Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību

  • 104 views
Uploaded on

Prezentācija seminārā "Sociālā uzņēmējdarbība – kas lācītim vēderā?", kas notika 2014.gada 11.februārī

Prezentācija seminārā "Sociālā uzņēmējdarbība – kas lācītim vēderā?", kas notika 2014.gada 11.februārī

More in: News & Politics
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Be the first to comment
No Downloads

Views

Total Views
104
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0

Actions

Shares
Downloads
0
Comments
0
Likes
1

Embeds 0

No embeds

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
    No notes for slide

Transcript

  • 1. Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību Agnese Lešinska, PROVIDUS pētniece/juriste
  • 2. SĀKUMS • 2011.gada rudenī tika iniciēti grozījumi “Biedrību un nodibinājumu likumā” • Tika identificēta problēma – ir organizācijas, kas nav īsti komersanti un nav arī NVO • Kopš 2008.gada tiek rīkots Sociālās uzņēmējdarbības forums • 2010.gadā SFL uzsāka finansiālā atbalsta sniegšanu radošām iniciatīvām jeb „brigādēm“ (47 uzņēmumiem) – HOPP, JuHU, Lude, MAMMU • 2011.gadā SFL izsludināja grantu konkursu, atbalstot SU Latgales reģionā • 2012.gadā SFL sadarbībā ar REA Mentoru klubu izsludināja grantu konkursu, veicinot jaunu SU izveidi un piedāvājot mentora pakalpojumus esošajiem, utt • Šādu netipisku uzņēmumu radās arvien vairāk
  • 3. • PROVIDUS un Latvijas Pilsoniskā Alianse veica pētījumu • Pētījuma mērķis–izpētīt 11 Eiropas valstu normatīvo regulējumu (definīcijas, kritērijus) un pieejamos atbalsta instrumentus (finanšu un citus) sociālajai uzņēmējdarbībai, kā arī piedāvāt risinājumus Latvijai • Autori– Agnese Lešinska, Gatis Litvins, Rasma Pīpiķe, Inta Šimanska, Oskars Kupics, Katrīne Bušēvica • Finansiālais atbalstītājs – Sorosa fonds – Latvija
  • 4. Pētījuma secinājumi (I) • SU aizsākumi Eiropā - 20.gs 80to gadu beigās Itālijā – 1991.gadā spēkā stājās likums par sociāliem kooperatīviem • 90tajos gados SU koncepts kļuva pazīstams Spānijā, Portugālē, Beļģijā, Lielbritānijā • SU tiek nošķirti no sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības, NVO darbības un valsts sniegtās sociālās palīdzības
  • 5. Pētījuma secinājumi (II) • SU ir privātpersonas biznesa vidē • Mērķis – risināt sociālas jeb sabiedrībai būtiskas problēmas • Ir valstis, kur ar SU nodarbojas NVO, bet tikai tajās, kur NVO var brīvi nodarboties ar saimniecisko darbību • SU nevar aizstāt valsts un pašvaldības sniegto sociālo atbalstu • Daudzās valstīs ir speciāli normatīvie akti (Lietuva, Somija, Slovākija, Polija) , dažās nav (Igaunija, LV) • Dažādas pieejas – īpaša juridiskā forma (UK – sociālā firma) vai statuss (Lietuva) • Tipiskākās juridiskās formas – sākotnēji kooperatīvi, tagad – formu daudzveidība • Darbības jomas - no darba integrācijas uzņēmumiem līdz vides, kultūras un citu sociālo problēmu risināšanu
  • 6. Pētījuma secinājumi (III) Kāpēc vajadzīgi sociālie uzņēmumi? • SU risina problēmu, ko neviens cits nerisina • SU veicina sabiedrības iesaisti problēmas risināšanā – gan “klientus”, gan “blakus esošos” • SU mērķis nav nopelnīt, lai vairāk izmaksātu dividendēs • SU darbībai ir ilgtspējīgāks raksturs • SU daudz efektīvāk var sasniegt labāku rezultātu
  • 7. Pētījuma secinājumi LV • • • • • • • • Nav valsts regulējuma, ietvara, skaidru kritēriju Pašpasludināti Sabiedrībā nav izpratnes par to kas ir SU Daudzi uzņēmumi, NVO nezina, ka atbilst SU pazīmēm Darbojas kā komersanti, kā nevalstiskas organizācijas Nav valsts atbalsta instrumenti tieši SU Jauni uzņēmumi, ne vecāki par 3 gadiem Mazi uzņēmumi, nodarbina (pastāvīgi) ne vairāk kā 3-5 darbiniekus
  • 8. Ar skatu uz rītdienu.. (I) • LM izstrādā koncepciju “Sociālās uzņēmējdarbības attīstības tiesiskie risinājumi” • Piedalās – NVO, ministriju pārstāvji • Paredzams, ka būs speciāls likums + grozījumi daudzos citos NA • Ejam līdzi Eiropas plūsmai.. Apsteidzot Igauņus!
  • 9. Ar skatu uz rītdienu.. (II) SU raksturo vairākas pazīmes – 1. mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgu sociālo problēmu, radot novērtējamu un derīgu sabiedrisko labumu; 2. darbība ir organizēta atbilstoši komercdarbības praksei, radot preces un sniedzot pakalpojums tirgum 3. peļņa tiek novirzīta sociālo mērķu sasniegšanai, uzņēmuma darbības attīstībai vai rezerves fonda veidošanai 4. Darbinieki saņem samērīgu un tirgus situācijai atbilstošu darba samaksu 5. pārvaldes metodes un īpašumtiesību īstenošana balstās uz demokrātiskiem un līdzdalības principiem, uzņēmuma pārvaldē iesaistot darbiniekus vai ieinteresētās puses
  • 10. Ar skatu uz rītdienu.. (III) • Valsts vai pašvaldības uzņēmums, pat, ja tas pilda kādu likumā noteiktu sabiedrisku funkciju, nav uzskatāms par sociālu uzņēmumu • Pašvaldībai ir citi instrumenti kā veicināt SU darbību – atbalsta granti, inkubatori, telpu noma, utt.
  • 11. Process
  • 12. Valsts atbalsts SU - - SU kā īpašas kategorijas atpazīšana un nošķiršana Nodokļu atlaides (Maltā SU nav jāmaksā ienākumu nodoklis) Īpašs statuss iepirkumu procedūrās Īpaši biznesa inkubatori Īpaši grantu mehānismi
  • 13. Process Pilns pētījuma teksts www.providus.lv vai www.politika.lv vai www.socialauznemejdarbiba.lv Sazinieties ar autoriem! : agnese@providus.lv gatis@providus.lv rasma@nvo.lv inta@nvo.lv