Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas un prakses izvērtējums
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas un prakses izvērtējums

on

  • 1,619 views

Valta Kalniņa prezentācija, atklājot konferenci ”Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas meklējumi augošai vērtībai”. Latvijas situācijas izvērtējuma rezultāti.

Valta Kalniņa prezentācija, atklājot konferenci ”Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas meklējumi augošai vērtībai”. Latvijas situācijas izvērtējuma rezultāti.

Statistics

Views

Total Views
1,619
Views on SlideShare
1,215
Embed Views
404

Actions

Likes
0
Downloads
1
Comments
0

2 Embeds 404

http://www.providus.lv 394
http://webcache.googleusercontent.com 10

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas un prakses izvērtējums Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas un prakses izvērtējums Presentation Transcript

  • Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas un prakses izvērtējums Valts Kalni ņš PROVIDUS pētnieks Konference 2011.gada 23.martā Projektu finansē Open Society Institute
  • Mērķi un rezultatīvie rādītāji
  • Kas notiek, ja nav efektivitātes mērķu un sasniedzamo rezultātu RP SIA „Rīgas satiksme” nav noteikusi sasniedzamos rezultātus un nav izvērtējusi sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas attiecībā pret sistēmas funkcionālajiem ieguvumiem sabiedriskā transporta lietotājiem un pakalpojuma sniedzējam, lai gan šis izmaksas 13 gados būs vismaz par Ls 100 milj. lielākas nekā turpinot lietot līdzšinējo (kompostrētāju) norēķinu sistēmu ar līdzvērtīgu funkcionalitāti ( Valsts kontrole, 26.01.2010 ). Foto: Laurijs Svirskis
  • Mērķi un rezultatīvie rādītāji
    • Tikai daļai valsts sabiedrību ir ekonomiski mērķi (parasti skopos vārdos); Rīgas sabiedrībām – gandrīz nevienai.
    • Kapitālsabiedrību sociālpolitisko funkciju izmaksas (piem., negūtās atdeves no aktīviem/ kapitāla izteiksmē) nav aplēstas.
    • Bieži nav iespējams pateikt, vai sabiedrības strādā labi.
    • Mērķu vietā bieži norāda projektus vai pastāvīgas funkcijas, kas neļauj spriest, vai projekti vai funkcijas īstenotas labi. Citreiz ir noteikti kritēriji, bet ne rezultāts, kas jāsasniedz.
    • Bez akcionāra prasības kapitālsabiedrībai nav motivācijas nospraust mērķus, kuru sasniegšana ir izaicinājums.
    • Valsts kā kapitālsabiedrības īpašnieces intereses nereti konfliktē ar valsts kā kapitālsabiedrības klienta vai rīcībpolitikas veidotājas interesēm.
    • Valsts nosaka dividendēs izmaksājamo procentu, atstājot novārtā nozīmīgākus ekonomiskos rādītājus.
  • Pozitīvs piemērs: KM un LNO
    • 2.1.1. Apmeklējumu skaits gadā repertuāra izrādēm, izbraukuma izrādēm ārpus pastāvīgām telpām un ārzemēs jauniestudējumiem un kopprojektiem
    • 2.1.2. Jauniešu un bērnu auditorijai vecumā līdz 17 gadiem domāto izrāžu apmeklējumu skaits gadā
    • 2.1.3. Pasākumi, kas sekmē teātra pakalpojumu pieejamību dažādām sabiedrības mērķgrupām
    • 2.2.1. Plānotais izrāžu skaits gadā
    • 2.2.2. Mēnesī vidējais plānotais izrāžu skaits repertuāra izrādēm (tai skaitā izbraukuma izrādes reģionos un ārvalstīs)
    • 2.3.1. Izrāžu nosaukumu skaits repertuārā gadā
    • 2.3.2. Jauniestudējumu nosaukumu skaits repertuārā gadā, tajā skaitā jauniešu un bērnu auditorijai vecumā līdz 17 gadiem domāto iestudējumu skaits
    • 2.4.1. Izrāžu skaits gadā ārpus teātra pastāvīgās atrašanās vietas Latvijā
    • 2.4.2. Izrāžu skaits gadā ārzemēs
    • 2.5.1. Apmeklētība teātra telpās (plānotais skatītāju kopskaits uz kopējo vietu skaitu)
    • 2.5.2. Teātra pašu ieņēmumu (no pārdotajām biļetēm, maksas pakalpojumiem un no citām saimnieciskajām darbībām), publisko (valsts un/vai pašvaldību dotācijas) un papildus piesaistīto (fondi, sponsori, ziedotāji) līdzekļu dinamika, stabilitāte un līdzsvarotība periodā
    • 2.6.1. Nacionālas nozīmes pasākumu nodrošinājums
    • 2.6.2. Vidējā biļešu cena gadā
    • Katram punktam ir noteikts kvantitatīvs sasniedzamais rezultāts.
  • Pārvaldības sistēma
  • Pārvaldības sistēma
    • Īpašnieka funkcija uzticēta amatpersonām, kurām tās veikšana ir blakuspienākums.
    • Turētāja pārstāvjiem dažkārt trūkst laika, atbalstošā personāla un kompetences uzņēmējdarbībā.
    • Politizācija degradēja padomes, kas tagad likvidētas, kaut arī principā būtu nepieciešamas lielākām kapitālsabiedrībām.
    • Politizētas valdes dubultlojalitāte – pret daļu turētāju pārstāvjiem un pret partiju politiķiem / ministriem.
    • Ekstralegālu instrumentu lietojums: pienākums saskaņot saistības virs Ls 100 000 ar finanšu ministru, spiediens konkrētu personu iecelšanai amatos utt.
    • Ad hoc prasības attiecībā uz peļņu, pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, kapitālsabiedrības budžetu utt.
  • Pozitīvs piemērs: Rīgas pašvaldība
    • Atbalsta un koordinācijas funkcijas centralizētas Rīgas domes Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldē. Tai ir potenciāls kļūt par spēcīgu pilsētas īpašnieka rīcībpolitikas veidotāju, taču nav skaidrs politiskais atbalsts.
  • Atklātība
  • Atklātība: status quo piemērs Latvijā Satiksmes ministrija (SM) vērsusies ar iesniegumu Drošības policijā (DP) par interneta vietnes pietiek.com publiskoto Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru sadarbības līgumu, kuru parakstījis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. www.db.lv 2010. gada 7. oktobris
  • Atklātība
    • Būtu jāpublisko saskaņā ar OECD vadlīnijām, taču netiek sistemātiski publiskotas Latvijā (piemēri):
    • papildu atklātības prasību nozīmīgākajām sabiedrībām;
    • sabiedrību mērķi un galvenie rezultatīvie rādītāji;
    • galvenie ieguldījumi un dalība citās sabiedrībās;
    • speciālas tiesības, kas var izkropļot īpašuma vai kontroles struktūru, piem., zelta akcijas vai veto tiesības,
    • visi valsts budžeta piešķīrumi;
    • nozīmīgi darījumi ar saistītām struktūrām;
    • ziņas par tiesas/ arbitrāžas procesiem, kas var ietekmēt kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli;
    • ziņas par nozīmīgiem līgumiem.
    • Turklāt nav ikgadēja ziņojuma par valsts kapitālsabiedrībām, un gada pārskati pārsvarā nav bez maksas pieejami.
  • Pozitīvs piemērs: LDz
  • Amatpersonas un politizācija
  • Amatpersonas
    • Padomju un valžu locekļu atalgojums maz vērsts uz to, lai motivētu kvalitatīvam darbam.
    • Atalgojuma sasaiste ar sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo darba samaksu neļauj ņemt vērā atalgojuma līmeni attiecīgās nozares uzņēmumos privātajā sektorā.
    • Amatpersonu nomaiņa līdz ar valdošās partijas maiņu arī demotivē.
    • Valžu locekļus pārsvarā ieceļ bez konkursa, kaut arī šī prakse kopumā dod labus rezultātus (Latvenergo, LVC, VNĪ).
    • Valdes amata kandidātiem nav noteiktas kvalifikācijas un politiskās neitralitātes prasības.
  • Politizācija: starptautiskie standarti
    • OECD: „Ir svarīgi, lai atsevišķi valdes locekļi savu pienākumu izpildē nerīkotos kā dažādu klientūru ( constituencies ) pārstāvji. [..] valdes locekļiem nevajadzētu vadīties no jebkādiem politiskiem apsvērumiem.”
    • BKPI: „[padomes] locekļus nevajadzētu atlasīt, balstoties uz politiskiem apsvērumiem”. Turklāt viņus „būtu jāieceļ uz noteiktu laiku, vēlams ne mazāk kā trīs gadiem, un viņiem vajadzētu spēt nostrādāt savu termiņu neatkarīgi no personāla izmaiņām ministrijās vai valdības struktūrās”.
  • Valdes locekļi ar partejisku saikni (2010. gada oktobris - decembris) 3 1 - 1 1 Rīga (6) - 2 2 1 8 Valsts (13) Visi > puse Puse < puse Nav