviena izglītības iestāde, arī skola darbojas, pamatojoties uz LR IZM Izglītībaslikumu, dažādiem normatīvajiem aktiem, kā arī attiecīgās iestādes nolikumu, kuruApstiprina iestādes dibinātājs, konkrēti, pašvaldība.Skolā tiek realizētas izglītībasprogrammas, kas tiek sastādītas saskaņā ar Valsts izglītības standartu, nosakot tomērķus un galvenos uzdevumus, izglītības obligāto saturu. Kā noteikts Latvijas izglītības koncepcijā, izglītība ir viena no cilvēcespamatvērtībām, kuru skolā realizē pedagoģiskajā procesā.Pedagoģiskais process irmērķtiecīgs gan mācību, gan audzināšanas darbs un tiek realizēts, ievērojot valstsnoteiktos izglītības ieguves nosacījumus, kā arī katrai skolai raksturīgo darbaspecifiku.Tēmas turpmākā izklāstā tiek skatītas vērtībizglītības praktiskās realizācijas iespējasvienā skolā- Rīgas 6.vidusskolā. Šajā skolā tiek realizēta pamatizglītības programma (1.-9.klasei ) un vispārējāsvidējās izglītības programmas (10.-12.klasei ): 1) eksaktā virziena ( dabaszinību ) programma, 2) humanitārā virziena ( politika un tiesības) programma, kā arī daudzas interešu izglītības programmas, kas saistītas ar mūziku, tādējādi nodrošinot skolas attīstības programmā paredzēto: ,,Demokrātiska, humāna, nacionāla, radoša skola ar skolēniem un darbiniekiem labvēlīgu vidi un augstu mācīšanas un mācīšanās motivāciju”,tā iezīmējot skolai raksturīgākās un svarīgākās vērtības, kas tālāk tiek realizētas mācību un audzināšanas procesā, kura mērķis : ,,sekmēt skolēnu izaugsmi par garīgi bagātām , fiziski veselām, radošām un sociāli aktīvām personībām, kas ir gatavas iekļauties mūsdienu mainīgajā dzīvē.”(6). Izglītības koncepcijā minēti pamatprincipi jeb pamatvērtības tiek ievērotas un realizētas skolas mācību un audzināšanas procesā : - humanitātes princips- cilvēks kā pamatvērtība (cilvēcīgums, individualitāte, personība, uzskatu, jūtu un attieksmju humanitāte) Realizācija : - mācību saturs, - klašu audzinātāju stundas, - savstarpējo attiecību veivošana mācību un ārpusstundu darbā. - demokrātiskuma princips- demokrātiska personība, savstarpējā cieņā balstīta cilvēku kopdarbība (gatavība turpmākajam darbam un dzīvei demokrātiskā sabiedrībā) 8
  • 9. Realizācija: - mācību priekšmetu stundu saturs, metodes un organizācija, - klašu audzinātāju stundas, - darbība skolēnu pašpārvaldē, - darbošanās skolēnu aktīvā, - skolēnu pienākumi un tiesības, - klases likumi, - piedalīšanās debašu kluba darbībā.  individualizācijas princips- respektēta un attīstīta individualitāte sabiedrībā (intereses,vajadzības, darbības motīvi, vērtības un spējas ) Realizācija: - mācību un audzināšanas darba individualizācija ( stundās, konsultācijās, fakultatīvu nodarbībās ) - interešu izglītības nodarbības, - ārpusstundu pasākumi (izstādes, konkursi, skates, koncerti, teātra izrādes, sporta sacensības), - skolēnu izpēte (anketēšana, novērošana, pārrunas, skolēnu darbu izpēte ).  radošas darbības princips- radoša personība Realizācija: - mācību un audzināšanas darbs (referāti, patstāvīgie, praktiskie,jaunrades un zinātniski pētnieciskie darbi ), - projektu darbi, - interešu izglītības nodarbības, - ārpusstundu pasākumi .● tautiskuma princips - nacionālpatriotiska, nacionālapzinīga, nacionālkulturāla,starpnacionāli toleranta un pilsoniska personība ( nacionālā apziņa un kultūra,atvērtība un cieņa pret citām nacionālajām vērtībām )Realizācija : - mācību stundu saturs, - klašu audzinātāju stundas, - ārpusstundu pasākumi (skolā, pilsētā, valstī ), - interešu izglītības nodarbības, - sadarbība ar citu tautību pārstāvjiem starpskolu un starpvalstu pasākumos un projektos, - projektu nedēļa .● tikumiskuma princips- tikumiska personība (augsta morālā apziņa un tikumiskarīcība uz ētisku vērtību pamata )Realizācija : - sabiedrības paraugs un pieredze, - ģimenes attiecību modelis un pieredze, - mācību un audzināšanas saturs skolā un ārpusskolas aktivitātēs, - individuālā pieredze, vērtības un apziņa . 9
  • 10. ● profesionalitātes princips- profesionāli virzīta personībaRealizācija : - LR IZM un IP mācību un audzināšanas darba prioritātes, - skolas mācību un audzināšanas darba plānošana, norise un analīze, - mācību priekšmeta plānošana, realizēšana un analīze, - audzināšanas darba plānošana, realizēšana un analīze (klašu audzinātāja un mācību stundas , ārpusstundu pasākumi ), - audzināšanas norises ģimenē, - audzināšanas norises sabiedrībā .● mūsdienīguma princips- mūsdienīga personība (aktuālas pedagoģijas unpsiholoģijas atziņas teorijā un praksē, patstāvīga nacionālā izglītība, iepazīta unadaptēta pasaules pieredze )Realizācija : - demokrātijas norises pasaulē, - politiskās norises valstī, - masu mediju saturs un kvalitāte, - sociālā un kultūrvide valstī, pilsētā, ģimenē , - mācību un audzināšanas darbs skolā, - ārpusskolas aktivitātes un interešu izglītība pilsētā, valstī, pasaulē.Tā kā vistiešāk skolēnu vērtīborientāciju un pārliecību veido attieksmju jebaudzināšanas process, tad skolā ir izstrādāta ,,Audzināšanas darba programma”, kurālīdztekus vispārīgajam un tālejošajam audzināšanas mērķim- ,,brīvas un atbildīgaspersonības attīstības sekmēšana, veidojot demokrātiskai sabiedrībai raksturīguattieksmi pret vērtībām, morāli, indivīda pienākumiem un tiesībām”(7)- tiek minētikonkrēti uzdevumi, kuri tad arī nosaka galvenās vērtības, kam skolā tiek pievērstauzmanība: 1) ,,sekmēt ģimenes, klases, skolas kultūrvides veidošanos, 2) veicināt skolēnu socializāciju daudzveidīgā mācību stundu un ārpusstundu darbā, 3) veidot saskarsmes un sadarbības prasmes, attīstīt spēju adaptēties un integrēties mainīgajā sociālajā vidē, 4) rosināt nacionālās un valstiskās identitātes ētisko vērtību apzināšanos, pašrealizācijas attieksmju veidošanos un to īstenošanu skolēnu rīcībā un uzvedībā.” ( 7)Viens no šīs programmas izveides un realizācijas pamatuzdevumiem- ,, akcentētpedagoga un skolēna mijiedarbības procesu, nostiprinot dzīves pamatvērtības- es pats,mana dzīve, ģimene, darbs un valsts.”( 7) Skolā audzināšanas darbs tiek mērķtiecīgi plānots: 1) skolā- IZM prioritārie virzieni audzināšanas darbībai, skolas mācību un audzināšanas uzdevumi, skolas mācību un audzināšanas darba plāns, skolas audzināšanas darba programma; 10
  • 11. 2) klasē- klases mācību un audzināšanas darba uzdevumi (pēc IZM un skolas noteiktajām audzināšanas darba prioritātēm, kā arī pēc audzināšanas darba aktualitātēm un nepieciešamības konkrētajā klasē ), klases audzinātāja darba programma un plāns katram semestrim, paredzot klases audzinātāja stundas, piedalīšanos klases, skolas un ārpusskolas pasākumos, organizējot skolēnu brīvā laika pavadīšanu, individuālo un izpētes darbu ar skolēniem u. tml., klases audzinātāja darba atskaite mācību gada beigās.( 7) Klases audzinātāja darbā vērojami 3 galvenie virzieni: 1) klases audzinātāja stundu plānošana un vadīšana, 2) skolēnu izpēte, 3) sadarbība ar skolēnu vecākiem.Papildus tam katrā klasē tiek organizēti ārpusstundu pasākumi skolā un ārpus tās.Katrs klases audzinātājs, vadoties pēc valsts, rajona un skolas prioritārajiemvirzieniem mācību un audzināšanas darbā, veido savu klases audzināšanas darbaprogrammu, kurā konkrēti pauž tās zināšanas, prasmes un attieksmes, t.i., vērtības,kurām būtu pievēršama vislielākā uzmanība tieši šiem skolēniem, izvērtējot viņuintereses un vajadzības.Vērtībizglītības darbs izglītības iestādē ir atkarīgs no katras skolas specifikas, noskolas administrācijas, pedagogu, skolēnu un vecāku savstarpējas sadarbības un savasrīcības atbildības, kā arī no sabiedrībā, valstī un pasaulē valdošajām prasībām unvērtībām. Taču nevar šo procesu vispārināt. Vērtības nevar kļūt par pašvērtībām, tikai tāsnosaucot, un paredzot standartos, programmās un plānos. Patiesībā vērtībizglītība irtā, kura notiek attiecībās : skolēns- pedagogs- vecāki- sabiedrība, pie tam šīmattiecībām nemitīgi mijoties un papildinoties. Pasaule PIEREDZE IZGLĪTĪBA Bērns REZULTĀTI- Pedagogs Katram individuāli, atbilstoši katra (skola) pasaules uztverei, motivācijai un vispārējai fiziskai, psihiskai un sociālai attīstībai MĒRĶIS- Ieraudzīt pasauli SATURS- kopsavilkumā zināt „kā METODES, ORGANIZĀCIJAS dzīvot” FORMAS UN LĪDZEKĻI- piemērot, dažādot, jautājot 11
  • 12. Mācību un audzināšanas process kopumā- kā veselums, kā vienota sistēma, kurānepieciešams domāt par pasauli un orientēties tajā, attīstīties par iejūtīgiem,atbildīgiem, lemt un darboties spējīgiem cilvēkiem, kurā svarīgi rosināt interesi parapkārt notiekošo. Skolā vērtībizglītība galvenokārt tiek realizēta 3 veidos: 1) mācību priekšmetu satura apguvē, 2) klases audzināšanas procesā, 3) ārpusstundu un ārpusskolas pasākumos. Kā jau iepriekš tiek konkretizēti galvenie izglītības principi, atklājot to realizācijas iespējas skolā, tā arī jāturpina konkretizēt iespējas, ko un kā skolā ( stundās, pasākumos ) skolēniem aktualizēt kā vērtības. Visiedarbīgākie ir tie paņēmieni, kad mērķtiecīgi tiek apvienota mācību un audzināšanas darbībā teorija un prakse, t.i., to, ko skolēniem stāsta, ir jāpamato ar piemēriem, jāļauj pašiem par teikto pārliecināties, tā veicinot iespēju patiesību iegūt ar personīgās pieredzes palīdzību. Šeit veiksmīgi var noderēt tādi darbības veidi, kas saistīti ar pašu skolēnu ikdienu, ar viņu dzīvesveidu, brīvā laika pavadīšanu, ar notikumiem, kuros viņi paši piedalās vai par kuriem dzirdējuši no draugiem, vecākiem, paziņām (no cilvēkiem, kurus viņi respektē, kuru viedokli augstu vērtē, kuros ieklausās). Piemēram daži paņēmieni, kurus izmantojot var aktualizēt dažādas vērtības. 1) konkrētu, nesen notikušu situāciju, faktu, rīcības notikumu apspriešana, pārrunāšana ( klases audzinātāja un mācību priekšmetu stundās, saistot ar apgūstamo mācību vielu); 2) skolēnu piedalīšanās dažādās aktivitātēs, kurās darbojoties viņi var secināt dažādu teorētisku pieņēmumu patiesību vai neatbilstību tām ( apkārtnes sakopšanas talkas, apkārtējās vides saudzēšanas, drošības un labdarības akcijas); 3) tikšanās ar skolēnu vidū vai sabiedrībā kopumā populāriem cilvēkiem, kuri stāsta par dažādām tēmām un situācijām, kuras būtiski ietekmējušas viņu dzīvi un mainījušas viņu rīcību, uzskatus, domāšanu( klases audzinātāja stundās, tematiskajos ārpusstundu pasākumos, lekcijās, semināros); 4) ekskursijas, pārgājieni, iepazīstot dažādas vietas un cilvēkus, veicinot jaunu uzskatu veidošanos par apkārt esošajām lietām, norisēm un cilvēkiem; 5) teātru, izstāžu, koncertu u.c. kultūras pasākumu apmeklēšana, bagātinot redzesloku, papildinot zināšanas, nostiprinot savus pieņēmumus vai gluži pretēti- atsakoties no tiem; 6) piedalīšanās dažādos sporta u.c. aktīvu dzīvesveidu veicinošos pasākumos (sporta dienas aktivitātes, krosi, pārgājieni, tūrisma un veselības dienas); 7) savu interešu, spēju un vajadzību attīstīšana dažādās intererešu izglītības un fakultatīvās nodarbībās, vispusīgi attīstot savu personības potenciālu; 8) grāmatās,žurnālos, laikrakstos publicēto problēmrakstu iepazīšana un pārrunāšana, izvērtēšana( klases audzinātāja stundās ). 12
  • 13. Ikviena skolas realizētā izglītības darbība dod ieguldījumu skolēnu personībasattīstībā, līdz ar to ir kā vērtība viņa izaugsmē.Vērtībizglītība būtībā būtu salīdzināmaar dārza ravēšanu: pamazām viena pēc otras tiek izravētas nezāles, malā tiek atmestisārņi, iežogojumi, tiek izbrīvēta augšanas telpa tiem augiem, kuriem būtu jāattīstās,jāpilnveidojas. Vērtības nevar iemācīt, mākslīgi stimilējot to attīstību. Tikai tas, kasnonāk otra cilvēka apziņā, tas nosaka viņa motivētu rīcību, pašattīstību, pašregulācijuun individuālām interesēm atbilstošu aktivitātes izvēli, t.i., arī vērtībizglītību. 13
  • 14. NOBEIGUMSVērtībizglītība ir vienots veselums, kurā vienkopus ir gan mācību priekšmetu stundās,gan klases audzinātājstundās, gan ārpusstundu pasākumos gūtās zināšanas, prasmesun attieksmes. To nodrošina gan skolēnu, gan pedagogu, gan vecāku, gan arī visassabiedrības kopīga, mērķtiecīga darbība. Visgrūtākais vērtībizglītības realizācijasprocesā skolā- sabalansēt tās normas, ko paredz valsts, likumdošana, ar tām, konerakstītā veidā diktē sabiedrība, ģimene, kā arī, ņemot vērā paša skolēna- topošāspersonības vajadzības un vērīborientāciju, ar tām, ko spēj dot pedagogs kā speciālistsun kā cilvēks, no kura mācās, kura rīcību, zināšanas un pieredzi vērtē visi iepriekšminētie ( sabiedrība, ģimene, skolēni ). To, cik liels ir liels ir skolas devums skolēnu vērtībizglītības jomā, nosaka viņu,,sasniegtā personības izaugsmes pakāpe, ko raksturo ne vien mācību formālierezultāti, bet arī tikumiskā stāja ; prāta, jūtu, gribas un rakstura briedums ; tautiskāapziņa, gatavība veidot sociālo karjeru darba tirgus apstākļos ; gatavība ģimenesdzīvei, bērnu audzināšanai.” ( ; 11-12 ) Skolēnu vērtībizglītības pakāpi nosaka pašiskolēni, vecāki un sabiedrība kopumā. Ikviens skolas pedagogu kolektīvs ir atbildīgs par to, lai pēc lalākās sirdsapziņas unpēc visām ētikas un sabiedrībā pieņemtajām normām tiktu veikta skolēnuvērtībizglītības realizācija, radoši pilnveidojot tās iespējas skolā, mūsdienīgojot unaktualizējot tās. Sabiedrība būs tāda, kādi būs tās locekļi. Ikviens skolēns gan skolas laikā, gan pēctās beigšanas ir sabiedrība. Līdz ar to nevar viennozīmīgi apgalvot, ka sabiedrībanosaka valdošās vērtības. Jo valstī, izglītības sistēmā būs vienotāka pieejavērtībizglītības jomā skolā, jo vērtībām bagātāki, iekšēji pilnīgāki ,, sirdscilvēki” būsmūsu apkārtējā sabiedrībā. Jo plašākas, daudzveidīgākas vērtībizglītības realizācijas iespējas skolā, jo vairākvērtību tiek aktualizēts skolēniem, sekmējot viņu attieksmju pilnveidošanos pretdažādām cilvēciskajām un kultūrvēsturiskajām vērtībām, pret vērtību prioritātēmlaikā, kurā viņi dzīvo. Tāpat kā šī darba ievadā tiek uzsvērts, kas ir personas pamatvērtības, tadnobeigumā akcentējama vēl kāda vērtība, kas ir kā atskaites punkts vērtībizglītībā : ,,Laiks ir neatgriezeniska vērtība. Visas izvēles ir saistītas ar laika vērtības unjēgas izpratni.” ( ; 3 ) Vērtībizglītībai ir atvēlama nozīmīga vieta jaunās paaudzes un visas sabiedrībasattīstībā, jo ,, sabiedrības lielākais posts ir morālo vērtību zaudēšana un upurēšana,dubultmorāles pastāvēšana. Tā sekas- individuālās atbildības sarukums, ,, mazācilvēka” komplekss, pasivitāte, bezcerība.”( ; 3 ) Quo vadis ? - Kurp ejam ? Vai var būt labāka vai sliktāka vērtībizglītība ? Pardaudz vai par maz akcentētas vērtības ? Sabiedrībā notiek politiskas, ekonomiskas,sociālas, kultūras pārmaiņas, taču mūžīgas paliek vispārcilvēciskās vērtības. Skolājāsekmē tāds personības virzītājspēks un motivācija demokrātiskā, civilizētāsabiedrībā, kas atbilstu humānisma modelim.Tikai vērtībizglītoti virzīts cilvēks 14
  • 15. spēj veidot kulturālu tautu un cilvēci. Ja izglītības procesā vispārcilvēcisko vērtībuapguvei tiek ierādīta visnozīmīgākā vieta, tad tiek izglītots cilvēks par cilvēku,kuramjādzīvo sabiedrībā, valstī, cilvēcē.Mūsdienu sabiedrības ideāls- humāns cilvēks, un bez šāda vērtīborientēta cilvēka,degradējoties sabiedrībai, sabrūk visas cilvēces vērtības. Kā atzinis A. Milts :,,21.gadsimtā vērtību jautājums var kļūt par vienu no visnozīmīgākajām problēmāmcilvēces izdzīvošanā. Zināšanas, konforts, labklājība bez ētisko vērtību apzināšanāsun respektēšanas virza cilvēku dzīvi pretī katastrofām.” ( ; 5 , 7) 15
  • 16. IZMANTOTĀ LITERATŪRA1.Beļickis I., Blūma D.,Koķe T., Markus D., Skujiņa V., Šalme A. Pedagoģijasterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zzaigzne ABC , 20002.Es.Sabiedrība. Valsts. / Rokasgrāmata pasniedzējiem pilsoniskajā izglītībā. R. :Latvijas pieaugušo izglītības apvienība , 19993.Latvijas izglītības koncepcija. R.: LR IZM , 1995.g.4. jūlijs4.Latvijas izglītības likums.// ,,Skolotājs” pielikums 1/1999 5.Milts A. Ētiskās vērtības. // ,,Skolotājs” 1/ 2002, 4.-8. lpp. 6.Rīgas 6.vidusskolas attīstības programma 2005.-2010.gadam. 7.Valsts pamatizglītības mācību priekšmetu standarti. R.: LR IZM ISEC , 2008 , 2009 16

×