Sagatavoja O.Zubova, A. Markeviča, MF VI, RSU

1. LUCAS ™ sistēmas un manuālo krūškurvja
kompresiju efektivitātes salīdzinājums
kardiopulmonalajā reanimācijā pre-
hospitalajā posmā
Sagatavoja : O.Zubova, A. Markeviča, MF VI, RSU

2. A pilot study of mechanical chest
compressions with the LUCAS™
device in
cardiopulmonary resuscitation
David Smekala, Jakob Johanssona,b, Tibor Huzevkaaa, Sten Rubertssona
a Department of Surgical Sciences – Anaesthesiology & Intensive Care, Uppsala University,
SE-75, 85 Uppsala, Sweden
bCentre of Emergency Medicine, SE-751 85 Uppsala, Sweden
Resuscitation , vol. 82. p. 702–706
Article accepted on 20. January of 2011

3. Ievads un aktualitāte (1)
LUCAS aparāts pirmreiz bija ieviests Zviedrijā 2002. gadā, bet personāla
apmācība bija uzsākta tikai 2004. gadā.
Aparāts līdz šīm laikam nebija izmantots pētnieciskos nolūkos.
1. LUCAS™ aparātu var ātri un viegli izmantot, t.s transportēšanas
laikā ar uzsāktu KPR 8
2. Manuālas krūškurvja kompresijas nodrošina 20-30% no normālas
sirds izsviedes un to efektivitāti ierobežo cilvēka faktors 1-5
3. Ir pierādījumi tam, ka, veicot manuālo KPR, ievērojamu laika
posmu krūškurvja kompresijas netiek nodrošinātas 5 . Efektīvas
kompresijas ir grūti veikt transportēšanas brīdī .6

4. Ievads un aktualitāte (2)
4. Koronārās intervences iespējamība pirms spontānas cirkulācijas
atjaunošanas paplašināja laiku, kad KPR ir uzskatīta par pamatotu7
5. Nav atšķirības traumatisma ziņā, salīdzinot aparāta darbību ar
manuāli nodrošinātām krūškurvja kompresijām 9
6. Eksperimentālajos pētījumos par sirds apstāšanos , aparāts uzlabo
cerebrālu asinsriti un sirds izsviedi 8,10
7. LUCAS aparātu ir jāizvērtē prospektīvajā pētījumā, lai rezultātus
varētu turpmāk izvertēt lielakājā klīniskajā pētījumā.

5. Mērķis
1. Salīdzināt īslaicīgu izdzīvošanu pēc
kardiopulmonālās reanimācijas ar
mehāniskām krūškurvja kompresijām, kas
veiktas izmantojot LUCAS™ aparātu un
kardiopulmonālu reanimāciju, kur krūškurvja
kompresijas bija veiktas manuāli.

6. Hipotēze
1. LUCAS™ aparāta izmantošana pirmas-kārtas
ambulancē, ārstējot pacientus ar sirds
apstāšanos pre-hospitālajā etapā, dos
labākus rezultātus īslaicīgas izdzīvošanas
ziņā, nekā ārstējot šos pacientus ar standarta
KPR

7. Materiāli un metodes (1)
• Pētījuma veids: pilota pētījums
• Norises vieta: pilsētas Uppsala un Gälve, Zviedrija
• Laika posms: 1. februāris 2005 – 1. aprilis 2007
• Mērķa grupa: pacienti ar pre-hospitālu sirds
apstāšanos
• Pacienti tika nejauši sadalīti divās grupās :
LUCAS grupa- kam KPR veica ar LUCAS™ aparātu
Manuāla grupa - kam krūškurvja kompresijas bija
veiktas manuāli

8. Materiāli un metodes (2)
• 10 vēstules tika aizsūtītas ātras palīdzības
stacijās, kur tās glābājās pie pētījumā
iesaistītājām medmāsam
• Katrā pilsētā palīdzība tika nodrošināta:
Ar pirmās kārtas sistēmas ātras palīdzības brigādi,
kuras satāvā bija vismaz viena sertificēta medmāsa
Visas pirmas rindas ātras palīdzības mašīnas bija
nodrošinātas ar LUCAS ™ aparātu

9. Materiāli un metodes (3)
• Iekļaušanas kritēriji :
Ārpusslimnīcas pēkšņa sirds apstāšanās
• Izslēgšanas kritēriji :
Grūtniecība
Vecums zem 18. gadiem
Trauma

10. Materiāli un metodes (4)
• Pēc sirds apstāšanas diagnozes, tika atvērtas vēstules,
kas tika glabātas LUCAS™ aparāta somā. Katrā reizē
somā bija tikai viena vēstule.
• Manualā grupā KPR bija veikta pēc Eiropas
Atdzīvināšanas padomes (EAP) 2000. gada vadlīnijām
• LUCAS grupā pirms aparāta uzstādīšanas krūškurvja
kompresijas tika veiktas manuāli.
• Pēc diviem LUCAS algoritma cikliem, šajā grupā KPR
notika pēc EAP vadlīnijām, izņemot to, kā mehāniskas
krūškurvja kompresijas tika nodrošinātas ar aparātu.

11. Materiāli un metodes (5)
David Smekal et al. A pilot study of mechanical chest compressions with the LUCASTM device in
cardiopulmonary resuscitation. Resuscitation, 2011, vol. 82, p. 703

12. Materiāli un metodes (6)
• Dati tika savākti izmantojot standartizētas
formas, kuras aizpildīja ātras palīdzības personāls
• Dati tika statistiski apstradāti izmantojot SAS 9.1.
Dihotomiskie mainīgie – izmantojot Fishera
testu, nepātrauktie mainīgie – izmantojot Mann-
Whitney U-testu. P vērtība <0.05 tika vertēta kā
nozimīga
• Primārs rezultāts - spontānas cirkulācijas atjaunošānās
ar TA ir 80/50 mmHg vismaz 5 minūtes
• Sekundārie rezultāti - spontānas cirkulācijas
atjaunošanās ar palpējamu pulsu, dzīvs pacients
stacionēšanas brīdī vai izrakstoties no stacionāra

13. LUCAS™ aparāta raksturojums (1)
• LUCAS™ aparāts nodrošina automatiskas
mehāniskas kompresijas un dekompresijas
• Dekompresijas beigās krūškurvja siena
atgriežas neitrālā pozīcijā
• Darbojas uz gāzes pamata
• Sastāv no:
Silikona/gumijas piesūcekņa
Pneimātiska cilindra, kas iemontēts citā pamatnē

14. LUCAS™ aparāta raksturojums (2)
LUCAS®(ART. NO. 100081-00 (V1)), EXTERNAL CARDIAC COMPRESSOR. INSTRUCTIONS
FOR USE. ©J OLIFE AB 2005. p. 5

15. LUCAS™ aparāta raksturojums (3)
Krūškurvja kompresijas:
• Dziļums 4 - 5 cm (1.5 - 2.0 inches)
• Frekvence - 100 reizes minūtē
• Krūškurvja priekšējais-mugurējais diametrs 175-265 mm

16. Rezultāti (1)
• Pētījuma ilgums – 26 mēneši;
• Kopumā tika iekļauti 149 pacienti, no kuriem 1
tika izslēgts, jo šajā gadījumā netika atvērta
randomizācijas vēstule;
• Pacientu sadalījums pa grupām:
– LUCAS grupa – 75 pacienti;
– Manuālā grupa – 73 pacienti;

17. Rezultāti (2)
David Smekal et al. A pilot study of mechanical chest compressions with the LUCAS ™ device in
cardiopulmonary resuscitation. Resuscitation, 2011, vol. 82, p. 7034

18. Rezultāti (3)
• Vidēji 2,7 min no KPR
sākuma bija
nepieciešamas, lai
sagatavotu LUCAS
aparātu darbam
David Smekal et al. A pilot study of mechanical chest compressions with the LUCAS ™ device in
cardiopulmonary resuscitation. Resuscitation, 2011, vol. 82, p. 704

19. Rezultāti (4)
David Smekal et al. A pilot study of mechanical chest compressions with the LUCAS ™ device in
cardiopulmonary resuscitation. Resuscitation, 2011, vol. 82, p. 704

20. Diskusija (1)
• Šajā primarajā pētījumā netika konstatēta
atšķirība pre-hospitalās sirds apstāšanās
ārstēšanā ar manuālām krūškurvja
kompresijām un mehānisko kompresiju
sistēmu LUCAS, vērtējot pacientu agrīno
izdzīvošanu…

21. Diskusija (2)
Hospitalization alive One month survival rate
Swedish national CPR
registry
21-25% 6,5-7,8%
Axelsson et al. 37-38% (only witnessed
cardiac arrests)
D.Smekal 21-24% ?

22. Diskusija (3)
• Vērtējot ārstēšanas efektivitāti jāņem vērā:
– LUCAS (mehāniskā krūškurvja kompresijas
sistēma) – kā tika izmantota ierīce? Cik labi
apmācīti bija tie, kas ar to strādāja?
– Manuālās krūškurvja kompresijas – sirds izsviedes
nepietiekama nodrošināšana, glābēja nogurums,
grūtības efektīvo kompresiju nodrošināšanā
transportēšanās laikā?

23. Diskusija (4)
• Neskatoties uz priekšrocībām, ko sniedz
mehāniskā krūškurvja kompresijas sistēma, vēl ir
nepieciešami plašāki randomizēti pētījumi, kas
pierādītu šīs sistēmas efektivitāti par manuālo
KPR:
– LINC pētījums (2500 pacienti, primārs rezultāts – 4
stundu izdzīvošana);
– CIRC pētījums (Autopulse™, 5000 pacientu, primārs
rezultāts – izdzīvošana līdz izrakstīšanās brīdim);
– PARAMEDIC pētījums (4000 pacientu, primārs
rezultāts – izdzīvošana līdz izrakstīšanās brīdim)

24. Vai ir nepieciešams atsevišķs KPR algoritms
mehānisko krūškurvja kompresijas sistēmu
lietošanai?
Vai var vienkārši aizvietot manuālās krūšu kurvja
kompresijas ar mehāniskām?
Diskusija (5)

25. Pētījuma rezultātus ietekmējošie
faktori
• Laika intervāls, kurā tika veiktas manuālās
krūšu kurvja kompresijas, pirms tika uzsāktas
kompresijas ar LUCAS sistēmu;
• Pētījumā netika vērtēta KPR kvalitāte;
• KPR ar LUCAS un klasisks KPR atšķiras par 2
cikliem;

26. Secinājums
• Šajā primarajā pētījumā par pacientiem ar pre-
hospitālo sirds apstāšanos netika atrasta
atšķirība agrīnā izdzīvošanā, veicot KPR ar
manuālās krūškurvja kompresijām salīdzinot
ar mehānisko krūškurvja kompresijas sistēmu
KPR…

27. Vēres
1. Rubertsson S, Grenvik A, Zemgulis V, Wiklund L. Systemic perfusion pressure and
blood flows before and after administration of epinephrine during experimental
CPR. Crit Care Med 1995;23:1984–96.
2. Weil MH, Bisera J, Trevino RP, Rackow EC. Cardiac output and end-tidal carbon
dioxide. Crit Care Med 1985;13:907–9.
3. Voorhees WD, Babbs CF, Tacker Jr WA. Regional bloodflow during cardiopulmonary
resuscitation in dogs. Crit Care Med 1980;8:134–6.
4. Hightower D, Thomas SH, Stone CK, March JA. Decay in quality of closed-chest
compressions over time. Ann Emerg Med 1995;26:300–3.
5. Wik L, Kramer-Johansen J, Myklebust H, et al. Quality of cardiopulmonary resuscitation
during out-of-hospital cardiac arrest. JAMA 2005;293:299–304.
6. Stapleton ER. Comparing CPR during ambulance transport. Manual vs.
mechanical methods. JEMS 1991;16:63–8.
7. Larsen AI, Hjørnevik AS, Ellingsen CL, Nilsen DW. Cardiac arrest with continuous
mechanical chest compression during percutaneous coronary intervention. A
report on the use of the LUCAS device. Resuscitation 2007;75:454–9.

28. Vēres
8. Steen S, Liao Q, Pierre L, Paskevicius A, Sjöberg T. Evaluation of LUCAS, a new
device for automatic mechanical compression and active decompression resuscitation.
Resuscitation 2002;55:285–99
9. Smekal D, Johansson J, Huzevka T, Rubertsson S. No difference in autopsy
detected injuries in cardiac arrest patients treated with manual chest compressions
compared with mechanical compressions with the LUCAS device—a pilot
study. Resuscitation 2009;80:1104–7.
10. Rubertsson S, Karlsten R. Increased cortical blood flow with LUCAS; a new
device for mechanical chest compressions compared to standard external compressions
during experimental cardiopulmonary resuscitation. Resuscitation
2005;65:357–63.