Heinrihs Hercs.  EM  viļņu atklāšana. Pēteris Krūmiņš 2007. gada 9. maijs
Heinrihs Rūdolfs Hercs (1857 – 1894) <ul><li>Dzimis Hamburgā, Vācijā 1857. gada 22. Februārī </li></ul>
Ģimene <ul><li>Tēvs – advokāts un likumdevējs </li></ul><ul><li>Māte – namsaimniece </li></ul><ul><li>Vecākais no 5 bērnie...
Mācības skolā <ul><li>Mācās Hamburgas vidusskolā </li></ul><ul><li>Pēc pabeigšanas domā studēt jurisprudenci </li></ul><ul...
Intereses <ul><li>Skolā labi padodas zinātne, kuru viņu ieinteresē vairāk kā jurisprudence </li></ul><ul><li>Interesē arī ...
Mācības universitātē <ul><li>Pēc ģimnāzijas pabeigšanas cer kļūt par būvnieku-inženieri </li></ul><ul><li>1875. gadu pavad...
Mācības universitātē <ul><li>1876. brīvprātīgi iestājas karadienestā un vienu gadu nodienē </li></ul><ul><li>1877. turpina...
Mācības universitātē <ul><li>1878. gadā nolemj studēt Berlīnes universitātē, jo tajā  ir labākie fizikas pasniedzēji. </li...
Mācības universitātē <ul><li>1880. gadā pabeidz Berlīnes universitāti, iegūstot doktora grādu. </li></ul><ul><li>Disertāci...
Darbs universitātē <ul><li>1880. gadā pēc doktora grāda iegūšanas, sāk strādāt kopā ar Helmholcu tajā pašā Berlīnes univer...
Darbs universitātē <ul><li>1883. gadā tiek ielūgts darbā Ķīles universitātē par teorētiskās fizikas lektoru </li></ul><ul>...
Darbs universitātē <ul><li>1885. gadā Heinrihs Hercs iegūst fizikas profesora amatu Karlsruā universitātē </li></ul><ul><l...
Maksvela vienādojumi <ul><li>1864. gadā Maksvels konstatē, ka viņa vienādojumu apkopojumā ir paslēpies gaismas ātrums vaku...
Maksvela vienādojumi <ul><li>Sarakstīti 1864. gadā  </li></ul><ul><li>Kreisajā pusē  Maksvela oriģinālie vienādojumi </li>...
Hercs un Maksvela vienādojumi <ul><li>Neatkarīgi no Hevisaida 1887. gadā Hercs arī pārraksta Maksvela vienādojumus vektori...
EM viļņu eksperiments
EM viļņu eksperiments Eksperiments tika demonstrēts plašākai sabiedrībai 1888. gadā
EM viļņu eksperiments <ul><li>Strādājot pie eksperimenta Hercs konstatē arī foto efektu, taču necenšas to izskaidrot </li>...
EM viļņu eksperiments <ul><li>Hercs neapzinājās EM viļņu nozīmi </li></ul><ul><li>Kad viņam tika jautāts, kāda ir jēga šim...
Turpmākais darbs <ul><li>1889. gadā Heinrihs Hercs tiek uzaicināts uz Bonnas universitāti </li></ul><ul><li>Viņš atkal pie...
Herca ģimene <ul><li>1886. gadā jaunajā darba vietā Karlsruā universitātē, Hercs iepazīstas ar kāda fizikas profesora meit...
Dzīves beigas <ul><li>1892. gadā Hercu sāk vajāt dažādas slimības, kuru dēļ viņam bieži ir jāguļ slimnīcā </li></ul><ul><l...
Lietas, kas nosauktas Herca vārdā <ul><li>Frekvences mērvienība SI sistēmā: Hz </li></ul><ul><li>Heinriha Herca institūts ...
Lietas, kas nosauktas Herca vārdā <ul><li>Televīzijas tornis Hamburgā </li></ul>
Pastmarkas ar Hercu <ul><li>Vācijā </li></ul>
Pastmarkas ar Hercu <ul><li>Brazīlijā </li></ul>
Pastmarkas ar Hercu <ul><li>Meksikā </li></ul>
Paldies par uzmanību!
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Heinrich Rudolf Hertz. The Discoverty of EM (electromagnetic) Waves. [Latvian: Heinrihs Rūdolfs Hercs. EM viļņu atklāšana]

1,386
-1

Published on

A presentation for history of physics and technology course. The presentation is about Heinrich Rudolf Hertz who proved experimentally the existence of electromagnetic waves.

http://www.catonmat.net

Published in: Technology
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
1,386
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
18
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Heinrich Rudolf Hertz. The Discoverty of EM (electromagnetic) Waves. [Latvian: Heinrihs Rūdolfs Hercs. EM viļņu atklāšana]

  1. 1. Heinrihs Hercs. EM viļņu atklāšana. Pēteris Krūmiņš 2007. gada 9. maijs
  2. 2. Heinrihs Rūdolfs Hercs (1857 – 1894) <ul><li>Dzimis Hamburgā, Vācijā 1857. gada 22. Februārī </li></ul>
  3. 3. Ģimene <ul><li>Tēvs – advokāts un likumdevējs </li></ul><ul><li>Māte – namsaimniece </li></ul><ul><li>Vecākais no 5 bērniem ģimenē </li></ul>
  4. 4. Mācības skolā <ul><li>Mācās Hamburgas vidusskolā </li></ul><ul><li>Pēc pabeigšanas domā studēt jurisprudenci </li></ul><ul><li>Turpina studēt ģimnāzijā </li></ul><ul><li>1875. gadā pabeidz ģimnāziju ar izcilību </li></ul>
  5. 5. Intereses <ul><li>Skolā labi padodas zinātne, kuru viņu ieinteresē vairāk kā jurisprudence </li></ul><ul><li>Interesē arī valodas. Patstāvīgi iemācās arābu un sanskritu valodas </li></ul><ul><li>Jau skolas laikā, mājas darbnīcā uzbūvē galvanometru un spektroskopu </li></ul>
  6. 6. Mācības universitātē <ul><li>Pēc ģimnāzijas pabeigšanas cer kļūt par būvnieku-inženieri </li></ul><ul><li>1875. gadu pavada Frankfurtē kādā būvinženieru firmā, kurā tiek apmācīts </li></ul><ul><li>1876. gadā apmeklē lekcijas inženierbūvē Drēzdenes politehniskajā institūtā </li></ul>
  7. 7. Mācības universitātē <ul><li>1876. brīvprātīgi iestājas karadienestā un vienu gadu nodienē </li></ul><ul><li>1877. turpina inženiera izglītību, iestājoties Minhenes universitātē </li></ul><ul><li>1877./1878. gadu mijā saprot, ka viņu vairāk interesē fizika. </li></ul><ul><li>Pamet Minhenes universitāti un laiku līdz nākošam semestrim pavada patstāvīgi studējot Laplasa un Lagranža darbus </li></ul>
  8. 8. Mācības universitātē <ul><li>1878. gadā nolemj studēt Berlīnes universitātē, jo tajā ir labākie fizikas pasniedzēji. </li></ul><ul><li>Gustavs Kirhofs un Hermanis Helmholcs. </li></ul>
  9. 9. Mācības universitātē <ul><li>1880. gadā pabeidz Berlīnes universitāti, iegūstot doktora grādu. </li></ul><ul><li>Disertācijas tēma: “Indukcija rotējošās lodē” </li></ul><ul><li>Iegūst doktora grādu ar lielāko izcilību, kāda iespējama </li></ul>
  10. 10. Darbs universitātē <ul><li>1880. gadā pēc doktora grāda iegūšanas, sāk strādāt kopā ar Helmholcu tajā pašā Berlīnes universitātē </li></ul><ul><li>Nodarbojas ar elastības teoriju, pētot elastīgu materiālu savstarpējo mijiedarbību </li></ul>
  11. 11. Darbs universitātē <ul><li>1883. gadā tiek ielūgts darbā Ķīles universitātē par teorētiskās fizikas lektoru </li></ul><ul><li>Šajā universitātē nav laboratoriju, tādēļ Hercs turpina teorētisko darbu </li></ul><ul><li>Pēta metereoloģijas un termoelektriskās problēmas, kā arī sev tīkamākiem Maksvela darbiem </li></ul>
  12. 12. Darbs universitātē <ul><li>1885. gadā Heinrihs Hercs iegūst fizikas profesora amatu Karlsruā universitātē </li></ul><ul><li>Šajā universitātē ir lieliska elektrības laboratorija </li></ul><ul><li>Hercs pievērsās eksperimentālai fizikai, ko jau bija iecerējis darīt kopš 1879. gada </li></ul>
  13. 13. Maksvela vienādojumi <ul><li>1864. gadā Maksvels konstatē, ka viņa vienādojumu apkopojumā ir paslēpies gaismas ātrums vakuumā </li></ul><ul><li>Publikācijā “EM lauka dinamiskā teorija” izsaka pieņēmumu, ka gaisma ir EM šķērsvilnis </li></ul><ul><li>Savā rakstā viņš nepiemin neko par citu frekvenču viļņiem kā tikai gaismu </li></ul>
  14. 14. Maksvela vienādojumi <ul><li>Sarakstīti 1864. gadā </li></ul><ul><li>Kreisajā pusē Maksvela oriģinālie vienādojumi </li></ul><ul><li>Labajā pusē Hevisaida pārrakstītie vienādojumi </li></ul>
  15. 15. Hercs un Maksvela vienādojumi <ul><li>Neatkarīgi no Hevisaida 1887. gadā Hercs arī pārraksta Maksvela vienādojumus vektoriālā formā </li></ul><ul><li>Hercam tagad ir pieejama laba laboratorija un viņš izveido iekārtu EM viļņu ģenerēšanai un uztveršanai </li></ul>
  16. 16. EM viļņu eksperiments
  17. 17. EM viļņu eksperiments Eksperiments tika demonstrēts plašākai sabiedrībai 1888. gadā
  18. 18. EM viļņu eksperiments <ul><li>Strādājot pie eksperimenta Hercs konstatē arī foto efektu, taču necenšas to izskaidrot </li></ul><ul><li>Tiek pārbaudīta EM viļņu atstarošanās, absorbcija, interference, polarizācija </li></ul><ul><li>EM viļņi tika nosaukti par “Herca viļņiem” </li></ul>
  19. 19. EM viļņu eksperiments <ul><li>Hercs neapzinājās EM viļņu nozīmi </li></ul><ul><li>Kad viņam tika jautāts, kāda ir jēga šim eksperimentam, viņš tikai paraustījis plecus un teicis, ka Maksvels ir bijis pareizs savā teorijā </li></ul>
  20. 20. Turpmākais darbs <ul><li>1889. gadā Heinrihs Hercs tiek uzaicināts uz Bonnas universitāti </li></ul><ul><li>Viņš atkal pievēršas teorētiskam darbam </li></ul><ul><li>Atlikušos dzīves gadus pavada rakstot mehānikas grāmatu “Jaunie Mehānikas Principi” </li></ul>
  21. 21. Herca ģimene <ul><li>1886. gadā jaunajā darba vietā Karlsruā universitātē, Hercs iepazīstas ar kāda fizikas profesora meitu </li></ul><ul><li>Viņiem ir 2 meitas – Džoanna (dzimusi 1887.) un Matilde (1891.) </li></ul>
  22. 22. Dzīves beigas <ul><li>1892. gadā Hercu sāk vajāt dažādas slimības, kuru dēļ viņam bieži ir jāguļ slimnīcā </li></ul><ul><li>1894. gada 1. Janvāri Hercs mirst no asins saindēšanās </li></ul>
  23. 23. Lietas, kas nosauktas Herca vārdā <ul><li>Frekvences mērvienība SI sistēmā: Hz </li></ul><ul><li>Heinriha Herca institūts Vācijā </li></ul><ul><li>IEEE ( Institute of Electrical and Electronics Engineers ) Medaļa ASV </li></ul>
  24. 24. Lietas, kas nosauktas Herca vārdā <ul><li>Televīzijas tornis Hamburgā </li></ul>
  25. 25. Pastmarkas ar Hercu <ul><li>Vācijā </li></ul>
  26. 26. Pastmarkas ar Hercu <ul><li>Brazīlijā </li></ul>
  27. 27. Pastmarkas ar Hercu <ul><li>Meksikā </li></ul>
  28. 28. Paldies par uzmanību!

×