Mana pieredze, lietojot Ubuntu un citu atvērtā pirmkoda programmatūru
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Like this? Share it with your network

Share

Mana pieredze, lietojot Ubuntu un citu atvērtā pirmkoda programmatūru

on

  • 451 views

Valdis Vītoliņš, SIA „Odo” direktors, prezentē savu pieredzi, lietojot Ubuntu un citu atvērtā pirmkoda programmatūru. Seminārs norisinājās 2014. gada 25. martā E-prasmju nedēļas ...

Valdis Vītoliņš, SIA „Odo” direktors, prezentē savu pieredzi, lietojot Ubuntu un citu atvērtā pirmkoda programmatūru. Seminārs norisinājās 2014. gada 25. martā E-prasmju nedēļas ietvaros un tā organizatori - informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Ozols Grupa" un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija.

Statistics

Views

Total Views
451
Views on SlideShare
451
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
0
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as OpenOffice

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Mana pieredze, lietojot Ubuntu un citu atvērtā pirmkoda programmatūru Presentation Transcript

  • 1. Mana pieredze, lietojot Ubuntu un citu atvērtā pirmkoda programmatūru dr. comp. sci. Valdis V toli šī ņ SIA Odo Biznesa vadība start-up uzņēmumos, 03.25.2014
  • 2. Par SIA "Odo" 2008. g. dibināta programmatūras izstrādes kompānija, kas ievieš un uztur atvērtā koda tehnoloģijas, kā arī piedāvā apmācību un konsultācijas Atbalsta atvērtu standartus un tehnoloģijas kā Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) biedrs Uztur publiski pieejamu zināšanu bāzi atvērtā koda risinājumu ieviešanai, drošībai un uzturēšanai
  • 3. Programmas nāk un iet... 1990 Windows NT 4.0 Internet Information Server 20151995 2005 2010 MS-DOS TR-DOS CP/M Word Perfect Apache 2.0 Ubuntu 7.10, 8.04, 10.04, 12.04, 14.04 Postfix LibreOffice 3.0 Windows 2000 Exchange 2000 Share Point Portal Server Office 2000 2000 Windows 3.1 Slackware OS/2 Word 2.0 Quattro Pro Netscape OpenOffice 2.0 Mandriva Firefox Windows 95 Excel 2.0 Word 6.0 Internet Explorer XWiki MediaWiki Windows XP Apache 1.0 Outlook 2000 Lotus Notes Evolution Windows NT 3.5 CentOS 6.4 ŠodienaSIA "Odo" izveide GnuCash
  • 4. Vikipēdijas apmeklētāju statistika http://stats.wikimedia.org/archive/squid_reports/ %
  • 5. Superdatoru statistika http://en.wikipedia.org/wiki/File:Operating_systems_used_on_top_500_supercomputers.svg Tipiska “S-veida pāreja” jeb “Loģistikas līkne” %
  • 6. Kāpēc Linux? Unix sistēmu dizains Pielāgojamība Drošība Uzticamība Vienkāršība Atvērtais pirmkods “Slēgtā un atvērtā koda programmatūras izstrāde ir kā alķīmija salīdzinājumā ar ķīmiju.” Kīts Kartiss "After the Software Wars" autors. Microsoft pētnieks un programmētājs no 1993. līdz 2004. gadam Tagad — Debian izstrādātājs
  • 7. Linux darbstacija Uzreiz gatava darbam Visu iekārtu dziņi iekļauti standartā Standartā iekļauts biroja programmu komplekts Biroja programmatūra, standartiem atbilstoša pārlūkprogramma, e-pasta programma Var darbināt vairākos veidos Var palaist demonstrācijas režīmā, gan no kompaktdiska, gan USB un SIM zibatmiņas Nav nepieciešams reģistrācijas kods (īpaši vērtīgi virtualizācijā) Visplašākais atbalstīto iekārtu klāsts Vienota programmu krātuve Nav nepieciešams “sēņot internetā” un saķert vīrusus Atjaunojumus var veikt jebkurā ērtā laikā Ērta saskarne Latviešu valodā Salasāmi burti (sistēmas burtu biezums lielāks par 1 punktu) Nav uzmācīgu “Vai patiešām vēlaties...?” Nav vedņu, kas piedāvā savas gatavās iespējas, bet neļauj atrisināt problēmu
  • 8. Linux iekārtu dziņi Linux ir operētājsistēma ar visplašāko iekārtu atbalstu pasaulē Linux kodolā >1000 programmētāju katru stundu veic 6 izmaiņas (lielākā daļa no tām ir iekārtu dziņos) http://www.linuxfoundation.org/sites/main/files/publications/whowriteslinux.pdf Linux “no kastes”: vienmēr strādā vadu tīkls strādā visas USB iekārtas ir pieejami 6 dažādi latviešu tastatūras izklājumi
  • 9. LibreOffice Writer
  • 10. LibreOffice Calc
  • 11. LibreOffice Impress
  • 12. LibreOffice un Microsoft Office iespēju salīdzinājums https://wiki.documentfoundation.org/Feature_Comparison:_LibreOffice_-_Microsoft_Office
  • 13. GnuCash
  • 14. Windows programmu atjaunošana
  • 15. Linux programmu atjaunošana
  • 16. Programmu krātuves Vienota programmu krātuve (Linux) Dažādas uzstādīšanas programmas (Windows) Piegādā kā operētājsistēmas daļu Katrai programmai parasti ir sava uzstādīšanas programma Atjaunošanu var veikt gaitā jebkurā laikā Daļu no atjaunojumiem var uzlikt, tikai pirms izslēgšanas Vienota programmu uzskaite un atjaunošana Sadalīta uzskaite, visdažādākie atjaunošanas brīdinājumi Var pārbaudīt un atjaunot visas uzstādītās programmas Darbojas tikai ar saistīto programmu Vienots pakotņu piegādātājs Dažādi pakotņu piegādātāji Vienots pakotņu formāts Dažādi pakotņu formāti
  • 17. Linux grafiskā saskarne Linux var izmantot dažādas grafiskās saskarnes Gnome, Unity, KDE, Xfce, Enlightenment, u.t.t. Ērtas iespējas Vairākas darba virsmas Logu var norādīt kā vienmēr redzamu Plašas pielāgošanas iespējas Linux izmanto zinātniskās fantastikas filmās http://jtnimoy.net/?q=178 Iebūvēta universālā piekļuve Ekrāna palielināšana Ekrāna lasītājs Lipīgie/lēnie taustiņi
  • 18. Komandrinda Kopēšana un ievietošana ir dižākais izgudrojums pēc labā klikšķa Linux neviens neliek izmantot komandrindu, bet to izvēlas lietot tāpēc, ka tā ir ērtāk Salīdziniet: 1. Atver Ubuntu programmatūras centru 2. Meklēšanas logā ieraksta Gimp 3. Klikšķina uz Gimp image editor 3. Klikšķina uz Instalēt 4. Ievada paroli Nokopē un ievada komandu sudo apt-get install gimp
  • 19. Wine un VirtualBox
  • 20. Linux drošība Nav 100% drošu sistēmu, bet ir būtiska atšķirība, vai pēc drošības cauruma atklāšanas vispirms: rada vīrusu (raksturīgs slēgtā koda sistēmām) Miljoniem Windows datoru slimo ar vīrusiem un tārpiem (slavenākie no tiem: Conficker, Stuxnet, Duqu) http://en.wikipedia.org/wiki/Timeline_of_notable_computer_viruses_and_worms 600 000 Mac OS saslimst ar Trojas zirgu http://www.macrumors.com/2012/04/05/600000-macs-worldwide-reportedly-infected-by-flashback-trojan/ aizlāpa caurumu (raksturīgs atvērtā pirmkoda sistēmām) BSD atklāts bufera pārpildīšanās drošības ievainojums http://www.coresecurity.com/content/open-bsd-advisorie Linux izlabo 8 gadus vecu drošības caurumu http://odo.lv/Blog/090818
  • 21. Mākoņpakalpojumi Daži uzskata, ka datora operētājsistēma nav svarīga, jo visi dati atrodas "mākonī" Android, iOS, Chrome OS, Firefox OS ... Bet kam jūs uzticaties vairāk: Slēgtā koda mākonim, kura vienīgā garantija ir firmas apgalvojums? Atvērtā koda mākonim, par kura darbību varat pārliecināties, un (ja nepieciešams) izveidot savu (privātu) mākoni? WordPress, Joomla!, Drupal, OpenERP
  • 22. Operētājsistēmu “maģiskais kvadrants” Drošība Ātrdarbība Uzticamība Atvērtība Sadarbība
  • 23. Windows versiju kvalitāte Windows 3.0 Windows Vista Windows 95 Windows 3.1 Windows 2000 Windows 8 Windows 7 Windows 98 Windows XP Windows ME Windows 8.1 Windows NT3.5 Windows NT4.0 Tendence Pēc lietotāju atsauksmēm
  • 24. Windows XP nāves ēnā Līdz Windows XP uzturēšanas beigām ir 15 dienas "Vienkārši" pārejot uz Windows 7/8 turpināsiet cīnīties ar esošajām problēmām Ražotāja monopolu un slēgtiem datu formātiem Nesakārtotu lietotņu vidi, piespiedu pāreju uz jaunākām versijām Vīrusiem un citu ļaunatūru
  • 25. Linux variantu salīdzinājums Kompānijas izstrāde Tehniskais atbalsts Izplatība Kopienas izstrāde Pielāgojamība http://stats.wikimedia.org/archive/squid_reports/ http://distrowatch.com/
  • 26. Kāpēc Ubuntu ? Īsā atbilde: Labs jautājums! Garā atbilde: Ērtākais Linux, ko var uzstādīt “lietotājs, parastais” Balstīts uz Debian kas ir universālākais Linux variants Darbojas uz un ar dažādām iekārtām Datora (PC Intel/AMD), planšetes, viedtelefona (ARM procesors) Sākot ar 12.04 — vienkārša un ērta saskarne Visizplatītākais Linux (neskaitot Android)
  • 27. Linux brīvība Linux un atvērtā pirmkoda programmatūra piedāvā dažādību, veselīgu konkurenci un attīstību Zinātnes centri izsenis atrodas aktīvās tirdzniecības vietās Jaunas idejas nedzimst slēgtā koda sistēmās monopola apstākļos Jaunas idejas dzimst dažādībā un brīvībā Vairāk skatiet: http://odo.lv/Ubuntu/ http://lata.org.lv/ http://atveries.lv/